Iesaki rakstu:

Latvijā un pasaulÄ“ vÄ“rojamās mediju produkcijas kvalitātes krituma dēļ kļūst aktuāls jautājums, “ko darÄ«t” un kādā veidā uzlabot to darbu (pirmkārt, ziņu aÄ£entÅ«ru un interneta mediju). Tas nav viegli izdarāms un lielā mÄ“rā ir atkarÄ«gs no attiecÄ«gā medija vadÄ«bas, tās organizatoriskajām darbÄ«bām, kā arÄ« no medija darbinieku godaprāta un profesionalitātes.

No malas ietekmÄ“t šos procesus ir grÅ«ti. TomÄ“r no vienas puses medijs var radÄ«t apstākļus (iespÄ“jas), kad pati sabiedrÄ«ba, paši mediju klienti, paši lasÄ«tāji piedalās (var piedalÄ«ties) medija kvalitātes minimuma uzturÄ“šanā. No otras puses šÄdu iespÄ“ju esamÄ«ba var kalpot par vienu no pazÄ«mÄ“m, kā nodalÄ«t nosacÄ«ti godprātÄ«gus, nosacÄ«ti objektÄ«vus un nosacÄ«ti uzticamus medijus no visiem pārÄ“jiem, kurus par tādiem nevar nosaukt dēļ šÄdu sabiedriskās kontroles mehānismu neesamÄ«bas. Tālāk idejiskā lÄ«menÄ« ir aprakstÄ«ts un pamatots šÄds kontroles mehānisms, kuram ir piedota kvalitātes standarta forma.

1. Vispārīgs sabiedriskā kvalitātes standarta darbības apraksts

Īsumā, kā tas varÄ“tu darboties. Medijs publiski apliecina savu apņemšanos radÄ«t noteiktas kvalitātes saturu atbilstoši publiski pieejamam satura kvalitātes standartam. ŠÄ«s apņemšanas ietvaros medijs savu iespÄ“ju robežās realizÄ“ šajā standartā uzskaitÄ«tās prasÄ«bas, kas medija lasÄ«tājiem dod arÄ« iespÄ“ju pašiem pārbaudÄ«t medija satura (pirmkārt, ziņu) kvalitāti, iegÅ«t papildinformāciju un izteikties par satura kvalitāti. Tālāk sāk darboties pašregulÄ“joša sistÄ“ma, kurā patÄ“rÄ“tājs, aktÄ«vi lietojot produktu, piedalās arÄ« tā kvalitātes uzturÄ“šanā un uzlabošanā.

Tā medijs, cÄ«tÄ«gi pildot kvalitātes standarta prasÄ«bas, var iegÅ«t labu slavu un popularitāti, pamazām vai strauji aizvilinot lietotājus no tiem medijiem, kuri šÄdas prasÄ«bas neievÄ“ro un kuriem tādas slavas nav. Medijam par labu šÄda sistÄ“ma darbojas tikmÄ“r, kamÄ“r medijs cenšas izpildÄ«t savu publiski apliecināto apņemšanos, bet, kad centÄ«bas vairs nav, lietotāji redz kvalitātes kritumu, sāk saskarties ar medija vienaldzÄ«bu pret satura kvalitāti vai pat rupju tās pārkāpšanu un sāk meklÄ“t alternatÄ«vas, kas dod iespÄ“jas konkurentiem.

2. Mediju satura vispārīga klasifikācija

2.1. Ziņas. Koncentrēta informācija par jaunākajiem politekonomiskajiem un citiem notikumiem savā valstī un ārvalstīs.

2.2. Informatīvi - analītiskie materiāli (informatīvi materiāli, apskati, pārskati, apkopojumi, analītiski raksti un pētījumi).

2.3. Viedokļi (viedokļraksti, intervijas, citi viedokļmateriāli)

2.4. Dokumentāli avoti (dokumenti un sarakstes, oficiāli paziņojumi, runas, izdevumu saturs un to fragmenti, audiovizuālie materiāli).

No medija skatu punkta dokumentāli avoti paši par sevi nevar bÅ«t “nekvalitatÄ«vi”, tie vai nu ir, vai arÄ« to nav, tie ir vai nu autentiski (tātad “kvalitatÄ«vi”) vai arÄ« neautentiski (kas ne vienmÄ“r nozÄ«mÄ“ “nekvalitatÄ«vi”). Darba ar avotiem kvalitāte izpaužas to iegÅ«šanā, novÄ“rtÄ“šanā, lÄ“muma pieņemšanā par to izmantošanu vai neizmantošanu un precÄ«zā un korektā avota kategorijas norādÄ«šanā un apraksta došanā.

Viedokļi ir viedokļi. Viedokļi savā bÅ«tÄ«bā ir subjektÄ«vi. Viedokļa kvalitātes novÄ“rtÄ“šana izpaužas izklāsta loÄ£iskuma, saprotamÄ«bas, korektuma, profesionālās kompetences un literārās kvalitātes novÄ“rtÄ“šanā. Medija kvalitāte darbā ar viedokļiem izpaužas to atlasÄ“. ŠÄ« atlase var bÅ«t objektÄ«va, bet to ir grÅ«ti mehāniski noteikt un novÄ“rtÄ“t (lai gan noteiktās robežās var: tā kā noteiktiem medijiem ir jāorientÄ“jas uz visu sabiedrÄ«bu, to viedokļu atlasÄ“ ir jāatspoguļojas visas sabiedrÄ«bas uzskatiem). TāpÄ“c viedokļi ir un kaut kādā mÄ“rā arÄ« paliks tā sfÄ“ra, caur kuru medija satura noteicÄ“ji varÄ“s paust savu subjektÄ«vo nostāju. Kategoriski ir nepieļaujams, ka viedokļu žanra elementi tiek izmantoti ziņu un informatÄ«vi - analÄ«tisku materiālu veidošanā, ka viedokļi netiek marÄ·Ä“ti (atzÄ«mÄ“ti) kā viedokļi, bet tiek atklāti vai pÄ“c noklusÄ“juma pozicionÄ“ti kā objektÄ«va patiesÄ«ba, un ka viedokļi no ierobežotā medija satura izspiež objektÄ«vu informāciju (ziņas un informatÄ«vi - analÄ«tiskus materiālus). Šai ziņā diemžēl stipri grÄ“ko liela daļa valsts mÄ“roga mediju, un tādā veidā sabiedrÄ«bai tiek laupÄ«tas ziņas, aizstājot tās ar viedokļziņām un citiem viedokļiem, un cilvÄ“ki tiek maldināti, kas atstāj negatÄ«vu iespaidu uz visiem valsts sabiedriskajiem procesiem.

Ir noteiktas grÅ«tÄ«bas mehāniski novÄ“rtÄ“t arÄ« informatÄ«vi analÄ«tiskos materiālus. Tā kā to radÄ«šana ir sava veida māksla, tad novÄ“rtÄ“t to kvalitāti var attiecÄ«gs “mākslinieks”. Tai pašÄ laikā jāuzsver, ka šÄdiem materiāliem ir gandrÄ«z tikpat liela sabiedriskā nozÄ«me kā ziņām. Ja ziņas tÄ“laini var salÄ«dzināt ar Ä·ieÄ£eļiem, tad informatÄ«vi - analÄ«tiskie materiāli ir dažādi objekti, ko no šiem Ä·ieÄ£eļiem var izveidot. PÄ“c bÅ«tÄ«bas ziņu objektivitāte ir nepieciešama tikai tādēļ, lai katram sabiedrÄ«bas loceklim bÅ«tu iespÄ“ja veikt pašam savu analÄ«zi, uz kuras pamata arÄ« izveidot savu viedokli. InformatÄ«vi - analÄ«tiskie materiāli ievÄ“rojami atvieglo un veicina šo procesu. Tiesa gan tie var saturÄ“t organiski implementÄ“tus un reizÄ“m arÄ« grÅ«ti identificÄ“jamus subjektivitātes elementus, tāpÄ“c ir gadÄ«jumi, kad pilnÄ«bā nevar paļauties uz šo materiālu objektivitāti un pieprasÄ«t to.

Ja informatÄ«vi analÄ«tiskais materiāls ir puslÄ«dz kvalitatÄ«vs (parādÄ«ba ir pilnÄ«bā apskatÄ«ta sākotnÄ“ji nodefinÄ“tajā robežapgabalā, neko no bÅ«tiskā neizlaižot un visu korekti atrādot), tad tā lietotājs iegÅ«s pietiekami daudz informācijas, lai izdarÄ«tu savus secinājumus, un tad atsevišÄ·as subjektivitātes izpausmes visbiežāk nespÄ“s daudz kaitÄ“t. VisplašÄkās negodprātÄ«gu manipulāciju iespÄ“jas te ir, noklusÄ“jot (ignorÄ“jot) neÄ“rtus faktus, atlasot faktiskai situācijai neatbilstošus faktus, veicot neatbilstošas interpretācijas un izdarot nepamatotus secinājumus. Diemžēl ar informatÄ«vi - analÄ«tiskajiem materiāliem ir tikpat lielas problÄ“mas kā ar ziņām, un šis žanrs teju visos valsts mÄ“roga medijos ir pārvÄ“rties par propagandisku viedokļanalÄ«tiku, kad analÄ«tiskās metodes tiek izmantotas tikai butaforiskos nolÅ«kos, lai piedotu propagandÄ“jamajai idejai smuka un pārliecinoša pamatojuma nokrāsu. Kā viens no pretlÄ«dzekļiem pret nekvalitatÄ«viem un/vai negodprātÄ«giem informatÄ«vi analÄ«tiskajiem materiāliem ir brÄ«va, atklāta un publiska diskusija.

Tālāk pÄ“c noklusÄ“juma (ja nav minÄ“ts savādāk) runa ies tieši par ziņām, jo ar to kvalitāti ir lielas problÄ“mas un tām ir iespÄ“jams nodefinÄ“t vismaz kaut kādas kvalitātes un tās izpildes kontroles prasÄ«bas.

3. Kas ir kvalitatīvas ziņas?

Lai nodrošinātu jebkāda produkta kvalitāti, vispirms ir jānosaka ideālais prototips, uz kura radÄ«šanu ir jātiecas. KvalitatÄ«vām ziņām ir jābÅ«t cik iespÄ“jams patiesām, objektÄ«vām, vispusÄ«gām, korektām, informatÄ«vām, saprotamām un izglÄ«tojošÄm. TāpÄ“c ziņas ir jāizsaka noteiktā valodā (formātā), kura lÄ«dzinās analÄ«tiskai valodai un kuras galvenās iezÄ«mes ir sauss faktu izklāsts, koncentrÄ“šanās uz galveno, strukturÄ“tÄ«ba, terminoloÄ£iskā precizitāte un emocionalitātes neesamÄ«ba (lÄ«dzÄ«gā valodā jābÅ«t izklāstÄ«tiem arÄ« informatÄ«vi analÄ«tiskajiem materiāliem). No tā izriet, ka ziņām ir jābÅ«t arÄ« politiski un ideoloÄ£iski neitrālām un noteikta veida ziņām (pretrunÄ«gām, par konfliktsituācijām informÄ“jošÄm) ir jāsatur abu (visu iesaistÄ«to) pušu nostājas un versiju pilnÄ«gam, korektam un apjomā lÄ«dzvÄ“rtÄ«gam izklāstam. TāpÄ“c kvalitatÄ«vu ziņu veidošanā ir jāizmanto abu (visu) pušu avoti. Savukārt no korektuma prasÄ«bas izriet, ka ziņu vizuālajam noformÄ“jumam ir jābÅ«t estÄ“tiskam un tas nedrÄ«kst bÅ«t neestÄ“tisks.

Praktiski tas nozÄ«mÄ“, ka ziņas sastādÄ«tājam ir iespÄ“ju robežās vispusÄ«gi jāizpÄ“ta visa ar ziņu saistÄ«tā pieejamā informācija un jāuzraksta salÄ«dzinoši Ä«sa un koncentrÄ“ta “analÄ«tiskā piezÄ«me”, kas arÄ« ir ziņa, kādai tai ideālā gadÄ«jumā vajadzÄ“tu bÅ«t. Neskaidrie fakti un termini ir jāpārbauda (iespÄ“jams, saprotamÄ«bas nodrošināšanai, jādod to koncentrÄ“ts skaidrojums) un ziņas saturā nedrÄ«kst rakstÄ«t to, par ko nav pilnÄ«gas pārliecÄ«bas (ko nevar pamatot ar drošu atsauci uz kādu avotu vai zināšanu bāzes elementu). Kā objektÄ«vi ierobežojoši apstākļi šÄdai praksei ir vienmÄ“r esošais laika trÅ«kums un pilnÄ«gākas informācijas neesamÄ«ba (vienmÄ“r var sameklÄ“t un uzzināt vairāk), kā arÄ« nepietiekamas profesionālās iemaņas.

PiemÄ“ram, ja tiek ziņots par Donalda Trampa twiterizteikumu, tad ziņas sastādÄ«tājam tas pašam ir jāatrod un jāapskatās. Ja tiek ziņots par kāda valsts vadÄ«tāja publisku izteikumu, tad ziņas sastādÄ«tājam ir jāatrod un jāiepazÄ«stas ar visu izteikumu (rakstu, uzrunu, interviju). Ja ziņā ir pieminÄ“ts kāds starptautisks lÄ«gums, tad ziņas sastādÄ«tājam tas ir jāatrod, jāiepazÄ«stas ar tā saturu, vÄ“sturi un, iespÄ“jams, jādod ziņas saturā neliels, koncentrÄ“ts tā skaidrojums. Ja ziņā tiek pieminÄ“ta kāda organizācija, tad ziņas sastādÄ«tājam ir vismaz virspusÄ“ji jāiepazÄ«stas ar pamatinformāciju par to (nodarbošanos, Ä«su vÄ“sturi, vadÄ«bu) un koncentrÄ“tā veidā tā jāatspoguļo ziņas saturā. Visām ziņām par Ukrainas konfliktu bÅ«tu jāsatur gan Krievijas, gan Ukrainas puses redzÄ“juma vienādi korektam un koncentrÄ“tam izklāstam lÄ«dzvÄ“rtÄ«gā apjomā. Utt.

Ja tā netiek darÄ«ts (vienalga kādu iemeslu dēļ), tad šÄdas ziņas labākajā gadÄ«jumā ir nekvalitatÄ«vas, bet sliktākajā gadÄ«jumā tā ir politiskā propaganda. Latvijas mediju vidÄ“ (jo Ä«paši valsts mÄ“roga) diemžēl ir pārāk maz kvalitatÄ«vu ziņu, bet pārāk daudz politiskās propagandas, kas negatÄ«vi ietekmÄ“ un kropļo sabiedrisko apziņu.

4. Medija publiska apņemšanās

Ja ir skaidrs, kas ir kvalitatÄ«vas ziņas, tad viens no to radÄ«šanas nosacÄ«jumiem ir paša medija apņemšanās to darÄ«t, jo iespÄ“jams medijs nemaz negrib radÄ«t kvalitatÄ«vas ziņas, bet grib nodarboties tikai ar propagandu vai komercdarbÄ«bu (vienalga kā propagandÄ“šana par naudu). Tā var darÄ«t, tādas ir vismaz privāto mediju tiesÄ«bas, bet ir kategoriski nepieļaujami, kad mediji maldina sabiedrÄ«bu, liekot noprast, ka rada kvalitatÄ«vas ziņas, bet faktiski muļķo cilvÄ“kus ar dažādām propagandām. TāpÄ“c kvalitatÄ«vu ziņu radÄ«šanas obligāts priekšnosacÄ«jums ir paša medija un tā darbinieku publiska apņemšanās un apliecinājums radÄ«t kvalitatÄ«vas ziņas un informatÄ«vi - analÄ«tiskus materiālus. Tas ir visiem tieši, skaidri un nepārprotami jāpasaka. Medijam un tā darbiniekiem ir publiski jādod sava veida žurnālistu “Hipokrāta zvÄ“rests”.

KāpÄ“c tas ir vajadzÄ«gs? Ko tas dod? Motivāciju un kontroles iespÄ“jas. Kādēļ karavÄ«ri, tiesneši un policisti dod zvÄ“restu? Kādēļ ārstiem joprojām eksistÄ“ “Hipokrāta zvÄ“rests”? Tādēļ, ka šÄ«s profesijas ir sabiedriski tik nozÄ«mÄ«gas, ka to veicÄ“jiem ir jābÅ«t ar augstu misijas apziņu un attiecÄ«gs zvÄ“rests to apliecina. Turklāt šim apliecinājumam ir ne tikai ārÄ“ja nozÄ«mÄ“ (pārkāpuma gadÄ«jumā jebkurš var pārmest zvÄ“resta neievÄ“rošanu), bet arÄ« iekšÄ“ji psiholoÄ£iska. CilvÄ“ki mÄ“dz nepildÄ«t solÄ«jumus un melot, ir cilvÄ“ki, kuri to dara ļaunprātÄ«gi un regulāri, tomÄ“r vairums cilvÄ“ku ir tendÄ“ti bÅ«t godÄ«gi. Viņi, ja apsolÄ«ja (zvÄ“rÄ“ja), centÄ«sies solÄ«jumu pildÄ«t – pa savam, kā nu var un sanāk. Tas ir Ä«pašs, grÅ«ti izmÄ“rāms motivÄ“šanas veids, kurš piedod attiecÄ«gajām sfÄ“rām noteiktu konstruktÄ«vu sÄ«kstumu un noturÄ«bu pret visu veidu negatÄ«viem apstākļiem. Žurnālistiem mediju vidÄ“ ir nepieciešams lÄ«dzÄ«gs zvÄ“rests, jo to nodarbošanās ir tikpat sabiedriski nozÄ«mÄ«ga.

Kā tas varÄ“tu izpausties? Pirmkārt, šÄda tipa zvÄ“restu vajadzÄ“tu dot pabeidzot mācÄ«bu iestādi un saņemot dokumentu par žurnālista profesijas apguvi, bet tas ir akadÄ“miskās vides jautājums.

Savukārt mediju vidÄ“ vispirms konkrÄ“tam medijam vajag publiski apņemties un apliecināt ievÄ“rot noteiktus kvalitātes standartus un šim apliecinājumam ir jābÅ«t publicÄ“tam un katram medija satura patÄ“rÄ“tājam viegli pieejamam. LÄ«dzÄ«ga satura apliecinājumam ir jābÅ«t pie katra medija darbinieka apraksta un ar katra darbinieka parakstu. Jebkuram interesentam ir jāredz, ka konkrÄ“tais darbinieks ir apņēmies ievÄ“rot medija satura kvalitātes standartu.

Tālāk viss ir vienkārši. Ja medijs nepilda pats savu publisku apņemšanos, tad tas ātri var kļūt par publisku pārmetumu un izsmiekla objektu. Šai gadÄ«jumā jebkuram ir iespÄ“ja viegli pierādÄ«t, ka konkrÄ“tais medijs nekaunÄ«gi pārkāpj savu apņemšanos. Tas pats attiecas arÄ« uz mediju darbiniekiem. TāpÄ“c, ja tiek dots attiecÄ«gs iemesls, publiska apņemšanās ievÄ“rot noteiktu satura kvalitātes standartu dod iespÄ“ju jebkuram daudz vienkāršÄk iznÄ«cināt medija un žurnālista reputāciju. Un tāpÄ“c šÄda publiska apņemšanās medija un tā darbinieku dzÄ«vi padarÄ«tu ievÄ“rojami sarežģītāku. Bet, ja nav solÄ«juma, tad nav atskaites punkta, nav ar ko salÄ«dzināt, un tāpÄ“c grÅ«tāk ir kaut ko pārmest (ko gribu, to arÄ« savā izdevumā rakstu).

TāpÄ“c propagandiskie mediji šÄdu solÄ«jumu nedos vai arÄ« tā tekstu noformulÄ“s tik vispārÄ«gi un nekonkrÄ“ti, ka tas kļūs bezjÄ“dzÄ«gs. Viņi vispār var paziņot, ka ir taču žurnālistu Ä“tikas kodekss un vairāk nekas cits nav nepieciešams. No tā izriet, ka medijiem, kuri ir apņēmÄ«bas pilni radÄ«t un izplatÄ«t kvalitatÄ«vu saturu, ir nepieciešams satura kvalitātes standarts un obligāti ir jādod šÄds publisks solÄ«jums. Tas, visa cita starpā, pÄ“c tam var dot pamatotu iemeslu citus medijus, kuri nav devuši šÄdu solÄ«jumu, droši dÄ“vÄ“t par apšaubāmiem vai iespÄ“jams arÄ« par nekvalitatÄ«viem, tendencioziem, propagandiskiem utt.

RezumÄ“jot: Standarta 1. prasÄ«ba. Medijam, lai tā saturs varÄ“tu tikt uzskatÄ«ts par kvalitatÄ«vu, ir jāpublisko apņemšanās un apliecinājums, ka tas centÄ«sies radÄ«t kvalitatÄ«vas ziņas un informatÄ«vi - analÄ«tiskos materiālus (patiesus, objektÄ«vus, vispusÄ«gus, korektus, informatÄ«vus, saprotamus un izglÄ«tojošus), ka savā darbÄ«bā vadÄ«sies tikai no sabiedrÄ«bas interesÄ“m, ka vizuālajā noformÄ“jumā pieturÄ“sies estÄ“tikas principiem un bez Ä«pašas žurnālistiskas nepieciešamÄ«bas neizplatÄ«s netikumiskus un neestÄ“tiskus tÄ“lus, ka atklāti atzÄ«s savas kļūdas, nemÄ“Ä£inot tās slÄ“pt vai noklusÄ“t, ka nemaldinās, neizmantos manipulatÄ«vas metodes, bÅ«s apolitisks un ideoloÄ£iski neitrāls, ka neveiks politisko pasÅ«tÄ«jumu izpildi, neradÄ«s un neizplatÄ«s slÄ“ptus (nemarÄ·Ä“tus) pasÅ«tÄ«juma materiālus, kā arÄ« neizpildÄ«s slÄ“ptus sabiedrisko attiecÄ«bu uzņēmumu un speciālistu pasÅ«tÄ«jumus (bez pasÅ«tÄ«juma dabas norādes gala materiālos). Apliecinājumam jāatrodas medija galvenajā interneta mājaslapā redzamā, viegli pieejamā vietā. Tā teksts nedrÄ«kst tapt patvaļīgi mainÄ«ts bez Ä«paša paziņojuma ar attiecÄ«gu pamatojumu.

Standarta 2. prasÄ«ba. Medijam, lai tā saturs varÄ“tu tikt uzskatÄ«ts par kvalitatÄ«vu, jāpublisko visu medija saturu nosakošo un veidojošo darbinieku apņemšanās un apliecinājums, ka katrs no tiem centÄ«sies radÄ«t kvalitatÄ«vas ziņas un informatÄ«vi - analÄ«tiskos materiālus (patiesus, objektÄ«vus, vispusÄ«gus, korektus, informatÄ«vus, saprotamus un izglÄ«tojošus), ka savā darbÄ«bā vadÄ«sies tikai no sabiedrÄ«bas interesÄ“m, ka vizuālajā noformÄ“jumā pieturÄ“sies estÄ“tikas principiem un bez Ä«pašas žurnālistiskas nepieciešamÄ«bas neizplatÄ«s netikumiskus un neestÄ“tiskus tÄ“lus, ka atklāti atzÄ«s savas kļūdas, nemÄ“Ä£inot tās slÄ“pt vai noklusÄ“t, ka neizmantos profesionālās iespÄ“jas savu personisko uzskatu popularizÄ“šanai, nodalÄ«s savu profesionālo darbÄ«bu no personiskā viedokļa un neļaus personiskajiem uzskatiem ietekmÄ“t savas profesionālās darbÄ«bas produktus, ka nepiesavināsies citu autordarbus un nerakstÄ«s citu autoru vārdā, ka nemaldinās, bÅ«s apolitisks un neņems dalÄ«bu nevienā politiskā organizācijā, kamÄ“r strādā medijā, savā profesionālajā darbÄ«bā bÅ«s ideoloÄ£iski neitrāls, neņems kukuļus, neņems samaksu no trešajām personām par darbu medijā, nemelos, neveiks politisko pasÅ«tÄ«jumu izpildi, neradÄ«s un neizplatÄ«s slÄ“ptus (nemarÄ·Ä“tus) pasÅ«tÄ«juma materiālus, neizpildÄ«s slÄ“ptus sabiedrisko attiecÄ«bu uzņēmumu un speciālistu pasÅ«tÄ«jumus (bez pasÅ«tÄ«juma dabas norādes gala materiālos), paralÄ“li nestrādās sabiedrisko attiecÄ«bu jomā un publiski ziņos par jebkuriem mÄ“Ä£inājumiem iespaidot viņa profesionālo darbÄ«bu šÄ«s apņemšanās pārkāpšanas virzienā. Apliecinājumam jāatrodas pie darbinieku saraksta pretÄ« katram darbinieka vārdam, uzvārdam, fotogrāfijai un amatam. Apliecinājumam jābÅ«t darbinieka parakstÄ«tam skenÄ“juma formātā. Darbinieku sarakstam ir jāatrodas galvenajā medija interneta mājaslapā redzamā, viegli pieejamā vietā. Apņemšanās teksts nedrÄ«kst tapt patvaļīgi mainÄ«ts bez visa medija apņemšanās teksta maiņas.

5. Medija apņemšanās un apliecinājuma versija

 

MÄ“s, ziņu aÄ£entÅ«ras XXX Ä«pašnieki, vadÄ«ba un darbinieki, visi kopā kā organizācija apņemamies un apliecinām, ka savā darbÄ«bā vadÄ«simies tikai no sabiedrÄ«bas interesÄ“m un cik iespÄ“jams centÄ«simies radÄ«t tikai kvalitatÄ«vas ziņas un informatÄ«vi - analÄ«tiskos materiālus, kuri ir patiesi, objektÄ«vi, vispusÄ«gi, korekti, informatÄ«vi, saprotami un izglÄ«tojoši un to vizuālajā noformÄ“jumā pieturÄ“simies pie estÄ“tikas principiem, cik iespÄ“jams izvairoties no netikumisku un neestÄ“tisku tÄ“lu izmantošanas. MÄ“s atklāti atzÄ«sim savas kļūdas un nemÄ“Ä£ināsim tās slÄ“pt vai noklusÄ“t. MÄ“s apņemamies un apliecinām, ka pārbaudÄ«sim faktus un lietotos terminus, nemaldināsim savus lasÄ«tājus, neizmantosim manipulatÄ«vas metodes, korekti atspoguļosim visu materiālā minÄ“to pušu nostāju, neizplatÄ«sim nepatiesu informāciju un nemelosim. MÄ“s, radot ziņas un informatÄ«vi - analÄ«tiskos materiālus, bÅ«sim politiski un ideoloÄ£iski neitrāli, neradÄ«sim un neizplatÄ«sim slÄ“ptus (nemarÄ·Ä“tus) pasÅ«tÄ«juma materiālus, nepildÄ«sim politiskus pasÅ«tÄ«jumus un nepildÄ«sim slÄ“ptus sabiedrisko attiecÄ«bu uzņēmumu un speciālistu pasÅ«tÄ«jumus, kuru galaproduktos nav norādes par materiālu pasÅ«tÄ«juma dabu. MÄ“s apņemamies un apliecinām, ka sekosim lÄ«dzi un kontrolÄ“sim, lai šo apņemšanos pildÄ«tu katrs mÅ«su darbinieks.

 

6. Žurnālista zvēresta versija

Es, Vārds Uzvārds, apņemos un apliecinu, ka savā darbÄ«bā vadÄ«šos tikai no sabiedrÄ«bas interesÄ“m un cik iespÄ“jams centÄ«šos radÄ«t tikai kvalitatÄ«vas ziņas un informatÄ«vi - analÄ«tiskos materiālus, kuri ir patiesi, objektÄ«vi, vispusÄ«gi, korekti, informatÄ«vi, saprotami un izglÄ«tojoši un to vizuālajā noformÄ“jumā pieturÄ“šos pie estÄ“tikas principiem, cik iespÄ“jams izvairoties no netikumisku un neestÄ“tisku tÄ“lu izmantošanas. Es atklāti atzÄ«šu savas kļūdas, darÄ«šu visu iespÄ“jamo, lai tās labotu un turpmāk nepieļautu un nemÄ“Ä£ināšu savas kļūdas slÄ“pt vai noklusÄ“t. Es apņemos un apliecinu, ka pārbaudÄ«šu faktus un lietotos terminus, nemaldināšu lasÄ«tājus, neizmantošu manipulatÄ«vas metodes, korekti atspoguļošu visu materiālā minÄ“to pušu nostāju, neizplatÄ«šu nepatiesu informāciju un nemelošu. Es neizmantošu profesionālās iespÄ“jas savu personisko uzskatu popularizÄ“šanai, nodalÄ«šu savu profesionālo darbÄ«bu no personiskā viedokļa un neļaušu personiskajiem uzskatiem ietekmÄ“t savas profesionālās darbÄ«bas produktus. Es nepiesavināšos citu autordarbus un nerakstÄ«šu citu autoru vārdā. Es apņemos un apliecinu, ka, radot ziņas un informatÄ«vi - analÄ«tiskos materiālus, bÅ«šu politiski un ideoloÄ£iski neitrāls, neradÄ«šu un neizplatÄ«šu slÄ“ptus (nemarÄ·Ä“tus) pasÅ«tÄ«juma materiālus, nepildÄ«šu politiskus pasÅ«tÄ«jumus un nepildÄ«šu slÄ“ptus sabiedrisko attiecÄ«bu uzņēmumu un speciālistu pasÅ«tÄ«jumus, kuru gala produktos nav norāde par materiāla pasÅ«tÄ«juma dabu. Es nekad un ne pie kādiem apstākļiem neņemšu kukuļus un, kamÄ“r strādāju medijā, nesastāvÄ“šu nevienā politiskā organizācijā, paralÄ“li nestrādāšu ar sabiedriskām attiecÄ«bām saistÄ«tā jomā un neņemšu samaksu no trešajām personām par darbÄ«bām, kuras saistÄ«tas ar manu darbu medijā. Es apņemos un kategoriski apliecinu apņēmÄ«bu pildÄ«t šo apņemšanos par katru cenu, lai ko man personiski tas arÄ« nemaksātu, un ziņot, tai skaitā publiski, par jebkuriem mÄ“Ä£inājumiem iespaidot manu profesionālo darbÄ«bu šÄ«s apņemšanās pārkāpšanas virzienā no likumpārkāpÄ“ju, vadÄ«bas, kolÄ“Ä£u, medija konkurentu, uzņēmÄ“ju, politiÄ·u, valsts pārvaldes darbinieku vai citu personu puses.

7. Jāpublisko pilns redakcijas sastāvs un kontaktinformācija

JābÅ«t publiskotam visam redakcijas sastāvam ar fotogrāfijām, amata nosaukumiem, lomām un e-pasta adresÄ“m. Katram interesentam ir jābÅ«t iespÄ“jai uzzināt pilnu redakcijas sastāvu un vismaz rakstiski e-pastā sazināties ar jebkuru medija darbinieku. Darbiniekiem un redakcijai šÄda iespÄ“ja var bÅ«t apgrÅ«tinoša, jo var radÄ«t papildus darba apjomu, tai pat laikā šis ir obligāts kvalitatÄ«va medija satura priekšnosacÄ«jums, jo par sava darba rezultātu ir jāatbild - šai gadÄ«jumā ar reputāciju un personiski adresÄ“tas kritikas saņemšanas iespÄ“jamÄ«bu.

Darbinieku identitātes neizpaušana un pseidonÄ«mu izmantošana žurnālistikā ir pieļaujama un reizÄ“m pat nepieciešama, bet tas ir specifisks žurnālistikas novirziens, kura bÅ«tÄ«ba ir ziņot par to, par ko atklāti ziņot ir nosacÄ«ti bÄ«stami un “nepiedienÄ«gi” (pretÄ“ji aktuālajai politekonomiskajai konjunktÅ«rai). TomÄ“r ar klasiskajiem ziņu aÄ£entÅ«ras un arÄ« žurnālistikas darbÄ«bas principiem šÄda pieeja nav savienojama, tādēļ šim novirzienam ieteicams veidot Ä«pašu, nodalÄ«tu organizatorisko un komunikācijas sistÄ“mu, lai anonimitātes vieglums un mazākās atbildÄ«bas slogs negatÄ«vi neietekmÄ“tu pamatsfÄ“ru (ziņu un informatÄ«vi - analÄ«tisko materiālu radÄ«šanu).

Klasiskai žurnālistikai ir jābūt pilnībā atklātai un caurspīdīgai un, ja tā kādā medijā nav, tad visticamāk tādēļ, ka tur žurnālistikas principi netiek cienīti un ievēroti un faktiski žurnālistikas aizsegā tiek izplatīta dažādu veidu propaganda vai pat dezinformācija.

Standarta 3. prasÄ«ba. Lai nodrošinātu pilnÄ«gāku medija un tā darbinieku sabiedrisko atbildÄ«bu par medija satura kvalitāti, medijam ir jāpublisko viss medija satura noteicÄ“ju personālsastāvs (Ä«pašnieki un to pārstāvji, vadÄ«ba, redakcijas darbinieki, saturu radoši vai ietekmÄ“joši ārpakalpojumu sniedzÄ“ji), par katru publicÄ“jot tā vārdu, uzvārdu, fotogrāfiju, amata nosaukumu, lomas organizācijā, e-pasta adresi un Ä«su biogrāfiju. Pie medija Ä«pašniekiem papildus ir jānorāda tā Ä«pašuma daļu un to kvalitātes apjoms. Medija satura noteicÄ“ju sarakstam ir jāatrodas medija galvenajā interneta mājaslapā redzamā, viegli pieejamā vietā.

8. Ziņu saturs un valoda

Kā jau tika minÄ“ts, ziņai ir jābÅ«t patiesai, objektÄ«vai, vispusÄ«gai, korektai, informatÄ«vai, saprotamai un izglÄ«tojošai, attiecÄ«gi tā ir jāizsaka analÄ«tiskai valodai tuvā formā, sausi izklāstot faktus, koncentrÄ“ti un bez liekvārdÄ«bas koncentrÄ“joties uz galveno, atmetot vai novirzot ziņojuma perifÄ“rijā otršÄ·irÄ«go, ievÄ“rojot ziņojuma strukturÄ“tÄ«bas principus, ievÄ“rojot terminoloÄ£isko precizitāti un nepieļaujot emocionalitātes elementus. ŠÄda tipa valodas paraugus var apskatÄ«t aÄ£entÅ«ras LETA un Valsts Policijas radÄ«tajās ziņās, kā arÄ« vairākos reÄ£ionālās preses izdevumos.

Tai pat laikā ziņai ir jābÅ«t arÄ« saprotamai un pÄ“c iespÄ“jas izglÄ«tojošai, kas brīžiem ir grÅ«ti savienojams ar klasisko analÄ«tisko valodu, tāpÄ“c šÄ« mÄ“rÄ·a sasniegšanai ir pieļaujamas atkāpes no analÄ«tiskās valodas principiem. Ziņas ir domātas cilvÄ“kiem, lai tie tās spÄ“tu saprast. TāpÄ“c tekstā var tikt izmantoti arÄ« ikdienišÄ·i termini (saprotamÄ«bai) un to var bÅ«t nepieciešams papildināt ar dažādiem skaidrojumiem (terminu, ziņojuma objektu, notikumu), kas klasiskās analÄ«tiskās valodas gadÄ«jumā var bÅ«t nepieļaujami.

Turklāt izglÄ«tošanas princips (redzesloka paplašināšanas princips) var prasÄ«t pat ievÄ“rojami palielināt ziņas apjomu, kas tikai analÄ«tisku prasÄ«bu gadÄ«jumā nav nepieciešams. Protams, šÄds palielinājums var notikt tikai uz bÅ«tiskas informācijas rÄ“Ä·ina (piemÄ“ram, ziņā par kādu apjomÄ«gu pÄ“tÄ«jumu), kurai tāpat ir jābÅ«t izklāstÄ«tai koncentrÄ“tā veidā.

Ziņā nekādā formā nedrÄ«kst tapt pausts atbalsts vai nosodÄ«jums nevienai politiskai organizācijai un organizācijai vispār, nevienai ideoloÄ£ijai un to idejām, nevienai personai, nevienai no konfliktā iesaistÄ«tajām pusÄ“m. Kā jau tika minÄ“ts, ziņojot par konfliktsituācijām un pretrunÄ«gi vÄ“rtÄ“tiem notikumiem, ir korekti jāattÄ“lo visu pušu nostāja lÄ«dzvÄ“rtÄ«gā apjomā. Kategoriski nav pieļaujams no ziņas veidotāja vārda izmantot vienas puses terminoloÄ£iju, kura ir vÄ“rsta pret citu pusi (šÄdi nopietni grÄ“ko vairums Latvijas mediju, tai skaitā LETA). Ir jāizmanto vai nu neitrāls termins, kurš ir saskanÄ«gs abu pušu nostājai, un/vai katras puses termini ir jāizmanto tikai aprakstot katras puses nostāju, liekot attiecÄ«gos pušu terminus pÄ“diņās (kā citÄ“jumus).

PiemÄ“ram, Krima ir “okupÄ“ta”, “anektÄ“ta”, “pievienojusies” (faktiski ir teritoriāls strÄ«ds un tā ir strÄ«dÄ«ga teritorija), Donbasā notiek “pilsoņu karš”, “iebrukums”, “karš”, “antiteroristiskā operācija” (faktiski ir valsts varas maiņas rezultātā radies bruņots konflikts), Donbasā karo “teroristi”, “separātisti”, “brÄ«vÄ«bas cÄ«nÄ«tāji”, “algotņi” (faktiski no abām pusÄ“m karo militāru veidojumu karavÄ«ri un brÄ«vprātÄ«gie). Utt. ŠÄda pieeja ir grÅ«ta, darbietilpÄ«ga, prasa padziļinātu notiekošÄ izpratni un var bÅ«t pretrunā ar valdošo politekonomisko un ideoloÄ£isko konjunktÅ«ru, tāpÄ“c tādiem “sÄ«kumiem” pašreiz neviens nepievÄ“rš uzmanÄ«bu un labākajā gadÄ«jumā ziņo kā pagadās, bet sliktākajā gadÄ«jumā primitÄ«vi retranslÄ“ ziņas saturā vienas puses kara propagandu. No Latvijas sabiedrÄ«bas interešu skatu punkta tas ir kategoriski nepieņemami, jo nedod patiesu priekšstatu par ziņā aprakstÄ«to notikumu un pat maldina par to.

Nav pieļaujami arÄ« tādi tendenciozitātes izlÄ“cieni kā “smagos noziegumos apsÅ«dzÄ“tais Aivars Lembergs”, “par ... dÄ“vÄ“tais ...”, “totalitārais ...”, “noziedzÄ«gais ...” utt., ja vien šÄda tipa emocijas raisošus epitetus nelieto kāds no ziņu objektiem un tie tiek citÄ“ti (bet šai gadÄ«jumā lÄ«dzvÄ“rtÄ«gi ir jāatspoguļo arÄ« otras puses nostāja). ArÄ« šo objektivitātes nosacÄ«jumu mediji masveidā apzināti nepilda, kas liecina par profesionalitātes un/vai godaprāta trÅ«kumu.

VÄ“l ziņas veidotājam ir jāspÄ“j pamatot jebkuram uzraugam (pirmkārt, sadaļas redaktoram un šÄ« standarta ietvaros arÄ« jebkuram interesentam) katrs fakts un katrs termins ar linku uz avotu, ar atsauci uz drukātu materiālu, ar atsauci uz zināšanu bāzi (speciālā literatÅ«ra, enciklopÄ“dija, grāmata), ar paša personÄ«gi pieredzÄ“to, ar paša personÄ«gi pazÄ«stamu avotu mutiski sniegtu informāciju. TāpÄ“c ziņas veidotājam ir rÅ«pÄ«gi jāpārbauda visi fakti un termini, lai kaut vai tikai kļūdas pÄ“c sabiedrÄ«ba netiktu maldināta.

Tātad ziņas sastādÄ«tājam ir padziļināti jāpārvalda tÄ“ma, par kuru tiek ziņots, un rÅ«pÄ«gi jāpārbauda viss ziņas saturs. Ja tÄ“ma pietiekamā apjomā nav zināma, tad ziņas sastādÄ«šanas laikā ar to ir jāiepazÄ«stas. TāpÄ“c var sanākt tā, ka vienas atsevišÄ·as it kā nelielas ziņas sastādÄ«šana var prasÄ«t pat veselu dienu vai vairāk (cilvÄ“ks nezin tematu un ar to iepazÄ«stas, lai varÄ“tu izveidot precÄ«zu un korektu ziņu). MÅ«sdienu aktuālajā mediju paradigmā šÄ« ir neefektÄ«va pieeja, tāpÄ“c labāk uzražot nekvalitatÄ«vu, sagrābstÄ«tu, bet ārišÄ·Ä«gi šÄ·ietami pieņemamu ziņu, nekā lieki tÄ“rÄ“t laiku mistiskai un nevienam it kā nevajadzÄ«gai kvalitātei, vÄ“l jo vairāk tāpÄ“c, ka pretenziju izteikšanas iespÄ“jas par mazkvalitatÄ«vām ziņām ir ierobežotas. Tāda mediju filozofija, protams, ir kategoriski nepieņemama.

