MÄ“Ä£inot slÄ“pt RinkÄ“viÄa un viņa DrÄ“Ä£era braucienus uz nodokļu maksÄtÄju rÄ“Ä·ina, Ä€rlietu ministrija cieÅ¡ sakÄvi administratÄ«vajÄ tiesÄ
PIETIEK · 24.04.2018. · Komentāri (0)MÄ“Ä£inot slÄ“pt ziņas par Ärlietu ministra Edgara RinkÄ“viÄa (VienotÄ«ba) un viņa „operas biedra” – oficiÄli padomnieka posteni ieņemošÄ MÄrtiņa DrÄ“Ä£era Ärvalstu braucieniem uz nodokļu maksÄtÄju rÄ“Ä·ina, kÄ arÄ« datus par ministrijÄ izmaksÄtajÄm prÄ“mijÄm, piemaksÄm un naudas balvÄm, Ä€rlietu ministrija cietusi sakÄvi administratÄ«vajÄ tiesÄ, kas iestÄdes rÄ«cÄ«bu ir atzinusi par prettiesisku. ŠÄ« ir jau otrÄ prÄva, kurÄ Ä€rlietu ministrija cieš sakÄvi saistÄ«bÄ ar vÄ“lmi slÄ“pt informÄciju par nodokļu maksÄtÄju naudas tÄ“riņiem.
Ziņas par Ärvalstu braucieniem par valsts lÄ«dzekļiem, kuros Ärlietu ministrs RinkÄ“viÄs ņem lÄ«dzi savu padomnieku DrÄ“Ä£eri, Pietiek sÄka vÄkt 2015. gada rudenÄ«. Iemesls tieši šÄdas informÄcijas pieprasÄ«šanai toreiz bija žurnÄlÄ Kas Jauns publicÄ“ta fotogrÄfija, kurÄ bija redzams, kÄ RinkÄ“viÄs uz svinÄ«go koncertu Latvijas NacionÄlajÄ teÄtrÄ« ierodas kopÄ ar savu padomnieku preses jautÄjumos DrÄ“Ä£eri.
Ä€rlietu ministrijas apkopotÄ informÄcija liecina, ka savu gados jauno padomnieku Ärlietu ministrs ņem lÄ«dzi ne tikai uz valsts jubilejas svinÄ«go pasÄkumu, uz kuru amatpersonas parasti ierodas ar saviem dzÄ«vesbiedriem un dzÄ«vesbiedrÄ“m, bet arÄ« ļoti daudzos Ärvalstu komandÄ“jumos, kuros šÄda preses sekretÄra lÄ«dzdalÄ«ba ir grÅ«ti pamatojama ar darba vajadzÄ«bÄm.
Aizdomas par šÄdas lÄ«dzi ņemšanas patiesajiem iemesliem vÄ“l nopietnÄkas padara fakts, ka to, kÄda tieši bijusi DrÄ“Ä£era lietišÄ·Ä atdeve šajos braucienos, Ä€rlietu ministrija gan neatklÄj, jo visas komandÄ“jumu atskaites esot ierobežotas pieejamÄ«bas informÄcija.
TikmÄ“r pÄ“dÄ“jos gados publiski izteiktas aizdomas par to, ka Ä€rlietu ministrijas vadÄ«ba un ministrs RinkÄ“viÄs kadru jautÄjumus vismaz reizÄ“m risina, ņemot vÄ“rÄ nevis amatu pretendentu profesionÄlismu un kvalifikÄciju, bet gan talantus pilnÄ«gi citÄs jomÄs.
PÄ“rn administratÄ«vÄ tiesa jau nosprieda, ka RinkÄ“viÄa vadÄ«tajai Ä€rlietu ministrijai ir jÄatvainojas par informÄcijas slÄ“pšanu un jÄatklÄj tÄs lÄ«dz šim slÄ“ptÄs ziņas par tÄs darbiniekiem izmaksÄtajÄm prÄ“mijÄm, piemaksÄm un naudas balvÄm.
KÄ bija konstatÄ“ts tiesas spriedumÄ, RinkÄ“viÄa vadÄ«tÄ ministrija ne tikai nebija sniegusi pieprasÄ«to informÄciju par ministrijas darbiniekiem pagÄjušÄ gada pirmajos mÄ“nešos izmaksÄtajÄm prÄ“mijÄm, piemaksÄm un naudas balvÄm, bet arÄ« gan informÄcijas prasÄ«tÄjam, gan arÄ« tiesai apgalvojusi, ka šÄda informÄcija jau esot publiski pieejama: ja kÄdu šÄdas ziņas interesÄ“jot, tas varot pats „to sagrupÄ“t un analizÄ“t atbilstoši viņa interesei”.
Paskaidrojumos tiesai Ä€rlietu ministrija bija arÄ« apgalvojusi, ka, lai sabiedrÄ«bas pÄrstÄvim sniegtu šÄdas ziņas par nodokļu maksÄtÄju lÄ«dzekļu tÄ“riņiem, tai „bÅ«tu jÄvelta papildu cilvÄ“kresursi nepieciešamÄs informÄcijas apkopošanai un sagrupÄ“šanai”. TurklÄt esot arÄ« pieļaujama iespÄ“ja, ka kÄds varÄ“tu vÄ“lÄ“ties arÄ« turpmÄk uzzinÄt, kÄ balvÄm un prÄ“mijÄm tiek tÄ“rÄ“ti budžeta lÄ«dzekļi, bet šÄdu ziņu sniegšanai Ä€rlietu ministrijas rÄ«cÄ«bÄ neesot resursu.
SavukÄrt tiesa spriedumÄ norÄdÄ«jusi RinkÄ“viÄa vadÄ«tajai ministrijai, ka LatvijÄ ir spÄ“kÄ InformÄcijas atklÄtÄ«bas likums, kuras mÄ“rÄ·is ir nodrošinÄt, lai sabiedrÄ«bai bÅ«tu pieejama informÄcija, kura ir iestÄdes rÄ«cÄ«bÄ vai kuru iestÄdei atbilstoši tÄs kompetencei ir pienÄkums radÄ«t.
PÄrbaudot Ä€rlietu ministrijas argumentus, tiesa bija konstatÄ“jusi, ka faktiski iestÄde ir mÄ“Ä£inÄjusi maldinÄt ne tikai piemaksu informÄcijas pieprasÄ«tÄju, bet arÄ« pašu tiesu. „AtzÄ«stams, ka, atsakot pieteicÄ“jam izsniegt pieprasÄ«to informÄciju atbildÄ“tÄja nepamatoti ir norÄdÄ«jusi uz šÄdas informÄcijas pieejamÄ«bu publiskajÄ telpÄ, jo internetÄ bez maksas nav pieejama pieteicÄ“ja pieprasÄ«tÄ informÄcija,” teikts spriedumÄ.
Tiesa bija atzinusi par nepamatotu arÄ« Ä€rlietu ministrijas apgalvojumu, ka pieprasÄ«to ziņu sniegšana no iestÄdes prasÄ«tu pÄrmÄ“rÄ«gu piepÅ«li: „PieteicÄ“ja prasÄ«ba saņemt šÄdu informÄciju mÄ“neša ietvaros nevarÄ“tu nekÄdÄ veidÄ apdraudÄ“t iestÄdes darbu vai citu personu tiesÄ«bas. TurklÄt tiesa ņem vÄ“rÄ arÄ« to apstÄkli, ka ministrija daļēji jau sagrupÄ“ šÄdu informÄciju.”
ŠajÄ gadÄ«jumÄ tiesa bija arÄ« uzskatÄ«jusi, ka Ä€rlietu ministrijas rÄ«cÄ«ba, slÄ“pjot no sabiedrÄ«bas pÄrstÄvja nodokļu maksÄtÄju lÄ«dzekļu izmantojumu, ir bijusi pietiekami nopietnai, lai ministrijai uzliktu par pienÄkumu „rakstveidÄ atvainoties pieteicÄ“jam par tiesÄ«bu aizskÄrumu, kas radies ar ministrijas prettiesiskiem lÄ“mumiem”.