VÄ“l jānorāda, ka temata pārvaldÄ«šanas problÄ“mu pÄ“c bÅ«tÄ«bas palÄ«dz atrisināt mediju darbinieku specializācija pa globālajiem reÄ£ioniem un nozarÄ“m, kā arÄ« prakse pieņemt darbā attiecÄ«gajās sadaļās augstas kvalifikācijas darbiniekus, kuri padziļināti pārvalda noteikto nozari un/vai reÄ£ionu (tai skaitā arÄ« valodas). 

Lai nodrošinātu ziņas kvalitāti, to obligāti pirms publicÄ“šanas ir jāpārbauda attiecÄ«gās nodaļas redaktoram un papildus jācaurskata arÄ« korektoram. Korektoram ziņu vÄ“lams caurskatÄ«t pirms publicÄ“šanas. Ir mediji, kuriem arÄ« ar to ir problÄ“mas, jo redaktoram ir vieglāk neko padziļināti nepārbaudÄ«t un veikt tikai virspusÄ“ju caurskati (un pat to var nedarÄ«t, jo neviens pārbaudes faktu tāpat nekontrolÄ“), bet korektÅ«ra ir pavisam lieks, papildus izmaksas Ä£enerÄ“jošs un visus procesus sarežģošs elements, bez kura var iztikt. Ja arÄ« ir gramatikas kļūdas, tas nekas! Lai! Tāpat pretenziju izteikšanas iespÄ“jas ir ierobežotas, bet nelielo neapmierināto skaitu var neņemt vÄ“rā. Galvenais - efektivitāte.

Nobeigumā ir jākonstatÄ“, ka ziņas saturam ir iespÄ“jams definÄ“t prasÄ«bas (attiecÄ«gi tas arÄ« ir jādara), tomÄ“r to izpildi nav iespÄ“jams mehāniski (tātad pilnÄ«gi droši un precÄ«zi) pārbaudÄ«t. Ziņas satura novÄ“rtÄ“šana lÄ«dzinās radošu produktu un procesu novÄ“rtÄ“šanai, kurš nevar iztikt bez noteiktas subjektÄ«visma komponentes. ŠÄ« standarta ietvaros par ziņas satura kvalitāti atbild tās izveidotājs, attiecÄ«gās sadaļas redaktors, galvenais redaktors un viss medijs un, kvalitātes prasÄ«bu (standarta) esamÄ«bas gadÄ«jumā, to var novÄ“rtÄ“t arÄ« katrs interesents. Savukārt, ja medijs neizmanto un nepublicÄ“ šÄda veida kvalitātes prasÄ«bas, tad pietiekami droši var pieņemt, ka tas negrib, lai lietotājiem rastos kontroles iespÄ“jas par medija darbu un saturu, no kā var izdarÄ«t noteiktus secinājumus.

Standarta 4. prasÄ«ba. Ziņa ir koncentrÄ“ta informācija par jaunākajiem politekonomiskajiem un citiem notikumiem savā valstÄ« vai ārvalstÄ«s. Katrai medijā publicÄ“tai ziņai ir jābÅ«t patiesai, objektÄ«vai, vispusÄ«gai, korektai, kā arÄ« cik iespÄ“jams informatÄ«vai, saprotamai un izglÄ«tojošai, tāpÄ“c tā ir jāizsaka analÄ«tiskai valodai tuvā formā, sausi izklāstot faktus, koncentrÄ“ti un bez liekvārdÄ«bas koncentrÄ“joties uz galveno, atmetot vai novirzot ziņojuma perifÄ“rijā otršÄ·irÄ«go, ievÄ“rojot ziņojuma strukturÄ“tÄ«bas principus, ievÄ“rojot terminoloÄ£isko precizitāti un nepieļaujot emocionalitātes elementus. Tikai šai prasÄ«bai atbilstošas ziņas var tikt uzskatÄ«tas par kvalitatÄ«vām.

Standarta 5. prasÄ«ba. Medija darbiniekam, kurš veido ziņu, ir patiesi un koncentrÄ“ti jāizskaidro ziņā minÄ“ti, bet sabiedrÄ«bā nepietiekami zināmi termini, objekti un notikumi, organiski iekļaujot šos skaidrojumus ziņas saturā.

 

Standarta 6. prasÄ«ba. Nav pieļaujams, ka medija ziņa pÄ“c satura vai formas izsaka atbalstu vai nosodÄ«jumu kādai politiskai organizācijai vai organizācijai vispār, kādai ideoloÄ£ijai vai reliÄ£ijai, kādai personai un/vai kādai no konfliktsituācijā iesaistÄ«tajām pusÄ“m, par ko tiek ziņots, izņemot gadÄ«jumus, ja šÄds atbalsts vai nosodÄ«jums kā sabiedriski nozÄ«mÄ«gs viedoklis tiek atstāstÄ«ts vai citÄ“ts. Nav pieļaujama nevajadzÄ«gu, liekvārdÄ«gu, daudznozÄ«mÄ«gu, lieki emocionāli pozitÄ«vu vai lieki emocionāli negatÄ«vu epitetu izmantošana, raksturojot kādu no ziņā minÄ“tajiem objektiem, procesiem vai parādÄ«bām. Ziņas, kuras atbilst šÄ«m pazÄ«mÄ“m, ir uzskatāmas par nekvalitatÄ«vām, tendenciozām, propagandiskām un/vai negodprātÄ«gām.

 

Standarta 7. prasÄ«ba. Veidojot ziņu par konfliktsituācijām vai pretrunÄ«gi vÄ“rtÄ“tiem notikumiem, medija darbiniekam ir jānoskaidro visu pušu redzÄ“jums, jāizmanto visu pušu avoti un korekti jāatspoguļo visu pušu nostāja lÄ«dzvÄ“rtÄ«gā kvalitātÄ“ un apjomā. ŠÄdos gadÄ«jumos nav pieļaujama vienas puses terminoloÄ£ijas izmantošana, ko tā izmanto, vÄ“ršoties pret citām pusÄ“m. ŠÄdos gadÄ«jumos ir jāizmanto neitrāli termini, kuri faktiskās situācijas raksturošanas ziņā saskan ar visu pušu nostāju, ko var papildināt ar katras puses nostājas korektu, koncentrÄ“tu un lÄ«dzvÄ“rtÄ«ga apjoma un kvalitātes aprakstu, izmantojot attiecÄ«gās puses terminus, liekot tos kā citātus pÄ“diņās.

 

Standarta 8. prasÄ«ba. Medija darbiniekam, kurš veido ziņu, ir jāpārzina tÄ“ma, par kuru tiek veidota ziņa. Ja ziņas veidotājs kaut ko nezin vai nesaprot no notikušÄ un ziņojamā, viņam vispirms pašam viss ir jānoskaidro, lai par notikušo pašam bÅ«tu pilnÄ«ga un vispusÄ«ga skaidrÄ«ba, un tikai pÄ“c tam var veidot ziņu. Nav pieļaujama situācija, kad ziņas veidotājs savas nezināšanas dēļ izveido nekorektu, maldinošu, kļūdainu vai patiesÄ«bai neatbilstošu ziņu, vai arÄ«, kad viņa nezināšanas dēļ ziņas saturā tiek ignorÄ“ti vai neatbilstoši pielietoti bÅ«tiski notikumi, personas un/vai termini. 

 

Standarta 9. prasÄ«ba. Medija darbiniekam, kurš veido ziņu, ir jāspÄ“j pÄ“c nepieciešamÄ«bas ar norādÄ“m pamatot katru ziņā minÄ“to faktu un terminu, kas visi ir rÅ«pÄ«gi jāpārbauda un, ja nepieciešams, jāpārbauda vÄ“lreiz. Kā iespÄ“jamās norādes var minÄ“t interneta linkus uz publiskiem vai ierobežotas piekļuves materiāliem, atsauces uz drukātiem materiāliem, atsauces uz zināšanu bāzÄ“m (specializÄ“to literatÅ«ru; grāmatām; drukātām, elektroniskām, internetā publiski pieejamām vai internetā ierobežotas piekļuves režīmā pieejamām enciklopÄ“dijām), paša personÄ«gi pieredzÄ“to, paša personÄ«gi pazÄ«stamu avotu mutiski sniegtu informāciju, atsauces uz publiskiem vai medija redakcijai pieejamiem dokumentāliem avotiem vai operatÄ«va tipa informāciju. 

Standarta 10. prasÄ«ba. Pirms ziņas publicÄ“šanas medija saturā tā ir jāpārbauda un nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā jāizlabo attiecÄ«gās sadaļas redaktoram, kurš ir lÄ«dzatbildÄ«gs par katru savā sadaļā publicÄ“to ziņu tik lielā mÄ“rā, it kā to bÅ«tu radÄ«jis viņš pats. Ä»oti vÄ“lams, lai ziņu pirms publicÄ“šanas caurskatÄ«tu un nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā arÄ« labotu korektors.  

Standarta 11. prasÄ«ba. Medijam kopumā un katram medija darbiniekam, noformÄ“jot ziņas, ir jāievÄ“ro estÄ“tikas principi. Nav pieļaujams, ka ziņu noformÄ“jumā bez galÄ“jas nepieciešamÄ«bas tiek izmantoti neestÄ“tiski un netikumiski audiovizuālie tÄ“li. Un nav pieļaujams, ka viss medija saturs kopumā atstāj neestÄ“tisku un netikumisku ietekmi uz medija satura patÄ“rÄ“tājiem. Ziņas, kuras nepamatoti satur neestÄ“tiskus un/vai netikumiskus audiovizuālos tÄ“lus, ir uzskatāmas par nekvalitatÄ«vām un/vai negodprātÄ«gām.

9. Virsrakstam jābūt korektam un jāizsaka ziņas būtība viskoncentrētākā veidā

Ziņas virsrakstam ir jābÅ«t maksimāli Ä«sam, koncentrÄ“tam, korektam un tam ir jāizsaka ziņas galvenā bÅ«tÄ«ba. Ziņas virsraksts nedrÄ«kst bÅ«t pārspÄ«lÄ“ts, manipulatÄ«vs, maldinošs, “kliedzošs”, patiesÄ«bai neatbilstošs, ziņas saturam neatbilstošs, liekvārdÄ«gs, zemāka lÄ«meņa satura domu izceļošs.

MÅ«sdienu informācijas pārbagātÄ«bas laikmetā daudzi cilvÄ“ki ziņu saturu nelasa, bet lasa tikai to virsrakstus, tādēļ tikai ar neatbilstošu virsrakstu ir iespÄ“jams maldināt publiku. VÄ“l virsraksts pievÄ“rš uzmanÄ«bu un publika pÄ“c noklusÄ“juma pieņem, ka virsraksts izsaka satura bÅ«tÄ«bu, tāpÄ“c dzenoties pÄ“c nepelnÄ«tas popularitātes un apjomu pieauguma (tirāžu, klikšÄ·u), mediji mÄ“dz saviem izstrādājumiem likt “skaļus” virsrakstus, bieži vien pārspÄ«lÄ“tus un mazatbilstošus saturam. Tas ir nepieļaujami, jo maldina lasÄ«tājus.

Standarta 12. prasÄ«ba. Ziņas virsrakstam ir jābÅ«t maksimāli Ä«sam, koncentrÄ“tam, korektam. Ziņas virsrakstam ir jāizsaka ziņas galvenā bÅ«tÄ«ba vai korekti koncentrÄ“tā formā jāapraksta viss ziņas saturs. Ziņas virsraksts nedrÄ«kst bÅ«t pārspÄ«lÄ“ts, manipulatÄ«vs, maldinošs, “kliedzošs”, patiesÄ«bai neatbilstošs, ziņas saturam neatbilstošs, liekvārdÄ«gs, ziņas satura zemāka lÄ«meņa domu izceļošs.

10. Katras ziņas saturā ir jāiekļauj atsauces uz avotiem un visi internetlinki

Kā jau tika minÄ“ts, ziņas veidotājam ir jāspÄ“j pamatot katrs ziņā pieminÄ“tais fakts un izmantotais termins ar internetlinkiem uz publiskiem vai ierobežotas piekļuves materiāliem vai arÄ« ar atsaucÄ“m uz caur internetu nepieejamiem informācijas avotiem. Visi šie avoti ir jānorāda ziņas saturā, lai bÅ«tu iespÄ“jams salÄ«dzinoši viegli pārbaudÄ«t ziņas kvalitāti. Jebkurā gadÄ«jumā tas ir nepieciešams redaktoram un/vai galvenajam redaktoram, bet šÄ« standarta ietvaros visu avotu norādÄ«šana ziņas saturā ir obligāta prasÄ«ba, lai katram ziņas patÄ“rÄ“tājam bÅ«tu iespÄ“ja pašam personiski viegli pārbaudÄ«t ziņas kvalitāti un iegÅ«t ar ziņu saistÄ«tu papildinformāciju.

Ideālā gadÄ«jumā avotu norādÄ“m varÄ“tu izmantot zinātnisko darbu metodoloÄ£iju, bet šÄda prakse ievÄ“rojami palielinātu ziņas sastādÄ«šanas laiku un padarÄ«tu to patÄ“rÄ“tāju vairumam grÅ«ti uztveramu, tādēļ optimāls risinājums ir norādÄ«t visus avotus ziņas beigās. Tas ziņas sastādÄ«tājam neprasa pārāk daudz laika (jāveic tikai avotu uzskaite), bet ļauj salÄ«dzinoši vienkārši pārbaudÄ«t ziņas kvalitāti. Savukārt lasÄ«tājiem, kuri grib tikai iepazÄ«ties ar ziņas saturu un negrib to pārbaudÄ«t, šÄds formāts nav traucÄ“jošs, jo norādes nepadara tekstu grÅ«tāk uztveramu un atrodas ziņas beigās, - kurš grib, tas tās izmanto, bet, kurš negrib, neizmanto.

ŠÄ« standarta ietvaros ir bÅ«tiski, lai ziņas saturā tiktu norādÄ«ti cik iespÄ“jams visi avotu internetlinki, to skaitā arÄ« ierobežotas piekļuves internetlinki (kuri ir pieejami Ä«pašu nosacÄ«jumu izpildes gadÄ«jumā, parasti pÄ“c abonentpiekļuves iegādes), jo arÄ« tos var izmantot sabiedriskajā pārbaudÄ“ (kādam no lasÄ«tājiem var bÅ«t attiecÄ«ga piekļuve vai arÄ« tas to var speciāli iegÅ«t).

Ziņas saturā jānorāda arī pārējie avoti, lai tiktu noklāts viss ziņas pamatojuma lauks, bez kā nevar veikt pilnvērtīgu ziņas kvalitātes analīzi.

Visbeidzot, jāņem vÄ“rā, ka internetlinki ir nedrošs informācijas avots. Tie ar laiku var pārstāt funkcionÄ“t un to saturu ir iespÄ“jams ļoti ātri un vienkārši mainÄ«t. TāpÄ“c medijam un ziņas veidotājam, lai izvairÄ«tos no liekām problÄ“mām, ir ļoti ieteicams paralÄ“li izveidot arÄ« katra internetlinka satura saglabājumu (jāsaglabā attiecÄ«gā internetlapa) un jāizveido un jāsaglabā arÄ« linka satura ekrānbilde (t.s.”ekrānšÄviņš” jeb “skrÄ«nšots”). Un, ja tas tiek darÄ«ts iekšÄ“jos nolÅ«kos (jo šie faili tāpat kaut kur ir jāglabā), tos var piedāvāt arÄ« publiski (vismaz linkus uz ekrānbildÄ“m), kas ziņai piedos papildus drošumu, neatkarÄ«gu no ziņas pirmavotiem. Īstermiņā šÄdai funkcionalitātei var nebÅ«t bÅ«tiskas nozÄ«mes, bet ilgtermiņā tā var radÄ«t pat ievÄ“rojamas priekšrocÄ«bas, ja mediji, kuri tiek plaši izmantoti kā ziņu pirmavots, sāk dzÄ“st vecās ziņas vai patvaļīgi sāk mainÄ«t to saturu.

Visu avotu norādÄ«šana ir salÄ«dzinoši vienkārši realizÄ“jama prasÄ«ba, bet nekvalitatÄ«vu ziņu radÄ«tāji to labprātÄ«gi var negribÄ“t pildÄ«t, jo tas tiem var radÄ«t daudz nevajadzÄ«gu problÄ“mu. Pirmkārt, katrs tagad varÄ“s pats viegli iegÅ«t papildus informāciju par sev interesÄ“jošo notikumu un novÄ“rtÄ“t medija ziņas kvalitāti. Ja šÄ« kvalitāte ir zema, tad tie ir lieki pārmetumi un klientu zudums. Otrkārt, šÄdi tiek netieši reklamÄ“ti citi mediji, no kuriem patÄ“rÄ“tājs pa tiešo var iegÅ«t informāciju. Tiek apdraudÄ“ts medija “monopols” uz informācijas sniegšanu (kādēļ lietot starpniekmediju, ja var lietot pamatinformāciju radošo mediju) un medija patÄ“rÄ“tāju uzmanÄ«ba tiek novirzÄ«ta uz citiem resursiem. Tā vietā, lai patÄ“rÄ“tājs izmantotu tikai ziņu radÄ«jušo mediju, radot tam vajadzÄ«go klikšÄ·u un lasÄ«juma laika apjomu, lasÄ«tājam tiek dota iespÄ“ja viegli pāriet uz citu mediju resursiem. No lasÄ«tāja skatupunkta tas ir labi, bet no medija biznesa interešu skatu punkta tas kā minimums ir nevÄ“lami. Treškārt, šÄda pieeja padara atklātāku ziņu veidošanas metodoloÄ£iju, tai skaitā arÄ« potenciālajiem konkurentiem. Kādēļ rādÄ«t ziņu radÄ«šanas “virtuvi”, lai to katrs var iemācÄ«ties, ja tā var nedarÄ«t?! Tādēļ vairums mediju šo prasÄ«bu labprātÄ«gi, bez noteikta veida piespiešanas nepildÄ«s.

Protams, arÄ« šÄ« iespÄ“ja, kā jebkurš vairāk vai mazāks tehnisks palÄ«glÄ«dzeklis, ir dažādos veidos apejama un izmantojama ne pÄ“c sākotnÄ“jā nolÅ«ka. Vajag norādÄ«t linkus? Labi, nav problÄ“mu. Bet ne visus un ne vienmÄ“r. Un tikai propagandiski pieņemamos un Ä“rtos. Visus neÄ“rtos avotus no avotu saraksta var izmest un dzÄ«vot propagandiski pareizajā Greizspogulijā. Ir vietas, kur tā notiek. TāpÄ“c atsevišÄ·iem propagandiskiem medijiem var rasties kārdinājums šÄdi “ievilkt” formālu “Ä·eksÄ«ti”, lai pÄ“c tam sevi skaļi pozicionÄ“tu par “objektÄ«viem” un “demokrātiskiem”. TomÄ“r ar to propagandiski manipulatÄ«vo bÅ«tÄ«bu ne mainÄ«t, ne noslÄ“pt nevar. 

Standarta 13. prasÄ«ba. Katras ziņas satura beigās ir jānorāda visi avoti un internetlinki, pamatojoties uz kuriem tika izveidota ziņa. Pirmajiem jābÅ«t norādÄ«tiem publiskas vai ierobežotas piekļuves internetlinkiem. Tā kā internetlinki laika gaitā var pazust vai arÄ« viegli var tikt mainÄ«ts internetlinka saturs, tad ļoti vÄ“lams izveidot, saglabāt un arÄ« publicÄ“t internetlinka un tā satura ekrānbildes (t.s.”ekrānšÄviņus”).

 

11. Jānorāda visi ziņas sastādītāji, atbildīgie un labotāji

Kā jau tika minÄ“ts, ziņu veidotājiem ir jāatbild par sava darba rezultātiem un anonimitāte ziņu veidošanā nav pieļaujama. TāpÄ“c katras ziņas saturā obligāti ir jābÅ«t norādÄ«tam tās veidotāja vārdam un uzvārdam (vai veidotājiem, ja ziņa ir vairāku cilvÄ“ku kopdarbs). Tāpat katras ziņas saturā jābÅ«t norādÄ«tam atbildÄ«gā redaktora vārdam un uzvārdam, kuram ziņa ir jāpārbauda un kurš ir atbildÄ«gs par tās kvalitāti tik lielā mÄ“rā, kā to pilnÄ«bā bÅ«tu izveidojis viņš pats. Ja medijs izmanto korektoru, tad pie ziņas ir jābÅ«t norādÄ«tam atbildÄ«gajam korektoram. Visbeidzot atsevišÄ·i ir jābÅ«t norādÄ«tām visām tām personām, kuras ir labojušas autora sākotnÄ“ji iesniegto ziņas versiju. Visa šÄ« papildinformācija var bÅ«t norādÄ«ta maziem neuzkrÄ«tošiem burtiem ziņas sākumā vai beigās.

Ziņas patÄ“rÄ“tājam ir tiesÄ«bas zināt, konkrÄ“ti kuras personas ir atbildÄ«gas par viņa patÄ“rÄ“to produktu, lai bÅ«tu iespÄ“ja sazināties ar šÄ«m personām un izteikt viedokli vai pretenzijas par to darbu. Par katras ziņas satura kvalitāti ir atbildÄ«gs tās autors (vai autori), attiecÄ«gās sadaļas redaktors, korektors (tikai par gramatiku) un visi ziņas faktiskie labotāji. VirsatbildÄ«gais par visu medija ziņu kvalitāti ir medija galvenais redaktors ar saviem vietniekiem. TāpÄ“c ar visām šÄ«m personām ziņas patÄ“rÄ“tājiem un medija klientiem ir jābÅ«t iespÄ“jai sazināties vismaz e-pastā un tāpÄ“c jābÅ«t norādÄ«tai vai viegli atrodamai šo personu kontaktinformācijai. Tāpat tas dod papildus formālas garantijas, ka ziņu ir izveidojis pats medijs un medija darbinieki, nevis kāda trešÄ puse neskaidros nolÅ«kos.

Mediju darbiniekiem katras ziņas atbildÄ«go norādÄ«šana var bÅ«t neÄ“rta un nepatÄ«kama, jo Ä«paši, ja regulāri tiek radÄ«tas nekvalitatÄ«vas ziņas. TomÄ“r citas iespÄ“jas droši izpildÄ«t vismaz kvalitātes minimumu nav, jo, ja medijs un tā darbinieki slÄ“pj faktiskos atbildÄ«gos par saviem izstrādājumiem, tad, pirmkārt, tas ir neÄ“tiski un medija necienÄ«gi un, otrkārt, tas liecina, ka ir ko slÄ“pt un ka medijs baidās no kvalitātes kontroles, kas visticamāk liecina par medija negodprātÄ«gumu. ŠÄ« iemesla dēļ mediji, kuri rada nekvalitatÄ«vas ziņas, nenorādÄ«s savu ziņu radÄ«tājus un neizpaudÄ«s to kontaktinformāciju, lai pasargātu gan sevi, gan arÄ« pašu nodarbinātos haltÅ«ristus.

Standarta 14. prasÄ«ba. Katras ziņas saturā ir jābÅ«t norādÄ«tam ziņas autora (vai autoru) vārdam, uzvārdam un e-pastam, atbildÄ«gā redaktora vārdam, uzvārdam un e-pastam, kā arÄ« visām tām personām, kuras ir veikušas faktisku ziņas labošanu pÄ“c tās sākotnÄ“jās iesniegšanas (ja labotājs ir kāds no autoriem, atbildÄ«gais redaktors vai korektors, tie tāpat ir atsevišÄ·i jānorāda pie labotājiem). Ja medijā ir korektors, tad pie ziņas ir jānorāda arÄ« atbildÄ«gā korektora vārds, uzvārds un e-pasts.

 

12. Jānorāda linki uz pilnas informācijas avotu

Ziņās, kuras satur publiska izteikuma, intervijas, runas, paziņojuma, dokumenta citātu (fragmentu) un/vai aprakstu, kā arÄ« gadÄ«jumā, ja šÄds objekts ir tikai pieminÄ“ts, obligāti ir jānorāda links uz to, lai katrs interesents var iepazÄ«ties ar pilnu objekta saturu. Tas nepieciešams, pirmkārt, lasÄ«tāju pilnÄ«gākai informÄ“šanai un redzesloka paplašināšanas veicināšanai (dod iespÄ“ju iegÅ«t papildus informāciju un izveidot pilnÄ«gāku priekšstatu par ziņoto un tā kontekstu). Otrkārt, tas nepieciešams ziņas kvalitātes kontrolei, lai katram lasÄ«tājam bÅ«tu iespÄ“jas novÄ“rtÄ“t ziņas sastādÄ«tāja analÄ«tiskās un aprakstÄ«šanas spÄ“jas un lai katrs lasÄ«tājs var pārliecināties, ka ziņa nav nepilnÄ«ga, tendencioza, maldinoša, nepietiekami informatÄ«va un ka objekta citāti nav manipulatÄ«vos nolÅ«kos izrauti no konteksta ar mÄ“rÄ·i muļķot tos lasÄ«tājus, kuri neiepazÄ«stas ar vis=objekta saturu.

Ja eksistē vairāki viena objekta formāti (piemēram, runas teksts drukātā formā, runas videoieraksts un runas audioieraksts), tad jānorāda ir linki uz katru no tiem.

Standarta 15. prasÄ«ba. Ziņās, kuras satur publiska izteikuma, intervijas, runas, paziņojuma, dokumenta citātu (fragmentu) un/vai aprakstu, kā arÄ« gadÄ«jumā, ja šÄds objekts ir tikai pieminÄ“ts, ir jānorāda internetlinks uz pilnu vai pÄ“c iespÄ“jas pilnÄ«gāku (ja viss objekts publiski nav pieejams) attiecÄ«gā objekta saturu, lai katrs interesents var ar to iepazÄ«ties. Ja eksistÄ“ vairāki viena šÄda objekta formāti, tad jānorāda internetlinki uz katru no tiem.

13. Līdz galam jāziņo par notikumu sēriju (NS) tālāko attīstības gaitu un jāveido informatīvi - analītiski materiāli par notikumu sērijām

Ir tādi notikumi, kuri vÄ“lāk kļūst par pamatu daudziem citiem notikumiem, kas plaši tiek iztiražēti (visi ziņo) un ko visi apspriež. PiemÄ“ram, Skripaļu indÄ“šana, dopinga skandāls Krievijas izlasÄ“, Vanšteina seksuālo uzmākšanos skandāls utt. Tos var nosaukt par uzpÅ«stiem notikumiem, jo to rezonanse ir saistÄ«ta ne tikai ar paša notikuma bÅ«tÄ«bu, bet arÄ« ar kāda atslÄ“gmedija pastiprinātu uzmanÄ«bas pievÄ“ršanu attiecÄ«gam notikumam.

Ir notikumi, kuri tieši rada citus notikumus vai uz kuriem vÄ“lāk atsaucas citos notikumos vai kuru saistÄ«ba ar citiem notikumiem ir viegli analÄ«tiski konstatÄ“jama. PiemÄ“ram, notika kāds nelaimes gadÄ«jums un pÄ“c tam no amata tika atbrÄ«votas kādas amatpersonas, ieceltas jaunas, mainÄ«ti likumi, veiktas papildus pārbaudes vai arÄ« ir nodarÄ«ts kāds nodarÄ«jums, veikta izmeklÄ“šana, notikusi tiesa, kuras lÄ“mums ir ticis pārsÅ«dzÄ“ts, un tad atkal tiesa utt. Kā šÄda notikuma piemÄ“ru var minÄ“t traģēdiju Kemerovas tirdzniecÄ«bas centrā Krievijā, kas izraisÄ«ja virkni vÄ“rā ņemamu Krievijas iekšpolitisku notikumu. Par šÄdu piemÄ“ru var kalpot arÄ« jebkurš “skaļš” notikums, kurš ir saistÄ«ts ar uzsāktu tiesvedÄ«bas procesu. Tos var nosaukt par cÄ“loņnotikumiem.

Ir notikumi, kuri paši satur informāciju par nākotnÄ“ gaidāmu notikumu. PiemÄ“ram, paziņojums par tad un tad gaidāmu pasākumu, paziņojums par tad un tad gaidāmu atskaites publiskošanu, ziņa par vienalga ko, kas satur norādi uz konkrÄ“tā laikā paredzÄ“tu notikumu. Tos var nosaukt par priekšnotikumiem.

Visus šÄda tipa notikumus var nosaukt par notikumu sÄ“rijām (NS).

Notikumu sÄ“riju gadÄ«jumā, pirmkārt, nepieciešams ziņot par tālākajiem notikumiem. NedrÄ«kst bÅ«t tāda situācija, kad ziņošana par notikumu ir apstājusies un beigusies ne ar ko. NedrÄ«kstÄ“tu bÅ«t tā, ka ziņas par notikumu sÄ“riju tiek pārtrauktas un visu ziņojumu kopÄ“jais saturs paliek “pakārtā”, “iesaldÄ“tā”, nepabeigtā stāvoklÄ«. Ziņojumu “stāsts” ir jānoved lÄ«dz loÄ£iskam iznākumam, loÄ£iskām beigām. Ja reiz medijs par ko ir sācis ziņot, tad ziņošana ir jānoved lÄ«dz galam.

Otrkārt, par notikumu sÄ“rijām ar paaugstinātu sabiedrisko nozÄ«mÄ«gumu, paaugstinātu mediju, politiÄ·u vai sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bu, ar lielu tālāknotikumu un tālāknovirzienu skaitu ir jāveido informatÄ«vi - analÄ«tiskie materiāli (pirmkārt, analÄ«tiskie raksti). Ja notikumu sÄ“rija ieilgst, tad analÄ«tiskie raksti jāveido regulāri ik pÄ“c noteikta laika posma un notikumu sÄ“rija ir jānoslÄ“dz ar analÄ«tisku rakstu. Pirmo analÄ«tisko rakstu var izveidot divas nedēļas pÄ“c intensÄ«vas notikumu sÄ“rijas sākuma (raksturÄ«gi uzpÅ«stiem notikumiem), pÄ“c tam tos var veidot reizi mÄ“nesÄ« vai reizi divos mÄ“nešos, vÄ“l pÄ“c kāda laika reizi pusgadā, tad var reizi gadā un notikumu sÄ“rijas beigas ir jānoslÄ“dz ar apjomÄ«gu analÄ«tisku rakstu, kurā bÅ«tu attÄ“lota arÄ« hronoloÄ£iska notikumu attÄ«stÄ«bas gaita.

Medijiem šÄdu NS atspoguļošanu ir problemātiski realizÄ“t gan organizatoriski - tehnisku iemeslu dēļ (var bÅ«t noteiktas problÄ“mas ar attiecÄ«gu ziņu atsekošanu, atbildÄ«go norÄ«košanu un kontroli, NS notiekošÄ bÅ«tÄ«bas saprašanu, iepriekš ziņotā ņemšanu vÄ“rā u.c.), gan politisku iemeslu dēļ (jo uzpÅ«stiem notikumiem parasti ir kāds politekonomisks subjekts, kurš to ir pasÅ«tÄ«jis un attiecÄ«gi negrib korektu, vispusÄ«gu un objektÄ«vu NS atspoguļojumu), gan arÄ« dēļ NS izstieptÄ«bas laikā un resursu trÅ«kuma (jo NS var vilkties gadiem ilgi un to korektai un vispusÄ«gai atspoguļošanai var nepietikt darbinieku).

TomÄ“r, vadoties no mediju misijas, kas ir sabiedrÄ«bas informÄ“šana un izglÄ«tošana, notikumu sÄ“rijas ir vismaz cik iespÄ“jams jācenšas vispusÄ«gi atspoguļot, jo cilvÄ“ku vairākumam, kuri tiek pārpludināti ar atsevišÄ·Äm NS ziņām, var bÅ«t nopietnas problÄ“mas saprast NS bÅ«tÄ«bu un vispār saprast kas tur notiek un ar ko tas beidzās. TāpÄ“c cilvÄ“ki šÄdi var noteiktā mÄ“rā tikt dezorientÄ“ti, kas praktiski arÄ« notiek un kas no sabiedrisko interešu skatu punkta ir nepieļaujami. 

Ar notikumu sÄ“rijas “flÅ«du” (informatÄ«vu pārpludināšanu) ir Ä“rti un efektÄ«vi maldināt, kā arÄ« manipulÄ“t ar sabiedrisko apziņu, bet tas nerada cilvÄ“kos sapratni par faktisko situāciju un kaitÄ“ sabiedriskai apziņai, jo labākajā gadÄ«jumā cilvÄ“kiem zÅ«d interese par ziņām, no kurām tāpat neko nevar saprast, bet sliktākajā gadÄ«jumā atsevišÄ·u cilvÄ“ku apziņa tiek kropļota. TāpÄ“c mediju uzdevums ir cik iespÄ“jams minimizÄ“t NS “flÅ«da” kaitÄ«go ietekmi, veidojot kvalitatÄ«vas ziņas, sasaistot savā starpā radniecÄ«gās ziņas, neļaujot noklusÄ“t neÄ“rtos sÄ“rijas notikumus, novedot notikumu sÄ“riju lÄ«dz loÄ£iskam noslÄ“gumam un veidojot analÄ«tiskus rakstus, kuros koncentrÄ“ti un vispusÄ«gi tiek izklāstÄ«ti notikumu sÄ“rijas fakti un atklāta to bÅ«tÄ«ba vai versijas par to bÅ«tÄ«bu.

Lai to izdarÄ«tu, pirmkārt, medijam ir jāspÄ“j identificÄ“t uzpÅ«sti notikumi, cÄ“loņnotikumi un priekšnotikumi. Visvieglāk ir identificÄ“t priekšnotikumus, jo to tekstā (vai avotu tekstā) jau ir minÄ“ts konkrÄ“ts laiks, kad sekos nākamais notikums (“sÄ“rija”). TāpÄ“c veidojot ziņu par šÄdu notikumu, uzreiz ir jābÅ«t skaidrai personai, kura bÅ«s atbildÄ«ga par nākamās “sÄ“rijas” ziņas izveidošanu. LoÄ£iski un optimāli bÅ«tu pieņemt, ka par nākamās “sÄ“rijas” ziņas tapšanu atbild tā persona, kura izveidoja pirmās “sÄ“rijas” ziņu. ŠÄ« standarta ietvaros priekšnotikumu ziņām virsraksta lÄ«menÄ« jābÅ«t speciāli marÄ·Ä“tām ar atzÄ«mi “bÅ«s turpinājums dd.mm.gggg” un to tekstā (saturā) jābÅ«t skaidrai norādei, kuram un kad ir paredzÄ“ts radÄ«t nākamo ziņu.

Visu notikumu sÄ“riju gadÄ«jumā ir jāizveido unikāls NS identifikators (atslÄ“gvārds), izmantojot kuru vÄ“lāk daudzās NS ziņas varÄ“s viegli sasaistÄ«t savā starpā un atrādÄ«t. Priekšnotikuma gadÄ«jumā šo id var piešÄ·irt uzreiz, veidojot pirmo ziņu. AtslÄ“gvārdu ieteicams veidot kā notikumu sÄ“rijas bÅ«tÄ«bu raksturojošu nosaukumu. PiemÄ“ram, “DziesmusvÄ“tki 2018”, “Latvijas simtgades svinÄ«bas”, “Aivara Lemberga kriminālprocess personas kods”, “Ilmāra Rimševica aizturÄ“šana”, “ABLV bankas likvidÄ“šana” utt.. Tā kā viena ziņa var bÅ«t daļa no dažādām notikumu sÄ“rijām, tai var tikt piešÄ·irti vairāki atslÄ“gvārdi. AtslÄ“gvārdiem ir jābÅ«t publicÄ“tiem ziņas tekstā.

SalÄ«dzinoši viegli ir noteikt arÄ« uzpÅ«stos notikumus. Ja ar pirmo vai varbÅ«t arÄ« otro notikuma “sÄ“riju” var nebÅ«t skaidrs, ka ir sākusies kārtÄ“jā uzpÅ«stā notikuma daudzsÄ“riju epopeja, tad tas kļūst acÄ«mredzams jau pÄ“c trešÄs “sÄ“rijas” ziņas, kad kļūst skaidrs, ka nozÄ«mÄ«gākie pasaules mediji intensÄ«vi atstrādā noteiktu tÄ“mu (lokālu Latvijas uzpÅ«sto notikumu gadÄ«jumā indikators ir nozÄ«mÄ«gākie Latvijas mediji). Tad arÄ« ir jāizveido NS atslÄ“gvārds un tas jāpiešÄ·ir arÄ« iepriekšÄ“jām ziņām. Tālāk ieteicams norÄ«kot vienu vai vairākus atbildÄ«gos, kuriem ir jāseko lÄ«dzi NS notikumiem un regulāri par tiem jāziņo. ŠÄ« standarta ietvaros visi šie atbildÄ«gie ir jānorāda NS ziņu saturā, lai lasÄ«tāji zin, kuri medija darbinieki nodarbosies ar šo tÄ“mu. Ieteicams ir arÄ« norādÄ«t vismaz aptuvenu nākamās NS ziņas laiku, ko var iznest arÄ« virsraksta lÄ«menÄ« (piemÄ“ram, “bÅ«s turpinājums X dienu laikā”).

Par uzpÅ«stiem notikumiem medijam obligāti ir jāveido analÄ«tiskie raksti, jo tie ir ievÄ“rojami informÄ“jošÄki un izglÄ«tojošÄki par atsevišÄ·Äm NS ziņām (vismaz tādiem analÄ«tiskajiem rakstiem vajadzÄ“tu bÅ«t). UzpÅ«stās NS gadÄ«jumā medija redakcijai uzreiz ir jānorÄ«ko atbildÄ«gā persona par analÄ«tisko rakstu izveidošanu. Pirmajam analÄ«tiskajam rakstam, atkarÄ«bā no dažādiem apstākļiem (aktualitāte, intensitāte, apjomÄ«gums, sazarotÄ«ba, “dziļums” u.c.), ir jābÅ«t izveidotam aptuveni 2 – 6 nedēļu laikā kopš NS sākuma. Nākamie analÄ«tiskie raksti var bÅ«t pÄ“c divām nedēļām, mÄ“neša, pusgada un/vai gada. InformatÄ«vos nolÅ«kos, analÄ«tisko rakstu plānoto datumu un atbildÄ«go vÄ“lams norādÄ«t attiecÄ«go NS ziņu saturā.

Dēļ analÄ«tisko rakstu informÄ“jošÄkās dabas, tos virsraksta lÄ«menÄ« izcelšanas nolÅ«kos ir speciāli jāmarÄ·Ä“. Var marÄ·Ä“t tikai analÄ«tiskos rakstus (ar burtu “A” vai vārdu “AnalÄ«tika”), bet var marÄ·Ä“t visus informatÄ«vi – analÄ«tiskos materiālus (ar burtiem “I-A” vai “InformatÄ«vi-analÄ«tisks”). Virsraksta lÄ«menÄ« ir jāmarÄ·Ä“ arÄ« notikumu sÄ“rijas noslÄ“guma raksts, piemÄ“ram, “Notikumu sÄ“rijas noslÄ“gums” vai “NS noslÄ“gums” vai “NSN”. Tā kā nereti noslÄ“guma raksts bÅ«s analÄ«tisks raksts, tad to var marÄ·Ä“t, piemÄ“ram, sekojoši: “A(NSN): Raksta virsraksts” vai “I-A(NSN): Raksta virsraksts”.

AtsevišÄ·os gadÄ«jumos var bÅ«t grÅ«tÄ«bas identificÄ“t cÄ“loņnotikumus, jo to sÄ“rijveida raksturs var nebÅ«t pilnÄ«bā skaidrs ne notikuma sākumā, ne turpmākās notikuma attÄ«stÄ«bas gaitā. To identificÄ“šana var bÅ«t ziņas sastādÄ«tāja (nākamās “sÄ“rijas”) analÄ«tiskās novÄ“rtÄ“šanas rezultāts. ArÄ« cÄ“loņnotikumiem ir jāpiešÄ·ir atslÄ“gvārds un nozÄ«mÄ«gu cÄ“loņnotikumu gadÄ«jumā var bÅ«t nepieciešamÄ«ba izveidot vienu vai vairākus analÄ«tiskos rakstus. Un arÄ« cÄ“loņnotikumiem nepieciešams nobeiguma raksts, kuram visbiežāk ir jābÅ«t analÄ«tiskam rakstam.

Viss augstākminÄ“tais ir nekas cits kā ziņu klasifikācija ar mÄ“rÄ·i saglabāt skaidrÄ«bu par notiekošo pašiem mediju darbiniekiem un ar mÄ“rÄ·i dot cik iespÄ“jams lielāku skaidrÄ«bu par notiekošo medija lasÄ«tājiem un klientiem. Ja šÄda vai tamlÄ«dzÄ«ga klasifikācija nenotiek, tad milzÄ«gajā mediju informācijas plÅ«smā veidojas nekārtÄ«ba (“bardaks”), kurā pirmie “noslÄ«kst” mediju darbinieki, aiz sevis paraujot savu produktu lietotājus (lasÄ«tājus). TāpÄ“c šÄda veida sistÄ“ma ir obligāta katram medijam. KvalitatÄ«vas klasifikācijas problÄ“ma ir viens no mediju kvalitātes krituma objektÄ«vajiem iemesliem.