Šo spriedumu RinkÄ“viÄa vadÄ«tÄ ministrija gan nav vÄ“lÄ“jusies pildÄ«t un ir iesniegusi par to kasÄcijas sÅ«dzÄ«bu, savukÄrt Pietiek šodien publicÄ“ jauno tiesas spriedumu, ar kuru ministrijas rÄ«cÄ«ba, slÄ“pjot ziņas par nodokļu maksÄtÄju naudas tÄ“rÄ“šanu, ir atzÄ«ta par prettiesisku.
SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VÄ€RDÄ€
RÄ«gÄ 2018.gada 30.janvÄrÄ«
AdministratÄ«vÄ rajona tiesa šÄdÄ sastÄvÄ: tiesnese T.Jefremova,
rakstveida procesÄ izskatÄ«ja administratÄ«vo lietu, kas ierosinÄta, pamatojoties uz pieteicÄ“ja Lato Lapsas pieteikumu par pienÄkuma uzlikšanu Ä€rlietu ministrijai sniegt pieteicÄ“ja 2017.gada 2.septembra iesniegumÄ pieprasÄ«to informÄciju un morÄlÄ kaitÄ“juma atlÄ«dzinÄjumu - atvainošanos.
AprakstošÄ daļa
[1] Ä€rlietu ministrijÄ 2017.gada 5.septembrÄ« saņemts pieteicÄ“ja 2017.gada 2.septembra iesniegums, kurÄ pieteicÄ“js, pamatojoties uz InformÄcijas atklÄtÄ«bas likumu, lÅ«dz sniegt informÄciju par katru no komandÄ“jumiem, kuros 2017.gada augustÄ ir devies Ärlietu ministrs Edgars RinkÄ“viÄs un ministrijas darbinieki MÄrtiņš DrÄ“Ä£eris un Andrejs PildegoviÄs. PieteicÄ“js lÅ«dza arÄ« sniegt informÄciju par katru Ä€rlietu ministrijÄ nodarbinÄto personu, kas 2017.gada augustÄ ir saņēmusi prÄ“mijas, novÄ“rtÄ“šanas prÄ“mijas, naudas balvas vai piemaksas Ärpus darba lÄ«gumÄ noteiktÄ ikmÄ“neša atalgojuma un personÄm, kas pieņēmušas lÄ“mumu par šÄdu papildus samaksas piešÄ·iršanu.
[2] Ä€rlietu ministrija ar 2017.gada 18.septembra vÄ“stuli Nr.41-24708 sniegusi pieteicÄ“jam atbildi uz informÄcijas pieprasÄ«jumu, atsakot pieteicÄ“jam sniegt minÄ“to informÄciju.
[3] Par Ä€rlietu ministrijas atteikumu sniegt informÄciju pieteicÄ“js ir vÄ“rsies tiesÄ, norÄdot, ka atteikums ir prettiesisks.
[4] Tiesai iesniegtajÄ rakstveida paskaidrojumÄ Ä€rlietu ministrija pieteikumu neatzÄ«st un lÅ«dz to noraidÄ«t, pamatojoties uz ministrijas 2017.gada 18.septembra vÄ“stulÄ“ Nr.41-24708 norÄdÄ«tajiem argumentiem, papildus paskaidrojot sekojošo.
[4.1] Ministrija vÄ“rsa pieteicÄ“ja uzmanÄ«bu uz ministrijas daudzkÄrt iepriekš sniegtajÄm norÄdÄ“m par informÄcijas avotiem, kuros var atrast pieteicÄ“ju interesÄ“jošo informÄciju par ministrijÄ izmaksÄtajÄm prÄ“mijÄm, novÄ“rtÄ“šanas prÄ“mijÄm, naudas balvÄm vai piemaksÄm Ärpus darba lÄ«gumÄ noteiktÄ ikmÄ“neša atalgojuma, kas atbilstoši normatÄ«vajiem aktiem ir publicÄ“ta ministrijas mÄjaslapas sadaÄ¼Ä “Budžets”.
[4.2] PieteicÄ“ja norÄdÄ«tais pamats informÄcijas pieprasÄ«šanai - veicinÄt tiesiskumu un labas pÄrvaldÄ«bas principus valsts pÄrvaldÄ“ nav pietiekams, lai atzÄ«tu, ka pieteicÄ“ja interese ir tik nozÄ«mÄ«ga, lai pieteicÄ“jam izsniegtu ierobežotas pieejamÄ«bas informÄciju. TurklÄt Valsts kontrole veic valsts iestÄžu finanšu, likumÄ«bas un lietderÄ«bas revÄ«zijas atbilstoši savai kompetencei.
[4.3] PieteicÄ“ja prasÄ«jums par morÄlÄ kaitÄ“juma atlÄ«dzinÄjumu - atvainošanos - ir nepamatots, jo informÄciju atteikts sniegt pamatoti. TurklÄt pieteicÄ“js nav pamatojis kaitÄ“juma apjomu un tÄ cÄ“loņsakarÄ«bu ar ministrijas atteikumu sniegt informÄciju.
[5] SaskaÅ†Ä ar AdministratÄ«vÄ procesa likuma 112.‘panta pirmo daļu administratÄ«vÄs lietas izskatÄ«šana notiek rakstveida procesÄ bez tiesas sÄ“des, ja likumÄ nav noteikts citÄdi.
PÄrbaudÄ«jusi lietas materiÄlus, tiesa konstatÄ“, ka pieteicÄ“js nav lÅ«dzis lietas izskatÄ«šanu mutvÄrdu procesÄ un nepastÄv citi šÄ·Ä“ršÄ¼i lietas izskatÄ«šanai rakstveida procesÄ, tÄdÄ“jÄdi tiesa lietu izskata rakstveida procesÄ.
Motīvu daļa
[6] Tiesa, izvÄ“rtÄ“jot lietas apstÄkļus un lietÄ esošos pierÄdÄ«jumus, atzÄ«st, ka pieteikums ir apmierinÄms.
[7] LietÄ pastÄv strÄ«ds, vai Ä€rlietu ministrija tiesiski ir atteikusies sniegt pieteicÄ“jam viņa 2017.gada 2.septembra iesniegumÄ pieprasÄ«to informÄciju.
PieteicÄ“js ir izteicis un tiesa ir ierosinÄjusi lietu arÄ« par atlÄ«dzinÄjuma prasÄ«jumu, tÄdÄ“jÄdi konstatÄ“jams, ka tiesvedÄ«bas ietvaros kÄ patstÄvÄ«gs izspriežams arÄ« prasÄ«jums par iestÄdes rÄ«cÄ«bas (informÄcijas nesniegšanas) atzÄ«šanu par prettiesisku. MinÄ“tais pamatojams ar to, ka prasÄ«jums par atlÄ«dzinÄjumu nevar pastÄvÄ“t bez prasÄ«juma par to rÄ«cÄ«bu (vai lÄ“mumu), kas zaudÄ“jumus vai kaitÄ“jumu izraisÄ«jusi (ja vien attiecÄ«gÄs rÄ«cÄ«bas vai lÄ“muma prettiesiskums jau nav saistoši konstatÄ“ts) (skat. AugstÄkÄs tiesas 2017.gada 24.novembra sprieduma lietÄ Nr. SKA-358/2017 6.punktu).
[8] SaskaÅ†Ä ar InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma 1.panta 1.punktu informÄcija ir ziņa vai ziņu kopums jebkurÄ tehniski iespÄ“jamÄ fiksÄ“šanas, uzglabÄšanas vai nodošanas veidÄ.
Atbilstoši InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma 2.panta otrajÄ un trešajÄ daÄ¼Ä ietvertajÄm tiesÄ«bu normÄm minÄ“tÄ likuma mÄ“rÄ·is ir nodrošinÄt, lai sabiedrÄ«bai bÅ«tu pieejama informÄcija, kura ir iestÄdes rÄ«cÄ«bÄ vai kuru iestÄdei atbilstoši tÄs kompetencei ir pienÄkums radÄ«t. Likums attiecas uz dokumentÄ“tu informÄciju, kura ir iestÄžu informÄcijas apritÄ“. SavukÄrt minÄ“tÄ likuma 2.panta trešajÄ daÄ¼Ä noteikts, ka informÄcija ir pieejama sabiedrÄ«bai visos gadÄ«jumos, kad likumÄ nav noteikts citÄdi.