Standarta 16. prasÄ«ba. Medijam, radot ziņas, ir jācenšas identificÄ“t t.s.”notikumu sÄ“rijas”(NS), kas ir notikumi, kuri vÄ“lāk kļūst par pamatu daudziem citiem notikumiem vai tieši tos rada, kas ir notikumi, uz kuriem vÄ“lāk atsaucas citos notikumos vai kuru saistÄ«ba ar citiem notikumiem ir viegli analÄ«tiski konstatÄ“jama vai kas ir notikumi, kuri paši satur informāciju par nākotnÄ“ gaidāmu notikumu. Katrai notikumu sÄ“rijai ir jāpiešÄ·ir unikāls identifikators atslÄ“gvārda (frāzes) formā, kurš jāpiešÄ·ir visām attiecÄ«gās notikumu sÄ“rijas ziņām. PiešÄ·irtie atslÄ“gvārdi ir jāpublicÄ“ ziņas saturā, lai lasÄ«tāji tos varÄ“tu redzÄ“t un meklÄ“t pÄ“c tiem. Vienai ziņai var bÅ«t vairāki atslÄ“gvārdi. Medijam katrai notikumu sÄ“rijai ir jānorÄ«ko vismaz viena atbildÄ«gā persona, kurai pastiprināti jāseko lÄ«dzi NS attÄ«stÄ«bai un regulāri jāveido NS ziņas un/vai informatÄ«vi – analÄ«tiski materiāli.

 

Standarta 17. prasÄ«ba. MeklÄ“jot pÄ“c notikumu sÄ“rijas (NS) atslÄ“gvārda, jāspÄ“j atrast visas notikumu sÄ“rijas ziņas. Ja ir tāda tehniskā iespÄ“ja, tad, atrādot (atverot) jebkuru NS ziņu, zem tās apakšÄ ir jāatrāda viss attiecÄ«gās NS ierakstu saraksts, sašÄ·irots pÄ“c atslÄ“gvārda un ziņas izveidošanas datuma augošÄ vai dilstošÄ secÄ«bā. Katru no šÄ« saraksta ziņām ir jāvar atvÄ“rt. Vairāku atslÄ“gvārdu gadÄ«jumā ir jāatrāda tikai viena (pirmā – galvenākā) atslÄ“gvārda ziņas vai arÄ« visu atslÄ“gvārdu ziņas, katra atslÄ“gvārda ziņas atrādot nodalÄ«ti, nesajaucot kopā ar citu atslÄ“gvārdu ziņām. 

 

Standarta 18. prasÄ«ba. Ja ziņas saturā vai tās avotos ir informācija par nākotnÄ“ gaidāmu notikumu, tad uzreiz ir jānosaka atbildÄ«gais par nākamās ziņas izveidošanu, ziņa virsraksta lÄ«menÄ« ir speciāli jāmarÄ·Ä“, norādot, ka ziņai bÅ«s turpinājums konkrÄ“tā datumā (piemÄ“ram, “bÅ«s turpinājums dd.mm.gggg”) un ziņas saturā ir jānorāda nākamās ziņas izveidošanas atbildÄ«gais un datums. ApsolÄ«tajā datumā ziņa ir jāpublicÄ“ pat tad, ja notikuma attÄ«stÄ«bas gaita vienalga kādu iemeslu dēļ tika pārcelta uz citu datumu.

Standarta 19. prasÄ«ba. Sabiedriski nozÄ«mÄ«gu, plaši tiražētu un/vai ar daudziem tālākiem notikumiem un notikumu virzieniem saistÄ«tu notikumu sÄ“riju (NS) gadÄ«jumā medijam par notikumu sÄ“riju ir jārada un jāpublicÄ“ analÄ«tiski raksti vai citi informatÄ«vi - analÄ«tiski materiāli, kuriem ir jāatbilst lÄ«dzÄ«giem kvalitātes kritÄ“rijiem kā ziņām. Pirmajam analÄ«tiskajam rakstam par NS ir jābÅ«t publicÄ“tam ne ātrāk kā nedēļu pÄ“c NS identifikācijas un ne vÄ“lāk kā 6 nedēļas pÄ“c tās. PÄ“c tam medijam regulāri ir jāpublicÄ“ analÄ«tiski raksti par attiecÄ«go NS reizi mÄ“nesÄ«, reizi divos mÄ“nešos, reizi pusgadā vai reizi gadā (atkarÄ«bā no apstākļiem) un šÄda notikumu sÄ“rija ir jānoslÄ“dz ar noslÄ“guma analÄ«tisku rakstu, kurā ir jābÅ«t koncentrÄ“ti un vispusÄ«gi apkopotiem visiem notikumiem (hronoloÄ£iskam notikumu uzskaitÄ«jumam) un kurā ir jābÅ«t korekti izklāstÄ«tām visām notikušÄ bÅ«tÄ«bu skaidrojošÄm versijām.

 

Standarta 20. prasÄ«ba. InformatÄ«vi – analÄ«tiski materiāli ir informatÄ«vi produkti, kuru tapšanā ir izmantots salÄ«dzinoši liels informācijas apjoms (nosacÄ«ti – “daudz ziņu”), veicot informācijas atlasi, apkopošanu, klasifikāciju, analÄ«zi un/vai izpÄ“ti un/vai kuru mÄ“rÄ·is ir informÄ“t, apkopot, izdalÄ«t (izkristalizÄ“t) bÅ«tiskākās atziņas un likumsakarÄ«bas un/vai dot pamatotas prognozes. Pie informatÄ«vi – analÄ«tiskiem materiāliem var pieskaitÄ«t informatÄ«vus rakstus un materiālus, apskatus, pārskatus, apkopojumus, analÄ«tiskus rakstus un materiālus un pÄ“tÄ«jumus. Visi ziņu satura kvalitātes kritÄ“riji ir piemÄ“rojami arÄ« informatÄ«vi – analÄ«tiskajiem materiāliem, izņemot gadÄ«jumus, kad kādam no ziņu satura kvalitātes kritÄ“rijiem ir sarežģītu parādÄ«bu izpÄ“tes, atspoguļošanas un/vai bÅ«tÄ«bas izteikšanas ierobežojošs raksturs. NekvalitatÄ«viem vai manipulatÄ«viem informatÄ«vi – analÄ«tiskiem materiāliem papildus ir arÄ« kāda no sekojošÄm pazÄ«mÄ“m: 1.Nekorekti noteikts vai vispār nenoteikts apskatāmās parādÄ«bas kopÄ“jais apjoms, radot maldinošu iespaidu, ka parādÄ«bas daļa ir viss veselums; 2. Nekorekti apskatÄ«ts vai vispār neapskatÄ«ts kāds bÅ«tisks parādÄ«bas objekts vai Ä«pašÄ«ba; 3. Nepietiekami apskatÄ«ti, nekorekti interpretÄ“ti vai vispār ignorÄ“ti bÅ«tiski parādÄ«bu vai objektu raksturojoši fakti; 4. Apskatei patvaļīgi pievienoti, ar parādÄ«bu vai objektu nesaistÄ«ti vai mazsaistÄ«ti fakti; 5. Terminu un likumsakarÄ«bu nekorekta pielietošana; 6. Nekorektu asociāciju izmantošana vai radÄ«šana par apskatāmo parādÄ«bu, objektu vai tos raksturojošiem faktiem; 7. Nepatiesu faktu izmantošana un/vai neÄ“rtu faktu noliegšana; 8. Nekorektu vai nepatiesu aprakstu izmantošana; 9. Nekorektu, mazpamatotu vai nepamatotu secinājumu izdarÄ«šana.

 

Standarta 21. prasÄ«ba. Dēļ informatÄ«vā nozÄ«mÄ«gākuma tikai analÄ«tiskos materiālus vai arÄ« visus informatÄ«vi - analÄ«tiskos materiālus virsraksta lÄ«menÄ« ir speciāli jāmarÄ·Ä“, lai lasÄ«tāji ātri un viegli tos varÄ“tu identificÄ“t. Tikai analÄ«tiskos materiālus var marÄ·Ä“t ar burtu “A” vai vārdu “AnalÄ«tika”, bet visus informatÄ«vi – analÄ«tiskos materiālus var marÄ·Ä“t ar burtiem “I-A” vai vārdiem “InformatÄ«vi-analÄ«tisks”.

 

Standarta 22. prasÄ«ba. Katrai notikumu sÄ“rijai (NS) ir jābÅ«t noslÄ“guma ziņai, pÄ“c kuras to var uzskatÄ«t par izbeigtu. NoslÄ“guma ziņa var par tādu tikt uzskatÄ«ta, tikai un vienÄ«gi balstoties uz objektÄ«viem, neapstrÄ«damiem un viesiem acÄ«mredzamiem faktiem, kuri liecina par notikuma noslÄ“gumu, kas var notikt pat pÄ“c daudziem gadiem kopš NS sākuma. Katrai notikumu sÄ“rijai ir jābÅ«t noslÄ“guma ziņai vai informatÄ«vi - analÄ«tiskam materiālam, kas speciāli virsraksta lÄ«menÄ« ir jāmarÄ·Ä“ (piemÄ“ram, “Notikuma sÄ“rijas noslÄ“gums” vai “NS noslÄ“gums” vai “NSN”).

 

14. Notikumu atlase

Tā kā ik mirkli notiek daudz notikumu, par kuriem visiem nav iespÄ“jams ziņot, medijs (ziņu aÄ£entÅ«ra) veic notikumu atlasi, par kuriem tiks ziņots, tādÄ“jādi radot noteiktu ziņu plÅ«smas realitāti, izslÄ“dzot no tās tos notikumus un parādÄ«bas, kas ziņās netiek atspoguļotas. Tas paver ļoti plašas, grÅ«ti kontrolÄ“jamas un smalkas manipulāciju iespÄ“jas. Ja par kaut ko ziņo, tad tas ir un ja par kaut ko neziņo, tad tā nav, attiecÄ«gi, kā panākt, lai kaut kas bÅ«tu? JāietekmÄ“ medijs, lai tas ziņotu par vajadzÄ«go un tas varÄ“tu sākt bÅ«t.

No sabiedriskā skatu punkta ir nepieļaujami, kad ierobežoto mediju sleju apjomu piesārņo nebÅ«tiski notikumi (piemÄ“ram, ka kāds plaši nemÄ«lÄ“ts politikānis ir apsveicis kādu plaši cienÄ«tu sportisti ar nozÄ«mÄ«gu uzvaru) un kad netiek ziņots par bÅ«tiskiem vai sabiedriski nozÄ«mÄ«giem notikumiem (piemÄ“ram, t.s. “picageitas” skandāls ASV un citi notikumi, kuri liecina par homoseksuālisma – pedofilijas izplatÄ«bu ietekmÄ«gu personu vidÄ“). FormulÄ“t detalizÄ“ti precÄ«zas prasÄ«bas un kritÄ“rijus atspoguļojamajām ziņām ir grÅ«ti, ja ne neiespÄ“jami, tomÄ“r vispārÄ«giem ziņu atlases pamatprincipiem ir jābÅ«t.

Pirmkārt, medijam, atlasot un izvÄ“loties notikumus, par kuriem tiks veidotas ziņas, jāvadās no sekojošiem pamatprincipiem: 1. Notikums ir ietekmÄ“jis, ietekmÄ“ vai var ietekmÄ“t lielu cilvÄ“ku skaitu; 2. Par notikumu ir lietderÄ«gi zināt vai tas ir jāzin vai tas ir pamācošs lielam cilvÄ“ku skaitam; 3. Par notikumu ir lietderÄ«gi zināt vai tas ir jāzin vai tas ir pamācošs personām, kuras nosaka un/vai realizÄ“ valsts un sabiedriskās pārvaldes politiku.

Citiem vārdiem sakot, medijiem ir jāziņo par sabiedriski nozīmīgiem notikumiem, pie kuriem var pieskaitīt:

14.1. Valsts iestāžu un to pārstāvju darbÄ«bas, kuras var atstāt nozÄ«mÄ«gu ietekmi uz lielu sabiedrÄ«bas daļu (paziņojumi, darbÄ«bas plāni, likumi, pašas darbÄ«bas) vai par kurām ir lietderÄ«gi zināt;

14.2. Nozīmīgas izmaiņas valstī vai ārvalstīs, kuras skars lielu daļu vai visus iedzīvotājus;

14.3. Ä€rpolitiski notikumi, kuri var radÄ«t nozÄ«mÄ«gu ietekmi uz valsti vai kuri var bÅ«t pamācoši vai par kuriem ir lietderÄ«gi zināt;

14.4. Dažādi problÄ“mgadÄ«jumi, par kuriem publiski ziņojot, lÄ«dzÄ«gu gadÄ«jumu atkārtošanos varÄ“tu novÄ“rst vai par kuriem ir jāziņo, lai brÄ«dinātu citus vai problÄ“mgadÄ«jumi ar salÄ«dzinoši lielu cietušo skaitu;

14.5. NozÄ«mÄ«gas katastrofas, nelaimes gadÄ«jumi vai sabiedriskās drošÄ«bas incidenti (daudz cietušo, liela sabiedriskā rezonanse) valstÄ« vai ārvalstÄ«s;

14.6. Tehniski jauninājumi un zinātniskie atklājumi, kur var radÄ«t nozÄ«mÄ«gu ietekmi uz sabiedrÄ«bu vai kuri var bÅ«t pamācoši vai par kuriem ir lietderÄ«gi zināt;

14.7. Socioloģiskās aptaujas, reitingi, statistikas dati, mazāk nozīmīgu notikumu apkopojumi un zinātniskie pētījumi, par kuriem ir lietderīgi zināt;

14.8. Nozīmīgu kultūras un sporta pasākumu norise;

14.9. Valsts pārstāvju godalgotu vietu iegÅ«šana dažāda veida nozÄ«mÄ«gās sacensÄ«bās (olimpiādÄ“s, konkursos, sporta sacensÄ«bās);

14.10. Nozīmīgi pozitīvi sasniegumi jebkurā sfērā;

14.11. Valsts iestāžu vai citu sabiedriski nozīmīgu organizāciju paziņojumi sabiedriski nozīmīgu notikumu sakarā;

14.12. Sabiedriski nozÄ«mÄ«gi viedokļi, ko pauž ietekmÄ«gas personas, augsti stāvošas amatpersonas vai kompetentas personas;

14.13. Politiskie notikumi (politiskās akcijas, politisko organizāciju rašanās, apvienošanās vai darbÄ«bas pārtraukšana, kongresi, programmatoriskās vai kadru izmaiņas) un notikumi, kuri liecina par politiÄ·u vai augsti stāvošu amatpersonu morāli - Ä“tiskām problÄ“mām vai problÄ“mām ar tiesÄ«bsargājošÄm iestādÄ“m;

14.14. NozÄ«mÄ«gi notikumi ietekmÄ«gu un/vai plaši zināmu personu dzÄ«vÄ“ (veselÄ«bas stāvokļa pasliktināšanās, nodarbošanās vai valstspiederÄ«bas maiņa, ekonomiskas grÅ«tÄ«bas vai ievÄ“rojami panākumi, problÄ“mas ar tiesÄ«bsargājošÄm iestādÄ“m, nāve).

Atlasot ārvalstu ziņas, cik iespÄ“jams jācenšas ziņot par pašiem nozÄ«mÄ«gākajiem notikumiem visā pasaulÄ“ (katrā reÄ£ionā, katrā valstÄ«), jo tas paplašina auditorijas redzesloku un izglÄ«to. Vairāk uzmanÄ«bas lokā jātur un detalizÄ“tāk jāziņo par notikumiem kaimiņvalstÄ«s un lielvalstÄ«s (Krievija, ASV, Ķīna, Lielbritānija, Indija, Vācija, Francija), jo Ä«paši lielvalstÄ«s, kuras ir kaimiņvalstis un lielvalstÄ«s, kuru ietekmes sfÄ“rā valsts faktiski atrodas. Šie notikumi ir jāzin arÄ« tāpÄ“c, ka tie var ietekmÄ“t situāciju pašu valstÄ«.

Medijam (pirmkārt, galvenajam redaktoram) ir jāspēj jebkuram interesentam pamatot katras ziņas, kura atrodas ziņu lentā, sabiedrisko nozīmīgumu un kādēļ par to vispār tiek ziņots.

Standarta 23. prasÄ«ba. Medijam, atlasot un izvÄ“loties notikumus, par kuriem tiks veidotas ziņas, jāizvÄ“las tādi notikumi, kuri ir ietekmÄ“juši, ietekmÄ“ vai var ietekmÄ“t lielu cilvÄ“ku skaitu, tādi notikumi, kurus ir lietderÄ«gi zināt vai ir jāzin vai tas ir pamācošs lielam cilvÄ“ku skaitam vai tādi notikumi, kurus ir lietderÄ«gi zināt vai ir jāzin vai ir pamācoši personām, kuras nosaka un/vai realizÄ“ valsts un sabiedriskās pārvaldes politiku. Pie konkretizÄ“tiem šÄdiem sabiedriski nozÄ«mÄ«giem notikumiem var pieskaitÄ«t: 1. Valsts iestāžu un to pārstāvju darbÄ«bas, kuras var atstāt nozÄ«mÄ«gu ietekmi uz lielu sabiedrÄ«bas daļu vai par kurām ir lietderÄ«gi zināt; 2. NozÄ«mÄ«gas izmaiņas valstÄ« vai ārvalstÄ«s, kuras skars lielu sabiedrÄ«bas daļu vai visus iedzÄ«votājus; 3. Ä€rpolitiskus notikumus, kuri var radÄ«t nozÄ«mÄ«gu ietekmi uz valsti vai kuri var bÅ«t pamācoši, vai par kuriem ir lietderÄ«gi zināt; 4. Dažādus problÄ“mgadÄ«jumus, par kuriem publiski ziņojot, lÄ«dzÄ«gu gadÄ«jumu atkārtošanos varÄ“tu novÄ“rst vai par kuriem ir jāziņo, lai brÄ«dinātu citus vai problÄ“mgadÄ«jumi ar salÄ«dzinoši lielu cietušo skaitu; 5. NozÄ«mÄ«gas katastrofas, nelaimes gadÄ«jumus vai sabiedriskās drošÄ«bas incidentus valstÄ« vai ārvalstÄ«s; 6. Tehniskos jauninājumus vai zinātniskos atklājumus, kuri var radÄ«t nozÄ«mÄ«gu ietekmi uz sabiedrÄ«bu vai kuri var bÅ«t pamācoši, vai par kuriem ir lietderÄ«gi zināt; 7. SocioloÄ£iskās aptaujas, reitingus, statistikas datus, mazāk nozÄ«mÄ«gu notikumu apkopojumus vai zinātniskos pÄ“tÄ«jumus, par kuriem ir lietderÄ«gi zināt; 8. NozÄ«mÄ«gu kultÅ«ras vai sporta pasākumu norisi; 9. Valsts pārstāvju godalgotu vietu iegÅ«šanu nozÄ«mÄ«gās sacensÄ«bās (olimpiādÄ“s, konkursos, sporta sacensÄ«bās); 10. NozÄ«mÄ«gi pozitÄ«vus sasniegumus jebkurā sfÄ“rā; 11. Valsts iestāžu vai citu sabiedriski nozÄ«mÄ«gu organizāciju paziņojumus sabiedriski nozÄ«mÄ«gu notikumu sakarā; 12. Sabiedriski nozÄ«mÄ«gus viedokļus, ko pauž ietekmÄ«gas personas, augsti stāvošas amatpersonas vai kompetentas personas; 13. Politiskos notikumus (politiskās akcijas, politisko organizāciju rašanos, apvienošanos vai darbÄ«bas pārtraukšanu, kongresus, programmatoriskās vai kadru izmaiņas) un notikumus, kuri liecina par politiÄ·u vai augsti stāvošu amatpersonu morāli - Ä“tiskām problÄ“mām vai problÄ“mām ar tiesÄ«bsargājošÄm iestādÄ“m; 14. NozÄ«mÄ«gus notikumus ietekmÄ«gu un/vai plaši zināmu personu dzÄ«vÄ“ (veselÄ«bas stāvokļa pasliktināšanās, nodarbošanās vai valstspiederÄ«bas maiņa, ekonomiskas grÅ«tÄ«bas vai ievÄ“rojami panākumi, problÄ“mas ar tiesÄ«bsargājošÄm iestādÄ“m, nāve).

 

Standarta 24. prasība. Medijam ir jāspēj jebkuram interesentam pamatot katras savā saturā izvietotās ziņas sabiedriskais nozīmīgums, un kādēļ par konkrēto notikumu medijs vispār ziņo.

 

15. KomentÄ“šanas iespÄ“jas

 

NozÄ«mÄ«gs medija kvalitātes rādÄ«tājs ir medija produktu komentÄ“šanas iespÄ“ju esamÄ«ba interneta vidÄ“. Interneta komentāriem kā tādiem ir liela sabiedriskā nozÄ«me un viena no to funkcijām ir arÄ« mediju kvalitātes sabiedriskā kontrole.

Kādēļ nepieciešamas komentÄ“šanas iespÄ“jas? Lai katram cilvÄ“kam dotu iespÄ“ju izteikt savu viedokli par jebkuru jautājumu un lai bÅ«tu iespÄ“ja uzklausÄ«t cik iespÄ“jams katru cilvÄ“ku. KomentÄ“šanas iespÄ“ju esamÄ«ba ir viens no demokrātijas principa realizÄ“jumiem praksÄ“.

No informācijas uztveres skatu punkta vai no propagandiska skatu punkta komentāri ir ziņas vai raksta turpinājums, ar kuriem var “nomākt” komentÄ“šanas objektu un/vai nozÄ«mÄ«gi mainÄ«t tā uztveramo nozÄ«mi. ŠÄdi skatoties, komentāri dod iespÄ“ju jebkuram ietekmÄ“t medija satura rezultātu. Tiesa gan, šÄ« iespÄ“ja ir visai ierobežota (jo ne visi lasa komentārus) un pat to ir jāprot izmantot (lai to prastu ir jābÅ«t daudz zinošam augstas klases “pr” speciālistam vai šai jomā talantÄ«gam cilvÄ“kam). Neskatoties uz to, brÄ«vas komentÄ“šanas iespÄ“jas medija satura noteicÄ“jiem visbiežāk nepatÄ«k, jo apdraud viņu paustā monopolu pašu virtuālajā vidÄ“.

VÄ“l komentÄ“šanas iespÄ“ju esamÄ«ba ļauj katram papildināt medija saturu un tieši vai netieši kritizÄ“t mediju par nekvalitatÄ«vu darbu. ArÄ« tas medijiem parasti nepatÄ«k, jo Ä«paši tiem medijiem, kuri rada nekvalitatÄ«vas ziņas un nodarbojas ar politisko propagandu.

TomÄ“r komentāru esamÄ«bai ir arÄ« savas Ä“nu puses. CilvÄ“ki ir dažādi, ar dažādu intelektuālās un morālās attÄ«stÄ«bas lÄ«meni, ar dažādu informÄ“tÄ«bas pakāpi, ko tie, kuri saņemas rakstÄ«t komentārus, arÄ« pilnā mÄ“rā izpauž un parāda. Tāpat komentāri kļūst par viedokļu un ideoloÄ£isko cīņu placdarmu, kurā piedalās ne tikai ierindas cilvÄ“ki, bet arÄ« profesionāļi un kurā visa cita starpā tiek izmantotas arÄ« komentāru vides nonivelÄ“šanas metodes (piemÄ“ram, pārpludinot komentÄ“šanas objektu ar lielu daudzumu nesakarÄ«gu komentāru). 

TāpÄ“c komentāru esamÄ«bas gadÄ«jumā aktuāls kļūst jautājums par noteiktas komentÄ“šanas Ä“tikas un puslÄ«dz pieklājÄ«gas un korektas komentÄ“šanas vides uzturÄ“šanu. Bet to savukārt nevar panākt, nedzÄ“šot daļu komentārus un neliedzot daļai komentÄ“tāju iespÄ“jas komentÄ“t. Tā ir komentāru cenzÅ«ra, ko jāveic medijiem, kuri attiecÄ«bā uz sevi tik ļoti iebilst pret cenzÅ«ru. Citiem vārdiem sakot, medijiem korektas komentāru vides uzturÄ“šanai pret citiem ir jāizturas tā, kā tie negrib, lai izturas pret viņiem. Viss bÅ«tu kārtÄ«bā, ja mediji un tā darbinieki bÅ«tu godprātÄ«gi, bet tā kā ar to ir lielas problÄ“mas, šÄds objektÄ«vs komentāru dzÄ“šanas pamatojums dod iespÄ“ju medija darbiniekiem to izmantot negodprātÄ«gi, lai prasti dzÄ“stu sev politiski, ideoloÄ£iski vai personiski nevÄ“lamos un nepatÄ«kamos komentārus. No sabiedrisko interešu skatu punkta, tas, protams, ir kategoriski nepieņemami.

Pie tam lÄ«dz pārmÄ“rÄ«gai komentāru dzÄ“šanai objektÄ«vu iemeslu dēļ ir tendence nonākt arÄ« godprātÄ«giem cenzoriem, jo ir iekšÄ“ji grÅ«ti noturÄ“t to robežu, kad nepatÄ«kams komentārs tomÄ“r ir atstājams. Šo robežu ir grÅ«ti noturÄ“t, jo to ir problemātiski izteikt konkrÄ“tās, viennozÄ«mÄ«gās, viegli saprotamās un piemÄ“rojamās instrukcijās un noteikumos. LÄ«dzÄ«gu objektÄ«vu faktoru ietekmÄ“ pat godprātÄ«gu politiÄ·u ierosinātas represijas pret “sliktajiem” krÄ«zes situācijā mÄ“dz izvÄ“rsties plašÄs represijās, kurās cieš arÄ« sākotnÄ“jie represiju ierosinātāji. Kad iesāc dzÄ“st, pie tā pierodi un tad ir grÅ«ti apstāties. TāpÄ“c viens no komentāru problÄ“mas risinājumiem ir atļaut visus komentārus, izņemot atklātu un nepārprotamu komercreklāmu, “flÅ«du” un komentārus ar necenzÄ“tu leksiku. Šai gadÄ«jumā cenzÅ«ra jebkādā formā izpaliek, visi brÄ«vi izsakās un izpausmi gÅ«st gan komentÄ“šanas priekšrocÄ«bas, gan Ä“nu puses.

VÄ“l komentāru esamÄ«ba ir nozÄ«mÄ«gs sabiedriskās drošÄ«bas uzturÄ“šanas elements. CilvÄ“ki, komentÄ“jot un kritizÄ“jot, piedalās ne tikai medija satura kvalitātes uzturÄ“šanā, bet arÄ« visas valsts pārvaldes un sabiedrisko mehānismu kvalitātes uzturÄ“šanā. Tā arÄ« ir viena no faktiskas demokrātijas funkcionālajām nozÄ«mÄ“m. Cita lieta, ka kādam to visu vajag uzklausÄ«t, izanalizÄ“t un saprast, pretÄ“jā gadÄ«jumā milzÄ«go komentāru masu nav iespÄ“jams apzināti un mÄ“rÄ·tiecÄ«gi konstruktÄ«vi izmantot. Bet pat, ja to neviens nedara, pati kritikas publiskošana noteiktā mÄ“rā ierobežo negatÄ«vos procesus un atstāj zināmu konstruktÄ«vu ietekmi uz kritizÄ“jamo sfÄ“ru.

Bet arÄ« tas vÄ“l nav viss. Katrā sabiedrÄ«bā ir dažādi viedokļi un par daudziem jautājumiem daudzi sabiedrÄ«bas pārstāvji ir neapmierināti. Tāpat katrā sabiedrÄ«bā objektÄ«vu un/vai subjektÄ«vu iemeslu dēļ izveidojas lielāks vai mazāks neapmierināto skaits, kurus neapmierina gandrÄ«z nekas un kuri bÅ«tu gatavi katrs pa savam visu apgriezt kājām gaisā. Šiem cilvÄ“kiem ir jādod iespÄ“ja brÄ«vi izteikties. Katram neapmierinātajam ir jādod iespÄ“ja brÄ«vi paust savu neapmierinātÄ«bu, tai skaitā arÄ« interneta komentāros. Jo Ä«paši šÄda iespÄ“ja ir jādod mūždien ar visu neapmierinātajiem.

KāpÄ“c? TāpÄ“c, ka visbiežāk cilvÄ“ki, izteikuši savu neapmierinātÄ«bu, nomierināsies, bet neizteikta neapmierinātÄ«ba iekšÄ“ji gruzdÄ“s, pieņemsies spÄ“kā un tai vÄ“lāk var rasties grÅ«ti prognozÄ“jamas izpausmes. VÄ“l noteiktām struktÅ«rām ir jāzin ar ko un cik lielā mÄ“rā cilvÄ“ki ir neapmierināti. Komentāri šai gadÄ«jumā ir viens no dabiskiem socioloÄ£iskiem fenomeniem, pÄ“c kā var spriest par sabiedrÄ«bu un tās noskaņojumu (te gan jāņem vÄ“rā, ka daļa sabiedrÄ«bas komentārus vispār neraksta, ka intensÄ«vi komentārus raksta noteikts sabiedriskais segments un ka eksistÄ“ arÄ« viltus komentāri jeb noteikta veida profesionālie komentāri, kuru mÄ“rÄ·is ir radÄ«t nepatiesu priekšstatu par faktisko sabiedrisko noskaņojumu). Visbeidzot, daļu no nepamierinātajiem nepieciešams identificÄ“t un pÄ“c tam iespÄ“jams arÄ« uzraudzÄ«t, lai nesadara kādas muļķības. To visu dod brÄ«va komentāru rakstÄ«šanas iespÄ“ja.

No augstāk minÄ“tā izriet, ka brÄ«va medija satura komentÄ“šanas iespÄ“ja ir obligāts katra medija elements un vÄ“l jo vairāk tāda medija, kurš pretendÄ“ uz kvalitatÄ«va satura radÄ«tāja slavu. Mediju saturam ir jābÅ«t brÄ«vi komentÄ“jamam, jo tas atbilst demokrātiskuma un vārda brÄ«vÄ«bas principam, jo komentāri ir viens no veidiem kā noteikt sabiedrisko noskaņojumu, jo komentāri ļauj uzturÄ“t noteiktu sabiedrisko mehānismu, valsts pārvaldes un medija satura kvalitāti, jo komentāri ir viens no sabiedriskās komunikācijas veidiem, jo komentÄ“šanas iespÄ“ja mazina sabiedrisko spriedzi, jo komentāri ļauj identificÄ“t cilvÄ“kus, kuri iestājas par radikālām sabiedriskām pārmaiņām. TāpÄ“c komentÄ“šanas iespÄ“jai ir jābÅ«t obligātai.

No tā arÄ« izriet, ka ir jābÅ«t arÄ« anonÄ«mai komentÄ“šanas iespÄ“jai, kad cilvÄ“ks komentÄ“ nevis zem sava vārda, bet izmantojot brÄ«vi izvÄ“lÄ“tu segvārdu. ŠÄ« anonimitāte, protams, ir nosacÄ«ta, jo drošÄ«bas iestādes nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā var salÄ«dzinoši ātri un vienkārši noteikt jebkura komentāra veicÄ“ja identitāti, izņemot atsevišÄ·us gadÄ«jumus, kad to ir veicis IT nozares profesionālis, kurš vÄ“las palikt patiešÄm anonÄ«ms. ŠÄ« iemesla dēļ nav pamata ierobežot komentÄ“šanas iespÄ“jas, to atļaujot tikai reÄ£istrÄ“tiem lietotājiem. Lietotāju reÄ£istrācijas un autentifikācijas opcija var bÅ«t, bet komentÄ“t ir jāvar arÄ« anonÄ«mi.

Standarta 25. prasÄ«ba. Katram medija satura lietotājam interneta vidÄ“ ir jābÅ«t iespÄ“jai brÄ«vi komentÄ“t jebkuru medija ziņu vai ierakstu. Ir jābÅ«t anonÄ«mai komentÄ“šanas iespÄ“jai bez iepriekšÄ“jas reÄ£istrācijas pieprasÄ«juma, izmantojot lietotāja brÄ«vi izvÄ“lÄ“tu segvārdu. Visiem komentāriem uzreiz ir jātiek publiski atrādÄ«tiem, izņemot komentārus, kuriem droši ir iespÄ“jams noteikt, ka tos Ä£enerÄ“ automātiska sistÄ“ma, kuri satur atklātus, drošus un neapstrÄ«damus komercreklāmas elementus un kuri satur klaji rupjus vārdus. Komentāru dzÄ“šanu ieteicams vispār neizmantot, izņemot iepriekš minÄ“tos izņēmuma gadÄ«jumus. Komentāru dzÄ“šana (turpmāk prasÄ«bu tekstā “dzÄ“šana” jeb komentāra satura publiska neatrādÄ«šana) ir pieļaujama, ja tiek izpildÄ«tas speciālas komentāru “dzÄ“šanas” pieļaujamÄ«bas kontroles prasÄ«bas, kuras ir noteiktas nākamajos punktos.

Tālākais apraksts ir vairāk tehnisks un tā realizācijai var bÅ«t nepieciešams veikt pietiekami apjomÄ«gus medija interneta portāla izstrādes un/vai atjauninājuma darbus. Tā bÅ«tÄ«ba ir brÄ«vas komentÄ“šanas vides radÄ«šana, cik iespÄ“jams samazinot komentāru cenzÄ“šanas un brÄ«vas komentÄ“šanas negatÄ«vos aspektus.

15.1. KomentÄ“šanas noteikumi

Ja ir komentÄ“šanas iespÄ“jas, tad ir jābÅ«t arÄ« komentÄ“šanas noteikumiem. VÄ“l jo vairāk tādiem ir jābÅ«t, ja medija redakcija ir noskaņota dzÄ“st komentārus. Tā kā ir trÄ«s veidu komentāri, par kuru dzÄ“šanas nepieciešamÄ«bu šaubu nav, tad noteikumos ir jābÅ«t noteiktam, ka tiks dzÄ“sti vismaz šo trÄ«s komentāru veidi. Ja ir citi dzÄ“šanas nosacÄ«jumi, tad tiem obligāti ir jābÅ«t norādÄ«tiem.

Noteikumiem ir jābÅ«t Ä«siem, katram saprotamiem un cik iespÄ“jams viennozÄ«mÄ«giem un konkrÄ“tiem, lai maksimāli izslÄ“gtu dažādas sapratnes un interpretācijas. KomentÄ“šanas noteikumi ir medija paša noteikts likums, pamatojoties uz kuru tas ir tiesÄ«gs veikt komentāru cenzÅ«ru. Ir kategoriski nepieļaujams, kad medijs pārkāpj pats savus noteikumus un kad medijs mÄ“Ä£ina noformulÄ“t noteikumus pārmÄ“rÄ«gi vispārÄ«gi un/vai nesaprotami, kas dod iespÄ“ju cenzoram no lielas vispārinātās komentāru masas patvaļīgi izvÄ“lÄ“ties, kuri komentāri viņa subjektÄ«vajā ieskatā ir dzÄ“šami un kuri tomÄ“r nav.

KomentÄ“šanas noteikumi nedrÄ«kst ierobežot lasÄ«tāju tiesÄ«bas brÄ«vi paust savu viedokli, informÄ“t par personisko pieredzi, kā arÄ« kritizÄ“t vai slavÄ“t valsts varu, sabiedrisko iekārtu, sabiedriskās institÅ«cijas, politiskās un sabiedriskās organizācijas, uzņēmumus, ideoloÄ£ijas, idejas, vÄ“sturiskās koncepcijas un interpretācijas, personas, produktus, pakalpojumus, pašu mediju un tā darbiniekus. Un komentÄ“šanas noteikumi ir vienādi jāpiemÄ“ro pret visiem komentÄ“tājiem un tie ir pirmkārt jāievÄ“ro paša medija darbiniekiem.

KomentÄ“šanas noteikumiem ir jābÅ«t publicÄ“tiem un jāatrodas viegli pieejamā vietā. KomentÄ“šanas noteikumi un katras to izmaiņas ir speciāli jākomunicÄ“ kā atsevišÄ·a medija ziņa. Ja tehniskas iespÄ“jas un noteikumu apjoms atļauj, tad komentÄ“šanas noteikumiem ir jātiek atrādÄ«tiem blakus komentāra ievadÄ«šanas laukam.

Standarta 26. prasÄ«ba. Katram medijam, kurš izplata informāciju internetā, ir jāizstrādā un vienmÄ“r redzamā vietā jāpublicÄ“ sava satura (interneta portāla ierakstu) komentÄ“šanas noteikumi. Šiem noteikumiem ir jāsatur ideāla komentāra apraksts, to, kādi komentāri nedrÄ«kstÄ“tu bÅ«t, kā arÄ« komentāru “dzÄ“šanas” (publiskas atrādÄ«šanas pārtraukšanas) nosacÄ«jumi. Komentāru “dzÄ“šanas” nosacÄ«jumiem jābÅ«t jebkuram viegli saprotamiem, viennozÄ«mÄ«giem un konkrÄ“tiem, lai cik iespÄ“jams izslÄ“gtu dažādas sapratnes un interpretācijas, kas var radÄ«t nepamatotu un/vai negodprātÄ«gu komentāru dzÄ“šanu vai “dzÄ“šanu”. Komentāru “dzÄ“šanas” nosacÄ«jumi nedrÄ«kst bÅ«t pārmÄ“rÄ«gi vispārināti un grÅ«ti vai dažādi saprotami. Tāpat noteikumos ir jāapliecina medija apņemšanās ievÄ“rot, nepārkāpt un neierobežot lasÄ«tāju tiesÄ«bas attiecÄ«gajā interneta vietnÄ“ komentāru formā brÄ«vi paust savu viedokli, informÄ“t par personisko pieredzi un kritizÄ“t vai slavÄ“t valsts varu, sabiedrisko iekārtu, sabiedriskās institÅ«cijas, politiskās un sabiedriskās organizācijas, uzņēmumus, ideoloÄ£ijas, idejas, vÄ“sturiskās koncepcijas un interpretācijas, personas, produktus, pakalpojumus, medijus un mediju darbiniekus, kā arÄ« piemÄ“rot noteikumus vienlÄ«dzÄ«gi pret visiem komentÄ“tājiem.

15.2. KomentÄ“šanas noteikumu piemÄ“rs

15.2.1. Ikvienam lietotājam ir tiesības brīvi komentēt jebkuru portāla XXX.LV ierakstu, paužot savu viedokli, informējot par personisko pieredzi un kritizējot vai slavējot valsts varu, sabiedrisko iekārtu, sabiedriskās institūcijas, politiskās un/vai sabiedriskās organizācijas, uzņēmumus, ideoloģijas, idejas, vēsturiskās koncepcijas un interpretācijas, personas, produktus, pakalpojumus, medijus vai mediju darbiniekus.

15.2.2. Komentāram ir jābÅ«t racionālam, par apspriežamo tÄ“mu, vispārpieņemtas morāles normas ievÄ“rojošam, pieklājÄ«gam attiecÄ«bā pret citām personām un komentÄ“tājiem. 

15.2.3. Portāla saturā tiks pārtraukta to komentāru publiska atrādÄ«šana, kuri ir acÄ«mredzami rupji, neÄ·Ä«tri, vulgāri, zaimojoši vai uz vardarbÄ«gu rÄ«cÄ«bu aicinoši, kuri satur acÄ«mredzamu reklāmu vai par kuriem likumdošanā ir paredzÄ“ta atbildÄ«ba, saglabājot publiskā apskatÄ“ komentÄ“šanas faktu, komentāra publiskas atrādÄ«šanas pārtraukšanas iemeslu un personu, kura pieņēma tādu lÄ“mumu.

15.2.4. RealizÄ“jot savas brÄ«vas komentÄ“šanas tiesÄ«bas, katram lietotājam ir jāņem vÄ“rā, ka portālā tiek saglabāta katra komentāra tehniskā informācija, kas tiesÄ«bsargājošÄm iestādÄ“m dod iespÄ“ju noskaidrot komentāra autora identitāti.

15.2.5. Portāla XXX.LV redakcija apņemas principiāli komentārus nedzÄ“st, piemÄ“rot šos noteikumus vienādi pret visiem un dot iespÄ“ju izteikt publisku pretenziju katram lietotājam, kura komentāra publiska atrādÄ«šana ir tikusi pārtraukta.

15.3. Komentāru kategorijas

Medijam ar attiecīgām tehniskām iespējām var būt trīs veidu komentāri:

15.3.1. PilnÄ«bā autentiski komentāri. Komentāra veicÄ“js ir droši autentificÄ“jies (izmantojot internetbanku, valsts portālu vai citu drošas autentifikācijas veidu), tā identitāti var uzskatÄ«t par droši zināmu un komentārā tiek atrādÄ«ts faktiskais personas vārds un uzvārds, kā arÄ« personas pieraksta adreses pilsÄ“ta vai novads.

15.3.2. Sociālā tÄ«kla profila komentārs. Komentāra veicÄ“js ir autorizÄ“jies caur kādu no saviem sociālā tÄ«kla profiliem. Komentārā var atrādÄ«t sociālā tÄ«kla profilā ievadÄ«to informāciju (vārdu, uzvārdu, pilsÄ“tu, fotogrāfiju, linku uz sociālā tÄ«kla profilu). Šis komentāra veids nevar tikt uzskatÄ«ts par pilnÄ«bā autentisku, jo sociālajos tÄ«klos ir iespÄ“jams izveidot profilus anonÄ«mi.

15.3.3. Anonīms komentārs. Komentāra veicējs, ievadot komentāru, pats brīvā formā norāda savu vārdu vai jebkādu segvārdu. Anonīmiem komentāriem varētu publiskot IP adresi, ISP nosaukumu un valstspiederību.

Ja tiek izveidotas šÄdas trÄ«s komentāru kategorijas, tad katras kategorijas komentārs ir jāmarÄ·Ä“ ar savu atšÄ·irÄ«bas zÄ«mi, lai tie vizuāli bÅ«tu viegli atšÄ·irami viens no otra.

NosacÄ«ti šÄ«s trÄ«s kategorijas var nosaukt par 1.kategorijas komentāriem (autentiskie), 2.kategorijas komentāriem (sociālo tÄ«klu profilu) un 3.kategorijas komentāriem (anonÄ«mie). AtkarÄ«bā no kategorijas, komentāra veicÄ“jam var bÅ«t dažādas iespÄ“jas (1.kategorijas komentÄ“tājiem visplašÄkās, bet 3.kategorijas komentÄ“tājiem vismazākās), bet tās nedrÄ«kst apdraudÄ“t komentÄ“šanas un komentāru atrādÄ«šanas tiesÄ«bas.

Standarta 27. prasÄ«ba. Katram interneta medijam var bÅ«t trÄ«s veidu (kategoriju) komentāri: 1. Komentāri, kurus ir veikuši pilnÄ«bā autentificÄ“ti lietotāji, kuru identitāte autorizācijas procesā tiek uzskatÄ«ta par pilnÄ«bā noteiktu (autorizācija caur internetbanku, valsts portālu vai lÄ«dzÄ«gas ticamÄ«bas pakāpes sistÄ“mu); 2. Komentāri, kurus ir veikuši lietotāji, kuri ir autorizÄ“jušies caur kādu no sociālo tÄ«klu platformām un kuru identitāti nevar uzskatÄ«t par pilnÄ«bā noteiktu, jo sociālo tÄ«klu platformas ir iespÄ“jams lietot arÄ« anonÄ«mi; 3. Komentāri, kurus ir veikuši anonÄ«mi lietotāji, brÄ«vā formā ievadot jebkādu segvārdu. Ja medijam ir tehniskas iespÄ“jas nodrošināt visus trÄ«s komentāru veidus, tad katras kategorijas komentārs ir speciāli jāmarÄ·Ä“, lai katru no tiem bÅ«tu ātri un vienkārši atšÄ·irt no citu kategoriju komentāriem. Pirmās kategorijas komentÄ“tājiem un komentāriem ir pieļaujamas priekšrocÄ«bas, kuras nedrÄ«kst apdraudÄ“t pārÄ“jo divu kategoriju komentÄ“šanas un komentāru atrādÄ«šanas tiesÄ«bas. 

15.4. Komentāru “dzÄ“šana”

Neviens komentārs nedrÄ«kst tapt dzÄ“sts, izņemot trÄ«s iepriekš minÄ“tos komentāru veidus, kuru dzÄ“šanas nosacÄ«jumi ir acÄ«mredzami, viegli nosakāmi un neapstrÄ«dami. PārÄ“jos komentārus dzÄ“st nedrÄ«kst.

Ja ir tāda tehniska iespÄ“ja, tad komentārus pÄ“c to atrādÄ«šanas drÄ«kst “dzÄ“st”, padarot neredzamu komentāra saturu, bet saglabājot komentāru datubāzÄ“. ŠÄ« “dzÄ“šana” var notikt tikai izpildot komentÄ“šanas noteikumus un norādot “dzÄ“šanas” iemeslu. Publiski “dzÄ“stajam” komentāram ir jāsaglabā sava vieta starp visiem attiecÄ«gā ieraksta komentāriem, jātop saglabātam komentāra veicÄ“ja nosaukumam, komentāra satura vietā jāparādās “dzÄ“šanas” iemeslam, “dzÄ“šanas” datumam un komentāru “dzÄ“sušÄ” darbinieka vārdam un uzvārdam. Ja komentāra saturs tiek labots, tad platformā obligāti jāsaglabā vecais komentārs, koriģēšanas iemesls, datums un koriģētāja vārds, uzvārds.

Ir kategoriski nepieļaujams, ka komentāru dzÄ“šana vai koriģēšana no medija redakcijas puses tiek veikta anonÄ«mi, jo anonimitāte veicina patvaļu un neprofesionalitāti. Publiski katram interesentam un pirmkārt pašiem komentÄ“tājiem ir jāredz katrs komentāra “dzÄ“šanas” un koriģēšanas fakts, komentāra “dzÄ“šanas” vai koriģēšanas pamatojums un komentāra “dzÄ“sÄ“js” vai koriģētājs. Un katram jābÅ«t iespÄ“jai apšaubÄ«t komentāra “dzÄ“šanas” vai koriģēšanas pamatotÄ«bu (atbilstÄ«bu noteikumiem) un/vai tieši e-pastā sazināties ar cenzoru vai tā vadÄ«bu, lai izteiktu pretenziju.

Standarta 28. prasÄ«ba. Neviens medija interneta portāla komentārs nedrÄ«kst tapt dzÄ“sts, izņemot komentārus, kuri satur tiešas un neapstrÄ«damas automātiskas Ä£enerÄ“šanas pazÄ«mes, izņemot komentārus, kuri satur atklātu un neapstrÄ«damu komercreklāmu un izņemot komentārus, kuri satur rupjus (necenzÄ“tus) vārdus. Šo izņēmuma komentāru dzÄ“šana ir pieļaujama, jo nav šaubu par to dzÄ“šanas nepieciešamÄ«bu un drošÄm attiecÄ«ga tipa komentāru identificÄ“šanas iespÄ“jām.

Standarta 29. prasÄ«ba. Ja medijs ir pieņēmis lÄ“mumu uzturÄ“t noteiktu komentāru vides tÄ«rÄ«bu, ir izstrādājis, plaši komunicÄ“jis un publicÄ“jis savā interneta vietnÄ“ komentÄ“šanas noteikumus atbilstoši šÄ« standarta prasÄ«bām, tad ir pieļaujama komentāru satura publiska neatrādÄ«šana jeb “dzÄ“šana” tiem komentāriem, kuri pārkāpj komentÄ“šanas noteikumus. Medijs drÄ«kst “dzÄ“st” komentārus, tikai pamatojoties uz un saskaņā ar komentÄ“šanas noteikumiem, publiski norādot dzÄ“šanas iemeslu, datumu, “dzÄ“sÄ“ja” vārdu, uzvārdu un e-pastu, kā arÄ« dodot iespÄ“ju publiski apstrÄ«dÄ“t “dzÄ“šanu” un saņemt par to publiskus paskaidrojumus. “DzÄ“stajam” komentāram ir jāsaglabā sava secÄ«gā vieta starp pārÄ“jiem komentāriem un publiski ir jābÅ«t redzamam komentāra “dzÄ“šanas” faktam. Viss tas pats attiecas arÄ« uz komentāru satura labošanu no medija darbinieku puses, tikai labošanas gadÄ«jumā medijam savā platformā ir jāsaglabā sākotnÄ“jā labotā komentāra versija. Jebkuras šaubas par komentāra dzÄ“šanas, “dzÄ“šanas” vai labošanas pamatotÄ«bu ir apliecinājums tam, ka to darÄ«t nedrÄ«kst.

15.5. Ierakstu un komentāru vÄ“rtÄ“šana

Ja ir tādas tehniskas iespÄ“jas un ir vÄ“lme piedāvāt lasÄ«tājiem vÄ“rtÄ“t ierakstus un komentārus medija interneta lapā, tad to var darÄ«t, tikai šÄdai vÄ“rtÄ“šanai ir jāatbilst noteiktiem nosacÄ«jumiem, lai izslÄ“gtu vai minimizÄ“tu lasÄ«tāju maldināšanas iespÄ“jas.

Pirmkārt, ir jābÅ«t saprotami nodefinÄ“tiem un publicÄ“tiem vÄ“rtÄ“šanas nosacÄ«jumiem. Medijam ir jānosaka kas un kā ir jāvÄ“rtÄ“. PiemÄ“ram, vÄ“rtÄ“t var pÄ“c principiem patika/nepatika, piekrÄ«tu/nepiekrÄ«tu, kvalitatÄ«vs/nekvalitatÄ«vs, pozitÄ«vs notikums/negatÄ«vs notikums utt. Tā kā medijam var bÅ«t pietiekami plašs saturs, tad var bÅ«t problÄ“mas korekti noteikt visam medija saturam vienādus vÄ“rtÄ“šanas nosacÄ«jumus, tāpÄ“c ir vÄ“lams, lai tehniski vÄ“rtÄ“šanas opcija bÅ«tu ieslÄ“dzama/izslÄ“dzama atkarÄ«bā no ieraksta sadaļas. ŠÄdu tehnisku iespÄ“ju gadÄ«jumā varÄ“tu, piemÄ“ram, vÄ“rtÄ“t tikai viedokļus pÄ“c principiem “patika viedoklis vai nepatika” un/vai “piekrÄ«tu viedoklim vai nepiekrÄ«tu”, kas ir gan korekti, gan arÄ« visiem saprotami. Ziņas un informatÄ«vi - analÄ«tiskie materiāli šai gadÄ«jumā nav vÄ“rtÄ“jami, jo ir problemātiski saglabāt homogÄ“nu pieeju tik atšÄ·irÄ«giem formātiem. Bet var darÄ«t arÄ« otrādi, kad tiek vÄ“rtÄ“ta ziņu un informatÄ«vi - analÄ«tisko materiālu kvalitāte, bet netiek vÄ“rtÄ“ti pārÄ“jie ieraksti.

Otrkārt, vienam lietotājam ir jābÅ«t iespÄ“jai novÄ“rtÄ“t objektu tikai vienu reizi. NedrÄ«kst bÅ«t iespÄ“ja mākslÄ«gi Ä£enerÄ“t pozitÄ«vus vai negatÄ«vus vÄ“rtÄ“jumus. Ja tiek konstatÄ“ti vÄ“rtÄ“šanas nosacÄ«jumu apiešanas (falsifikācijas) mÄ“Ä£inājumi (kad viena persona mÄ“Ä£ina objektu novÄ“rtÄ“t vairāk kā vienu reizi), tad aizdomÄ«gos vÄ“rtÄ“jumus var noņemt no kopÄ“jā rezultāta, saglabājot katru no tiem publiski pieejamu visu objekta vÄ“rtÄ“jumu sarakstā ar noņemšanas pamatojumu.

Treškārt, ir jābÅ«t publicÄ“tam vÄ“rtÄ“šanas atrādāmā rezultāta saskaitÄ«šanas algoritmam, lai katrs lietotājs zin kā vÄ“rtÄ“jumi tiek skaitÄ«ti. Katram lietotājam ir jābÅ«t iespÄ“jai pašam pārbaudÄ«t vÄ“rtÄ“jumu summu.

Ceturtkārt, paši medija darbinieki un tehniskais personāls nedrÄ«kst manipulatÄ«vos nolÅ«kos koriģēt vÄ“rtÄ“šanas rezultātus. Lai šÄdu iespÄ“ju minimizÄ“tu, ir jābÅ«t funkcionalitātei, kura publiski atrāda visu vÄ“rtÄ“tāju sarakstu (vÄ“rtÄ“tājs, laiks, vÄ“rtÄ“jums) un no šÄ« saraksta nedrÄ«kst bÅ«t tehniskas iespÄ“jas kaut ko izdzÄ“st. Var bÅ«t nepieciešamÄ«ba izņemt noteiktus vÄ“rtÄ“jumus no atrādāmās kopsummas, bet izņemšanas faktam ir jābÅ«t redzama vÄ“rtÄ“jumu sarakstā, kā arÄ« personai, kura to veica, datumam un pamatojumam.

Ja augstāk aprakstÄ«tā pieeja netiek izmantota, tad vÄ“rtÄ“šanai no vienas puses nav vÄ“rā ņemamas nozÄ«mes, jo vÄ“rtÄ“jumi nav homogÄ“ni un uzticami, bet no otras puses tādā veidā lasÄ«tāji var tik maldināti, tāpÄ“c šÄdos gadÄ«jumos vÄ“rtÄ“šana nav pieļaujama. 

Standarta 30. prasÄ«ba. Ja medijam ir tādas tehniskās iespÄ“jas un tas uzskata to par lietderÄ«gu, tad ir pieļaujams un pat vÄ“lams katram lasÄ«tājam dot iespÄ“ju vÄ“rtÄ“t medija interneta portāla ierakstus un/vai komentārus, pie nosacÄ«juma, ja vÄ“rtÄ“šanas funkcionalitāte atbilst sekojošÄm prasÄ«bām: 1. Medijs ir izstrādājis, plaši komunicÄ“jis un publicÄ“jis savā interneta mājas lapā katra objektu veida vÄ“rtÄ“šanas nosacÄ«jumus, kuriem ir jābÅ«t ļoti Ä«siem, koncentrÄ“tiem un visiem saprotamiem. 2. Tehniski un organizatoriski ir nodrošināta iespÄ“ja, ka vienu objektu viens lasÄ«tājs var novÄ“rtÄ“t tikai vienu reizi. Un nav iespÄ“jama vÄ“rtÄ“jumu falsifikācija no trešajām pusÄ“m, kad kāds viens lietotājs var novÄ“rtÄ“t vienu objektu vairākas reizes. 3.Medijs ir publiski apņēmies nodrošināt, ka vÄ“rtÄ“jumi netiks falsificÄ“ti no medija darbinieku puses un ka to nebÅ«s iespÄ“jams izdarÄ«t, izmantojot medija tehnisko infrastruktÅ«ru. 4. Medijs ir publicÄ“jis kopÄ“jā atrādāmā vÄ“rtÄ“juma iegÅ«šanas (saskaitÄ«šanas) algoritmu. 5. Katram lasÄ«tājam ir iespÄ“ja iegÅ«t katra vÄ“rtÄ“jamā objekta visu vÄ“rtÄ“jumu sarakstu, kuram ir jāsatur arÄ« tie vÄ“rtÄ“jumi, kuri vienalga kādu iemeslu dēļ netiek ņemti vÄ“rā kopÄ“jās vÄ“rtÄ“juma summas aprÄ“Ä·inā, lai katrs varÄ“tu pārliecināties, ka vÄ“rtÄ“šanas atrādāmajā rezultātā nav kļūdas un ka nav notikusi vÄ“rtÄ“jumu falsifikācija.

15.6. AizdomÄ«gu komentāru marÄ·Ä“šana

Ja medijam ir tādas tehniskas iespÄ“jas un apņemšanās, tad, lai nodrošinātu korektāku un godÄ«gāku komentāru vidi, tai pat laikā nepārkāpjot atsevišÄ·u mazāk godprātÄ«gu personu tiesÄ«bas izteikties komentāru formā, kas ir nepieļaujami, var veikt to komentāru speciālu marÄ·Ä“šanu, par kuriem ir pamatotas aizdomas vai neapstrÄ«dami pierādÄ«jumi, ka to veicÄ“ji ir negodprātÄ«gi un/vai komentāri ir veikti negodprātÄ«gos (manipulatÄ«vos) nolÅ«kos.

Šai iespÄ“jai, lÄ«dzÄ«gi kā komentāru “dzÄ“šanai”, ir jābalstās iepriekš definÄ“tos noteikumos, kuros medijs atklāti, godÄ«gi, skaidri un saprotami informÄ“ par nodarÄ«jumiem, kuru rezultātā komentāri tiks marÄ·Ä“ti, par marÄ·Ä“šanas kārtÄ«bu un algoritmiem. Papildus šÄdai marÄ·Ä“šanai ir jābÅ«t stingri pamatotai objektÄ«vos datos un to analÄ«zÄ“ un tai ir maksimāli jāizslÄ“dz jebkāda subjektÄ«vas interpretācijas iespÄ“ja. PretÄ“jā gadÄ«jumā marÄ·Ä“šana var pārvÄ“rsties par prastu apsaukāšanos un raganu medÄ«bām no redakcijas puses, kas, protams, ir kategoriski nepieļaujami.

Publiski pie marÄ·Ä“tā komentāra ir jābÅ«t pieejamam marÄ·Ä“šanas kodificÄ“tam iemeslam, marÄ·Ä“jumu veikušÄ darbinieka vārdam, uzvārdam un e-pastam vai automātiskā algoritma nosaukumam un par algoritmu atbildÄ«gās personas e-pastam, lai nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā komentāra autors varÄ“tu paprasÄ«t izvÄ“rstu paskaidrojumu un izteikt pretenziju.

Kā dažus no iespÄ“jamajiem marÄ·Ä“juma veidiem un to vispārÄ«gus piešÄ·iršanas nosacÄ«jumus var minÄ“t sekojošus:

15.6.1. Identitātes slÄ“pÄ“ja komentārs. 3.kategorijas (anonÄ«ms) komentārs. Ir fiksÄ“ts faktiskās IP adreses un/vai ierÄ«ces ID slÄ“pšanas mÄ“Ä£inājums no galalietotāja puses.

15.6.2. IespÄ“jama identitātes slÄ“pÄ“ja atklātais komentārs. 1. vai 2. kategorijas komentārs. IP adrese un/vai ierÄ«ces ID sakrÄ«t ar vienu vai vairākiem citiem komentāriem, kas ir marÄ·Ä“ti kā “Identitātes slÄ“pÄ“ja komentārs”.

15.6.3. Troļļa komentārs. 3.kategorijas (anonÄ«ms) komentārs. Tiek piešÄ·irts, ja izpildās viens no tālāk minÄ“tajiem četriem nosacÄ«jumiem. Pirmais nosacÄ«jums: NesakarÄ«gs vai mazpiedienÄ«gs komentāra teksts UN ir fiksÄ“ts faktiskās IP adreses un/vai ierÄ«ces ID slÄ“pšanas mÄ“Ä£inājums no galalietotāja puses. Otrais nosacÄ«jums: NesakarÄ«gs vai mazpiedienÄ«gs komentāra teksts UN ierÄ«ces ID sakrÄ«t ar vismaz 3 pÄ“dÄ“jās diennakts laikā radÄ«tiem 3.kategorijas (anonÄ«miem) komentāriem, kuriem ir dažādas IP adreses. Trešais nosacÄ«jums: IerÄ«ces ID sakrÄ«t ar vismaz 3 pÄ“dÄ“jās pusstundas laikā radÄ«tiem 3.kategorijas (anonÄ«miem) komentāriem, kuriem ir dažādas IP adreses.

15.6.4. Atklātais troļļa komentārs. 1. vai 2. kategorijas komentārs. IP adrese un/vai ierÄ«ces ID sakrÄ«t ar vismaz pieciem pÄ“dÄ“jās nedēļas laikā radÄ«tiem komentāriem, kuri ir marÄ·Ä“ti kā “Troļļa komentārs”. Pie marÄ·Ä“juma ir jāatrāda links uz visu komentāru sarakstu, dēļ kuriem ir piešÄ·irts šis statuss.

15.6.5. PilnÄ«bā identificÄ“ts trollis. Tiek iestatÄ«ts lietotāja profila lÄ«menÄ« un tālāk automātiski tiek marÄ·Ä“ti attiecÄ«gie 1. vai 2. kategorijas komentāri. MarÄ·Ä“šanas nosacÄ«jums: Publiskā informācija un/vai sociālā tÄ«kla informācija un/vai redakcijas rÄ«cÄ«bā esoši pierādÄ«jumi liecina, ka persona ir saistÄ«ta ar sabiedrisko attiecÄ«bu (“pr”) sfÄ“ru (strādā vai ir strādājusi attiecÄ«gas sfÄ“ras uzņēmumā; sniedz vai ir sniegusi attiecÄ«gus pakalpojumus kādai personai, politiskai organizācijai vai attiecÄ«gā sfÄ“rā strādājošam uzņēmumam) UN pÄ“dÄ“jā gada laikā vismaz trÄ«s reizes no attiecÄ«gā profila ir veikti komentāri, kuri ir marÄ·Ä“ti kā “Atklātā troļļa komentārs”. Pie marÄ·Ä“juma ir jāatrāda links uz visu komentāru sarakstu, dēļ kuriem ir piešÄ·irts šis statuss un uz informāciju, kura apstiprina personas saistÄ«bu ar sabiedrisko attiecÄ«bu pakalpojumu sniegšanas sfÄ“ru.

15.6.6. Ar sabiedrisko attiecÄ«bu sfÄ“ru saistÄ«tais. Tiek iestatÄ«ts lietotāja profila lÄ«menÄ« un tālāk automātiski tiek marÄ·Ä“ti attiecÄ«gie 1. vai 2. kategorijas komentāri. MarÄ·Ä“šanas nosacÄ«jums: Publiskā informācija un/vai sociālā tÄ«kla informācija un/vai redakcijas rÄ«cÄ«bā esoši pierādÄ«jumi liecina, ka persona ir saistÄ«ta ar sabiedrisko attiecÄ«bu (“pr”) sfÄ“ru (strādā vai ir strādājusi attiecÄ«gas sfÄ“ras uzņēmumā; sniedz vai ir sniegusi attiecÄ«gus pakalpojumus kādai personai, politiskai organizācijai vai attiecÄ«gā sfÄ“rā strādājošam uzņēmumam). Pie marÄ·Ä“juma ir jāatrāda links uz informāciju, kura apstiprina personas saistÄ«bu ar sabiedrisko attiecÄ«bu pakalpojumu sniegšanas sfÄ“ru.

VÄ“l jānorāda, ka šÄdas marÄ·Ä“šanas mÄ“rÄ·is nav “sodÄ«t” noteiktu komentāru veicÄ“jus, bet gan iespÄ“jami izslÄ“gt vai mazināt noteiktas darbÄ«bas, kuras ir pretrunā godÄ«gas viedokļu apmaiņas principiem. Un, protams, šÄdā marÄ·Ä“šanā nav pieļaujamas kļūdas (tāpÄ“c katras pretenzijas pamatojums ir rÅ«pÄ«gi jāizskata un jāpārpārbauda algoritmu darbÄ«bas un marÄ·Ä“jumu piešÄ·iršanas pamatotÄ«ba), jo, ja tādu bÅ«s daudz, tad marÄ·Ä“šana ne tikai zaudÄ“s nozÄ«mi, bet arÄ« diskreditÄ“s pašu mediju.

Standarta 31. prasÄ«ba. Ja medijam ir tādas tehniskās iespÄ“jas un tas vÄ“las nodrošināt korektāku un godÄ«gāku komentāru vidi, nepārkāpjot lasÄ«tāju tiesÄ«bas izteikties komentāru formā, tad ir pieļaujama daļas komentāru marÄ·Ä“šana ar noteiktiem apzÄ«mÄ“jumiem, izejot no komentāra satura, medija rÄ«cÄ«bā esošÄs informācijas par komentāru tehniskajiem raksturlielumiem un medija rÄ«cÄ«bā esošÄs informācijas par personas saistÄ«bu ar sabiedrisko attiecÄ«bu pakalpojumu sniegšanas sfÄ“ru. ŠÄdam marÄ·Ä“jumam ir jābÅ«t stingri reglamentÄ“tam, pilnÄ«bā atklātam un caurspÄ«dÄ«gam (saskaņā ar speciāli izstrādātiem un publicÄ“tiem noteikumiem), kā arÄ« nekļūdÄ«gam. Par katru marÄ·Ä“jumu attiecÄ«gā komentāra autoram ir jābÅ«t iespÄ“jai izteikt publisku pretenziju un saņemt publisku atbildi uz to. ŠÄdi marÄ·Ä“t varÄ“tu personu komentārus, kuras mÄ“Ä£ina slÄ“pt savu tehnisko ierīču unikālos identifikatorus un t.s.”troļļus”, kuri, aizsedzoties ar dažādām identitātÄ“m, mÄ“Ä£ina Ä£enerÄ“ daudzus komentārus, starp kuriem bieži vien ir nesakarÄ«ga un/vai mazpiedienÄ«ga satura komentāri.

15.7. Komentāra “dzÄ“šanas”, labošanas un piešÄ·irtā marÄ·Ä“jošÄ statusa publiska apstrÄ«dÄ“šana

Lietotājam ir jābÅ«t iespÄ“jai apstrÄ«dÄ“t komentāra “dzÄ“šanu”, labošanu un marÄ·Ä“juma apzÄ«mÄ“juma piešÄ·iršanu. Ja ir tehniskas iespÄ“jas, to vislabāk bÅ«tu izdarÄ«t ar speciāla funkcionāla objekta (piemÄ“ram, pogas) palÄ«dzÄ«bu, kurš atrodas zem attiecÄ«gā komentāra un kuru var aktivizÄ“t tikai komentāra autors (1. vai 2. kategorijas komentāriem pÄ“c profila, anonÄ«miem komentāriem pÄ“c IP adreses un/vai ierÄ«ces ID).

ŠÄdas apstrÄ«dÄ“šanas gadÄ«jumā lietotājam ir jāspÄ“j ievadÄ«t tekstu brÄ«vā formā un tam uzreiz ir jātiek publiski atrādÄ«tam. Medija atbildÄ«go darbinieku atbildei arÄ« jābÅ«t publiski redzamai. VÄ“l var izveidot funkcionalitāti, kad, ja noteiktā laikā (piemÄ“ram, 4 stundas darba laikā, 1 diennakts ārpus darba laika) netiek dota medija atbilde uz apstrÄ«dÄ“jumu, tad apstrÄ«dÄ“tā izmaiņa automātiski noņemas.

Kā cits, diskrÄ“tāks apstrÄ«dÄ“šanas veids var bÅ«t personiska sarakste e-pastā ar komentāra “dzÄ“sÄ“ju”, labotāju vai marÄ·Ä“juma apzÄ«mÄ“juma piešÄ·Ä«rÄ“ju.

15.8. Publiski iebildumi par medija satura kvalitāti

Ja ir tehniska iespÄ“ja, tad var izveidot speciālu funkcionalitāti, kuras mÄ“rÄ·is ir dot iespÄ“ju lietotājiem ziņot pašam medijam par nekvalitatÄ«vu saturu un/vai kvalitātes standarta pārkāpumiem. Savā bÅ«tÄ«bā šÄda funkcionalitāte varÄ“tu lÄ«dzinās specializÄ“tiem un prioritizÄ“tiem komentāriem.

Zem katras ziņas, informatÄ«vi - analÄ«tiskā materiāla vai cita ieraksta medija interneta portālā varÄ“tu bÅ«t speciāls funkcionāls objekts, kurš dod iespÄ“ju brÄ«vā formā uzrakstÄ«t argumentÄ“tu iebildumu par attiecÄ«gā ieraksta kvalitāti. Tādu iespÄ“ju vajadzÄ“tu dot tikai 1.kategorijas lietotājiem un to vajadzÄ“tu varÄ“t deaktivizÄ“t, ja ir konstatÄ“ts, ka šÄ« iespÄ“ja vairākas reizes (piemÄ“ram, trÄ«s) apzināti ir tikusi izmantota acÄ«mredzami un neapstrÄ«dami ne pÄ“c nozÄ«mes. Ja lietotājs grib rakstÄ«t komentārus, tad viņš to var darÄ«t komentāru laukā. PÄ“c formas un satura pilnÄ«bā neatbilstošos kvalitātes iebildumus nekādā gadÄ«jumā nedrÄ«kst dzÄ“st (vispār nedrÄ«kst tehniski bÅ«t tāda iespÄ“ja); tos ir jātransformÄ“ par komentāriem. 

Funkcionāli kvalitātes iebildumi ir prioritizÄ“ti komentāri, kurus ir jāatrāda pirmos, pašÄ augšÄ. PÄ“c kvalitātes iebilduma uzrakstÄ«šanas tam uzreiz ir jātiek publiskotam. Viens lietotājs par vienu ierakstu drÄ«kst varÄ“t izteikt tikai vienu kvalitātes iebildumu.

Kvalitātes iebildumus vajadzÄ“tu izskatÄ«t attiecÄ«gās sadaļas redaktoram, kādam no galvenā redaktora vietniekiem vai galvenajam redaktoram. Kvalitātes iebildumu varÄ“tu noslÄ“gt ar sekojošiem slÄ“dzieniem - “apstiprināts iebildums”, “noraidÄ«ts”, “nevar novÄ“rtÄ“t”, “pārvÄ“rst par komentāru” (ar attiecÄ«gu iebilduma pārvÄ“ršanu komentārā), papildinot doto slÄ“dzienu ar komentāra tipa skaidrojumu brÄ«vā formā (obligāti, ja iebildums netika apstiprināts), kam visam ir jātiek publiski atrādÄ«tam (publiski redzamam ir jābÅ«t arÄ« atbildes sniedzÄ“ja vārdam, uzvārdam un e-pastam).

Standarta 32. prasÄ«ba. Ja medijam ir tādas tehniskās iespÄ“jas un tas vÄ“las Ä«paši izcelt korektus un argumentÄ“tus komentārus par medija satura kvalitāti, tad ir ieteicama speciālas komentÄ“šanas iespÄ“jas izveidošana (kvalitātes iebildumu izteikšana). ŠÄdas komentÄ“šanas iespÄ“jas ieteicams atļaut tikai pilnÄ«bā autentificÄ“tiem lietotājiem, ierobežojot personas veicamo komentāru skaitu pie ieraksta (1 personas kvalitātes iebildums uz vienu ierakstu). Kvalitātes iebildumiem ir jākļūst uzreiz publiski redzamiem, tos nedrÄ«kst dzÄ“st un tiem ir jābÅ«t prioritizÄ“tiem (jāparādās virs visiem pārÄ“jiem komentāriem). Nepamatotas iespÄ“jas izmantošanas gadÄ«jumā attiecÄ«gais kvalitātes iebildums jāvar pārveidot par komentāru. Medijam uz kvalitātes iebildumiem ir jādod atbilde (vÄ“lams galvenā redaktora lÄ«menÄ«), kurai ir jābÅ«t publiski redzamai, tāpat kā atbildes sniedzÄ“ja vārdam, uzvārdam un e-pastam.

16. Viedokļi

Viedokļi mÅ«sdienu pasaulÄ“ ir viens no nozÄ«mÄ«gākajiem mediju saturiem un tie ir arÄ« galvenais nekvalitatÄ«vu ziņu cÄ“lonis (ziņas un informatÄ«vi - analÄ«tiski materiāli tiek aizstāti ar viedokļiem). Viedokļu dažādÄ«ba ir atbalstāma un ir jābÅ«t viedokļu paušanas un cīņu platformām, bet viedokļi ir strikti jānodala no objektÄ«vas informācijas, pretÄ“jā gadÄ«jumā cilvÄ“ki tiek maldināti, viņiem tiek uztiepti viedokļi objektÄ«vas patiesÄ«bas iepakojumā un cilvÄ“ki, organizācijas un sabiedrÄ«bas burtiski var sapÄ«ties un nogrimt viedokļu dÅ«ksnājā. TāpÄ“c viedokļi ir jākategorizÄ“ un jāmarÄ·Ä“, stingri ievÄ“rojot to klasifikāciju.

Ziņu aÄ£entÅ«ru saturā plaši tiek izmantoti sekojoši viedokļu veidi: intervijas, ekspertu viedokļi un ziņas par viedokļiem. Šo viedokļu izplatÄ«ba caur ziņu aÄ£entÅ«ru kanāliem un izmantojot to autoritāti ir pieļaujama, ja šie viedokļi ir korekti noformÄ“ti, pienācÄ«gi atlasÄ«ti, viedokļi netiek izplatÄ«ti pÄ“c pasÅ«tÄ«juma un/vai par naudu (viedokļa izplatÄ«bas patiesais iniciators ir pati ziņu aÄ£entÅ«ra, nevis kāda trešÄ persona), viedokļu izvÄ“lÄ“ tiek ievÄ“rots viedokļa paudÄ“ja kompetences princips, viedokļu izvÄ“lÄ“ tiek ievÄ“rots viedokļa paudÄ“ja nozÄ«mÄ«bas (ietekmÄ«guma) princips un viedokļu izvÄ“lÄ“ tiek ievÄ“rots viedokļu dažādÄ«bas princips, atbilstoši sabiedrÄ«bas visu viedokļu dalÄ«jumam, ekspertu kopas visu viedokļu dalÄ«jumam, nozÄ«mÄ«go personu, organizāciju un grupu visu viedokļu dalÄ«jumam.

16.1. Intervijas

Intervija ir specifiska viedokļa noskaidrošanas un atspoguļošanas forma (žanrs), kura ir neatņemama klasiskās žurnālistikas sastāvdaļa. Intervija nav plika intervÄ“jamā viedokļa paušana. Intervijā žurnālists, ievÄ“rojot noteiktas izziņas metodes un Ä“tikas principus, izzin intervÄ“jamā viedokli, informÄ“jot par to sabiedrÄ«bu. Intervija savā bÅ«tÄ«bā ir nopratināšana, kuras protokols vai audiovizuālais ieraksts tiek publicÄ“ts. Žurnālistam ir ne tikai jāuzklausa intervÄ“jamais un jāļauj viņam pateikt to, ko tas vÄ“las, bet viņam, uzdodot precÄ«zi formulÄ“tus jautājumus, ir jāizvilina no intervÄ“jamā tā patiesais viedoklis un patiesā nostāja jautājumos, ko tas iespÄ“jams nemaz negrib publiski paust un atzÄ«t. Lai to panāktu, atsevišÄ·os gadÄ«jumos ir pieļaujama arÄ« spriedzes situāciju radÄ«šana.

TomÄ“r “izmeklÄ“tājam” (žurnālistam) intervijā ir stingri jāpieturas patiesÄ«bas noskaidrošanas (intervÄ“jamā patiesā viedokļa noskaidrošanas), cienÄ«gas uzvedÄ«bas un korektas izturÄ“šanās principiem, ar ko mÅ«sdienās daudziem žurnālistiem ir lielas problÄ“mas. ŠÄdi žurnālisti negrib noskaidrot patiesÄ«bu, bet grib no intervÄ“jamā vārda burtiskā nozÄ«mÄ“ izspiest (“izsist”) vÄ“lamas, patÄ«kamas, pašu iedomātas vai Ä“rtas atbildes. Viņi neklausās, ko tiem saka, pārtrauc pusvārdā, neļauj atbildÄ“t uz pašu uzdotajiem jautājumiem, uzvedas izteikti agresÄ«vi, nepieklājÄ«gi un pat rupji. Gadās, kad žurnālists tā vietā, lai noskaidrotu intervÄ“jamā viedokli, uzstājÄ«gi un agresÄ«vi pauž pats savu viedokli. ŠÄdi žurnālisti mÄ“dz manipulatÄ«vi pārveidot intervijas tekstu, parādot intervÄ“jamo negatÄ«vā gaismā un izkropļojot tā viedokli. Viņi mÄ“dz rÄ«koties arÄ« otrādi un veidot slavinošas un glorificÄ“jošas pasÅ«tÄ«juma intervijas, reizÄ“m pat bez paša intervÄ“šanas procesa norises (intervija kā literārs darbs tiek vienkārši uzrakstÄ«ta, saskaņota ar klientu – intervÄ“jamo un pÄ“c tam publicÄ“ta). ŠÄda uzvedÄ«ba un pieeja, protams, ir kategoriski nepieņemama.

Lai no šÄdas prakses cik iespÄ“jams izvairÄ«tos, katra intervija ir jānofilmÄ“ vai arÄ« jāieraksta diktafonā. Pie tam, tas ir jādara gan intervÄ“tājam saskaņā ar redakcionālās politikas stingru prasÄ«bu, gan arÄ« intervÄ“jamajam, kurš medija tendenciozitātes gadÄ«jumā var publiskot visu interviju kopā ar pārmetumiem par medija neÄ“tisko rÄ«cÄ«bu.

Intervijām, kuras veido vai izplata ziņu aÄ£entÅ«ras un citi mediji, kuri pretendÄ“ uz kvalitatÄ«vu ziņu izplatÄ«tāju slavu, ir jāatbilst sekojošÄm prasÄ«bām:

16.1.1. Intervijas mÄ“rÄ·is ir noskaidrot intervÄ“jamā patieso viedokli par jautājumiem, kuri interesÄ“ intervÄ“tāju kā sabiedrisko interešu pārstāvi. Nekāds cits mÄ“rÄ·is intervijai nedrÄ«kst bÅ«t. IntervÄ“tājs kā sabiedrisko interešu pārstāvis nozÄ«mÄ“, ka intervÄ“tājs, mÄ“Ä£inot izzināt intervÄ“jamā patieso viedokli, vadās tikai no sabiedriskām interesÄ“m (uzdod jautājumus, kuri interesÄ“ sabiedrÄ«bu un/vai atbildes uz kuriem sabiedrÄ«bai bÅ«tu svarÄ«gi uzzināt).

16.1.2. Intervētājam pirms intervijas ir cītīgi jāsagatavojas intervijai un rūpīgi jāiepazīstas ar pieejamo informāciju par intervējamā personību, darbību un darbības lauku;

16.1.3. Intervētājam ir jāuzvedas pieklājīgi, korekti un pret intervējamo jāizturas ar cieņu;

16.1.4. Intervijas process ir jāfilmÄ“ (vai, ja savādāk nevar, jāieraksta diktafonā) un ir ieteicams publiskot arÄ« visu intervijas videomateriālu, lai publikai bÅ«tu iespÄ“ja iegÅ«t iespÄ“jami plašÄku informāciju no intervijas, lai sabiedrÄ«bai tiktu uzrādÄ«ti intervijas autentiskuma pierādÄ«jumi un lai bÅ«tu iespÄ“jams novÄ“rtÄ“t intervÄ“tāja izturÄ“šanos;

16.1.5. Intervētājs intervijas laikā nekādā formā nedrīkst paust savu personisko vai medija viedokli un uztiept intervējamajam savu vai vienalga kādu citu viedokli;

16.1.6. IntervÄ“tāja uzdotie jautājumi nedrÄ«kst bÅ«t vÄ“rtÄ“jumu un/vai atbildi saturoši, uz atbildi uzvedinoši vai kādu atbildes variantu izslÄ“gt tendÄ“ti;

16.1.7. IntervÄ“tāja jautājumi nedrÄ«kst saturÄ“t citu viedokli, izņemot gadÄ«jumus, kad nepieciešams noskaidrot intervÄ“jamā viedokli par citu viedokli. ŠÄdiem izņēmuma gadÄ«jumiem jābÅ«t retiem un stingri pamatotiem (jābÅ«t skaidrÄ«bai kādēļ tieši šim intervÄ“jamajam tiek prasÄ«ts izteikties tieši par šÄdu viedokli);

16.1.8. Intervējamā patiesais viedoklis ir jāizvilina galvenokārt ar jautājumu precizitāti;

16.1.9. IntervÄ“tājam jāļauj intervÄ“jamajam brÄ«vi (brÄ«vā un nepiespiestā gaisotnÄ“) izteikt savu viedokli, cik vien iespÄ“jams nepārtraucot, nelabojot un/vai nepapildinot to. Pārtraukt, labot un/vai papildināt intervÄ“jamo drÄ«kst tikai korektā formā un tikai ierobežota laika (apjoma) gadÄ«jumā, acÄ«mredzamas un neapšaubāmas intervÄ“jamā novirzÄ«šanās no uzdotā jautājuma gadÄ«jumā un/vai acÄ«mredzami un neapšaubāmi kļūdainu apgalvojumu paušanas gadÄ«jumā;

16.1.10. Ierobežota laika (apjoma) gadÄ«jumā intervÄ“jamais par to ir jābrÄ«dina intervijas sākumā (intervÄ“tājam intervijas sākumā ieteicams pateikt intervijas laiku un/vai apjomu). Ja laika (apjoma) ierobežojuma dēļ ierobežots ir arÄ« atbildes apjoms uz konkrÄ“tu jautājumu, tad tas ir jāpasaka pirms intervÄ“jamais sāk atbildÄ“t uz šo jautājumu (vislabāk pirms paša jautājuma), nosaucot konkrÄ“tu ierobežojošÄ apjoma iemeslu un aptuveni viegli izmÄ“rāmu ierobežojuma vienÄ«bu (piemÄ“ram, viena minÅ«te, dažos teikumos, atbilde tikai ar jā vai nÄ“ utt.). Šai gadÄ«jumā, ja netiek ievÄ“rots ierobežojums, intervÄ“jamo pieļaujams arÄ« pārtraukt, bet tikai korektā formā;

16.1.11. Ja intervÄ“tājs, viedokļa izvilināšanas nolÅ«kā, ir nolÄ“mis radÄ«t intervÄ“jamajam spriedzes situāciju, tad tai ir jābÅ«t rÅ«pÄ«gi pārdomātai un negaidÄ«tai (lai tā darbotos), kā arÄ« korektai, lai intervÄ“tājs nediskridÄ“tu sevi, visu interviju, mediju, žurnālistus kā tādus un nenolaistos lÄ«dz ikdienišÄ·u manipulāciju un prastas nepiedienÄ«bas lÄ«menim.