[9] PieteicÄ“js 2017.gada 2.septembra iesniegumÄ Ä€rlietu ministrijai lÅ«dza sniegt informÄciju par katru no komandÄ“jumiem, kuros 2017.gada augustÄ ir devies Ärlietu ministrs Edgars RinkÄ“viÄs un ministrijas darbinieki MÄrtiņš DrÄ“Ä£eris un Andrejs PildegoviÄs. AttiecÄ«bÄ uz ministrijas darbiniekiem MÄrtiņu DrÄ“Ä£eri un Andreju PildegoviÄu pieteicÄ“js lÅ«dza norÄdÄ«t komandÄ“juma ilgumu (sÄkuma datumu, beigu datumu), komandÄ“juma maršrutu, komandÄ“juma mÄ“rÄ·i, personu, kas pieņēmusi lÄ“mumu par komandÄ“juma nepieciešamÄ«bu, personu, kas pieņēmusi lÄ“mumu par komandÄ“juma apstiprinÄšanu, komandÄ“juma izmaksas (atsevišÄ·i - transporta izmaksas, viesnÄ«cas izmaksas, dienasnaudu), kÄ arÄ« komandÄ“juma atskaiti. AttiecÄ«bÄ uz Ärlietu ministru E.RinkÄ“viÄu papildus iepriekšminÄ“tajai informÄcijai tika prasÄ«ta arÄ« informÄcija par personÄm, kas komandÄ“jumÄ devušÄs lÄ«dz ar ministru, personu, kas pieņēmusi lÄ“mumu par katras no pavadošajÄm personÄm došanÄs komandÄ“jumÄ lietderÄ«bu, personu, kas pieņēmusi lÄ“mumu par komandÄ“juma apstiprinÄšanu katrai no pavadošajÄm personÄm, komandÄ“juma izmaksas katrai no pavadošajÄm personÄm (atsevišÄ·i - transporta izmaksas, viesnÄ«cas izmaksas, dienasnauda), katras pavadošÄs personas komandÄ“juma atskaite.
[10] Ä€rlietu ministrija atteicÄs sniegt pieteicÄ“jam sprieduma 9.punktÄ minÄ“to informÄciju, pamatojoties uz InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma 11.2 panta trešo daļu, kas noteic, ka iestÄde var atteikties izpildÄ«t informÄcijas pieprasÄ«jumu vai tÄ izpildes nosacÄ«jumus, ja informÄcijas pieprasÄ«jums vai tÄ izpildes nosacÄ«jumi nav samÄ“rojami ar iestÄdes rÄ«cÄ«bÄ esošajiem resursiem, proti, informÄcijas pieprasÄ«juma vai tÄ izpildes nosacÄ«jumu izpildes rezultÄtÄ ir apdraudÄ“ts iestÄdes darbs vai citu personu tiesÄ«bas.
Ministrija norÄda, ka laika posmÄ no 2016.gada l.janvÄra lÄ«dz 2017.gada 15.septembrim pieteicÄ“js Ä€rlietu ministrijÄ ir iesniedzis 42 iesniegumus, uz kuriem ministrija ir sniegusi pamatotas atbildes. PieteicÄ“ja sistemÄtisko informÄcijas pieprasÄ«jumu skaits kopumÄ rada daudz lielÄku ministrijas finansiÄlo un cilvÄ“kresursu noslodzi no vienas personas puses, nekÄ mediju pieprasÄ«jumi ministrijai. LÄ«dz ar to ir pamats apšaubÄ«t, vai šÄdÄ gadÄ«jumÄ tiek ievÄ“rots samÄ“rÄ«gums starp pieteicÄ“ja tiesÄ«bÄm iegÅ«t informÄciju un iestÄdes pamatfunkciju (netraucÄ“tu) veikšanu, kÄ arÄ« citu personu tiesÄ«bÄm izmantot publiskos resursus un saņemt informÄciju vai atbildi pÄ“c bÅ«tÄ«bas. PrivÄtpersona tiesÄ«bas saņemt informÄciju nedrÄ«kst izmantot negodprÄtÄ«gi. PrivÄtpersona nevar prasÄ«t, lai iestÄde informÄcijas ieguvi un apstrÄdi veic konkrÄ“tÄs personas vietÄ tikai tÄpÄ“c, ka personai informÄcijas ieguve šÄ·iet pÄrÄk sarežģīta vai laikietilpÄ«ga.