16.1.12. Intervijas drukātam tekstam jābÅ«t pilnÄ«bā autentiskam (visam tekstam, ko medijs piedÄ“vÄ“ intervÄ“jamajam, tik tiešÄm ir jābÅ«t intervÄ“jamā paustam) un tas nedrÄ«kst bÅ«t izkropļots, papildināts no intervÄ“tāja vai trešo personu puses, tendenciozi koriģēts vai saÄ«sināts (neatrādot bÅ«tiskas intervijas daļas, kuras kardināli maina priekšstatu par intervÄ“jamā uzskatiem, viedokli vai pateikto). Par intervijas drukātā teksta autentiskumu un kvalitāti pilnÄ«bā atbild intervÄ“tājs, kuram pašam personiski tas ir jāsagatavo vai arÄ« tieši jāvada sagatavošanas process.

Diemžēl mÅ«sdienu žurnālistikā ar šo elementāro prasÄ«bu ievÄ“rošanu ir lielas problÄ“mas. NegodprātÄ«gi un profesionāli mazspÄ“jÄ«gi žurnālisti šÄ«s prasÄ«bas ievÄ“rot negrib un negribÄ“s, jo tā ir personiski vieglāk un izdevÄ«gāk. Tagad šÄda bezkaunÄ«ga un neprofesionāla žurnālistu uzvedÄ«ba ir pat teorÄ“tiski pamatota (efekts, ārišÄ·Ä«bas, lÄ“ta popularitāte un patiesÄ«bas ignorÄ“šanas pieļaujamÄ«ba kā “žurnālistikas” bÅ«tÄ«ba) un ir uzaudzināta pietiekami liela “žurnālistu” jaunā paaudze, kura vispār nezin par šÄ«m un citām žurnālistikas profesionālajām prasÄ«bām. Tas arÄ« ir viens no iemesliem žurnālistikas krÄ«zei, kuras izpausme ir arÄ« žurnālistikas produktu (tai skaitā ziņu) kvalitātes kritums.

Standarta 33. prasÄ«ba. Intervija ir intervÄ“jamā patiesā viedokļa izzināšanas, noskaidrošanas un atspoguļošanas forma no medija pārstāvja (intervÄ“jamā) puses, kam ir jāatbilst sekojošÄm prasÄ«bām: 1. Intervijas mÄ“rÄ·is ir noskaidrot intervÄ“jamā patieso viedokli par jautājumiem, kuri interesÄ“ intervÄ“tāju kā sabiedrisko interešu pārstāvi. Nekāds cits mÄ“rÄ·is intervijai nedrÄ«kst bÅ«t; 2. IntervÄ“tājam pirms intervijas ir cÄ«tÄ«gi jāsagatavojas intervijai un rÅ«pÄ«gi jāiepazÄ«stas ar pieejamo informāciju par intervÄ“jamā personÄ«bu, darbÄ«bu un darbÄ«bas lauku; 3. IntervÄ“tājam ir jāuzvedas pieklājÄ«gi, korekti un pret intervÄ“jamo jāizturas ar cieņu; 4. Intervijas process ir jāfilmÄ“ (vai jāveic skaņas ieraksts), pilns intervijas ieraksts jānodod arÄ« intervÄ“jamā rÄ«cÄ«bā un ieteicams to publiskot kopā ar interviju; 5. IntervÄ“tājs intervijas laikā nekādā formā nedrÄ«kst paust savu personisko vai medija viedokli un uztiept intervÄ“jamajam savu vai vienalga kādu citu viedokli; 6. IntervÄ“tāja uzdotie jautājumi nedrÄ«kst bÅ«t vÄ“rtÄ“jumu un/vai atbildi saturoši, uz atbildi uzvedinoši vai kādu atbildes variantu izslÄ“gt tendÄ“ti; 7. IntervÄ“tāja jautājumi nedrÄ«kst saturÄ“t citu viedokli, izņemot gadÄ«jumus, kad nepieciešams noskaidrot intervÄ“jamā viedokli par citu viedokli. ŠÄdiem izņēmuma gadÄ«jumiem jābÅ«t retiem un pamatotiem; 8. IntervÄ“jamā patiesais viedoklis ir jāizvilina galvenokārt ar jautājumu precizitāti; 9. IntervÄ“tājam jāļauj intervÄ“jamajam brÄ«vi izteikt savu viedokli, cik vien iespÄ“jams nepārtraucot, nelabojot un/vai nepapildinot to. Pārtraukt, labot un/vai papildināt intervÄ“jamo drÄ«kst tikai korektā formā un tikai ierobežota intervijas apjoma gadÄ«jumā, acÄ«mredzamas un neapšaubāmas intervÄ“jamā novirzÄ«šanās no uzdotā jautājuma gadÄ«jumā un/vai acÄ«mredzami un neapšaubāmi kļūdainu apgalvojumu paušanas gadÄ«jumā; 10. Ierobežota intervijas apjoma gadÄ«jumā intervÄ“jamais par to ir jābrÄ«dina intervijas sākumā. Ja ir apjoma ierobežojums, atbildot uz konkrÄ“tu jautājumu, tad tas ir jāpasaka pirms intervÄ“jamais sāk atbildÄ“t; 11. Intervijas drukātam tekstam jābÅ«t pilnÄ«bā autentiskam un tas nedrÄ«kst bÅ«t izkropļots, papildināts no intervÄ“tāja vai trešÄs personas puses, tendenciozi koriģēts vai saÄ«sināts. Par intervijas drukātā teksta autentiskumu un kvalitāti pilnÄ«bā atbild intervÄ“tājs, kuram personiski tas ir jāsagatavo vai arÄ« tieši jāvada sagatavošanas process.

16.2. Ekspertu viedokļi

Eksperta viedokļa bÅ«tÄ«ba ir piedāvāt lasÄ«tājam kompetentu un profesionāli kvalificÄ“tu viedokli, kurš ir kā nosacÄ«ts etalons patiesÄ«bas noteikšanai. Tā kā lasÄ«tāji nevar tikt uzskatÄ«ti par kompetentiem, tāpat kā citi mediju rubriku varoņi (nav attiecÄ«gas izglÄ«tÄ«bas, pieredzes, informÄ“tÄ«bas pakāpes un iemaņu), ir jābÅ«t kādam, kurš tiek uzskatÄ«ts par kompetentu, lai bÅ«tu iespÄ“jams vÄ“rtÄ“t grÅ«ti novÄ“rtÄ“jamo un dot par to slÄ“dzienus. Šie kompetentie vÄ“rtÄ“tāji ir eksperti, kuriem ir kaut kādas formālas regālijas un/vai praktiski resursi, kas apliecina to kompetentākumu attiecÄ«gajā jomā pār pārÄ“jo sabiedrÄ«bu. VÄ“l ekspertus var uzskatÄ«t par kompetentiem skaidrotājiem, kuri mazāk zinošajai sabiedrÄ«bai cenšas izskaidrot sarežģītākas un tiem grÅ«tāk saprotamas parādÄ«bas. ŠÄda ekspertu viedokļu pieeja var bÅ«t pieņemama un lietderÄ«ga, ja eksperti tik tiešÄm ir eksperti (tas ir patiesi kompetenti), godprātÄ«gi un viņu paustie viedokļi ir informatÄ«vi bagāti, vispusÄ«gi, izglÄ«tojoši, patiesi un objektÄ«vi.

Diemžēl tādu ekspertu ir maz, politiskās konjunktÅ«ras dēļ tos ne vienmÄ“r uzklausa un ir plaši izplatÄ«ta prakse par ekspertiem nominÄ“t personas (bieži vien “savÄ“jos”), kuras faktiski neatbilst augstajām eksperta prasÄ«bām (pseidoeksperti), gan tādēļ, lai mehāniski aizpildÄ«tu ekspertu “vakances”, gan tādēļ, lai vieglāk varÄ“tu manipulÄ“t ar sabiedrisko apziņu un izplatÄ«t sev vÄ“lamo informāciju un politisko propagandu. ŠÄda “ekspertu” izmantošana ir kategoriski nepieņemama, jo tādā veidā sabiedrÄ«ba tiek maldināta, tiek devalvÄ“ts eksperta jÄ“dziens un sabiedriskā apziņa tiek piesārņota labākajā gadÄ«jumā ar mazsakarÄ«gu spriedelÄ“šanu. Ja mediju neinteresÄ“ patiesÄ«bas noskaidrošana un lietu bÅ«tÄ«bas atklāšana lasÄ«tājiem un ja tā galvenais uzdevums ir izplatÄ«t vienalga kādu propagandu smukā objektÄ«visma iesaiņojumā, tad pseidoeksperti ir labs sabiedrÄ«bas muļķošanas lÄ«dzeklis un eksperti tikai traucÄ“ to darÄ«t.

Latvijas mediju vidÄ“ pseidoekspertu bÅ«šana ir plaši izplatÄ«ta parādÄ«ba un, lai persona tiktu nominÄ“ta par ekspertu, pietiek ar formālu amatu kādā no “pareizajām” organizācijā un ar vismaz viena atslÄ“gmedija neargumentÄ“tu nominÄ“šanu eksperta statusā. Kā uzskatāmu pseidoeksperta piemÄ“ru var minÄ“t Ivetu Kažoku, kura savulaik plaši tika pozicionÄ“ta kā eksperte vÄ“l pavisam jauna un nepieredzÄ“jusi uzreiz pÄ“c “skolas sola” un neskatoties uz visiem acÄ«mredzamu nespÄ“ju sakarÄ«gi izteikties. LÄ«dzÄ«gi par ekspertiem tika pasludināti vairāki “Delnas”, “Providus” un citu ar Sorosa fondu saistÄ«tu organizāciju darbinieki. Latvijas pseidoekspertu radÄ«šanas shÄ“ma ir vienkārša – bariņš neformāli savstarpÄ“ji pazÄ«stamu “savÄ“jo”, starp kuriem ir arÄ« žurnālisti, viens otru nominÄ“ par “ekspertiem”, piesauc kā “ekspertus” un slÄ“pti reklamÄ“ kā “ekspertus”. Un tiklÄ«dz pseidoeksperts šÄdi mazliet publiski ir ticis “apgrozÄ«ts”, tā “eksperta” statuss ir nostiprināts. Citiem vārdiem sakot, Latvijas mediju vidÄ“ eksperts ir nevis tas, kurš ir kompetentāks un labāk prot izskaidrot lietu bÅ«tÄ«bu, bet gan tas, kurš par ekspertu skaļāk ir izdaudzināts. Bet skaļāk izdaudzina “savÄ“jos”.

Faktiski, lai personu vismaz formāli varētu uzskatīt par ekspertu noteiktā sfērā, tai ir jābūt augstākai izglītībai attiecīgajā (vai radniecīgajā) jomā, pietiekamai (vismaz 7 gadu) praktiskas darbības pieredzei nozarē un sasniegumiem attiecīgās sfēras praktiskajā, publiskajā un/vai akadēmiskajā vidē (augsti amati, akadēmiskie grādi, organizatoriskie, izpildes vai novatoriskie rezultāti, publikācijas, grāmatas utt.). Nozares eksperts var būt arī persona bez attiecīgas izglītības, kura ir darbojusies nozarē un uzrādījusi tajā nozīmīgus (acīmredzamus un neapstrīdamus) sasniegumus.

Tā kā formālie eksperta godam nepieciešamie parametri ir viegli nosakāmi, pārbaudāmi un uzrādāmi, tad šÄ« standarta ietvaros tie ir obligāti jāpublisko un jāuzrāda eksperta biogrāfijas formā, kura ir jāpublicÄ“ speciālā medija interneta mājaslapas sadaļā, kurā jābÅ«t uzskaitÄ«tiem visiem medija kādreiz izmantotajiem ekspertiem. Eksperta biogrāfiju ir jāizveido un jāuztur pašam medijam, par pamatu izmantojot eksperta paša iesniegto autobiogrāfiju (CV), kuru pats medijs, pārbaudot autobiogrāfijas faktus, labo, koriģē un papildina. Eksperta biogrāfijai ir jābÅ«t cik iespÄ“jams pilnÄ«gai, bez “baltajiem plankumiem”, ietverot arÄ« personiskās dzÄ«ves pamatinformāciju (dzimšanas gads un vieta, neprecÄ“jies/precÄ“jies, cik reizes, cik, kādi un cik veci bÄ“rni), cik iespÄ“jams visu akadÄ“misko un profesionālo darbÄ«bu (arÄ« padomju laikā un/vai ārvalstÄ«s) un cik iespÄ“jams visu publikāciju sarakstu.

Medijam, izmantojot publicÄ“to eksperta biogrāfiju, ir jāspÄ“j jebkuram interesentam pamatot, kādēļ tieši šÄ« persona ir izvÄ“lÄ“ta kā eksperts. Ja medijs nav publicÄ“jis šim standartam atbilstošu eksperta biogrāfiju, tad medijs to nedrÄ«kst pozicionÄ“t kā ekspertu, jo lasÄ«tājiem nav iespÄ“jams pārliecināties, ka persona atbilst ekspertam uzstādÄ«tajām prasÄ«bām. Un, sabiedriskās kontroles nodrošināšanai, ekspertu biogrāfijas medija interneta mājas lapā ir jāspÄ“j komentÄ“t (vai nu katram komentÄ“tājam vai arÄ« tikai katram pilnÄ«bā autentificÄ“tam komentÄ“tājam).

VÄ“l jāņem vÄ“rā, ka patiesi eksperti, tāpat kā jebkurš speciālists, savai profesionālai darbÄ«bai piegriež lielāku vÄ“rÄ«bu kā tādiem tās blakusproduktiem kā nauda, amati, slava, karjeras izaugsme. Ja tā nav, cilvÄ“ks nemaz nevar kļūt kādā jomā patiesi kompetents, jo savus pÅ«liņus novirza uz neproduktÄ«viem blakusceļiem. Fanātisks profesionālisms un vienaldzÄ«ba pret ārišÄ·Ä«giem stimuliem (tai skaitā arÄ« politekonomisko konjunktÅ«ru) ir obligāts kompetences iegÅ«šanas nosacÄ«jums. ŠÄ« iemesla dēļ patiesi eksperti politekonomiskās un birokrātiskās aprindās netiek cienÄ«ti un pÄ“c viņu palÄ«dzÄ«bas griežas klusi un kad savādāk nevar. AttiecÄ«gi gan ekspertus, gan pseidoekspertus var pazÄ«t pÄ“c to attieksmes pret politekonomisko konjunktÅ«ru un ārišÄ·Ä«gām nominācijām. Pseidoeksperts vienmÄ“r “peldÄ“s pa straumi” (lai saglabātu savu formālo statusu un iegÅ«tu papildus ārišÄ·Ä«gas regālijas) , bet ekspertam ir raksturÄ«gi neslavÄ“t plaši atzÄ«tas aplamÄ«bas, apšaubÄ«t tās vai pat tieši kritizÄ“t aktuālā politekonomiskā trenda elementus. 

Kā viens no nozÄ«mÄ«gākajiem eksperta kritÄ“rijiem ir spÄ“ja viegli, nepiespiesti, saprotami un nekļūdÄ«gi izskaidrot nozares un tajā notiekošo procesu bÅ«tÄ«bu. ArÄ« to medijam vajadzÄ“tu pārbaudÄ«t. Ja cilvÄ“ks personiskā sarunā vai materiāla tapšanas laikā nespÄ“j precÄ«zi un saprotami izskaidrot nozares pamatelementu bÅ«tÄ«bu vai pieļauj rupjas, acÄ«mredzamas kļūdas, tad tāds cilvÄ“ks nav eksperts, pat ja atbilst eksperta formālajiem kritÄ“rijiem (“prava kupil, jezdiÄ· ņekupil”). ŠÄdu cilvÄ“ku kā ekspertu pozicionÄ“t nedrÄ«kst un, ja viņš kā eksperts jau bija ticis izmantots, šÄda pozicionÄ“šana ir jāpārtrauc (atrādāmā ekspertu saraksta objektiem var bÅ«t dažādi statusi, piemÄ“ram, “eksperts” un “tika izmantots kā eksperts”). Citiem vārdiem sakot, medijs ir pilnÄ«bā atbildÄ«gs par to cilvÄ“ku kompetences lÄ«meni, kurus tas ir izvÄ“lÄ“jies par ekspertiem. Ja eksperts nav pietiekami kompetents, tas nozÄ«mÄ“, ka lÄ«dzÄ«gas kompetences problÄ“mas ir arÄ« medijam. Ja eksperta lomai nav iespÄ“jams atrast augsti kompetentu speciālistu, tad labāk vispār neizmantot eksperta viedokli.

No patiesÄ«bas noskaidrošanas un atrādÄ«šanas viedokļa bÅ«tiski, lai medijs uztur ekspertu daudzveidÄ«bu un, pirmkārt, kā “nodrillÄ“tas plates” netiktu izmantoti vieni un tie paši eksperti, kā arÄ«, lai tiktu pārstāvÄ“ts un atspoguļots viss katras nozares idejiskais spektrs. TāpÄ“c no katra nozares idejiskā novirziena medija rÄ«cÄ«bā ir jābÅ«t 1 – 5 ekspertiem un visam nozares ekspertu lokam ir jāaptver visi nozares idejiskie novirzieni bez izņēmumiem, lai notiekošo varÄ“tu apskatÄ«t no dažādiem skatu punktiem.

Standarta 34. prasÄ«ba. Ja medijs kādu personu un/vai tās viedokli pozicionÄ“ kā ekspertu, izceļot to citu personu un/vai to viedokļu vidÅ« kā patiesāku, zinošÄku, kompetentāku, tad medijam ir jāpublicÄ“ pilna šÄ«s personas biogrāfija, kuras patiesumu medijs ir pārbaudÄ«jis, un ir jāspÄ“j jebkuram interesentam pamatot, kādēļ medijs šo personu ir izvÄ“lÄ“jies kā ekspertu. Par eksperta kompetences lÄ«meni pilnÄ«bā atbild medijs. Eksperta uzdevums ir medija patÄ“rÄ“tājiem saprotamā veidā kompetenti izskaidrot attiecÄ«gās sfÄ“ras notikumu bÅ«tÄ«bu un attÄ«stÄ«bas tendences. Visu medija kādreiz izmantoto ekspertu biogrāfijām ir jābÅ«t publicÄ“tām medija interneta mājaslapā redzamā, viegli pieejamā vietā un katru biogrāfiju jābÅ«t iespÄ“jai komentÄ“t (visiem lietotājiem vai arÄ« tikai pilnÄ«bā autentificÄ“tiem komentÄ“tājiem).

 

Standarta 35. prasÄ«ba. Medijs personu drÄ«kst izvÄ“lÄ“ties kā ekspertu, ja tā atbilst sekojošÄm prasÄ«bām: 1. Augstākā izglÄ«tÄ«ba jomā, kurā persona ir nominÄ“ta kā eksperts, vai arÄ« radniecÄ«gā sfÄ“rā; 2. Vismaz septiņus gadus ilga praktiskā darba pieredze nozarÄ“, kurā ir nominÄ“ta kā eksperts; 3. Sasniegumi jomā, kurā ir nominÄ“ta kā eksperts (augsti amati, akadÄ“miskie grādi, praktiskā darba rezultāti, publikācijas, grāmatas, apbalvojumi u.c.). Par ekspertu var bÅ«t arÄ« persona, kura neatbilst augstāk minÄ“tajiem nosacÄ«jumiem, bet kura ir darbojusies sfÄ“rā, kurā ir nominÄ“ta kā eksperts, un ir uzrādÄ«jusi tajā nozÄ«mÄ«gus, acÄ«mredzamus un neapstrÄ«damus sasniegumus (šÄdas nominācijas gadÄ«jumā speciāli ir jānorāda par kādiem nopelniem persona tiek nominÄ“ta kā eksperts). Lai personu varÄ“tu uzskatÄ«t par eksperta prasÄ«bām atbilstošu, tai ir jāspÄ“j rakstiskā vai mutiskā formā viegli, nepiespiesti, saprotami un nekļūdÄ«gi izskaidrot tās nozares, kurā persona ir nominÄ“ta kā eksperts, un tajā notiekošo procesu bÅ«tÄ«bu. Medijam šÄ«s spÄ“jas esamÄ«ba ir jāpārbauda. Bez šÄ«s spÄ“jas persona nevar tikt uzskatÄ«ta par eksperta prasÄ«bām atbilstošu, pat ja atbilst visām citām eksperta prasÄ«bām.

 

16.3. Ziņas par viedokļiem

Lai gan ziņām ir jābÅ«t objektÄ«vām, vienmÄ“r nozÄ«mÄ«ga ziņu daļa saturÄ“s kādu viedokli, jo lasÄ«tāji ir jāiepazÄ«stina arÄ« ar nozÄ«mÄ«gākajiem viedokļiem, ko pauž augsti stāvošas amatpersonas, sabiedriski ietekmÄ«gas personas vai savos publiskajos materiālos izplata nozÄ«mÄ«gas organizācijas. Ziņas, kuras ir veltÄ«tas šÄdiem viedokļiem ir ziņas par viedokļiem, kurām ir jāatbilst visām ziņu kvalitātes prasÄ«bām, kas ir aprakstÄ«tas iepriekšÄ“jās sadaļās un šÄ« standarta 4. - 23. prasÄ«bā. Tas nozÄ«mÄ“, ka viedoklis, par kuru tiek veidota ziņa, ir jāatspoguļo neitrāli, korekti (bez epitetiem) un, lai gan koncentrÄ“ti, tomÄ“r pilnÄ«bā, neizlaižot bÅ«tiskas atslÄ“gdomas (neizraujot domas vai citātus no konteksta). AttiecÄ«gi nav pieļaujams, ka izmantojot ziņu formātu, kāds viedoklis tiek mākslÄ«gi izskaistināts un slÄ“pti reklamÄ“ts vai arÄ« tendenciozi atspoguļots, izkropļots un diskreditÄ“ts.

Ja medija manipulācijas ar viedokļa atspoguļošanu ziņas saturā vÄ“l ir salÄ«dzinoši vienkārši konstatÄ“jamas (pietiek tikai iepazÄ«ties ar ziņas saturu), tad grÅ«tāk fiksÄ“jamas un attiecÄ«gi arÄ« grÅ«tāk reglamentÄ“jamas ir medija manipulācijas to viedokļu atlasÄ“, par kuriem tiek ziņots. Viedokļu ir daudz, notikumu, par katru no kuriem var paust viedokli, arÄ« ir daudz, par visiem ziņot nav iespÄ“jams, tāpÄ“c, tikai korekti ziņojot par viedokli, ziņu aÄ£entÅ«ra savā veidā to popularizÄ“. Tai pat laikā ir viedokļi, par kuriem vai nu nedrÄ«kst neziņot, jo to paudÄ“ji ir ietekmÄ«gas personas un/vai viedoklis ir sabiedriski nozÄ«mÄ«gs, vai arÄ« par kuriem ir vÄ“lams ziņot (ja viedoklis ir konstruktÄ«vs, atšÄ·irÄ«gs, sabiedrisko diskusiju nozÄ«mÄ«gā jautājumā veicinošs). FormulÄ“t prasÄ«bas un novilkt robežas te ir grÅ«ti un vÄ“l grÅ«tāk to ir pÄ“c tam kontrolÄ“t, tāpÄ“c medijam vienmÄ“r bÅ«s noteikta iespÄ“ja paust savu subjektÄ«vo nostāju tikai ar viedokļu atlasi, par kuriem tiek ziņots. TomÄ“r šÄdu viedokļu atlases prasÄ«bām tik un tā ir jābÅ«t formulÄ“tām, lai bÅ«tu vismaz kaut kādas robežas, kuras medijam neļauj “iekrist galÄ“jÄ«bās” un cik iespÄ“jams mazinātu ziņu par viedokļiem izmantošanu manipulatÄ«vos, negodprātÄ«gos un pretsabiedriskos nolÅ«kos.

Tātad, lai viedokli varÄ“tu uzskatÄ«t par tik nozÄ«mÄ«gu, ka par to tiek veidota un izplatÄ«ta speciāla ziņa, tam ir jāatbilst kādai no sekojošÄm prasÄ«bām:

16.3.1. Viedokli pauž kāda no augstākajām valsts amatpersonām par sabiedriski nozīmīgu tēmu;

16.3.2. Viedokli savas kompetences robežās pauž augsta valsts amatpersona par aktuālu un sabiedriski nozīmīgu tēmu;

16.3.3. Viedokli par aktuālu un sabiedriski nozīmīgu tēmu pauž sabiedriski nozīmīga organizācija vai kāds no tās oficiālajiem pārstāvjiem;

16.3.4. Viedokli par aktuālu un sabiedriski nozÄ«mÄ«gu tÄ“mu pauž sabiedriski ietekmÄ«ga un/vai kompetenta persona un viedoklis atbilst sabiedriskā labuma un/vai unikalitātes prasÄ«bām (tai skaitā kritika, kad “visi klusÄ“”, jauni problÄ“mu risināšanas ceļi, alternatÄ«vu rÄ«cÄ«bas modeļu ieskices).

Medijam ir jāspÄ“j ikvienam pamatot katra ziņa par viedokli; kādēļ tieši par attiecÄ«go viedokli tika izveidota ziņa.

Ja tiek ziņots par viedokli, kurš pilnā apjomā ir pieejams rakstiskā un vai audiovizuālā formā, tad obligāti ir jānorāda linki uz šÄ«m pilnajām viedokļa versijām, lai interesentiem bÅ«tu iespÄ“jams iepazÄ«ties ar visu viedokli.

Ja viedokļa paudÄ“js izsaka medijam pretenziju par viedokļa atspoguļošanas korektumu, tad šÄ« pretenzija medijam obligāti ir jāpublicÄ“ vai nu kā atsevišÄ·a ziņa vai arÄ« jāpapildina attiecÄ«gā ziņa ar pilnu pretenzijas tekstu. 

Standarta 36. prasÄ«ba. Lai kādu viedokli varÄ“tu uzskatÄ«t par tik nozÄ«mÄ«gu, ka medijam ir pieļaujami veidot par to atsevišÄ·u ziņu, viedoklim ir jāatbilst kādai no sekojošÄm prasÄ«bām: 1. Viedokli pauž kāda no augstākajām valsts amatpersonām par sabiedriski nozÄ«mÄ«gu tÄ“mu; 2. Viedokli savas kompetences robežās pauž augsta valsts amatpersona par aktuālu un sabiedriski nozÄ«mÄ«gu tÄ“mu; 3. Viedokli par aktuālu un sabiedriski nozÄ«mÄ«gu tÄ“mu pauž sabiedriski nozÄ«mÄ«ga organizācija vai kāds no tās oficiālajiem pārstāvjiem; 4. Viedokli par aktuālu un sabiedriski nozÄ«mÄ«gu tÄ“mu pauž sabiedriski ietekmÄ«ga un/vai kompetenta persona un viedoklis atbilst sabiedriskā labuma un/vai unikalitātes prasÄ«bām.

 

Standarta 37. prasÄ«ba. Ja viedokļa paudÄ“js par viedokļa atspoguļojumu ziņā ir izteicis pretenziju, tad medijam ir jālabo attiecÄ«gā ziņa vai arÄ« jāpublicÄ“ pilns pretenzijas teksts atsevišÄ·Ä ziņā vai arÄ« pie ziņas, par kuru ir izteikta pretenzija.

16.4. Viedokļraksti

Viedokļraksts ir pilnīgs autora sava viedokļa izklāsts. Tā kā viedoklis pats par sevi ir subjektīvs, tad pat objektīvā formā uzrakstīti viedokļraksti saturēs noteiktu daļu subjektīvisma. Attiecīgi, ja medijam ir rubrika, kurā tiek publicēti vai var tikt publicēti viedokļraksti, tad medijs caur to var paust (un visbiežāk arī pauž) savu subjektīvo nostāju, savu viedokli (kā nosacītus izņēmumus te var minēt patiesu ekspertu attiecīgas kvalitātes viedokļrakstus un augstāko valsts amatpersonu uzrunas un viedokļrakstus).

Ja medijs deklaratÄ«vi sev nestāda uzdevumu cik iespÄ“jams objektÄ«vi atspoguļot notikumus, tad tas var kaut vai pilnÄ«bā publicÄ“t tikai viedokļrakstus un ir mediji, kuri tā arÄ« dara. Šai ziņā nevar bÅ«t nekādu pretenziju, ja medijs to savās redakcionālās politikas pamatnostādnÄ“s atklāti pasaka un nemÄ“Ä£ina savu subjektÄ«vo saturu pozicionÄ“t kā kaut ko objektÄ«vu.

Savukārt, ja medijs pretendÄ“ uz objektÄ«vas informācijas un kvalitatÄ«vu ziņu izplatÄ«tāja statusu, tad viedokļrakstu apjomam ir jābÅ«t ierobežotam, lai tas nenomāc pārÄ“jo saturu (ziņas un informatÄ«vi - analÄ«tiskos materiālus). TāpÄ“c šajos gadÄ«jumos dēļ viedokļrakstu rubrikas ierobežotā apjoma un dēļ viedokļrakstu mazierobežotā apjoma, medijam viedokļraksti ir jāatlasa pÄ“c stingriem kvalitātes kritÄ“rijiem, ko var novÄ“rtÄ“t pÄ“c satura izklāsta loÄ£iskuma, saprotamÄ«bas, korektuma, profesionālās kompetences un literārās kvalitātes kritÄ“rijiem. AttiecÄ«gi šÄdiem medijiem viedokļrakstu sadaļai ir jāatlasa, pirmkārt, tikai viskvalitatÄ«vākie viedokļraksti un viedokļraksti par visaktuālākajām tÄ“mām. VÄ“l viedokļu atlasÄ“ ir jāievÄ“ro sabiedrÄ«bas viedokļu proporcionāla sadalÄ«juma princips, lai medijs nepublicÄ“ viena veida viedokļus, ignorÄ“jot citus, jo tad viedokļrakstu sadaļa kļūst par attiecÄ«go viedokļu virzienu politiskās un/vai ideoloÄ£iskās propagandas platformu, kas objektÄ«vorientÄ“tiem medijiem nepiestāv un ir pretrunā to apņemšanās bÅ«tÄ«bai.

16.5. Lasītāju viedokļi (viedokļraksti, komentāri, replikas)

LasÄ«tāju viedoklis ir sens žurnālistikas žanrs, kurš dēļ interneta, blogosfÄ“ras un sociālo tÄ«klu attÄ«stÄ«bas ir ieguvis lÄ«dz šim nebijušus apmÄ“rus. Ja agrāk lasÄ«tāju viedokļiem bija puslÄ«dz ierobežots apjoms, tad tagad katram lasÄ«tājam ir ļoti plašas iespÄ“jas izteikties. Tagad lasÄ«tāju viedokļu rubrikai ir iespÄ“jams tik plašs materiāls, ka to ir ļoti grÅ«ti vai pat neiespÄ“jami visu aptvert.

Agrāk lasÄ«tāji rakstÄ«ja redakcijai vÄ“stules. ReizÄ“m šÄda tipa vÄ“stules tika falsificÄ“tas no redakcijas, tai tuvu stāvošu personu vai trešo personu puses, lai uzdotu kādu viedokli par plaši izplatÄ«tu lasÄ«tāju viedokli. ŠÄds lasÄ«tāju viedokļu izmantojums ir viens no manipulāciju un negodprātÄ«gas politiskās propagandas lÄ«dzekļiem, kurš ir nesavienojams ar godÄ«gu žurnālistiku.

Tagad katrs, kurš vÄ“las, var aizsÅ«tÄ«t redakcijai gan vÄ“stuli, gan elektronisko vÄ“stuli, gan uzrakstÄ«t komentāru interneta mājaslapā, twitterÄ« un/vai savā sociālo tÄ«klu profilā, gan arÄ« uzrakstÄ«t pats savu viedokļrakstu, kuru var publicÄ“t gan savā profilā, gan savā blogā, gan aizsÅ«tÄ«t publicÄ“šanai vienalga kam. TāpÄ“c tagad lasÄ«tāju viedokļu apjoms savā bÅ«tÄ«bā ir mazierobežots, kas paver jaunas, pietiekami unikālas iespÄ“jas sabiedriskā noskaņojuma izzināšanā, labāko viedokļrakstu atlasÄ“ un spÄ“jÄ«gāko cilvÄ“ku identificÄ“šanā un lÄ«dziesaistÄ“. Patreiz šis milzÄ«gais potenciāls ne tuvu netiek pietiekami izmantots un šÄ«s plašÄs iespÄ“jas galvenokārt kalpo kā sabiedriskās spriedzes “tvaika nolaišanas” mehānisms un kā jaunu, maskÄ“tu manipulāciju ar sabiedrisko apziņu iespÄ“jas.

Ar vārdu “lasÄ«tājs” var saprast tikai konkrÄ“ta medija lasÄ«tāju un tad lasÄ«tāju viedoklis ir viedoklis, kurš ir tieši adresÄ“ts konkrÄ“tam medijam. ŠÄds klasisks lasÄ«tāju viedoklis no medija skatu punkta ir saprotams un Ä“rts. ŠÄdus viedokļus ir viegli identificÄ“t (tie, kuri ir ienākuši pa noteiktiem komunikāciju kanāliem), redakcijai ir brÄ«vas rokas to izmantošanā (tos var arÄ« vienkārši ignorÄ“t) un pÄ“c nepieciešamÄ«bas viegli ir iespÄ“jams falsificÄ“t lasÄ«tāju viedokli, par tādu uzdodot redakcijas vai kādas saistÄ«tas trešÄs puses radÄ«tu viedokli.

Bet vārdu “lasÄ«tājs” var saprast arÄ« visplašÄkajā nozÄ«mÄ“ kā jebkuru lasÄ«tāju jeb jebkuru cilvÄ“ku, kurš ir paudis savu viedokli, un tad “lasÄ«tāju viedoklis” ir sinonÄ«ms tādiem apzÄ«mÄ“jumiem kā “cilvÄ“ku viedoklis”, “tautas viedoklis”, “tauta runā” utt.

Ja medijs izvēlas veidot lasītāju viedokļa rubriku, tad var izdalīt divas galvenās tās izpausmes formas.

Pirmkārt, lasÄ«tāju viedokļu apkopojums, kurā žurnālists, noteiktā laika posmā iepazÄ«stoties ar iepriekš noteiktu lasÄ«tāju viedokļu daļu (komentāri pie rakstiem noteiktās vietnÄ“s, noteiktu personu twitterreplikas, autorieraksti sociālo tÄ«klu profilos), rada apkopojoša vai analÄ«tiska veida rakstu, kurā citÄ“ vai atstāsta arÄ« atsevišÄ·u lasÄ«tāju izteikumus. To var uzskatÄ«t par sava veida lasÄ«tāju izteikumu monitoringu, kura ierobežojošais faktors var bÅ«t sākuminformācijas milzÄ«gais apjoms. TāpÄ“c, ierobežojot apkopojamās informācijas apjomu, ir reālāk sasniegt vismaz kaut kādu puslÄ«dz pieņemamu rezultātu. Viskorektākais šÄda veida ierobežojums ir pieturÄ“ties pie šaurākā “lasÄ«tāja” termina sapratnes un apkopot tikai konkrÄ“ta medija lasÄ«tāju viedokļus. Bet ir iespÄ“jami arÄ« citi apkopojamās viedokļu masas korektas ierobežošanas varianti, tikai katra šÄda ierobežošana ir tendenciozitātes un subjektivitātes risks no medija un/vai žurnālista puses.

Bet šÄdu ierobežošanu var arÄ« neveikt un tad tas pÄ“c bÅ«tÄ«bas kļūst par publisko izteikumu monitoringu, kas no vienas puses ir sabiedriski nepieciešams produkts, bet kuru no otras puses ir darbietilpÄ«gi un grÅ«ti izveidot pienācÄ«gā kvalitātÄ“. Galvenokārt šÄ« iemesla dēļ patreiz šÄda tipa materiālos tiek izmantota tikai ļoti niecÄ«ga publisko izteikumu daļa, kura pārsvarā tiek atlasÄ«ta vadoties no autora subjektÄ«vajiem ieskatiem un nepieciešamÄ«bām. Ja objektÄ«vorientÄ“ts medijs nolemj radÄ«t lasÄ«tāju viedokļu apkopojumus, tad tie ir jāveido no iepriekš stingri noteikta pÄ“tāmā jeb monitorÄ“jamā viedokļu kopapjoma un pašam materiālam ir jāatbilst iepriekš noteiktiem kvalitatÄ«viem parametriem, kuriem ir jābÅ«t tuviem vai pat jāsakrÄ«t ar informatÄ«vi - analÄ«tisko materiālu kvalitātes parametriem.

Otra lasÄ«tāju viedokļu izpausmes forma ir lasÄ«tāju radÄ«tie viedokļraksti. ArÄ« te vārdu “lasÄ«tājs” var saprast gan šaurākā, gan plašÄkā nozÄ«mÄ“, tomÄ“r dēļ autortiesÄ«bu ierobežojumiem optimāla ir tikai to viedokļrakstu izmantošana, kurus to autori medijam ir iesÅ«tÄ«juši. Ja medijs vÄ“las uzturÄ“t šÄdu rubriku, tad ir ieteicams izveidot speciālu tehnisko platformu lasÄ«tāju viedokļrakstu iesÅ«tÄ«šanai, apstrādei un publicÄ“šanai.

LasÄ«tāju viedokļrakstiem ir jāpiemÄ“ro lÄ«dzÄ«ga pieeja kā viedokļrakstiem, tikai ar mazākām kvalitātes prasÄ«bām. Var vienlaicÄ«gi bÅ«t gan viedokļrakstu rubrika, kurā tiek publicÄ“ti labākie viedokļraksti, gan arÄ« lasÄ«tāju viedokļraksti, kurā tiek publicÄ“ti labākie lasÄ«tāju iesÅ«tÄ«tie viedokļraksti. Ja gadās kāds Ä«paši kvalitatÄ«vs vai aktuāls lasÄ«tāja viedokļraksts, to var publicÄ“t arÄ« viedokļrakstu sadaļā. Papildus, lasÄ«tāju viedokļrakstu plÅ«smas nodrošināšanai, medija internetportāla perifÄ“rijlapā var publicÄ“t gandrÄ«z visus lasÄ«tāju viedokļrakstus, pat tos, kuru kvalitāte ir vairāk kā apšaubāma.

Nobeigumā vÄ“lreiz jānorāda, ka politizÄ“tie un/vai komercializÄ“tie mediji lasÄ«tāju viedokļus mÄ“dz selektÄ«vi atlasÄ«t un noformÄ“t atbilstoši savām politiskajām vai komerciālajām vajadzÄ«bām, kādēļ uzticÄ“ties šÄdiem materiāliem nevar. Šajos medijos var tikt izmantots plašs manipulāciju klāsts ar lasÄ«tāju viedokļiem, sākot no to tendenciozas atlases lÄ«dz lasÄ«tāju viedokļu falsifikācijai, kad attiecÄ«go “lasÄ«tāja” viedokli rada pati redakcija vai ar to kontaktus uzturošs sabiedrisko attiecÄ«bu sfÄ“ras darbonis.

16.6. Viedokļziņas, viedokļanalītika, komentāri par kaut ko (viedokļkomentāri)

Ziņu aÄ£entÅ«ru uzdevums ir radÄ«t kvalitatÄ«vas ziņas, kuru viena no kvalitātes Ä«pašÄ«bām ir ziņu objektivitāte. Tālāk šÄ«s ziņas caur saviem kanāliem izplata un/vai izmanto citi mediji. TāpÄ“c ziņu aÄ£entÅ«ras var uzskatÄ«t par ziņu “vairumtirgotājiem”, bet citus medijus par “mazumtirgotājiem”.

NepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā šÄ«s ziņas no citu mediju (“mazumtirgotāju”) puses tiek papildinātas un ne vienmÄ“r ziņu aÄ£entÅ«ru kvalitātes prasÄ«bām atbilstošÄ formā. Un bieži vien šie papildinājumi apzināti tiek veidoti subjektÄ«vi un tendenciozi. ŠÄdus produktus visprecÄ«zāk bÅ«tu nosaukt par viedokļziņām, jo tajos ir gan ziņu elements, gan noteikta viedokļa elements.

VÄ“l kā lÄ«dzÄ«gas parādÄ«bas ir minami viedokļanalÄ«tikas materiāli un komentāri par kaut ko jeb viedokļkomentāri. ViedokļanalÄ«tikas materiālos labākajā gadÄ«jumā ir veikta noteikta analÄ«ze, sajaucot to ar noteiktu viedokli, bet sliktākajā gadÄ«jumā tajos ir izklāstÄ«ts kāds viedoklis, izmantojot atsevišÄ·us analÄ«tikas elementus. Savukārt viedokļkomentāri ir Ä«si komentāra formas viedokļi par kaut kādu notikumu vai ziņu.

Visi šie informatÄ«vie produkti, robežas starp kuriem reizÄ“m ir grÅ«ti novilkt, ir politiskās un/vai ideoloÄ£iskās propagandas sastāvdaļa un to esamÄ«ba pati par sevi nav negatÄ«vi vÄ“rtÄ“jams faktors. Ja medijs sevi atklāti un godÄ«gi pozicionÄ“ kā konkrÄ“tas propagandas izplatÄ«tāju, tad tam vārda brÄ«vÄ«bas ietvaros ir tiesÄ«bas aizpildÄ«t savu saturu arÄ« ar šÄdiem viedokļiem. Nepieņemami ir, kad medijs sevi deklaratÄ«vi vai pÄ“c noklusÄ“juma pozicionÄ“ kā objektÄ«vu, bet faktiski nodarbojas ar politisko propagandu. Latvijā to diemžēl lielākā vai mazākā mÄ“rā dara gandrÄ«z visi valsts mÄ“roga mediji. PilnÄ«gi nepieņemami, ja to dara sabiedriskie mediji, kas Latvijā arÄ« ir novÄ“rojams.

Savukārt no sabiedrisko interešu un nacionālās drošÄ«bas skatu punkta ir kategoriski nepieņemami, ja šÄdus politiskās propagandas elementus izplata valsts mÄ“roga nacionālās ziņu aÄ£entÅ«ras. Ja tā notiek, tad tas ir attiecÄ«gās valsts un tās drošÄ«bas iestāžu profesionālās, intelektuālās un analÄ«tiskās mazspÄ“jas simptoms, jo nacionālās ziņu aÄ£entÅ«ras kā ziņu “vairumtirgotājs” tieši ietekmÄ“ ne tikai visus nacionālos medijus un dod lielu ieguldÄ«jumu valsts tÄ“la ārvalstÄ«s formÄ“šanā, bet arÄ« ar savu informatÄ«vo ietekmi tieši ietekmÄ“ visus valsts un sabiedriskās pārvaldes elementus. Ja nacionālā ziņu aÄ£entÅ«ra ir “saslimusi” ar neprofesionalitāti un/vai pārmÄ“rÄ«gu ideoloÄ£izāciju, tad tas neizbÄ“gami atstāj tiešu destruktÄ«vu ietekmi uz visu sabiedrÄ«bu, kā izpausmes ir atraušanās no realitātes, spriestspÄ“jas un adekvātuma problÄ“mas, kam seko veiktspÄ“jas kritums. Latvijā ir vÄ“rojama arÄ« šÄ« parādÄ«ba.

Savukārt sabiedrÄ«bā šÄda destruktÄ«va informatÄ«va ietekme rada arÄ« noteikta veida aizsargreakciju, kad daļa sabiedrÄ«bas tādā vai citādākā veidā tiecas pārtraukt lietot “saslimušo” mediju produkciju.

16.7. Pasūtījuma materiāli un reklāmraksti

IzplatÄ«ta parādÄ«ba mediju saturā ir pasÅ«tÄ«juma materiāli un reklāmraksti. ŠÄ«s parādÄ«bas patiesos apmÄ“rus ir grÅ«ti noteikt, jo liela vai pat lielākā daļa no tiem ir slÄ“pti, par ko medija satura patÄ“rÄ“tāji nezin. Tas tā ir arÄ« tādēļ, ka pasÅ«tÄ«juma materiāliem un reklāmrakstiem vairums patÄ“rÄ“tāju neuzticas dēļ to “neÄ«stuma” (pasÅ«tÄ«juma dabas).

Tai pat laikā ir jāatzÄ«st gan mediju, gan atsevišÄ·u tā klientu tiesÄ«bas veidot (pasÅ«tÄ«t) pasÅ«tÄ«juma materiālus un tiem var bÅ«t arÄ« pozitÄ«va sabiedriskā nozÄ«me. TāpÄ“c nepieļaujami ir nevis pasÅ«tÄ«juma materiāli un reklāmraksti kā tādi, bet gan to Ä«stās dabas slÄ“pšana, kā arÄ« pārmÄ“rÄ«gs pasÅ«tÄ«juma materiālu apjoms kopÄ“jā medija saturā.

Reklāmraksti jeb reklāmmateriāli ir materiāli, kurus ir izveidojis pats klients vai viņa algots pārstāvis un ko par vai bez atlīdzības savā saturā ir ievietojis medijs. Reklāmraksti ir speciāli jāmarķē jau virsraksta līmenī un tajos ir jābūt norādītam gala pasūtītājam, starpniekpasūtītājiem (ja tādi ir), personām, kuras izveidoja materiālu un medija pārstāvjiem, kuri saskaņoja un ievietoja materiālu medija saturā.

PasÅ«tÄ«juma materiāli ir materiāli, kurus, pÄ“c trešÄs puses iniciatÄ«vas par maksu vai vadoties no cietiem apsvÄ“rumiem, ir izveidojis pats medijs vai tā pārstāvji. PasÅ«tÄ«juma materiālu galvenā pazÄ«me ir iniciatÄ«vas par materiāla tapšanu nākšana no kādas trešÄs puses, tas ir, kad nevis pati medija redakcija izdomā un pieņem lÄ“mumu izveidot materiālu, bet to izdara trešÄ puse, motivÄ“jot kādu no redakcijas izveidot attiecÄ«go materiālu. ŠÄ« ir plaša un grÅ«ti izkontrolÄ“jama sapratne, bet tā dod reālu priekšstatu par patieso pasÅ«tÄ«juma materiālu “tirgu”. Daudzos gadÄ«jumos šÄdi pasÅ«tÄ«juma materiāli top par naudu un tie var tikt pasÅ«tÄ«ti gan medija Ä«pašniekiem, gan medija vadÄ«bai, gan ierindas žurnālistiem, bet var bÅ«t arÄ« cita veida “attiecÄ«bu” forma. Var bÅ«t gadÄ«jumi, kad medija darbinieku uz pasÅ«tÄ«juma materiālu radÄ«šanu motivÄ“ privātā kārtā. Var bÅ«t gadÄ«jumi, kad tas tiek darÄ«ts izmantojot operatÄ«vās darbÄ«bas metodes. Noteikti ir gadÄ«jumi, kad tiek izpildÄ«ti medija Ä«pašnieku, drošÄ«bas iestāžu vai citu “cienÄ«jamu cilvÄ“ku” “lÅ«gumi”. PasÅ«tÄ«juma materiāla tapšanas realizācijas iespÄ“jamie varianti ir daudz, bet galvenā iezÄ«me paliek nemainÄ«ga – materiāla tapšanas iniciators ir trešÄ puse.

Ja praktiskai kontroles realizācijai ir vÄ“lÄ“šanās sašaurināt nepieļaujamo pasÅ«tÄ«juma materiālu apjomu, tad var ieviest vÄ“l vienu pazÄ«mi – materiāla saskaņošana. ŠÄdā sapratnÄ“ pasÅ«tÄ«juma materiāls ir informatÄ«vs produkts, kura radÄ«šanu un publicÄ“šanu medijā ir iniciÄ“jusi un saskaņojusi trešÄ puse. TomÄ“r deklaratÄ«vā lÄ«menÄ« labāk pieturÄ“ties pie plašÄkās sapratnes, šaurāko lietojot tikai kontroles sistÄ“mas izveidei, kuras uzdevums ir nepieļaut nelegālu pasÅ«tÄ«juma materiālu izvietošanu medijā.

Tāpat kā reklāmrakstiem, arÄ« pasÅ«tÄ«juma materiāliem ir tiesÄ«bas uz eksistenci. AtšÄ·irÄ«bā no reklāmraksta, pasÅ«tÄ«juma materiālā, pasÅ«tÄ«tājs var maksāt, dot kādu citu labumu par to, ka medijs pievÄ“ršas kādai noteiktai tÄ“mai, vai arÄ« to vienkārši “sarunāt”. PasÅ«tÄ«juma materiāliem ir nepieļaujami, kad pasÅ«tÄ«tājs detalizÄ“ti reglamentÄ“ un nosaka materiāla saturu, jo tad tas ir reklāmraksts, kur kā raksta veidotājs pasÅ«tÄ«tāja uzdevumā kalpo medija darbinieks. Tas ir nepieļaujami, jo lasÄ«tāji tādÄ“jādi tiek maldināti par materiāla kategoriju.

PasÅ«tÄ«juma materiāli var bÅ«t viedokļraksti, informatÄ«vi raksti un intervijas. PasÅ«tÄ«juma materiāliem, tāpat kā reklāmrakstiem, ir jābÅ«t speciāli marÄ·Ä“tiem virsraksta lÄ«menÄ« un to saturā ir jābÅ«t norādÄ«tiem visiem pasÅ«tÄ«juma materiāla pasÅ«tÄ«tājiem, veidotājiem un saskaņotājiem. Un, protams, ir nepieļaujama slÄ“ptu pasÅ«tÄ«juma materiālu veidošana un publicÄ“šana.

Lai mediju vismaz formāli varētu uzskatīt par godīgu, tam publiski deklaratīvā līmenī ir jāapņemas neveidot un nepublicēt slēptus pasūtījuma materiālus un reklāmrakstus.

Ziņu aÄ£entÅ«rām ir pieļaujams radÄ«t un publicÄ“t noteiktus pasÅ«tÄ«juma materiālus, kuri ir attiecÄ«gi jāmarÄ·Ä“ un kuriem ir jāatbilst attiecÄ«go materiālu kvalitātes prasÄ«bām. Šie materiāli ir intervijas un informatÄ«va rakstura materiāli (atbilstoši ziņu vai apkopojošo materiālu kvalitātes prasÄ«bām). Kategoriski nepieļaujama ir situācija, kad ziņu aÄ£entÅ«ra veido un izplata pasÅ«tÄ«juma materiālus bez marÄ·Ä“juma kā tas pašreiz plaši notiek.

16.8. Mediju klasifikācija un redakcionālās politikas pamatnostādnes

Atkarībā no sabiedriskās orientācijas visus medijus var iedalīt divās kategorijās: vissabiedrības medijos un specializētajos medijos.

VissabiedrÄ«bas mediji ir mediji, kuri savā darbÄ«bā un saturā orientÄ“jas uz visas valsts vai kāda tās reÄ£iona visiem sabiedrÄ«bas pārstāvjiem. No sabiedrisko interešu skatu punkta vissabiedrÄ«bas mediju saturam ir jābÅ«t cik iespÄ“jams patiesam, objektÄ«vam, vispusÄ«gam, korektam, informatÄ«vam, saprotamam, izglÄ«tojošam un tajā atspoguļotajiem viedokļiem ir jābÅ«t kvalitatÄ«vi augstvÄ“rtÄ«giem un jāatbilst proporcionālam visas sabiedrÄ«bas viedokļu sadalÄ«jumam. Ir nepieļaujami, kad vissabiedrÄ«bas medijs slÄ“ptā veidā (bez attiecÄ«giem marÄ·Ä“jumiem un norādÄ“m) propagandÄ“ kādas idejas, vÄ“rtÄ«bas, produktus, personas vai organizācijas. Sabiedriskajiem medijiem, valsts medijiem, valsts uzņēmumiem piederošiem medijiem un pašvaldÄ«bām piederošiem medijiem ir jābÅ«t vissabiedrÄ«bas medija statusam un to saturs ir jāreglamentÄ“ ar šim standartam lÄ«dzÄ«giem noteikumiem un to izpilde ir jākontrolÄ“. VissabiedrÄ«bas medija statusam ir jābÅ«t arÄ« privātiem medijiem, kuri pretendÄ“ uz objektÄ«vas informācijas izplatÄ«bu (obligātā kārtā visām ziņu aÄ£entÅ«rām un izdevumiem, kuri tiek pasÅ«tÄ«ti, lai apmierinātu valsts iestāžu vajadzÄ«bas pÄ“c aktuālās informācijas par notikumiem valstÄ« un ārvalstÄ«s).

SpecializÄ“tie mediji ir mediji, kuri orientÄ“jas (specializÄ“jas) nevis uz visu sabiedrÄ«bu, bet tikai uz noteiktu sabiedrÄ«bas daļu. Medijs var specializÄ“ties uz noteiktu auditoriju pÄ“c profesionālām, šÄ·iriskām, interešu, organizāciju un/vai politiski - ideoloÄ£iski - reliÄ£iskām pazÄ«mÄ“m. SpecializÄ“tiem medijiem obligāti ir jāpublisko precÄ«zs savas specializācijas apraksts un redakcionālās politikas pamatnostādnes. SpecializÄ“tais medijs ir brÄ«vs no reglamentÄ“joša rakstura prasÄ«bām saturam, izņemot vispārÄ«gās likumÄ«bas normas, paša nodefinÄ“tos specializācijas nosacÄ«jumus un prasÄ«bas marÄ·Ä“t pasÅ«tÄ«juma rakstus un reklāmrakstus.

Pie specializÄ“tiem medijiem ir pieskaitāmi arÄ« mediji, kuri nodarbojas ar politisko propagandu un tiem redakcionālās politikas pamatnostādnÄ“s obligāti ir jāpublisko precÄ«zs savas politiskās un ideoloÄ£iskās orientācijas apraksts, lai lasÄ«tāji netiktu maldināti un skaidri un gaiši bÅ«tu norādÄ«ts no kādām pozÄ«cijām raugoties medijs veido savu saturu. Un jākontrolÄ“ ir specializÄ“tā medija satura atbilstÄ«ba paša medija definÄ“tajām redakcionālās politikas pamatnostādnÄ“m. ŠÄdas kontroles rezultātā var precÄ«zi noteikt medija godÄ«guma vai negodÄ«guma pakāpi, kas arÄ« ir galvenais vÄ“rtÄ“šanas kritÄ“rijs medijiem, kuriem citu reglamentÄ“jošu kritÄ“riju nav.

No pašreizÄ“jiem valsts mÄ“roga Latvijas medijiem teju visi tādā vai savādākā veidā ir uzskatāmi par specializÄ“tiem medijiem (arÄ« sabiedriskie mediji). SalÄ«dzinoši viskorektāk un konsekventāk savu politiski - ideoloÄ£isko bÅ«tÄ«bu parāda un ar politiski - ideoloÄ£isko propagandu nodarbojas Latvijas AvÄ«ze. Liela mediju daļa (arÄ« sabiedriskie mediji), kuru nozÄ«mÄ«ga darbinieku daļa ir tādā vai citādā veidā bijusi saistÄ«ta ar Sorosa fondu vai ir Džordža Sorosa popularizÄ“tās ideoloÄ£ijas piekritÄ“ji, faktiski veic savu darbÄ«bu, vadoties no politiskās un ideoloÄ£iskās propagandas popularizÄ“šanas nepieciešamÄ«bas, bet formāli un deklaratÄ«vi to maskÄ“ ar objektÄ«vas informācijas izplatÄ«bu un visas sabiedrÄ«bas interesÄ“m, tādÄ“jādi apzināti maldinot savu produktu patÄ“rÄ“tājus un visu sabiedrÄ«bu. Visbeidzot ir mediji, kuri ir gandrÄ«z atklāti pÄ“rkami un kuri par naudu vai savādāka veida atlÄ«dzÄ«bu ir gatavi propagandÄ“t vienalga ko. Tas ir redzams arÄ« to saturā kā stipri izteikta, haotiska un “raustÄ«ga” politiski – ideoloÄ£iskā nekonsekvence. Kā šÄda medija piemÄ“ru var minÄ“t NeatkarÄ«go RÄ«ta AvÄ«zi.

ŠÄda mediju maldināšanas prakse ir jāpārtrauc un tā tādā vai savādākā veidā noteikti kaut kad tiks pārtraukta, vienÄ«gi sliktākajā šÄ«s problÄ“mas pašregulÄ“jošÄ risinājuma gadÄ«jumā latvieši var palikt bez nacionālajiem medijiem, kas atkal ir nacionālās drošÄ«bas jautājums. TāpÄ“c labāk to risināt, kamÄ“r vÄ“l nav par vÄ“lu un šis standarts ir mÄ“Ä£inājums aizsākt šo procesu kaut vai tikai sabiedriskā kārtā.

16.9. Viedokļu proporcijas vissabiedrības medijos

Ja specializētie mediji savu saturu var kaut vai pilnībā veidot tikai no viedokļiem, kuri atbilst to redakcionālās politikas pamatnostādnēm, tad vissabiedrības mediju saturā viedokļu apjomam ir jābūt ierobežotam. Tāpēc vissabiedrības medijiem ir jānoska kaut kādas viedokļu proporciju robežas, kuras tie nekādā gadījumā nedrīkst pārkāpt.

Ziņu aģentūru saturā viedokļu daudzums nedrīkst pārsniegt 10% no informatīvajiem objektiem un no viedokļiem pieļaujamas ir tikai intervijas, ekspertu viedokļi un informatīva rakstura pasūtījuma materiāli (ziņas par viedokļiem būtu pieskaitāmas ziņām, lai gan var speciāli reglamentēt ziņu par viedokļiem pieļaujamo apjomu).

Sabiedrisko mediju saturā viedokļu daudzums nedrÄ«kst pārsniegt 25% un visu atspoguļojamo viedokļu proporcionālam sadalÄ«jumam ir jāatbilst viedokļu proporcionālam sadalÄ«jumam sabiedrÄ«bā. Ir nepieļaujami, kad sabiedriskie mediji tiek izmantoti kādu viedokļu, ideoloÄ£iju, organizāciju, personu slÄ“ptai popularizÄ“šanai. Diemžēl pašreiz Latvijā tas tiek praktizÄ“ts.

Tiem vissabiedrÄ«bas medijiem, kuri nav ziņu aÄ£entÅ«ras un sabiedriskie mediji, viedokļu apjoms nedrÄ«kst pārsniegt 40% no satura. ArÄ« šiem medijiem viedokļu proporcionālam sadalÄ«jumam ir jāatbilst viedokļu proporcionālam sadalÄ«jumam sabiedrÄ«bā.

16.10. Viedokļu marÄ·Ä“šana

Lai atšÄ·irtu ziņas un informatÄ«vi - analÄ«tiskos materiālus no viedokļiem, viedokļi obligāti ir jāmarÄ·Ä“ virsraksta lÄ«menÄ«. MarÄ·Ä“jumi varÄ“tu bÅ«t sekojoši (pirms vai pÄ“c virsraksta): “Intervija” vai “Int.”, “Viedoklis” vai “V”, “PÄ“c pasÅ«tÄ«juma” vai “P” un “Reklāma” vai “R”. NepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā viedokļus var iedalÄ«t sÄ«kāk: “Viedoklis eksperta” vai “VE”, “Viedokļraksts” vai “VR”, “Viedoklis lasÄ«tāju” vai “VL”, “Viedokļziņa” vai “VZ”, “Viedokļkomentārs” vai “VK”, “ViedokļanalÄ«tika” vai “VA”

PasÅ«tÄ«juma materiālu un reklāmrakstu gadÄ«jumā vienlaicÄ«gi var bÅ«t divi marÄ·Ä“jumi, piemÄ“ram, “Intervija. PÄ“c pasÅ«tÄ«juma.” vai “Int.P.”, “Viedoklis. PÄ“c pasÅ«tÄ«juma.” vai “V.P.”, “Viedoklis. Reklāma.” vai “V.R.” utt.

16.11. Atlikušo standarta prasÄ«bu apkopojums

Standarta 38. prasÄ«ba. AtkarÄ«bā no sabiedriskās orientācijas visus medijus var iedalÄ«t divās kategorijās: vissabiedrÄ«bas medijos un specializÄ“tajos medijos. VissabiedrÄ«bas mediji ir mediji, kuri savā darbÄ«bā un saturā orientÄ“jas uz visas valsts vai kāda tās reÄ£iona visiem iedzÄ«votājiem (visiem sabiedrÄ«bas dalÄ«bniekiem). VissabiedrÄ«bas mediju saturam ir pilnÄ«bā jāatbilst šim standartam. SpecializÄ“tie mediji ir mediji, kuri savā darbÄ«bā un saturā orientÄ“jas uz noteiktu sabiedrÄ«bas daļu pÄ“c profesionālām, šÄ·iriskām, interešu, organizāciju un/vai politiski - ideoloÄ£iski - reliÄ£iskām pazÄ«mÄ“m. SpecializÄ“tiem medijiem ir jāpublisko precÄ«zs savas specializācijas apraksts un redakcionālās politikas pamatnostādnes. SpecializÄ“tiem medijiem ir pieļaujams veidot vienalga kādu saturu un popularizÄ“t vienalga kādus viedokļus, kuri nav slÄ“pti pasÅ«tÄ«juma materiāli, ja tie atbilst vispārÄ“jām likumÄ«bas normām un pašu noteiktajām redakcionālās politikas pamatnostādnÄ“m.

 

Standarta 39. prasÄ«ba. Viedoklis ir kādas personas vai organizācijas subjektÄ«vs uzskats. Katram ir tiesÄ«bas uz savu viedokli. Viedokļu dažādÄ«ba, brÄ«va viedokļu apmaiņa un godÄ«ga viedokļu cīņa ir izziņas elements un kā tāds tas ir viens no zinātnes un cilvÄ“ces attÄ«stÄ«bas priekšnosacÄ«jumiem. TāpÄ“c vārda brÄ«vÄ«bas princips paredz viedokļu paušanas brÄ«vÄ«bu. TomÄ“r nav pieļaujams, kad viedoklis kā subjektÄ«vs objekts tiek pozicionÄ“ts kā kaut kas objektÄ«vs, tāpÄ“c ziņas un informatÄ«vi - analÄ«tiskie materiāli vissabiedrÄ«bas medijos ir stingri jānodala no viedokļiem, kuri ir speciāli jāmarÄ·Ä“ virsraksta lÄ«menÄ« (“Viedoklis” vai “V”) un kuru apjomam vissabiedrÄ«bas medijos ir jābÅ«t ierobežotam (ziņu aÄ£entÅ«rām ne vairāk kā 10%, sabiedriskiem medijiem ne vairāk kā 25%, pārÄ“jiem vissabiedrÄ«bas medijiem ne vairāk kā 40%). Viedokļa kvalitātes novÄ“rtÄ“šana izpaužas tā izklāsta loÄ£iskuma, saprotamÄ«bas, korektuma, profesionālās kompetences un literārās kvalitātes novÄ“rtÄ“šanā un novÄ“rtÄ“jot viedokli var ņemt vÄ“rā tÄ“mas aktualitāti un viedokļa paudÄ“ja personÄ«bu un sasniegumus. Viedoklis var bÅ«t godÄ«gs (godÄ«gi, atklāti pausts) vai negodÄ«gs (patieso viedokli neatspoguļojošs), kā arÄ« autentisks (konkrÄ“tas personas pausts viedoklis) vai neautentisks (viedokļa vai tā paušanas fakta viltojums). Medijam ir jāatspoguļo godÄ«gi viedokļi un tas ir jādara godÄ«gi. Viedokļus pÄ“c to atspoguļošanas medijā var iedalÄ«t intervijās, eksperta viedokļos, ziņās par viedokļiem, viedokļrakstos, papildinošajos viedokļmateriālos un pasÅ«tÄ«juma materiālos. Ziņu aÄ£entÅ«rām pieļaujams publicÄ“t tikai intervijas, eksperta viedokļus, ziņas par viedokļiem un informatÄ«vus pasÅ«tÄ«juma materiālus, savukārt citiem vissabiedrÄ«bas medijiem pieļaujams publicÄ“t jebkuru no viedokļu veidiem, ja tas ir iespÄ“jami kvalitatÄ«vs un kopÄ“jam publicÄ“to viedokļu proporcionālajam sadalÄ«jumam ir jāatbilst sabiedrÄ«bas viedokļu proporcionālam dalÄ«jumam. VissabiedrÄ«bas mediji, veicot publicÄ“jamo viedokļu atlasi, nedrÄ«kst apzināti un mÄ“rÄ·tiecÄ«gi popularizÄ“t tikai kādu noteiktu viedokļu kopu, politiskas, ideoloÄ£iskas vai reliÄ£iskas orientācijas viedokļus, konkrÄ“tas organizācijas, personas vai biznesa objektus slavÄ“jošus vai nomelnojošus viedokļus, nepamatoti ar apjoma vai citām metodÄ“m izceļot tos citu viedokļu kopu vidÅ«. VissabiedrÄ«bas medijiem, ja tie savā saturā iekļauj kādu konkrÄ“tu viedokli, ir jādod iespÄ“jai lÄ«dzvÄ“rtÄ«gā apjomā un kvalitātÄ“ savu viedokli paust arÄ« oponÄ“jošiem un konkurÄ“jošiem viedokļiem.

 

Standarta 40. prasÄ«ba. Viedokļraksts ir pilnÄ«gs autora sava viedokļa izklāsts. Viedokļraksti ir stingri jānodala no ziņām un informatÄ«vi - analÄ«tiskiem materiāliem, un tie ir jāmarÄ·Ä“ virsraksta lÄ«menÄ« (piemÄ“ram, “Viedoklis” vai “Viedokļraksts” vai “V” vai “VR”). Viedokļrakstam ir jābÅ«t norādÄ«tam autoram vai autora pseidonÄ«mam. Kā atsevišÄ·u viedokļrakstu kategoriju var izdalÄ«t lasÄ«tāju viedokļrakstus, kas ir medijam speciāli iesÅ«tÄ«ti viedokļraksti un kuru iesÅ«tÄ«šanai, apstrādei un publicÄ“šanai ieteicams izveidot speciālu tehnisko platformu.

 

Standarta 41. prasÄ«ba. Papildinošie viedokļmateriāli ir materiāli, kur kāda objektÄ«va informācija tiek papildināta ar viedokli. Tos var iedalÄ«t viedokļziņās, kad ar viedokli tiek papildināta ziņa, viedokļanalÄ«tikā, kad ar viedokli tiek papildināts informatÄ«vi - analÄ«tsisks materiāls, un viedokļkomentārā, kad viedoklis tiek pausts komentāra formātā par kādu notikumu. Papildinošos viedokļmateriālus ir iespÄ“jams noformÄ“t tā, ka viedokli tajos ir grÅ«ti atšÄ·irt no objektÄ«vās pamatinformācijas. VissabiedrÄ«bas medijiem nav ieteicams veidot papildinošos viedokļmateriālus, bet, ja tas tiek darÄ«ts, tie ir strikti jānodala no ziņām un informatÄ«vi - analÄ«tiskiem materiāliem un speciāli jāmarÄ·Ä“ virsraksta lÄ«menÄ« (piemÄ“ram, “Viedoklis” vai “V” vai “VZ” vai “VA” vai “VK”). SpecializÄ“tiem medijiem ir pieļaujams brÄ«vi veidot papildinošos viedokļmateriālus saskaņā ar savām redakcionālās politikas pamatnostādnÄ“m. 

 

Standarta 42. prasÄ«ba. PasÅ«tÄ«juma materiāli ir informatÄ«vi produkti, kuru iekļaušanu medija saturā ir iniciÄ“jusi trešÄ puse. No pasÅ«tÄ«juma materiāliem var izdalÄ«t reklāmmateriālus, kurus ir izveidojis pats klients vai viņa algots pārstāvis un ko par vai bez atlÄ«dzÄ«bas savā saturā ir ievietojis medijs. AttiecÄ«gi pasÅ«tÄ«juma materiāli šaurākā sapratnÄ“ ir informatÄ«vi produkti, kuru radÄ«šanu un iekļaušanu medija saturā ir iniciÄ“jusi trešÄ puse, motivÄ“jot uz to mediju vai kādu no tā darbiniekiem. Visiem medijiem (tai skaitā specializÄ“tajiem) pasÅ«tÄ«juma materiāli ir strikti jānodala no pārÄ“jā medija satura, tie ir speciāli jāmarÄ·Ä“ virsraksta lÄ«menÄ« (piemÄ“ram, “PÄ“c pasÅ«tÄ«juma” vai “P” un “Reklāma” vai “R”) un to saturā ir jābÅ«t norādÄ«tam gala pasÅ«tÄ«tāja nosaukumam, visu starpniekpasÅ«tÄ«tāju nosaukumiem, ja tādi ir, visām personām, kuras ir piedalÄ«jušÄs pasÅ«tÄ«juma materiāla tapšanā, kā arÄ« visām personām, kuras deva savu piekrišanu materiāla izvietošanai medija saturā (saskaņoja materiālu).

17. Jāpublisko ziņu kvalitātes standarts

Kā pÄ“dÄ“jā prasÄ«ba jebkuram medijam kvalitatÄ«vu ziņu un kvalitatÄ«va satura nodrošināšanā ir publicÄ“t medija satura kvalitātes standartu, lai jebkurš medija patÄ“rÄ“tājs var novÄ“rtÄ“t vai tam piedāvātais saturs ir kvalitatÄ«vs (atbilstošs vismaz kaut kādam kvalitātes standartam) vai nav.

Par kvalitāti var runāt tikai tad, ja ir kaut kāds etalons, ar ko salÄ«dzināt vÄ“rtÄ“jamo objektu. Pašreiz mediju sfÄ“rā šÄda etalona praktiski nav, tāpÄ“c arÄ« nav brÄ«nums, ka nozare stagnÄ“ un degradÄ“ (nav kvalitātes standarta, ir apgrÅ«tinoši organizÄ“t kvalitatÄ«va produkta radÄ«šanu, zÅ«d vÄ“lÄ“šanās radÄ«t kvalitatÄ«vu produktu, lietotāji samazina produkta patÄ“riņu un pārstāj to lietot, nozare stagnÄ“, sašaurinās un degradÄ“).

Ir mistiska žurnālistu Ä“tika, par kuru nav vienprātÄ«bas, kura nav obligāta, kuru daudzi uzskata par tukšu formalitāti un kura plaši tiek pārkāpta. Ir acÄ«mredzams, ka žurnālistu Ä“tikas sabiedriskie mehānismi nestrādā, tāpÄ“c žurnālistu darba kvalitātes nodrošināšanai nepieciešami citi organizatoriskie instrumenti. BÅ«tu ļoti labi, ja kāds atjauninātu un “restartÄ“tu” žurnālistu Ä“tikas sabiedriskos mehānismus (to var izdarÄ«t tikai akadÄ“miskā vide, izmantojot likumdošanas un valsts varas iespÄ“jas), bet pašreizÄ“jos apstākļos visreālākais un ātrākais risinājums ir izmantot gandrÄ«z visās nozarÄ“s un visā pasaulÄ“ izmantotos kvalitātes standartizācijas mehānisms. Tas visa cita starpā paredz organizācijas apņemšanos ievÄ“rot konkrÄ“tu kvalitātes standartu un labprātÄ«gu pakļaušanos un sadarbÄ«bu šÄ« standarta ievÄ“rošanas kontrolei. TāpÄ“c neatņemams kvalitatÄ«va medija satura priekšnosacÄ«jums ir tā kvalitātes standarta publiskošana, saskaņā ar kuru var tikt novÄ“rtÄ“ta medija satura kvalitāte. Nav publicÄ“ts standarts, nav iespÄ“jams korekti novÄ“rtÄ“t medija satura kvalitāti.

Standarta 43. prasÄ«ba. Medijam, lai tā saturs varÄ“tu tikt uzskatÄ«ts par kvalitatÄ«vu, ir pilnÄ«bā jāpublisko satura kvalitātes standarts, saskaņā ar kuru un orientÄ“joties uz kuru tas rada savu saturu, jo bez standarta nav iespÄ“jams korekti novÄ“rtÄ“t kvalitāti. Kvalitātes standartam jāatrodas galvenajā interneta mājaslapā redzamā, viegli pieejamā vietā. Tā teksts nedrÄ«kst tapt patvaļīgi mainÄ«ts bez plaši komunicÄ“ta paziņojuma ar attiecÄ«gu pamatojumu.

18. KāpÄ“c mediju satura kvalitātes standarts vispār ir nepieciešams?

TāpÄ“c, ka žurnālisti un mediji gan Latvijā, gan pasaulÄ“ arvien mazāk pilda savas sabiedriskās funkcijas un žurnālistiku aizstāj ar politisku vai komerciālu propagandu, sabiedrisko attiecÄ«bu tehnoloÄ£ijām un produktiem, personisko uzskatu popularizÄ“šanu un ambÄ«ciju realizāciju.

Tā kā daudzi žurnālisti un mediji sevi apliecina kā bezgožus, kuru godprātÄ«bai nevar uzticÄ“ties un kuri regulāri izmanto savu dienesta stāvokli sabiedrÄ«bas maldināšanai, kļūst aktuāls jautājums par tādu mehānismu radÄ«šanu vai atjaunināšanu, kuri dotu iespÄ“ju kontrolÄ“t mediju un žurnālistu darba augļu kvalitāti. LÄ«dzšinÄ“jie kontroles mehānismi acÄ«mredzami visu acu priekšÄ zaudÄ“ savu iedarbÄ«bas spÄ“ku un pārvÄ“ršas par formālām butaforijām.

Žurnālistu darba kvalitāti vajadzÄ“tu stingri kontrolÄ“t redakcijai un tas noteiktā mÄ“rā arÄ« notiek, tikai ir redakcijas, kuru darba kvalitāte netiek pienācÄ«gi kontrolÄ“ta. Redakciju darba kvalitātes kontroli vajadzÄ“tu veikt mediju Ä«pašniekiem, žurnālistu asociācijām un attiecÄ«gām valsts institÅ«cijām.

Daudzus mediju Ä«pašniekus uztrauc tikai rentabilitāte, peļņa un atsevišÄ·u savu pasÅ«tÄ«jumu izpilde, tāpÄ“c satura kvalitātei netiek pievÄ“rsta pienācÄ«ga vÄ“rÄ«ba, bet daudzos gadÄ«jumos tieši mediju Ä«pašnieku prasÄ«bas atstāj negatÄ«vu ietekmi uz mediju satura kvalitāti.

Žurnālistu asociācijas ir pārvÄ“rtušÄs par formālām un politizÄ“tām “savÄ“jo” struktÅ«rām, kurām žurnālistika un tās prestižs nerÅ«p, bet ir svarÄ«gas egoistiskas personiskās vai savas organizācijas intereses. ŠÄ« iemesla dēļ žurnālistu asociācijas ir arÄ« “bezzobainas” un to ietekme minimāla. Ko gan var bÅ«t vÄ“rta tādu organizāciju moralizÄ“šana, kuru biedri vai pārstāvji regulāri pārkāpj pašu deklaratÄ«vos morāles postulātus?! Ja cilvÄ“ki “no malas” (sabiedrÄ«ba) to var arÄ« nezināt, tad savÄ“jie (žurnālisti) un informÄ“tie (politiÄ·i, ierÄ“dņi, tiesÄ«bsargājošo iestāžu darbinieki) to labi zin, tāpÄ“c šo organizāciju autoritāte ir zema un attiecÄ«gi to iespÄ“jas ir minimālas.

Visbeidzot valsts institÅ«cijas no vienas puses ir “iedresÄ“tas” lieki “neaiztikt” žurnālistus, jo tā var iedzÄ«voties lielās nepatikšanās (skandālos, reputācijas zudumā, vārda brÄ«vÄ«bas ierobežotāja slavā, politiskā spiedienā). No otras puses, žurnālistika lÄ«dzinās mākslai un to nav iespÄ“jams reglamentÄ“t un vadÄ«t ar klasiskās birokrātijas metodÄ“m, attiecÄ«gi parastās valsts iestādes nemaz neprot pienācÄ«gi kontrolÄ“t mediju saturu. Ja tas tagad bÅ«tu jādara, tad tas ātri vien izvÄ“rstos noteiktās galÄ“jÄ«bās un drausmÄ«gi haotizÄ“tā parodijā par cenzÅ«ru. TeorÄ“tiski to vajadzÄ“tu prast “neparastām” valsts iestādÄ“m, bet pÄ“c fakta ir redzams, ka tās to vai nu nedara vai arÄ« dara nepietiekamā apjomā un/vai kvalitātÄ“.

Tā nu sanāk, ka mediji un žurnālisti lielā mÄ“rā ir atstāti paši sev un nav neviens, kurš kontrolÄ“tu to darba augļus. Žurnālistu cunfte kā sociāls veselums ir izrādÄ«jusies nenoturÄ«ga pret dažādiem egoistiskiem kārdinājumiem. Izrādās žurnālisti var droši un brÄ«vi maldināt savus lasÄ«tājus un neviens viņiem neko par to nevar izdarÄ«t, jo nav mehānismu, kas to varÄ“tu regulāri un nekļūdÄ«gi konstatÄ“t. Ja strādā uzmanÄ«gi un gudri, tad var pat nesodÄ«ti melot. TāpÄ“c žurnālistu aprindās ir iesakņojusies noturÄ«ga patvaļas iespÄ“jamÄ«bas un nesodāmÄ«bas apziņa, kas atstāj graujošu ietekmi uz žurnālistu darba kvalitāti. Un tāpÄ“c žurnālistika, piepildot postmodernistu iecerÄ“tās prognozes, mirst (lÄ«dzÄ«gi postmodernistu recepšu ietekmÄ“ mirst arÄ« politika, māksla un citas sabiedriskās sfÄ“ras, starp kurām nu jau ir minama pat arÄ« jurisprudence).

Mediju satura kvalitātes sabiedriskais standarts var palÄ«dzÄ“t tiem žurnālistiem, kuri negrib “nomirt” kā žurnālisti, kā arÄ« tiem sabiedriskajiem un/vai politiskajiem spÄ“kiem, kuri, saprotot problÄ“mas nopietnÄ«bu, bÅ«tu gatavi reanimÄ“t vai radÄ«t no jauna mediju struktÅ«ras. Un te nav bÅ«tisks konkrÄ“ti šis standarts vai tieši sabiedriskais standarts, bet gan satura kvalitātes standarts kā tāds, jo standartizācija un tās kontrole ir viens no ātrākajiem un vieglākajiem ceļiem kā pārtraukt vai vismaz ievÄ“rojami ierobežot pašreizÄ“jo mediju patvaļu.

Žurnālistika ir vitāli svarÄ«ga sabiedriska un valstiska funkcija, bez kuras pienācÄ«gas darbÄ«bas nav iespÄ“jama ne pilnvÄ“rtÄ«ga valsts, ne pilnvÄ“rtÄ«ga sabiedrÄ«ba, tāpÄ“c agri vai vÄ“lu bÅ«s jāpārtrauc žurnālistikas sfÄ“ru pārņemošÄ maldināšanas orÄ£ija.

19. Kas varÄ“tu traucÄ“t mediju satura kvalitātes standarta ieviešanu?

Pirmkārt, negodprātÄ«gi žurnālisti, negodprātÄ«gi mediji, mediju biznesmeņi, kuriem pašreizÄ“jais biznesa modelis apmierina, politiskie spÄ“ki, kuri, izmantojot esošÄs mediju struktÅ«ras, slÄ“pti popularizÄ“ sev nepieciešamos sabiedriskos elementus (ideoloÄ£iju, personas, organizācijas, produktus). Otrkārt, visi mediju sfÄ“rā strādājošie, kuri ir “Ä“rti iekārtojušies” un nevÄ“las neko mainÄ«t. TāpÄ“c droši var secināt, ka jebkādi mÄ“Ä£inājumi reformÄ“t žurnālistikas sfÄ“ru mediju satura kvalitātes paaugstināšanas virzienā saskarsies ar milzÄ«gu pretestÄ«bu, kuras kodolu veidos žurnālistu negodprātÄ«gākā daļa. Izlaistie žurnaļugas, kad tos mÄ“Ä£inās saukt pie viselementārākās kārtÄ«bas, brÄ“ks kā aizkauti. TomÄ“r šÄ«s grÅ«tÄ«bas ir pārvaramas.

Bet ir vÄ“l viens nopietns potenciāls traucÄ“klis. Jebkurā mÅ«sdienu valstÄ« likumi formāli ir rakstÄ«ti visiem vieni (“viens likums, viena taisnÄ«ba visiem”). Un, lai gan šis apstāklis daudziem ir nepatÄ«kams un to dažādos veidos cenšas apiet, formālā un deklaratÄ«vā lÄ«menÄ« tas tomÄ“r paliek nemainÄ«gs. TomÄ“r ir iestādes (kantori, biroji), kurām savu sabiedrisko funkciju izpildei, noteiktos gadÄ«jumos ir nepieciešams, lai noteikti likumi noteiktās situācijas neattiektos uz viņiem. ŠÄ« specifika uzliek šÄ«m iestādÄ“m ievÄ“rojami paaugstinātas prasÄ«bas personāla atlasÄ“ un kontrolÄ“, Ä«pašu vÄ“rÄ«bu pievÄ“ršot kadru godÄ«gumam, adekvātumam un augstai intelektuālās attÄ«stÄ«bas pakāpei. Ne vienmÄ“r tas izdodas un ir valstis, kurās šÄdās iestādÄ“s dominÄ“ negodÄ«gi, egoistiski un arÄ« intelektuāli aprobežoti indivÄ«di. Tad valstij rodas lielas problÄ“mas un viss sabiedrÄ«bas un valsts pārvaldes mehānisms burtiski sāk brukt no iekšienes.