[11] Tiesa no atbildÄ“tÄjas paskaidrojumiem pievienotajiem dokumentiem (lietas 21.- 64.lapa) konstatÄ“, ka pieteicÄ“js laika posmÄ no 2017.gada janvÄra lÄ«dz augustam ik mÄ“nesi ir vÄ“rsies Ä€rlietu ministrijÄ sniegt lÄ«dzÄ«ga satura informÄciju par Ärlietu ministra Edgara RinkÄ“viÄa un ministrijas darbinieku MÄrtiņa DrÄ“Ä£era un Andreja PildegoviÄa komandÄ“jumiem. Tiesa konstatÄ“, ka pieteicÄ“jam ik mÄ“nesi tabulas formÄ (1 lÄ«dz 3 lappuses gara) minÄ“tÄ informÄcija ir sniegta. TÄdÄ“jÄdi tiesa secina, ka atbildÄ“tajai pastÄv jau iestrÄdÄts mehÄnisms, kÄdÄ pieteicÄ“jam tiek sniegta minÄ“tÄ informÄcija, turklÄt iepriekšÄ“jÄs atbildÄ“s uz pieteicÄ“ja informÄcijas pieprasÄ«jumiem Ä€rlietu ministrija nav norÄdÄ«jusi, ka pieteicÄ“ja informÄcijas pieprasÄ«jums vai tÄ izpildes nosacÄ«jumi nav samÄ“rojami ar iestÄdes rÄ«cÄ«bÄ esošajiem resursiem.
Papildus tiesa konstatÄ“, ka pieteicÄ“js jau 2015.gadÄ ir nosÅ«tÄ«jis Ä€rlietu ministrijai lÄ«dzÄ«ga satura informÄcijas pieprasÄ«jumus, par ko viņš ir informÄ“jis sabiedrÄ«bu portÄlÄ www.pietiek.com, norÄdot pamatojumu, kÄpÄ“c viņu interesÄ“ minÄ“to amatpersonu komandÄ“jumi
(https://pietiek.com/raksti/arlietu ministrijai nosutits pieprasijums par rinkevica un dreger a kopÄ“jiem komandÄ“jumiem). ArÄ« 2016.gadÄ pieteicÄ“js Ä€rlietu ministrijai ir nosÅ«tÄ«jis lÄ«dzÄ«ga satura informÄcijas pieprasÄ«jumus un saņēmis prasÄ«to informÄciju un publicÄ“jis uz tÄs pamata izdarÄ«tos secinÄjumus ( http://nra.lv/latviia/186866-dazos-menesos-rinkevica-un-padomnieka- komandeiumi-izmaksaiusi-18-000-eiro.htm). TÄdÄ“jÄdi tiesa secina, ka apmÄ“ram divus gadus Ä€rlietu ministrija ir sniegusi informÄciju attiecÄ«bÄ uz pieteicÄ“ja lÄ«dzÄ«ga satura informÄcijas pieprasÄ«jumiem, taÄu šajÄ lietÄ ir nolÄ“musi atteikt pieteicÄ“jam viņa prasÄ«to informÄciju par minÄ“to Ä€rlietu ministrijas amatpersonu komandÄ“jumiem.
Tiesa secina, ka Ä€rlietu ministrija lÄ“mumÄ ir citÄ“jusi InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma 11.2 panta trešo daļu un AugstÄkÄs tiesas AdministratÄ«vo lietu departamenta spriedumus, taÄu nav norÄdÄ«jusi, kÄ minÄ“tajÄs lietÄs paustÄs atziņas ir piemÄ“rojamas šÄ«s lietas faktiskajiem apstÄkļiem, proti, kÄds konkrÄ“ti nesamÄ“rÄ«gs resursu patÄ“riņš rodas, atbildot uz pieteicÄ“ja informÄcijas pieprasÄ«jumu, it Ä«paši, ja iepriekš ik mÄ“nesi bez iebildÄ“m ir sniegta pieteicÄ“ja pieprasÄ«tÄ informÄcija. Fakts, ka pieteicÄ“js 2016. un 2017.gadÄ ir griezies kopsummÄ ar 42 informÄcijas pieprasÄ«jumiem, tiesas ieskatÄ nav pietiekams pamats informÄcijas atteikumam, jo pieteicÄ“js nodarbojas ar žumÄlistisko darbÄ«bu, kas var ietvert sevÄ« regulÄrus un biežus informÄcijas pieprasÄ«jumus no valsts iestÄdÄ“m, turklÄt, kÄ tiesa to jau norÄdÄ«ja, iepriekš lÄ«dzÄ«ga satura pieteicÄ“ja informÄcijas pieprasÄ«jumi ir apmierinÄti. Tiesas ieskatÄ šajos lietas faktiskajos apstÄkļos pieteicÄ“ja pieprasÄ«tÄs informÄcijas apkopošana un sniegšana par viena mÄ“neša laika posmu nav atzÄ«stama par nesamÄ“rojamu ar iestÄdes rÄ«cÄ«bÄ esošajiem resursiem.