MinÄ“tajām iestādÄ“m ir tendence radÄ«t savām ekskluzÄ«vajām vajadzÄ«bām maskÄ“tus “caurumus” jebkurā sabiedrÄ«bas pārvaldes sistÄ“mā. Tas attiecas arÄ« uz mediju vidi. Ja medijiem un to darbiniekiem kaut kas nav pieļaujams, tad iestādes iedarbÄ«bas rezultātā tam bÅ«tu jākļūst pieļaujamam. Ja kādam medijam (ziņu aÄ£entÅ«rai, sabiedriskam medijam) nav pieļaujama politiskā propaganda, tad ar iestādes svÄ“tÄ«bu tai bÅ«tu jākļūst pieļaujamai.

Tāda pieeja pati par sevi nav principiāli nepieņemama, jo ir funkcijas, kuras bez attiecÄ«gām iespÄ“jām izpildÄ«t nevar, tomÄ“r tās ir jālieto ļoti uzmanÄ«gi, ļoti atbildÄ«gi, tikai stingri pamatotas nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā, salÄ«dzinoši reti un pilnÄ«bā nepamanāmi. Tā rÄ«koties ir šo iestāžu pienākums un atbildÄ«ba, jo, rÄ«kojoties savādāk, tiek grauti valsts un sabiedrÄ«bas pārvaldes mehānismi.

TāpÄ“c ir tikai loÄ£iski, ka šÄ«s iestādes tieksies izveidot savām vajadzÄ«bām “caurumus” arÄ« jaunradāmā mediju satura kvalitātes kontroles sistÄ“mā. ŠÄ« tieksme nav nosodāma un viss ir atkarÄ«gs no tā, kā šie “caurumi” tiks izmantoti. Lietojot tos pārmÄ“rÄ«gi, satura kvalitātes standartu var padarÄ«t bezjÄ“dzÄ«gu un pat pasliktināt esošo situāciju, ja cÄ“la mÄ“rÄ·a vārdā tiek nojaukts kaut kas esošs, kas darbojas, bet vietā nekas pienācÄ«gs tā arÄ« netiek radÄ«ts.

Un te ir pamatoti uzdot jautājumu, kāpÄ“c esošÄ mediju vide ir nonākusi lÄ«dz pašreizÄ“jai krÄ«zes situācijai? Vai gadÄ«jumā tas nav arÄ« tādēļ, ka attiecÄ«gas iestādes ne tikai to pieļāva, bet arÄ« nesaprātÄ«gi un bezatbildÄ«gi izmantoja savas ekskluzÄ«vās iespÄ“jas? Jo, ja pietiekami liela vaina mediju krÄ«zÄ“ ir noteiktiem kantoriem, tad mediju satura kvalitātes standartu ieviešana var nepalÄ«dzÄ“t, jo, rÄ«kojoties kā ierasts, tie ātri vien var nonivelÄ“t šÄdi iegÅ«to pozitÄ«vo efektu.

OperatÄ«vās informācijas, operatÄ«vo iespÄ“ju un mediju ietekmes apvienojums ir ļoti liels spÄ“ks, tāpÄ“c var bÅ«t liels kārdinājums to pārmÄ“rÄ«gi izmantot. Un, ja atmetam ļaunprātÄ«bas, šÄds kārdinājums rodas dabiski, saskaroties ar sarežģītām un nopietnām problÄ“mām. TāpÄ“c ir jābÅ«t ļoti zinošam, tālredzÄ«gam, savaldÄ«gam, nosvÄ“rtam, garā spÄ“cÄ«gam un par sevi pārliecinātam, lai nepadotos šim kārdinājumam. Diemžēl tas ne vienmÄ“r izdodas un ir valstis, kur tas ir kļuvis par normu.

Latvijas dalÄ«ba NATO un tās oficiālais atbalsts Ukrainai ir politiski jautājumi, tāpat kā Krievijas uzskatÄ«šana par “iespÄ“jamo pretinieku”. Tāda politiska nostāja var bÅ«t un valsts iestādes var realizÄ“t tādu politiku. Kādam no valsts iedzÄ«votājiem tas patÄ«k, kādam (piemÄ“ram, šo rindu autoram) tas nepatÄ«k, bet tā var bÅ«t. Tur ir kaut kāda noteikta loÄ£ika, kura pati par sevi iespÄ“jams var nebÅ«t pilnÄ«gā pretrunā sabiedriskām interesÄ“m, ja no tām primāri vadās. Bet kādas Latvijas sabiedrÄ«bas intereses tiek ievÄ“rotas, piemÄ“ram, retranslÄ“jot Latvijas mediju saturā Ukrainas kara propagandu? Un te ir jāņem vÄ“rā, ka Ukrainas kara propaganda ir nemākulÄ«gs vācu nacistu kara propagandas atdarinājums un ka Ukrainu pārvaldošie spÄ“ki visai pasaulei (tai skaitā ASV un ES sabiedrotajiem) jau ir apliecinājuši savu pilnÄ«gu nespÄ“ju uzturÄ“t kaut cik pieņemamu valstiskuma lÄ«meni. Ko tādā veidā kāds mÄ“Ä£ina panākt? MÄ“s gribam “karot” tāpat kā Ukraina? MÄ“s sev gribam radÄ«t tādu pat situāciju kā Ukrainā, kura ekonomiski ir pilnÄ«bā iznÄ«cināta un no kuras tās iedzÄ«votāji masveidā bÄ“g prom uz visām pasaules malām?

Jā, var bÅ«t noteikta diplomātiska nostāja un valsts politika, bet kādēļ ir nepieciešams tik primitÄ«vi un nemākulÄ«gi “skalot smadzenes” visai sabiedrÄ«bai? SabiedrÄ«bas ideoloÄ£izācija jau pati par sevi nav bezmaksas pasākums, vÄ“l jo vairāk, ja to realizÄ“ ar intensÄ«vas un nekvalitatÄ«vas politiskās propagandas palÄ«dzÄ«bu. Maksa par to ir iespÄ“ju sašaurināšanās (ierobežotas iespÄ“jas iziet ārpus ideoloÄ£iskajiem rāmjiem), vienas daļas iedzÄ«votāju apziņas traumÄ“šana un veiktspÄ“jas samazinājums (tās, kura notic realitāti kropļojošai politiski - ideoloÄ£iskajai propagandai) un citas iedzÄ«votāju daļas uzticÄ«bas zaudÄ“šana (tās, kura nenotic). Valsts un sabiedriskās intereses prasa tieši pretÄ“jo – vienot sabiedrÄ«bu un paaugstināt katra sabiedrÄ«bas locekļa intelektuālās attÄ«stÄ«bas lÄ«meni. Politiski - ideoloÄ£iskā propaganda ir smalks lÄ«dzeklis (instruments), kuru nepienācÄ«gi izmantojot, rodas risks zaudÄ“t morālo pārākumu, kas ir viens no galvenajiem valsts un tās iestāžu spÄ“ka pamatelementiem.

Ukrainas piemÄ“rs ir visaktuālākais un visuzskatāmākais, bet lÄ«dzÄ«gus jautājumus var uzdot arÄ« par Lielbritānijas un ASV Demokrātu partijas mediju politiski - ideoloÄ£iskās propagandas tiešu un nekritisku retranslÄ“šanu nacionālo mediju saturā. InformÄ“t un ziņot jā (ietverot pilnÄ«gu aprakstu un citu pušu nostāju), bet ne jau retranslÄ“t. Kur te ir Latvijas sabiedrÄ«bas un valsts intereses? Tādu te nav, jo jebkurš politiskās propagandas materiāls pirmkārt realizÄ“ noteiktas tā radÄ«tāja intereses. Pašu valsts interešu realizÄ“šana ir grÅ«ti savienojama ar citas valsts politiskās propagandas retranslÄ“šanu savu mediju saturā, Ä«paši pieminÄ“tajos gadÄ«jumos, jo konkrÄ“tās propagandas savā bÅ«tÄ«bā ir antisabiedriskas (tehniski izveidotas tā, ka publiskais efekts tiek panākts uz sabiedriskās apziņas noplicināšanas rÄ“Ä·ina).

Kam un kādēļ tas ir vajadzÄ«gs? Un kur skatās iestādes? Ja ar iestādÄ“m “viss ir kārtÄ«bā” un tās paša to ir iniciÄ“jušas, tad ir jāsecina, ka Latvijai var rasties nopietnas problÄ“mas dēļ šo iestāžu intelektuālās mazspÄ“jas. Cerams, ka tā nav un pieminÄ“tie gadÄ«jumi ir radušies tikai profesionālas vai funkcionālas neizdarÄ«bas rezultātā.

VÄ“l jānorāda, ka politiski - ideoloÄ£iskā propaganda kā nozÄ«mÄ«ga valsts iestāžu metode var novest pie vārda brÄ«vÄ«bas ierobežojumiem un jebkādu alternatÄ«vu mediju darbÄ«bas ierobežošanas vai aizliegšanas. Tā tas ir tāpÄ“c, ka savādāk nav iespÄ“jams ilglaicÄ«gi piesaistÄ«t cilvÄ“kus pie nekvalitatÄ«vas, no realitātes atrautas politiskās propagandas. Ja cilvÄ“ks atrod labāku alternatÄ«vu, tad viņš izvÄ“las to. Ja nav alternatÄ«vu, tad cilvÄ“kam nav izvÄ“les un kādu laiku ir iespÄ“jams noturÄ“t tā uzmanÄ«bu, bet pÄ“c tam iestājas padziļināts intereses zudums, apātija, realitātes uztveres traucÄ“jumi vai pretreakcija.

Tā kā valsts iestādÄ“m kā tādām ir vajadzÄ«gas drošas rezultāta sasniegšanas garantijas, pastāv risks, ka pie noteiktiem nosacÄ«jumiem attiecÄ«gi biroji uzsvaru var sāk likt nevis uz smalku un niansÄ“tu problÄ“mu risināšanas pieeju, bet gan uz ātru un primitÄ«vu, kas sākumā nozÄ«mÄ“ arÄ« pārmÄ“rÄ«gu politiski - ideoloÄ£iskās propagandas instrumentāriju pielietošanu, bet pÄ“c tam arÄ« alternatÄ«vu informācijas avotu slāpÄ“šanu un aizliegšanu. Tas ir ceļš uz totalitārismu.

TāpÄ“c ir jābÅ«t gataviem un ir vÄ“lams realizÄ“t mediju satura kvalitātes principus arÄ« sabiedriskā kārtā, lai motivÄ“tu un parādÄ«tu priekšzÄ«mi un/vai lai saturÄ“tu esošos medijus un aiz tiem stāvošÄs struktÅ«ras vismaz kaut kādas kvalitātes rāmjos.

20. Kas ir nepieciešams SKS realizācijai sabiedriskā kārtā?

Lai SKS principus pacenstos realizÄ“t sabiedriskā kārtā, ir jābÅ«t aptuvenam priekšstatam par mediju darbÄ«bai nepieciešamajiem resursiem, pirmkārt, cilvÄ“ku resursiem. Ar tehniskiem resursiem mÅ«sdienās nav problÄ“mu, jo, izmantojot blogu un/vai sociālo tÄ«klu platformas, jebkurš pilsonis var izveidot pats savu mediju. Galvenais ir nodrošināt kvalitatÄ«vu saturu, kā radÄ«šanā bÅ«tiskākais ir cilvÄ“ka darbs.

Visu mediju saturu var iedalīt pamatinformācijas oriģinālas ieguves materiālos un neklātienes ieguves materiālos.

OriÄ£inālas ieguves materiālos medijs, izmantojot iepriekš radÄ«tu infrastruktÅ«ru un/vai klātienes darbÄ«bas, pats iegÅ«st pamatinformāciju, ko pÄ“c tam izmanto materiāla tapšanā. ŠÄda veida materiālu radÄ«šana ir darbietilpÄ«ga un viens pat neliels šÄds materiāls vienam žurnālistam (vai žurnālistu grupai) var prasÄ«t darba apjomu sākot no 2 darba dienām (visvienkāršÄkajos gadÄ«jumos) un lÄ«dz pat vairāku mÄ“nešu vai retos gadÄ«jumos pat gadu ilgam darbam (kas ir Ä«pašas darbÄ«bas informācijas ieguvei, kuras lÄ«dzinās operatÄ«vās darbÄ«bas metodÄ“m). Pamatinformāciju oriÄ£inālas ieguves materiāliem parasti iegÅ«st klātienÄ“, kādēļ tas arÄ« prasa daudz laika.

Neklātienes ieguves materiālos pamatinformāciju iegÅ«st neklātienÄ“. To vai nu kāds iedod jau gatavu (kolÄ“Ä£i, ja redakcijā ir attiecÄ«ga darba dalÄ«šana, vai “avoti” iepludina) vai arÄ« tā tiek paņemta no atvÄ“rtiem un/vai daļēji ierobežotiem publiskiem avotiem. ŠÄdu materiālu tapšana ir daudz mazāk darbietilpÄ«ga un salÄ«dzinoši vienkārša, tāpÄ“c tādus viegli var radÄ«t arÄ« sabiedriskā kārtā, jo Ä«paši par starptautiskiem notikumiem, par kuriem nacionālie mediji neziņo vispār vai ziņo nepilnÄ«gi.

Lai radÄ«tu neklātienes ieguves materiālus ir nepieciešams dators, interneta pieslÄ“gums un cilvÄ“ks, kuram ir vai nu iemaņas šÄdu materiālu radÄ«šanā vai arÄ« apņemšanās to apgÅ«t, kā arÄ« laiks materiāla radÄ«šanai.  Viens cilvÄ“ks vienas darba dienas (8 stundu) laikā, atkarÄ«bā no savas kvalifikācijas un materiāla sarežģītÄ«bas pakāpes var radÄ«t no 1 lÄ«dz 5 vienkāršus neklātienes ieguves materiālus (ziņas). AnalÄ«tisku neklātienes ieguves materiālu gadÄ«jumā viens cilvÄ“ks var radÄ«t 1 lÄ«dz 5 šÄdus materiālus pusmÄ“nesÄ« (2 nedēļās jeb 10 darba dienās).

AttiecÄ«gi, lai sabiedriskā kārtā radÄ«tu mediju, kurš cenšas strādāt saskaņā ar SKS prasÄ«bām, ir nepieciešams vismaz viens redaktors un vismaz 5 – 10 materiālu radÄ«tāji. Protams, kaut ko radÄ«t var pat viens cilvÄ“ks, tomÄ“r, lai sāktu iegÅ«t puslÄ«dz vÄ“rā ņemamu vÄ“rienu, redakcijas minimums ir 6 – 11 cilvÄ“ki. Bet, lai varÄ“tu sasniegt nopietnus rezultātus, ir nepieciešams arÄ« savs tehniskais nodrošinājums (sava IT platforma un interneta portāls ar attiecÄ«gu personālu) un apmÄ“ram 25 – 50 cilvÄ“ku redakcijas sastāvs, ko tikai sabiedriskā kārtā ir gandrÄ«z neiespÄ“jami nodrošināt.

21. Kas varētu realizēt SKS?

Ideālā gadÄ«jumā šim standartam lÄ«dzÄ«gus uzstādÄ«jumus vajadzÄ“tu izteikt likuma formā, radot speciālu iestādi, kura kontrolÄ“ gan tā ievÄ“rošanu, gan arÄ« cÄ«nās ar korupciju žurnālistikas vidÄ“. Bet tas diez vai notiks. Pirmkārt, negodprātÄ«gie žurnālisti un tos izmantojošie spÄ“ki visiem spÄ“kiem to centÄ«sies nepieļaut. Otrkārt, šÄda sistÄ“ma vai nu uzreiz vai arÄ« vÄ“lāk var kļūt par piesegu faktiskai cenzÅ«ras ieviešanai. Tas var bÅ«t ļoti vilinoši šÄda veida standartu kategoriskā formā piemÄ“rot pret saviem politiskajiem, ideoloÄ£iskajiem vai ekonomiskajiem pretiniekiem, bet pašiem to ignorÄ“t. TāpÄ“c, pirms tiesiski reglamentÄ“t mediju satura kvalitāti, ir ļoti nopietni jāpadomā par drošÄ«bas mehānismiem, kas neļautu šÄdai reglamentācijai uzreiz vai kaut kad vÄ“lāk izvÄ“rsties mediju satura cenzÄ“šanā un/vai politekonomiski nevÄ“lamo mediju iznÄ«cināšanā.

Pieņemams varÄ“tu bÅ«t risinājums, ja šÄda veida standarts tiek ieviests valstij piederošos medijos. ŠÄdi varÄ“tu reglamentÄ“t sabiedriskā medija saturu, bet, ņemot vÄ“rā, ka sabiedriskajā medijā tomÄ“r ir arÄ« jāpieļauj pietiekami plašas viedokļu paušanas iespÄ“jas, papildus bÅ«tu ļoti lietderÄ«gi izveidot valstij piederošu ziņu aÄ£entÅ«ru, kura strikti vadÄ«tos pÄ“c šÄda veida standarta. Kā bāzi varÄ“tu izmantot Latvijas VÄ“stnesi, bet pašu ziņu izplatÄ«bai varÄ“tu piemÄ“rot speciāli izveidotu valsts portāla moduli. TādÄ“jādi valsts gan sevi (valsts un sabiedriskās struktÅ«ras), gan iedzÄ«votājus nodrošinātu ar kvalitatÄ«vu un objektÄ«vu informāciju par valstÄ« un ārvalstÄ«s notiekošo, gan tādā veidā tiktu parādÄ«ta priekšzÄ«me privātajiem medijiem, tai pat laikā netiktu radÄ«ti potenciāli draudi vārda brÄ«vÄ«bai ar valsts struktÅ«ru tiešu iejaukšanos privāto mediju satura veidošanā.

SKS var izmantot kāds no politekonomiskajiem spÄ“kiem, lai ieietu jau aizņemtajā mediju tirgÅ« vai arÄ«, lai paplašinātu savu esošo ietekmi tajā. To var izmantot kāds no esošajiem mediju nozares “lÅ«zeriem”, lai atspÄ“lÄ“tu un pārspÄ“tu savas agrākās pozÄ«cijas. Šai gadÄ«jumā pastāv risks, ka šÄds standarts vai nu sākotnÄ“ji bÅ«s tikai butaforisks “pr” elements vai arÄ« laika gaitā tas par tādu var pārvÄ“rsties, jo pilnvÄ“rtÄ«ga satura kvalitātes standarta iedarbÄ«ba var bÅ«t tikai tai gadÄ«jumā, ja tā ieviesÄ“ji patiesi tic tā pamatotÄ«bai un nepieciešamÄ«bai. 

IespÄ“jams arÄ« ir variants, kad kāds no mediju tirgus lÄ«deriem savu pozÄ«ciju nostiprināšanai, ievieš satura kvalitātes standartu. Tā gan ir maz ticama iespÄ“jamÄ«ba, jo tie, kuriem viss šodien ir kārtÄ«bā, parasti nav motivÄ“ti kaut ko kardināli mainÄ«t. Un arÄ« šai gadÄ«jumā tas var izrādÄ«ties vai pārvÄ“rsties par tukšu ārÄ“ju butaforiju.

Visbeidzot SKS var un to vajadzētu realizēt sabiedriskā kārtā. Pie tam, jo lielāks skaists grupu to realizēs, jo labāk gan mediju sfērai, gan valstij, gan sabiedrībai.

Kurš to var izdarÄ«t sabiedriskā kārtā? Sabiedriskie aktÄ«visti un blogeri, sabiedriskās un politiskās organizācijas, studenti un vecāko klašu skolnieki.

Kā jau tika minÄ“ts, blogosfÄ“ras un sociālo tÄ«klu attÄ«stÄ«bas lÄ«menis dod tehniskas iespÄ“jas katram “uz lÄ«dzenas vietas” radÄ«t savu mediju, kura tālākā lasāmÄ«ba ir atkarÄ«ga, pirmkārt, no paša tā radÄ«tāja darba kvalitātes. To var izdarÄ«t pat viens cilvÄ“ks, bet optimāls minimums, kā jau tika minÄ“ts, ir 6 – 11 cilvÄ“ki, kur viens ir redaktors un centrālās lapas satura uzturÄ“tājs, bet pārÄ“jie, pÄ“c iepriekš atrunāta standarta un novirzienu sadalÄ«juma, rada materiālus, kurus izskata, koriģē un ievieto centrālā lapā redaktors. EfektÄ«vākai darba organizācijai var izmantot blogu infrastruktÅ«ru, kad katrs no satura radÄ«tājiem savus materiālus publicÄ“ arÄ« savā blogā. ŠÄda pieeja dod iespÄ“ju redaktoram uzturÄ“t centrālās lapas saturisko kvalitāti ar minimālākiem satura radÄ«tāju motivācijas zudumiem (neapstiprinātie vai stipri koriģētie materiāli nepazÅ«d, bet saglabājas autoru blogos) un spÄ“jÄ«gākie satura radÄ«tāji var sevi papildus popularizÄ“t.

Ar šÄdu pieeju savu mediju var radÄ«t sabiedriski aktÄ«vi cilvÄ“ki un blogeri. Tehnisku problÄ“mu te nav nekādu, bet ir lielas organizatoriskas grÅ«tÄ«bas, jo, pirmkārt, kādam vajag atlasÄ«t, piesaistÄ«t un motivÄ“t cilvÄ“kus, kuru acÄ«s tam ir jābÅ«t pietiekami lielai autoritātei, un, otrkārt, sabiedriskā darbÄ«ba prasa brÄ«vo laiku, kurš ir ierobežots un kuru parasti neviens tāpat vien ziedot negrib, vÄ“l jo vairāk ilglaicÄ«gi (minimums nepieciešamas 4 – 12 stundas nedēļā). TāpÄ“c no blogeriem un sabiedriski aktÄ«viem cilvÄ“kiem, izmantojot tikai sabiedriskos mehānismus, var bÅ«t problemātiski izveidot pat tikai vienu šÄdu sabiedrisko mediju uz visu valsti. Ja kāds pÄ“c fakta spÄ“s pierādÄ«t šÄ« apgalvojuma kļūdainumu, tad autors par to tikai priecāsies.

Izmantojot lÄ«dzÄ«gas metodes, savus medijus var radÄ«t jebkura sabiedriska un politiska organizācija, kurai ir vairāk kā 10 aktÄ«vi biedri. Ja bagātās organizācijas var atļauties nenodarboties ar šÄda veida “muļķībām” un savas problÄ“mas risināt, algojot profesionāļus, kuri strādā kā maksā, ja kontrolÄ“, tad tām organizācijām, kurām ir problÄ“mas ar finanšu resursiem, šÄ« ir ļoti laba iespÄ“ja pašiem ar savu darbu sev izveidot ceļu uz sabiedrisko apziņu. Pie tam regulāras šÄda veida kopÄ“jas darbÄ«bas stiprina kolektÄ«vu un intelektuāli attÄ«sta katru, kurš to dara, tāpÄ“c tas ir labs biedru saliedÄ“šanas un treininga lÄ«dzeklis. Organizāciju priekšrocÄ«ba vÄ“l ir apstāklÄ«, ka tās var izmantot jauktu mediju organizÄ“šanas metodi, daļu darba kaut vai minimāli apmaksājot (piemÄ“ram, redaktora, no kura vislielākā mÄ“rā ir atkarÄ«ga medija satura kvalitāte) un izmantojot citus organizācijas resursus.

Kā Ä«paša un daudzsološa SKS realizācijas iespÄ“ja ir studentu kolektÄ«vu radÄ«tie mediji. Jo Ä«paši tas attiecas uz žurnālistikas, politoloÄ£ijas, socioloÄ£ijas un tiesÄ«bu zinātņu studentiem, lai gan šÄdi var izpausties jebkuras sfÄ“ras studenti, radot ziņas par savu nozari. ŠÄda nodarbošanās attÄ«sta un nostiprina noteiktas iemaņas, kuras obligāti ir nepieciešamas žurnālistikas studentiem. TāpÄ“c bÅ«tu tikai loÄ£iski, ja žurnālistikas studenti tādā veidā radÄ«tu savas mācÄ«bu iestādes vai sava kursa medijus, jau mācÄ«bu laikā parādot sevi kvalitatÄ«va mediju satura radÄ«šanā. Un tas bÅ«tu tikai loÄ£iski, ja šo procesu organizÄ“tu žurnālistikas mācÄ«bu spÄ“ki mācÄ«bu iestādÄ“s (tehniski un organizatoriski tas ir pietiekami vienkārši izdarāms). Cerams, ka tā arÄ« notiks, bet ... tā var nenotikt, ja žurnālistiku māca negodprātÄ«gi pasniedzÄ“ji, kuriem ir nospļauties gan par žurnālistiku kā tādu, gan uz savu studentu praktisko iemaņu attÄ«stÄ«bu un ja pašiem studentiem ir vienaldzÄ«ga sava nākamā profesija un viņi tikai nāk “atsÄ“dÄ“t”, lai dabÅ«tu “papÄ«ru”.

Visbeidzot ar šo pieeju savus medijus var vienkārši radÄ«t jebkura vidusskola vai pat pamatskola. Pie tam, tādēļ nav nepieciešami gandrÄ«z nekādi resursi, izņemot vismaz viena pasniedzÄ“ja gribu to organizÄ“t un veltÄ«t tam savu laiku, kā arÄ« aktÄ«vi vecāko klašu skolnieki, kuri grib tādā veidā paplašināt savu redzesloku un attÄ«stÄ«t savas literārās izteiksmes un sabiedriskās iemaņas. Ja kāds no skolÄ“niem vÄ“las studÄ“t žurnālistiku, politoloÄ£iju, socioloÄ£iju vai tiesÄ«bu zinātnes, tad šÄda prakse viņam lieti noderÄ“s un attÄ«stÄ«s iemaņas, kuras šajās sfÄ“rās ir nepieciešamas. Un visaktuālākā šÄ« iespÄ“ja ir tieši reÄ£ionu skolniekiem, kuriem tā var izrādÄ«ties Ä«paši nepieciešama.

22. Mediju satura sabiedriskais kvalitātes standarts (SKS) 

Standarta 1. prasÄ«ba. Medijam, lai tā saturs varÄ“tu tikt uzskatÄ«ts par kvalitatÄ«vu, ir jāpublisko apņemšanās un apliecinājums, ka tas centÄ«sies radÄ«t kvalitatÄ«vas ziņas un informatÄ«vi - analÄ«tiskos materiālus (patiesus, objektÄ«vus, vispusÄ«gus, korektus, informatÄ«vus, saprotamus un izglÄ«tojošus), ka savā darbÄ«bā vadÄ«sies tikai no sabiedrÄ«bas interesÄ“m, ka vizuālajā noformÄ“jumā pieturÄ“sies estÄ“tikas principiem un bez Ä«pašas žurnālistiskas nepieciešamÄ«bas neizplatÄ«s netikumiskus un neestÄ“tiskus tÄ“lus, ka atklāti atzÄ«s savas kļūdas, nemÄ“Ä£inot tās slÄ“pt vai noklusÄ“t, ka nemaldinās, neizmantos manipulatÄ«vas metodes, bÅ«s apolitisks un ideoloÄ£iski neitrāls, ka neveiks politisko pasÅ«tÄ«jumu izpildi, neradÄ«s un neizplatÄ«s slÄ“ptus (nemarÄ·Ä“tus) pasÅ«tÄ«juma materiālus, kā arÄ« neizpildÄ«s slÄ“ptus sabiedrisko attiecÄ«bu uzņēmumu un speciālistu pasÅ«tÄ«jumus (bez pasÅ«tÄ«juma dabas norādes gala materiālos). Apliecinājumam jāatrodas medija galvenajā interneta mājaslapā redzamā, viegli pieejamā vietā. Tā teksts nedrÄ«kst tapt patvaļīgi mainÄ«ts bez Ä«paša paziņojuma ar attiecÄ«gu pamatojumu.

Standarta 2. prasÄ«ba. Medijam, lai tā saturs varÄ“tu tikt uzskatÄ«ts par kvalitatÄ«vu, jāpublisko visu medija saturu nosakošo un veidojošo darbinieku apņemšanās un apliecinājums, ka katrs no tiem centÄ«sies radÄ«t kvalitatÄ«vas ziņas un informatÄ«vi - analÄ«tiskos materiālus (patiesus, objektÄ«vus, vispusÄ«gus, korektus, informatÄ«vus, saprotamus un izglÄ«tojošus), ka savā darbÄ«bā vadÄ«sies tikai no sabiedrÄ«bas interesÄ“m, ka vizuālajā noformÄ“jumā pieturÄ“sies estÄ“tikas principiem un bez Ä«pašas žurnālistiskas nepieciešamÄ«bas neizplatÄ«s netikumiskus un neestÄ“tiskus tÄ“lus, ka atklāti atzÄ«s savas kļūdas, nemÄ“Ä£inot tās slÄ“pt vai noklusÄ“t, ka neizmantos profesionālās iespÄ“jas savu personisko uzskatu popularizÄ“šanai, nodalÄ«s savu profesionālo darbÄ«bu no personiskā viedokļa un neļaus personiskajiem uzskatiem ietekmÄ“t savas profesionālās darbÄ«bas produktus, ka nepiesavināsies citu autordarbus un nerakstÄ«s citu autoru vārdā, ka nemaldinās, bÅ«s apolitisks un neņems dalÄ«bu nevienā politiskā organizācijā, kamÄ“r strādā medijā, savā profesionālajā darbÄ«bā bÅ«s ideoloÄ£iski neitrāls, neņems kukuļus, neņems samaksu no trešajām personām par darbu medijā, nemelos, neveiks politisko pasÅ«tÄ«jumu izpildi, neradÄ«s un neizplatÄ«s slÄ“ptus (nemarÄ·Ä“tus) pasÅ«tÄ«juma materiālus, neizpildÄ«s slÄ“ptus sabiedrisko attiecÄ«bu uzņēmumu un speciālistu pasÅ«tÄ«jumus (bez pasÅ«tÄ«juma dabas norādes gala materiālos), paralÄ“li nestrādās sabiedrisko attiecÄ«bu jomā un publiski ziņos par jebkuriem mÄ“Ä£inājumiem iespaidot viņa profesionālo darbÄ«bu šÄ«s apņemšanās pārkāpšanas virzienā. Apliecinājumam jāatrodas pie darbinieku saraksta pretÄ« katram darbinieka vārdam, uzvārdam, fotogrāfijai un amatam. Apliecinājumam jābÅ«t darbinieka parakstÄ«tam skenÄ“juma formātā. Darbinieku sarakstam ir jāatrodas galvenajā medija interneta mājaslapā redzamā, viegli pieejamā vietā. Apņemšanās teksts nedrÄ«kst tapt patvaļīgi mainÄ«ts bez visa medija apņemšanās teksta maiņas.

 

Standarta 3. prasÄ«ba. Lai nodrošinātu pilnÄ«gāku medija un tā darbinieku sabiedrisko atbildÄ«bu par medija satura kvalitāti, medijam ir jāpublisko viss medija satura noteicÄ“ju personālsastāvs (Ä«pašnieki un to pārstāvji, vadÄ«ba, redakcijas darbinieki, saturu radoši vai ietekmÄ“joši ārpakalpojumu sniedzÄ“ji), par katru publicÄ“jot tā vārdu, uzvārdu, fotogrāfiju, amata nosaukumu, lomas organizācijā, e-pasta adresi un Ä«su biogrāfiju. Pie medija Ä«pašniekiem papildus ir jānorāda tā Ä«pašuma daļu un to kvalitātes apjoms. Medija satura noteicÄ“ju sarakstam ir jāatrodas medija galvenajā interneta mājaslapā redzamā, viegli pieejamā vietā.

 

Standarta 4. prasÄ«ba. Ziņa ir koncentrÄ“ta informācija par jaunākajiem politekonomiskajiem un citiem notikumiem savā valstÄ« vai ārvalstÄ«s. Katrai medijā publicÄ“tai ziņai ir jābÅ«t patiesai, objektÄ«vai, vispusÄ«gai, korektai, kā arÄ« cik iespÄ“jams informatÄ«vai, saprotamai un izglÄ«tojošai, tāpÄ“c tā ir jāizsaka analÄ«tiskai valodai tuvā formā, sausi izklāstot faktus, koncentrÄ“ti un bez liekvārdÄ«bas koncentrÄ“joties uz galveno, atmetot vai novirzot ziņojuma perifÄ“rijā otršÄ·irÄ«go, ievÄ“rojot ziņojuma strukturÄ“tÄ«bas principus, ievÄ“rojot terminoloÄ£isko precizitāti un nepieļaujot emocionalitātes elementus. Tikai šai prasÄ«bai atbilstošas ziņas var tikt uzskatÄ«tas par kvalitatÄ«vām.

Standarta 5. prasÄ«ba. Medija darbiniekam, kurš veido ziņu, ir patiesi un koncentrÄ“ti jāizskaidro ziņā minÄ“ti, bet sabiedrÄ«bā nepietiekami zināmi termini, objekti un notikumi, organiski iekļaujot šos skaidrojumus ziņas saturā.

 

Standarta 6. prasÄ«ba. Nav pieļaujams, ka medija ziņa pÄ“c satura vai formas izsaka atbalstu vai nosodÄ«jumu kādai politiskai organizācijai vai organizācijai vispār, kādai ideoloÄ£ijai vai reliÄ£ijai, kādai personai un/vai kādai no konfliktsituācijā iesaistÄ«tajām pusÄ“m, par ko tiek ziņots, izņemot gadÄ«jumus, ja šÄds atbalsts vai nosodÄ«jums kā sabiedriski nozÄ«mÄ«gs viedoklis tiek atstāstÄ«ts vai citÄ“ts. Nav pieļaujama nevajadzÄ«gu, liekvārdÄ«gu, daudznozÄ«mÄ«gu, lieki emocionāli pozitÄ«vu vai lieki emocionāli negatÄ«vu epitetu izmantošana, raksturojot kādu no ziņā minÄ“tajiem objektiem, procesiem vai parādÄ«bām. Ziņas, kuras atbilst šÄ«m pazÄ«mÄ“m, ir uzskatāmas par nekvalitatÄ«vām, tendenciozām, propagandiskām un/vai negodprātÄ«gām.

 

Standarta 7. prasÄ«ba. Veidojot ziņu par konfliktsituācijām vai pretrunÄ«gi vÄ“rtÄ“tiem notikumiem, medija darbiniekam ir jānoskaidro visu pušu redzÄ“jums, jāizmanto visu pušu avoti un korekti jāatspoguļo visu pušu nostāja lÄ«dzvÄ“rtÄ«gā kvalitātÄ“ un apjomā. ŠÄdos gadÄ«jumos nav pieļaujama vienas puses terminoloÄ£ijas izmantošana, ko tā izmanto, vÄ“ršoties pret citām pusÄ“m. ŠÄdos gadÄ«jumos ir jāizmanto neitrāli termini, kuri faktiskās situācijas raksturošanas ziņā saskan ar visu pušu nostāju, ko var papildināt ar katras puses nostājas korektu, koncentrÄ“tu un lÄ«dzvÄ“rtÄ«ga apjoma un kvalitātes aprakstu, izmantojot attiecÄ«gās puses terminus, liekot tos kā citātus pÄ“diņās.

 

Standarta 8. prasÄ«ba. Medija darbiniekam, kurš veido ziņu, ir jāpārzina tÄ“ma, par kuru tiek veidota ziņa. Ja ziņas veidotājs kaut ko nezin vai nesaprot no notikušÄ un ziņojamā, viņam vispirms pašam viss ir jānoskaidro, lai par notikušo pašam bÅ«tu pilnÄ«ga un vispusÄ«ga skaidrÄ«ba, un tikai pÄ“c tam var veidot ziņu. Nav pieļaujama situācija, kad ziņas veidotājs savas nezināšanas dēļ izveido nekorektu, maldinošu, kļūdainu vai patiesÄ«bai neatbilstošu ziņu, vai arÄ«, kad viņa nezināšanas dēļ ziņas saturā tiek ignorÄ“ti vai neatbilstoši pielietoti bÅ«tiski notikumi, personas un/vai termini.

 

Standarta 9. prasÄ«ba. Medija darbiniekam, kurš veido ziņu, ir jāspÄ“j pÄ“c nepieciešamÄ«bas ar norādÄ“m pamatot katru ziņā minÄ“to faktu un terminu, kas visi ir rÅ«pÄ«gi jāpārbauda un, ja nepieciešams, jāpārbauda vÄ“lreiz. Kā iespÄ“jamās norādes var minÄ“t interneta linkus uz publiskiem vai ierobežotas piekļuves materiāliem, atsauces uz drukātiem materiāliem, atsauces uz zināšanu bāzÄ“m (specializÄ“to literatÅ«ru; grāmatām; drukātām, elektroniskām, internetā publiski pieejamām vai internetā ierobežotas piekļuves režīmā pieejamām enciklopÄ“dijām), paša personÄ«gi pieredzÄ“to, paša personÄ«gi pazÄ«stamu avotu mutiski sniegtu informāciju, atsauces uz publiskiem vai medija redakcijai pieejamiem dokumentāliem avotiem vai operatÄ«va tipa informāciju. 

Standarta 10. prasÄ«ba. Pirms ziņas publicÄ“šanas medija saturā tā ir jāpārbauda un nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā jāizlabo attiecÄ«gās sadaļas redaktoram, kurš ir lÄ«dzatbildÄ«gs par katru savā sadaļā publicÄ“to ziņu tik lielā mÄ“rā, it kā to bÅ«tu radÄ«jis viņš pats. Ä»oti vÄ“lams, lai ziņu pirms publicÄ“šanas caurskatÄ«tu un nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā arÄ« labotu korektors.  

Standarta 11. prasÄ«ba. Medijam kopumā un katram medija darbiniekam, noformÄ“jot ziņas, ir jāievÄ“ro estÄ“tikas principi. Nav pieļaujams, ka ziņu noformÄ“jumā bez galÄ“jas nepieciešamÄ«bas tiek izmantoti neestÄ“tiski un netikumiski audiovizuālie tÄ“li. Un nav pieļaujams, ka viss medija saturs kopumā atstāj neestÄ“tisku un netikumisku ietekmi uz medija satura patÄ“rÄ“tājiem. Ziņas, kuras nepamatoti satur neestÄ“tiskus un/vai netikumiskus audiovizuālos tÄ“lus, ir uzskatāmas par nekvalitatÄ«vām un/vai negodprātÄ«gām.

 

Standarta 12. prasÄ«ba. Ziņas virsrakstam ir jābÅ«t maksimāli Ä«sam, koncentrÄ“tam, korektam. Ziņas virsrakstam ir jāizsaka ziņas galvenā bÅ«tÄ«ba vai korekti koncentrÄ“tā formā jāapraksta viss ziņas saturs. Ziņas virsraksts nedrÄ«kst bÅ«t pārspÄ«lÄ“ts, manipulatÄ«vs, maldinošs, “kliedzošs”, patiesÄ«bai neatbilstošs, ziņas saturam neatbilstošs, liekvārdÄ«gs, ziņas satura zemāka lÄ«meņa domu izceļošs.

 

Standarta 13. prasÄ«ba. Katras ziņas satura beigās ir jānorāda visi avoti un internetlinki, pamatojoties uz kuriem tika izveidota ziņa. Pirmajiem jābÅ«t norādÄ«tiem publiskas vai ierobežotas piekļuves internetlinkiem. Tā kā internetlinki laika gaitā var pazust vai arÄ« viegli var tikt mainÄ«ts internetlinka saturs, tad ļoti vÄ“lams izveidot, saglabāt un arÄ« publicÄ“t internetlinka un tā satura ekrānbildes (t.s.”ekrānšÄviņus”).

 

Standarta 14. prasÄ«ba. Katras ziņas saturā ir jābÅ«t norādÄ«tam ziņas autora (vai autoru) vārdam, uzvārdam un e-pastam, atbildÄ«gā redaktora vārdam, uzvārdam un e-pastam, kā arÄ« visām tām personām, kuras ir veikušas faktisku ziņas labošanu pÄ“c tās sākotnÄ“jās iesniegšanas (ja labotājs ir kāds no autoriem, atbildÄ«gais redaktors vai korektors, tie tāpat ir atsevišÄ·i jānorāda pie labotājiem). Ja medijā ir korektors, tad pie ziņas ir jānorāda arÄ« atbildÄ«gā korektora vārds, uzvārds un e-pasts.

 

Standarta 15. prasÄ«ba. Ziņās, kuras satur publiska izteikuma, intervijas, runas, paziņojuma, dokumenta citātu (fragmentu) un/vai aprakstu, kā arÄ« gadÄ«jumā, ja šÄds objekts ir tikai pieminÄ“ts, ir jānorāda internetlinks uz pilnu vai pÄ“c iespÄ“jas pilnÄ«gāku (ja viss objekts publiski nav pieejams) attiecÄ«gā objekta saturu, lai katrs interesents var ar to iepazÄ«ties. Ja eksistÄ“ vairāki viena šÄda objekta formāti, tad jānorāda internetlinki uz katru no tiem.

 

Standarta 16. prasÄ«ba. Medijam, radot ziņas, ir jācenšas identificÄ“t t.s.”notikumu sÄ“rijas”(NS), kas ir notikumi, kuri vÄ“lāk kļūst par pamatu daudziem citiem notikumiem vai tieši tos rada, kas ir notikumi, uz kuriem vÄ“lāk atsaucas citos notikumos vai kuru saistÄ«ba ar citiem notikumiem ir viegli analÄ«tiski konstatÄ“jama vai kas ir notikumi, kuri paši satur informāciju par nākotnÄ“ gaidāmu notikumu. Katrai notikumu sÄ“rijai ir jāpiešÄ·ir unikāls identifikators atslÄ“gvārda (frāzes) formā, kurš jāpiešÄ·ir visām attiecÄ«gās notikumu sÄ“rijas ziņām. PiešÄ·irtie atslÄ“gvārdi ir jāpublicÄ“ ziņas saturā, lai lasÄ«tāji tos varÄ“tu redzÄ“t un meklÄ“t pÄ“c tiem. Vienai ziņai var bÅ«t vairāki atslÄ“gvārdi. Medijam katrai notikumu sÄ“rijai ir jānorÄ«ko vismaz viena atbildÄ«gā persona, kurai pastiprināti jāseko lÄ«dzi NS attÄ«stÄ«bai un regulāri jāveido NS ziņas un/vai informatÄ«vi – analÄ«tiski materiāli.

 

Standarta 17. prasÄ«ba. MeklÄ“jot pÄ“c notikumu sÄ“rijas (NS) atslÄ“gvārda, jāspÄ“j atrast visas notikumu sÄ“rijas ziņas. Ja ir tāda tehniskā iespÄ“ja, tad, atrādot (atverot) jebkuru NS ziņu, zem tās apakšÄ ir jāatrāda viss attiecÄ«gās NS ierakstu saraksts, sašÄ·irots pÄ“c atslÄ“gvārda un ziņas izveidošanas datuma augošÄ vai dilstošÄ secÄ«bā. Katru no šÄ« saraksta ziņām ir jāvar atvÄ“rt. Vairāku atslÄ“gvārdu gadÄ«jumā ir jāatrāda tikai viena (pirmā – galvenākā) atslÄ“gvārda ziņas vai arÄ« visu atslÄ“gvārdu ziņas, katra atslÄ“gvārda ziņas atrādot nodalÄ«ti, nesajaucot kopā ar citu atslÄ“gvārdu ziņām. 

 

Standarta 18. prasÄ«ba. Ja ziņas saturā vai tās avotos ir informācija par nākotnÄ“ gaidāmu notikumu, tad uzreiz ir jānosaka atbildÄ«gais par nākamās ziņas izveidošanu, ziņa virsraksta lÄ«menÄ« ir speciāli jāmarÄ·Ä“, norādot, ka ziņai bÅ«s turpinājums konkrÄ“tā datumā (piemÄ“ram, “bÅ«s turpinājums dd.mm.gggg”) un ziņas saturā ir jānorāda nākamās ziņas izveidošanas atbildÄ«gais un datums. ApsolÄ«tajā datumā ziņa ir jāpublicÄ“ pat tad, ja notikuma attÄ«stÄ«bas gaita vienalga kādu iemeslu dēļ tika pārcelta uz citu datumu.

 

Standarta 19. prasÄ«ba. Sabiedriski nozÄ«mÄ«gu, plaši tiražētu un/vai ar daudziem tālākiem notikumiem un notikumu virzieniem saistÄ«tu notikumu sÄ“riju (NS) gadÄ«jumā medijam par notikumu sÄ“riju ir jārada un jāpublicÄ“ analÄ«tiski raksti vai citi informatÄ«vi - analÄ«tiski materiāli, kuriem ir jāatbilst lÄ«dzÄ«giem kvalitātes kritÄ“rijiem kā ziņām. Pirmajam analÄ«tiskajam rakstam par NS ir jābÅ«t publicÄ“tam ne ātrāk kā nedēļu pÄ“c NS identifikācijas un ne vÄ“lāk kā 6 nedēļas pÄ“c tās. PÄ“c tam medijam regulāri ir jāpublicÄ“ analÄ«tiski raksti par attiecÄ«go NS reizi mÄ“nesÄ«, reizi divos mÄ“nešos, reizi pusgadā vai reizi gadā (atkarÄ«bā no apstākļiem) un šÄda notikumu sÄ“rija ir jānoslÄ“dz ar noslÄ“guma analÄ«tisku rakstu, kurā ir jābÅ«t koncentrÄ“ti un vispusÄ«gi apkopotiem visiem notikumiem (hronoloÄ£iskam notikumu uzskaitÄ«jumam) un kurā ir jābÅ«t korekti izklāstÄ«tām visām notikušÄ bÅ«tÄ«bu skaidrojošÄm versijām.

 

Standarta 20. prasÄ«ba. InformatÄ«vi – analÄ«tiski materiāli ir informatÄ«vi produkti, kuru tapšanā ir izmantots salÄ«dzinoši liels informācijas apjoms (nosacÄ«ti – “daudz ziņu”), veicot informācijas atlasi, apkopošanu, klasifikāciju, analÄ«zi un/vai izpÄ“ti un/vai kuru mÄ“rÄ·is ir informÄ“t, apkopot, izdalÄ«t (izkristalizÄ“t) bÅ«tiskākās atziņas un likumsakarÄ«bas un/vai dot pamatotas prognozes. Pie informatÄ«vi – analÄ«tiskiem materiāliem var pieskaitÄ«t informatÄ«vus rakstus un materiālus, apskatus, pārskatus, apkopojumus, analÄ«tiskus rakstus un materiālus un pÄ“tÄ«jumus. Visi ziņu satura kvalitātes kritÄ“riji ir piemÄ“rojami arÄ« informatÄ«vi – analÄ«tiskajiem materiāliem, izņemot gadÄ«jumus, kad kādam no ziņu satura kvalitātes kritÄ“rijiem ir sarežģītu parādÄ«bu izpÄ“tes, atspoguļošanas un/vai bÅ«tÄ«bas izteikšanas ierobežojošs raksturs. NekvalitatÄ«viem vai manipulatÄ«viem informatÄ«vi – analÄ«tiskiem materiāliem papildus ir arÄ« kāda no sekojošÄm pazÄ«mÄ“m: 1.Nekorekti noteikts vai vispār nenoteikts apskatāmās parādÄ«bas kopÄ“jais apjoms, radot maldinošu iespaidu, ka parādÄ«bas daļa ir viss veselums; 2. Nekorekti apskatÄ«ts vai vispār neapskatÄ«ts kāds bÅ«tisks parādÄ«bas objekts vai Ä«pašÄ«ba; 3. Nepietiekami apskatÄ«ti, nekorekti interpretÄ“ti vai vispār ignorÄ“ti bÅ«tiski parādÄ«bu vai objektu raksturojoši fakti; 4. Apskatei patvaļīgi pievienoti, ar parādÄ«bu vai objektu nesaistÄ«ti vai mazsaistÄ«ti fakti; 5. Terminu un likumsakarÄ«bu nekorekta pielietošana; 6. Nekorektu asociāciju izmantošana vai radÄ«šana par apskatāmo parādÄ«bu, objektu vai tos raksturojošiem faktiem; 7. Nepatiesu faktu izmantošana un/vai neÄ“rtu faktu noliegšana; 8. Nekorektu vai nepatiesu aprakstu izmantošana; 9. Nekorektu, mazpamatotu vai nepamatotu secinājumu izdarÄ«šana.

 

Standarta 21. prasÄ«ba. Tikai analÄ«tiskos materiālus vai arÄ« visus informatÄ«vi - analÄ«tiskos materiālus (to informatÄ«vā nozÄ«mÄ«guma dēļ) virsraksta lÄ«menÄ« ir speciāli jāmarÄ·Ä“, lai lasÄ«tāji ātri un viegli tos varÄ“tu identificÄ“t. Tikai analÄ«tiskos materiālus var marÄ·Ä“t ar burtu “A” vai vārdu “AnalÄ«tika”, bet visus informatÄ«vi – analÄ«tiskos materiālus var marÄ·Ä“t ar burtiem “I-A” vai vārdiem “InformatÄ«vi-analÄ«tisks”.

 

Standarta 22. prasÄ«ba. Katrai notikumu sÄ“rijai (NS) ir jābÅ«t noslÄ“guma ziņai, pÄ“c kuras to var uzskatÄ«t par izbeigtu. NoslÄ“guma ziņa var par tādu tikt uzskatÄ«ta, tikai un vienÄ«gi balstoties uz objektÄ«viem, neapstrÄ«damiem un viesiem acÄ«mredzamiem faktiem, kuri liecina par notikuma noslÄ“gumu, kas var notikt pat pÄ“c daudziem gadiem kopš NS sākuma. Katrai notikumu sÄ“rijai ir jābÅ«t noslÄ“guma ziņai vai informatÄ«vi - analÄ«tiskam materiālam, kas speciāli virsraksta lÄ«menÄ« ir jāmarÄ·Ä“ (piemÄ“ram, “Notikuma sÄ“rijas noslÄ“gums” vai “NS noslÄ“gums” vai “NSN”).

 

Standarta 23. prasÄ«ba. Medijam, atlasot un izvÄ“loties notikumus, par kuriem tiks veidotas ziņas, jāizvÄ“las tādi notikumi, kuri ir ietekmÄ“juši, ietekmÄ“ vai var ietekmÄ“t lielu cilvÄ“ku skaitu, tādi notikumi, kurus ir lietderÄ«gi zināt vai ir jāzin vai tas ir pamācošs lielam cilvÄ“ku skaitam vai tādi notikumi, kurus ir lietderÄ«gi zināt vai ir jāzin vai ir pamācoši personām, kuras nosaka un/vai realizÄ“ valsts un sabiedriskās pārvaldes politiku. Pie konkretizÄ“tiem šÄdiem sabiedriski nozÄ«mÄ«giem notikumiem var pieskaitÄ«t: 1. Valsts iestāžu un to pārstāvju darbÄ«bas, kuras var atstāt nozÄ«mÄ«gu ietekmi uz lielu sabiedrÄ«bas daļu vai par kurām ir lietderÄ«gi zināt; 2. NozÄ«mÄ«gas izmaiņas valstÄ« vai ārvalstÄ«s, kuras skars lielu sabiedrÄ«bas daļu vai visus iedzÄ«votājus; 3. Ä€rpolitiskus notikumus, kuri var radÄ«t nozÄ«mÄ«gu ietekmi uz valsti vai kuri var bÅ«t pamācoši, vai par kuriem ir lietderÄ«gi zināt; 4. Dažādus problÄ“mgadÄ«jumus, par kuriem publiski ziņojot, lÄ«dzÄ«gu gadÄ«jumu atkārtošanos varÄ“tu novÄ“rst vai par kuriem ir jāziņo, lai brÄ«dinātu citus vai problÄ“mgadÄ«jumi ar salÄ«dzinoši lielu cietušo skaitu; 5. NozÄ«mÄ«gas katastrofas, nelaimes gadÄ«jumus vai sabiedriskās drošÄ«bas incidentus valstÄ« vai ārvalstÄ«s; 6. Tehniskos jauninājumus vai zinātniskos atklājumus, kuri var radÄ«t nozÄ«mÄ«gu ietekmi uz sabiedrÄ«bu vai kuri var bÅ«t pamācoši, vai par kuriem ir lietderÄ«gi zināt; 7. SocioloÄ£iskās aptaujas, reitingus, statistikas datus, mazāk nozÄ«mÄ«gu notikumu apkopojumus vai zinātniskos pÄ“tÄ«jumus, par kuriem ir lietderÄ«gi zināt; 8. NozÄ«mÄ«gu kultÅ«ras vai sporta pasākumu norisi; 9. Valsts pārstāvju godalgotu vietu iegÅ«šanu nozÄ«mÄ«gās sacensÄ«bās (olimpiādÄ“s, konkursos, sporta sacensÄ«bās); 10. NozÄ«mÄ«gi pozitÄ«vus sasniegumus jebkurā sfÄ“rā; 11. Valsts iestāžu vai citu sabiedriski nozÄ«mÄ«gu organizāciju paziņojumus sabiedriski nozÄ«mÄ«gu notikumu sakarā; 12. Sabiedriski nozÄ«mÄ«gus viedokļus, ko pauž ietekmÄ«gas personas, augsti stāvošas amatpersonas vai kompetentas personas; 13. Politiskos notikumus (politiskās akcijas, politisko organizāciju rašanos, apvienošanos vai darbÄ«bas pārtraukšanu, kongresus, programmatoriskās vai kadru izmaiņas) un notikumus, kuri liecina par politiÄ·u vai augsti stāvošu amatpersonu morāli - Ä“tiskām problÄ“mām vai problÄ“mām ar tiesÄ«bsargājošÄm iestādÄ“m; 14. NozÄ«mÄ«gus notikumus ietekmÄ«gu un/vai plaši zināmu personu dzÄ«vÄ“ (veselÄ«bas stāvokļa pasliktināšanās, nodarbošanās vai valstspiederÄ«bas maiņa, ekonomiskas grÅ«tÄ«bas vai ievÄ“rojami panākumi, problÄ“mas ar tiesÄ«bsargājošÄm iestādÄ“m, nāve).

 

Standarta 24. prasība. Medijam ir jāspēj jebkuram interesentam pamatot katras savā saturā izvietotās ziņas sabiedriskais nozīmīgums, un kādēļ par konkrēto notikumu medijs vispār ziņo.

 

Standarta 25. prasÄ«ba. Katram medija satura lietotājam interneta vidÄ“ ir jābÅ«t iespÄ“jai brÄ«vi komentÄ“t jebkuru medija ziņu vai ierakstu. Ir jābÅ«t anonÄ«mai komentÄ“šanas iespÄ“jai bez iepriekšÄ“jas reÄ£istrācijas pieprasÄ«juma, izmantojot lietotāja brÄ«vi izvÄ“lÄ“tu segvārdu. Visiem komentāriem uzreiz ir jātiek publiski atrādÄ«tiem, izņemot komentārus, kuriem droši ir iespÄ“jams noteikt, ka tos Ä£enerÄ“ automātiska sistÄ“ma, kuri satur atklātus, drošus un neapstrÄ«damus komercreklāmas elementus un kuri satur klaji rupjus vārdus. Komentāru dzÄ“šanu ieteicams vispār neizmantot, izņemot iepriekš minÄ“tos izņēmuma gadÄ«jumus. Komentāru dzÄ“šana (turpmāk prasÄ«bu tekstā “dzÄ“šana” jeb komentāra satura publiska neatrādÄ«šana) ir pieļaujama, ja tiek izpildÄ«tas speciālas komentāru “dzÄ“šanas” pieļaujamÄ«bas kontroles prasÄ«bas, kuras ir noteiktas nākamajos punktos.

 

Standarta 26. prasÄ«ba. Katram medijam, kurš izplata informāciju internetā, ir jāizstrādā un vienmÄ“r redzamā vietā jāpublicÄ“ sava satura (interneta portāla ierakstu) komentÄ“šanas noteikumi. Šiem noteikumiem ir jāsatur ideāla komentāra apraksts, to, kādi komentāri nedrÄ«kstÄ“tu bÅ«t, kā arÄ« komentāru “dzÄ“šanas” (publiskas atrādÄ«šanas pārtraukšanas) nosacÄ«jumi. Komentāru “dzÄ“šanas” nosacÄ«jumiem jābÅ«t jebkuram viegli saprotamiem, viennozÄ«mÄ«giem un konkrÄ“tiem, lai cik iespÄ“jams izslÄ“gtu dažādas sapratnes un interpretācijas, kas var radÄ«t nepamatotu un/vai negodprātÄ«gu komentāru dzÄ“šanu vai “dzÄ“šanu”. Komentāru “dzÄ“šanas” nosacÄ«jumi nedrÄ«kst bÅ«t pārmÄ“rÄ«gi vispārināti un grÅ«ti vai dažādi saprotami. Tāpat noteikumos ir jāapliecina medija apņemšanās ievÄ“rot, nepārkāpt un neierobežot lasÄ«tāju tiesÄ«bas attiecÄ«gajā interneta vietnÄ“ komentāru formā brÄ«vi paust savu viedokli, informÄ“t par personisko pieredzi un kritizÄ“t vai slavÄ“t valsts varu, sabiedrisko iekārtu, sabiedriskās institÅ«cijas, politiskās un sabiedriskās organizācijas, uzņēmumus, ideoloÄ£ijas, idejas, vÄ“sturiskās koncepcijas un interpretācijas, personas, produktus, pakalpojumus, medijus un mediju darbiniekus, kā arÄ« piemÄ“rot noteikumus vienlÄ«dzÄ«gi pret visiem komentÄ“tājiem.

 

Standarta 27. prasÄ«ba. Katram interneta medijam var bÅ«t trÄ«s veidu (kategoriju) komentāri: 1. Komentāri, kurus ir veikuši pilnÄ«bā autentificÄ“ti lietotāji, kuru identitāte autorizācijas procesā tiek uzskatÄ«ta par pilnÄ«bā noteiktu (autorizācija caur internetbanku, valsts portālu vai lÄ«dzÄ«gas ticamÄ«bas pakāpes sistÄ“mu); 2. Komentāri, kurus ir veikuši lietotāji, kuri ir autorizÄ“jušies caur kādu no sociālo tÄ«klu platformām un kuru identitāti nevar uzskatÄ«t par pilnÄ«bā noteiktu, jo sociālo tÄ«klu platformas ir iespÄ“jams lietot arÄ« anonÄ«mi; 3. Komentāri, kurus ir veikuši anonÄ«mi lietotāji, brÄ«vā formā ievadot jebkādu segvārdu. Ja medijam ir tehniskas iespÄ“jas nodrošināt visus trÄ«s komentāru veidus, tad katras kategorijas komentārs ir speciāli jāmarÄ·Ä“, lai katru no tiem bÅ«tu ātri un vienkārši atšÄ·irt no citu kategoriju komentāriem. Pirmās kategorijas komentÄ“tājiem un komentāriem ir pieļaujamas priekšrocÄ«bas, kuras nedrÄ«kst apdraudÄ“t pārÄ“jo divu kategoriju komentÄ“šanas un komentāru atrādÄ«šanas tiesÄ«bas. 

 

Standarta 28. prasÄ«ba. Neviens medija interneta portāla komentārs nedrÄ«kst tapt dzÄ“sts, izņemot komentārus, kuri satur tiešas un neapstrÄ«damas automātiskas Ä£enerÄ“šanas pazÄ«mes, izņemot komentārus, kuri satur atklātu un neapstrÄ«damu komercreklāmu un izņemot komentārus, kuri satur rupjus (necenzÄ“tus) vārdus. Šo izņēmuma komentāru dzÄ“šana ir pieļaujama, jo nav šaubu par to dzÄ“šanas nepieciešamÄ«bu un drošÄm attiecÄ«ga tipa komentāru identificÄ“šanas iespÄ“jām.

Standarta 29. prasÄ«ba. Ja medijs ir pieņēmis lÄ“mumu uzturÄ“t noteiktu komentāru vides tÄ«rÄ«bu, ir izstrādājis, plaši komunicÄ“jis un publicÄ“jis savā interneta vietnÄ“ komentÄ“šanas noteikumus atbilstoši šÄ« standarta prasÄ«bām, tad ir pieļaujama komentāru satura publiska neatrādÄ«šana jeb “dzÄ“šana” tiem komentāriem, kuri pārkāpj komentÄ“šanas noteikumus. Medijs drÄ«kst “dzÄ“st” komentārus, tikai pamatojoties uz un saskaņā ar komentÄ“šanas noteikumiem, publiski norādot dzÄ“šanas iemeslu, datumu, “dzÄ“sÄ“ja” vārdu, uzvārdu un e-pastu, kā arÄ« dodot iespÄ“ju publiski apstrÄ«dÄ“t “dzÄ“šanu” un saņemt par to publiskus paskaidrojumus. “DzÄ“stajam” komentāram ir jāsaglabā sava secÄ«gā vieta starp pārÄ“jiem komentāriem un publiski ir jābÅ«t redzamam komentāra “dzÄ“šanas” faktam. Viss tas pats attiecas arÄ« uz komentāru satura labošanu no medija darbinieku puses, tikai labošanas gadÄ«jumā medijam savā platformā ir jāsaglabā sākotnÄ“jā labotā komentāra versija. Jebkuras šaubas par komentāra dzÄ“šanas, “dzÄ“šanas” vai labošanas pamatotÄ«bu ir apliecinājums tam, ka to darÄ«t nedrÄ«kst.

 

Standarta 31. prasÄ«ba. Ja medijam ir tādas tehniskās iespÄ“jas un tas vÄ“las nodrošināt korektāku un godÄ«gāku komentāru vidi, nepārkāpjot lasÄ«tāju tiesÄ«bas izteikties komentāru formā, tad ir pieļaujama daļas komentāru marÄ·Ä“šana ar noteiktiem apzÄ«mÄ“jumiem, izejot no komentāra satura, medija rÄ«cÄ«bā esošÄs informācijas par komentāru tehniskajiem raksturlielumiem un medija rÄ«cÄ«bā esošÄs informācijas par personas saistÄ«bu ar sabiedrisko attiecÄ«bu pakalpojumu sniegšanas sfÄ“ru. ŠÄdam marÄ·Ä“jumam ir jābÅ«t stingri reglamentÄ“tam, pilnÄ«bā atklātam un caurspÄ«dÄ«gam (saskaņā ar speciāli izstrādātiem un publicÄ“tiem noteikumiem), kā arÄ« nekļūdÄ«gam. Par katru marÄ·Ä“jumu attiecÄ«gā komentāra autoram ir jābÅ«t iespÄ“jai izteikt publisku pretenziju un saņemt publisku atbildi uz to. ŠÄdi marÄ·Ä“t varÄ“tu personu komentārus, kuras mÄ“Ä£ina slÄ“pt savu tehnisko ierīču unikālos identifikatorus un t.s.”troļļus”, kuri, aizsedzoties ar dažādām identitātÄ“m, mÄ“Ä£ina Ä£enerÄ“ daudzus komentārus, starp kuriem bieži vien ir nesakarÄ«ga un/vai mazpiedienÄ«ga satura komentāri.

 

Standarta 32. prasÄ«ba. Ja medijam ir tādas tehniskās iespÄ“jas un tas vÄ“las Ä«paši izcelt korektus un argumentÄ“tus komentārus par medija satura kvalitāti, tad ir ieteicama speciālas komentÄ“šanas iespÄ“jas izveidošana (kvalitātes iebildumu izteikšana). ŠÄdas komentÄ“šanas iespÄ“jas ieteicams atļaut tikai pilnÄ«bā autentificÄ“tiem lietotājiem, ierobežojot personas veicamo komentāru skaitu pie ieraksta (1 personas kvalitātes iebildums uz vienu ierakstu). Kvalitātes iebildumiem ir jākļūst uzreiz publiski redzamiem, tos nedrÄ«kst dzÄ“st un tiem ir jābÅ«t prioritizÄ“tiem (jāparādās virs visiem pārÄ“jiem komentāriem). Nepamatotas iespÄ“jas izmantošanas gadÄ«jumā attiecÄ«gais kvalitātes iebildums jāvar pārveidot par komentāru. Medijam uz kvalitātes iebildumiem ir jādod atbilde (vÄ“lams galvenā redaktora lÄ«menÄ«), kurai ir jābÅ«t publiski redzamai, tāpat kā atbildes sniedzÄ“ja vārdam, uzvārdam un e-pastam.

 

Standarta 33. prasÄ«ba. Intervija ir intervÄ“jamā patiesā viedokļa izzināšanas, noskaidrošanas un atspoguļošanas forma no medija pārstāvja (intervÄ“jamā) puses, kam ir jāatbilst sekojošÄm prasÄ«bām: 1. Intervijas mÄ“rÄ·is ir noskaidrot intervÄ“jamā patieso viedokli par jautājumiem, kuri interesÄ“ intervÄ“tāju kā sabiedrisko interešu pārstāvi. Nekāds cits mÄ“rÄ·is intervijai nedrÄ«kst bÅ«t; 2. IntervÄ“tājam pirms intervijas ir cÄ«tÄ«gi jāsagatavojas intervijai un rÅ«pÄ«gi jāiepazÄ«stas ar pieejamo informāciju par intervÄ“jamā personÄ«bu, darbÄ«bu un darbÄ«bas lauku; 3. IntervÄ“tājam ir jāuzvedas pieklājÄ«gi, korekti un pret intervÄ“jamo jāizturas ar cieņu; 4. Intervijas process ir jāfilmÄ“ (vai jāveic skaņas ieraksts), pilns intervijas ieraksts jānodod arÄ« intervÄ“jamā rÄ«cÄ«bā un ieteicams to publiskot kopā ar interviju; 5. IntervÄ“tājs intervijas laikā nekādā formā nedrÄ«kst paust savu personisko vai medija viedokli un uztiept intervÄ“jamajam savu vai vienalga kādu citu viedokli; 6. IntervÄ“tāja uzdotie jautājumi nedrÄ«kst bÅ«t vÄ“rtÄ“jumu un/vai atbildi saturoši, uz atbildi uzvedinoši vai kādu atbildes variantu izslÄ“gt tendÄ“ti; 7. IntervÄ“tāja jautājumi nedrÄ«kst saturÄ“t citu viedokli, izņemot gadÄ«jumus, kad nepieciešams noskaidrot intervÄ“jamā viedokli par citu viedokli. ŠÄdiem izņēmuma gadÄ«jumiem jābÅ«t retiem un pamatotiem; 8. IntervÄ“jamā patiesais viedoklis ir jāizvilina galvenokārt ar jautājumu precizitāti; 9. IntervÄ“tājam jāļauj intervÄ“jamajam brÄ«vi izteikt savu viedokli, cik vien iespÄ“jams nepārtraucot, nelabojot un/vai nepapildinot to. Pārtraukt, labot un/vai papildināt intervÄ“jamo drÄ«kst tikai korektā formā un tikai ierobežota intervijas apjoma gadÄ«jumā, acÄ«mredzamas un neapšaubāmas intervÄ“jamā novirzÄ«šanās no uzdotā jautājuma gadÄ«jumā un/vai acÄ«mredzami un neapšaubāmi kļūdainu apgalvojumu paušanas gadÄ«jumā; 10. Ierobežota intervijas apjoma gadÄ«jumā intervÄ“jamais par to ir jābrÄ«dina intervijas sākumā. Ja ir apjoma ierobežojums, atbildot uz konkrÄ“tu jautājumu, tad tas ir jāpasaka pirms intervÄ“jamais sāk atbildÄ“t; 11. Intervijas drukātam tekstam jābÅ«t pilnÄ«bā autentiskam un tas nedrÄ«kst bÅ«t izkropļots, papildināts no intervÄ“tāja vai trešÄs personas puses, tendenciozi koriģēts vai saÄ«sināts. Par intervijas drukātā teksta autentiskumu un kvalitāti pilnÄ«bā atbild intervÄ“tājs, kuram personiski tas ir jāsagatavo vai arÄ« tieši jāvada sagatavošanas process.

 

Standarta 34. prasÄ«ba. Ja medijs kādu personu un/vai tās viedokli pozicionÄ“ kā ekspertu, izceļot to citu personu un/vai to viedokļu vidÅ« kā patiesāku, zinošÄku, kompetentāku, tad medijam ir jāpublicÄ“ pilna šÄ«s personas biogrāfija, kuras patiesumu medijs ir pārbaudÄ«jis, un ir jāspÄ“j jebkuram interesentam pamatot, kādēļ medijs šo personu ir izvÄ“lÄ“jies kā ekspertu. Par eksperta kompetences lÄ«meni pilnÄ«bā atbild medijs. Eksperta uzdevums ir medija patÄ“rÄ“tājiem saprotamā veidā kompetenti izskaidrot attiecÄ«gās sfÄ“ras notikumu bÅ«tÄ«bu un attÄ«stÄ«bas tendences. Visu medija kādreiz izmantoto ekspertu biogrāfijām ir jābÅ«t publicÄ“tām medija interneta mājaslapā redzamā, viegli pieejamā vietā un katru biogrāfiju jābÅ«t iespÄ“jai komentÄ“t (visiem lietotājiem vai arÄ« tikai pilnÄ«bā autentificÄ“tiem komentÄ“tājiem).

 

Standarta 35. prasÄ«ba. Medijs personu drÄ«kst izvÄ“lÄ“ties kā ekspertu, ja tā atbilst sekojošÄm prasÄ«bām: 1. Augstākā izglÄ«tÄ«ba jomā, kurā persona ir nominÄ“ta kā eksperts, vai arÄ« radniecÄ«gā sfÄ“rā; 2. Vismaz septiņus gadus ilga praktiskā darba pieredze nozarÄ“, kurā ir nominÄ“ta kā eksperts; 3. Sasniegumi jomā, kurā ir nominÄ“ta kā eksperts (augsti amati, akadÄ“miskie grādi, praktiskā darba rezultāti, publikācijas, grāmatas, apbalvojumi u.c.). Par ekspertu var bÅ«t arÄ« persona, kura neatbilst augstāk minÄ“tajiem nosacÄ«jumiem, bet kura ir darbojusies sfÄ“rā, kurā ir nominÄ“ta kā eksperts, un ir uzrādÄ«jusi tajā nozÄ«mÄ«gus, acÄ«mredzamus un neapstrÄ«damus sasniegumus (šÄdas nominācijas gadÄ«jumā speciāli ir jānorāda par kādiem nopelniem persona tiek nominÄ“ta kā eksperts). Lai personu varÄ“tu uzskatÄ«t par eksperta prasÄ«bām atbilstošu, tai ir jāspÄ“j rakstiskā vai mutiskā formā viegli, nepiespiesti, saprotami un nekļūdÄ«gi izskaidrot tās nozares, kurā persona ir nominÄ“ta kā eksperts, un tajā notiekošo procesu bÅ«tÄ«bu. Medijam šÄ«s spÄ“jas esamÄ«ba ir jāpārbauda. Bez šÄ«s spÄ“jas persona nevar tikt uzskatÄ«ta par eksperta prasÄ«bām atbilstošu, pat ja atbilst visām citām eksperta prasÄ«bām.

 

Standarta 36. prasÄ«ba. Lai kādu viedokli varÄ“tu uzskatÄ«t par tik nozÄ«mÄ«gu, ka medijam ir pieļaujami veidot par to atsevišÄ·u ziņu, viedoklim ir jāatbilst kādai no sekojošÄm prasÄ«bām: 1. Viedokli pauž kāda no augstākajām valsts amatpersonām par sabiedriski nozÄ«mÄ«gu tÄ“mu; 2. Viedokli savas kompetences robežās pauž augsta valsts amatpersona par aktuālu un sabiedriski nozÄ«mÄ«gu tÄ“mu; 3. Viedokli par aktuālu un sabiedriski nozÄ«mÄ«gu tÄ“mu pauž sabiedriski nozÄ«mÄ«ga organizācija vai kāds no tās oficiālajiem pārstāvjiem; 4. Viedokli par aktuālu un sabiedriski nozÄ«mÄ«gu tÄ“mu pauž sabiedriski ietekmÄ«ga un/vai kompetenta persona un viedoklis atbilst sabiedriskā labuma un/vai unikalitātes prasÄ«bām.

 

Standarta 37. prasÄ«ba. Ja viedokļa paudÄ“js par viedokļa atspoguļojumu ziņā ir izteicis pretenziju, tad medijam ir jālabo attiecÄ«gā ziņa vai arÄ« jāpublicÄ“ pilns pretenzijas teksts atsevišÄ·Ä ziņā vai arÄ« pie ziņas, par kuru ir izteikta pretenzija.

 

Standarta 38. prasÄ«ba. AtkarÄ«bā no sabiedriskās orientācijas visus medijus var iedalÄ«t divās kategorijās: vissabiedrÄ«bas medijos un specializÄ“tajos medijos. VissabiedrÄ«bas mediji ir mediji, kuri savā darbÄ«bā un saturā orientÄ“jas uz visas valsts vai kāda tās reÄ£iona visiem iedzÄ«votājiem (visiem sabiedrÄ«bas dalÄ«bniekiem). VissabiedrÄ«bas mediju saturam ir pilnÄ«bā jāatbilst šim standartam. SpecializÄ“tie mediji ir mediji, kuri savā darbÄ«bā un saturā orientÄ“jas uz noteiktu sabiedrÄ«bas daļu pÄ“c profesionālām, šÄ·iriskām, interešu, organizāciju un/vai politiski - ideoloÄ£iski - reliÄ£iskām pazÄ«mÄ“m. SpecializÄ“tiem medijiem ir jāpublisko precÄ«zs savas specializācijas apraksts un redakcionālās politikas pamatnostādnes. SpecializÄ“tiem medijiem ir pieļaujams veidot vienalga kādu saturu un popularizÄ“t vienalga kādus viedokļus, kuri nav slÄ“pti pasÅ«tÄ«juma materiāli, ja tie atbilst vispārÄ“jām likumÄ«bas normām un pašu noteiktajām redakcionālās politikas pamatnostādnÄ“m.

 

Standarta 39. prasÄ«ba. Viedoklis ir kādas personas vai organizācijas subjektÄ«vs uzskats. Katram ir tiesÄ«bas uz savu viedokli. Viedokļu dažādÄ«ba, brÄ«va viedokļu apmaiņa un godÄ«ga viedokļu cīņa ir izziņas elements un kā tāds tas ir viens no zinātnes un cilvÄ“ces attÄ«stÄ«bas priekšnosacÄ«jumiem. TāpÄ“c vārda brÄ«vÄ«bas princips paredz viedokļu paušanas brÄ«vÄ«bu. TomÄ“r nav pieļaujams, kad viedoklis kā subjektÄ«vs objekts tiek pozicionÄ“ts kā kaut kas objektÄ«vs, tāpÄ“c ziņas un informatÄ«vi - analÄ«tiskie materiāli vissabiedrÄ«bas medijos ir stingri jānodala no viedokļiem, kuri ir speciāli jāmarÄ·Ä“ virsraksta lÄ«menÄ« (“Viedoklis” vai “V”) un kuru apjomam vissabiedrÄ«bas medijos ir jābÅ«t ierobežotam (ziņu aÄ£entÅ«rām ne vairāk kā 10%, sabiedriskiem medijiem ne vairāk kā 25%, pārÄ“jiem vissabiedrÄ«bas medijiem ne vairāk kā 40%). Viedokļa kvalitātes novÄ“rtÄ“šana izpaužas tā izklāsta loÄ£iskuma, saprotamÄ«bas, korektuma, profesionālās kompetences un literārās kvalitātes novÄ“rtÄ“šanā un novÄ“rtÄ“jot viedokli var ņemt vÄ“rā tÄ“mas aktualitāti un viedokļa paudÄ“ja personÄ«bu un sasniegumus. Viedoklis var bÅ«t godÄ«gs (godÄ«gi, atklāti pausts) vai negodÄ«gs (patieso viedokli neatspoguļojošs), kā arÄ« autentisks (konkrÄ“tas personas pausts viedoklis) vai neautentisks (viedokļa vai tā paušanas fakta viltojums). Medijam ir jāatspoguļo godÄ«gi viedokļi un tas ir jādara godÄ«gi. Viedokļus pÄ“c to atspoguļošanas medijā var iedalÄ«t intervijās, eksperta viedokļos, ziņās par viedokļiem, viedokļrakstos, papildinošajos viedokļmateriālos un pasÅ«tÄ«juma materiālos. Ziņu aÄ£entÅ«rām pieļaujams publicÄ“t tikai intervijas, eksperta viedokļus, ziņas par viedokļiem un informatÄ«vus pasÅ«tÄ«juma materiālus, savukārt citiem vissabiedrÄ«bas medijiem pieļaujams publicÄ“t jebkuru no viedokļu veidiem, ja tas ir iespÄ“jami kvalitatÄ«vs un kopÄ“jam publicÄ“to viedokļu proporcionālajam sadalÄ«jumam ir jāatbilst sabiedrÄ«bas viedokļu proporcionālam dalÄ«jumam. VissabiedrÄ«bas mediji, veicot publicÄ“jamo viedokļu atlasi, nedrÄ«kst apzināti un mÄ“rÄ·tiecÄ«gi popularizÄ“t tikai kādu noteiktu viedokļu kopu, politiskas, ideoloÄ£iskas vai reliÄ£iskas orientācijas viedokļus, konkrÄ“tas organizācijas, personas vai biznesa objektus slavÄ“jošus vai nomelnojošus viedokļus, nepamatoti ar apjoma vai citām metodÄ“m izceļot tos citu viedokļu kopu vidÅ«. VissabiedrÄ«bas medijiem, ja tie savā saturā iekļauj kādu konkrÄ“tu viedokli, ir jādod iespÄ“jai lÄ«dzvÄ“rtÄ«gā apjomā un kvalitātÄ“ savu viedokli paust arÄ« oponÄ“jošiem un konkurÄ“jošiem viedokļiem.

 

Standarta 40. prasÄ«ba. Viedokļraksts ir pilnÄ«gs autora sava viedokļa izklāsts. Viedokļraksti ir stingri jānodala no ziņām un informatÄ«vi - analÄ«tiskiem materiāliem, un tie ir jāmarÄ·Ä“ virsraksta lÄ«menÄ« (piemÄ“ram, “Viedoklis” vai “Viedokļraksts” vai “V” vai “VR”). Viedokļrakstam ir jābÅ«t norādÄ«tam autoram vai autora pseidonÄ«mam. Kā atsevišÄ·u viedokļrakstu kategoriju var izdalÄ«t lasÄ«tāju viedokļrakstus, kas ir medijam speciāli iesÅ«tÄ«ti viedokļraksti un kuru iesÅ«tÄ«šanai, apstrādei un publicÄ“šanai ieteicams izveidot speciālu tehnisko platformu.

 

Standarta 41. prasÄ«ba. Papildinošie viedokļmateriāli ir materiāli, kur kāda objektÄ«va informācija tiek papildināta ar viedokli. Tos var iedalÄ«t viedokļziņās, kad ar viedokli tiek papildināta ziņa, viedokļanalÄ«tikā, kad ar viedokli tiek papildināts informatÄ«vi - analÄ«tsisks materiāls, un viedokļkomentārā, kad viedoklis tiek pausts komentāra formātā par kādu notikumu. Papildinošos viedokļmateriālus ir iespÄ“jams noformÄ“t tā, ka viedokli tajos ir grÅ«ti atšÄ·irt no objektÄ«vās pamatinformācijas. VissabiedrÄ«bas medijiem nav ieteicams veidot papildinošos viedokļmateriālus, bet, ja tas tiek darÄ«ts, tie ir strikti jānodala no ziņām un informatÄ«vi - analÄ«tiskiem materiāliem un speciāli jāmarÄ·Ä“ virsraksta lÄ«menÄ« (piemÄ“ram, “Viedoklis” vai “V” vai “VZ” vai “VA” vai “VK”). SpecializÄ“tiem medijiem ir pieļaujams brÄ«vi veidot papildinošos viedokļmateriālus saskaņā ar savām redakcionālās politikas pamatnostādnÄ“m. 

 

Standarta 42. prasÄ«ba. PasÅ«tÄ«juma materiāli ir informatÄ«vi produkti, kuru iekļaušanu medija saturā ir iniciÄ“jusi trešÄ puse. No pasÅ«tÄ«juma materiāliem var izdalÄ«t reklāmmateriālus, kurus ir izveidojis pats klients vai viņa algots pārstāvis un ko par vai bez atlÄ«dzÄ«bas savā saturā ir ievietojis medijs. AttiecÄ«gi pasÅ«tÄ«juma materiāli šaurākā sapratnÄ“ ir informatÄ«vi produkti, kuru radÄ«šanu un iekļaušanu medija saturā ir iniciÄ“jusi trešÄ puse, motivÄ“jot uz to mediju vai kādu no tā darbiniekiem. Visiem medijiem (tai skaitā specializÄ“tajiem) pasÅ«tÄ«juma materiāli ir strikti jānodala no pārÄ“jā medija satura, tie ir speciāli jāmarÄ·Ä“ virsraksta lÄ«menÄ« (piemÄ“ram, “PÄ“c pasÅ«tÄ«juma” vai “P” un “Reklāma” vai “R”) un to saturā ir jābÅ«t norādÄ«tam gala pasÅ«tÄ«tāja nosaukumam, visu starpniekpasÅ«tÄ«tāju nosaukumiem, ja tādi ir, visām personām, kuras ir piedalÄ«jušÄs pasÅ«tÄ«juma materiāla tapšanā, kā arÄ« visām personām, kuras deva savu piekrišanu materiāla izvietošanai medija saturā (saskaņoja materiālu).

Standarta 43. prasÄ«ba. Medijam, lai tā saturs varÄ“tu tikt uzskatÄ«ts par kvalitatÄ«vu, ir pilnÄ«bā jāpublisko satura kvalitātes standarts, saskaņā ar kuru un orientÄ“joties uz kuru tas rada savu saturu, jo bez standarta nav iespÄ“jams korekti novÄ“rtÄ“t kvalitāti. Kvalitātes standartam jāatrodas galvenajā interneta mājaslapā redzamā, viegli pieejamā vietā. Tā teksts nedrÄ«kst tapt patvaļīgi mainÄ«ts bez plaši komunicÄ“ta paziņojuma ar attiecÄ«gu pamatojumu.