TurklÄt InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma ll.2 panta ceturtÄ daļa nosaka, ka iestÄde var uzaicinÄt privÄtpersonu iestÄdei un privÄtpersonai abpusÄ“ji pieņemamÄ laikÄ iepazÄ«ties ar pieprasÄ«to informÄciju iestÄdÄ“, ja informÄcijas pieprasÄ«jums ir nesamÄ“rÄ«gi apjomÄ«gs vai informÄcijas izsniegšana Ärpus iestÄdes nav iespÄ“jama informÄcijas uzglabÄšanas nosacÄ«jumu dēļ. LÄ“mumÄ nav sniegts pamatojums, kÄdēļ nav bijusi iespÄ“jama InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma ll.2 panta ceturtÄs daļas piemÄ“rošana šajÄ lietÄ, kas varÄ“tu bÅ«t kÄ kompromisa risinÄjums situÄcijÄ, kad informÄcijas pieprasÄ«juma apmierinÄšana prasa samÄ“rÄ lielus iestÄdes resursus.
Ä€rlietu ministrija norÄda, ka tÄ nÄv guvusi apstiprinÄjumu tam, kÄ pieteicÄ“js ir izmantojis lÄ«dz šim iegÅ«to informÄciju, kÄds ir ieguvums sabiedrÄ«bai no šÄda veida informÄcijas pieprasÄ«jumiem. Ä€rlietu ministrijai minÄ“tais liedz pÄrliecinÄties, ka pieteicÄ“js saņemto informÄciju izmanto labÄ ticÄ«bÄ, rÄ«kojoties Latvijas sabiedrÄ«bas interesÄ“s, nevis citos nolÅ«kos.
Tiesa savukÄrt norÄda, ka InformÄcijas atklÄtÄ«bas likums nenosaka pieļaujamos mÄ“rÄ·us, kÄdiem ir izmantojama iegÅ«tÄ vispÄrpieejamÄ informÄcija, turklÄt fakts, ka pieteicÄ“js interpretÄ“ saņemto informÄciju tÄdÄ veidÄ, kas, iespÄ“jams, nav pieņemams Ä€rlietu ministrijas amatpersonÄm, nav tiesisks pamats, lai atteiktos sniegt pieteicÄ“ja pieprasÄ«to informÄciju, pamatojoties uz šaubÄm, vai pieteicÄ“js saņemto informÄciju izmanto labÄ ticÄ«bÄ, rÄ«kojoties Latvijas sabiedrÄ«bas interesÄ“s, nevis citos nolÅ«kos. Viedokļu daudzveidÄ«ba ir demokrÄtiskas valsts neatņemama sastÄvdaļa un tÄ ir aizsargÄjama, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 1. un 1 OO.pantu.
Å…emot vÄ“rÄ minÄ“to, tiesa secina, ka Ä€rlietu ministrija nepamatoti un lÄ«dz ar to prettiesiski ir atteikusies pieteicÄ“jam sniegt sprieduma 9.punktÄ minÄ“to informÄciju.
[12] PieteicÄ“js 2017.gada 2.septembra iesniegumÄ lÅ«dza arÄ« sniegt informÄciju par katru Ä€rlietu ministrijÄ nodarbinÄto personu, kas 2017.gada augustÄ ir saņēmusi prÄ“mijas, novÄ“rtÄ“šanas prÄ“mijas, naudas balvas vai piemaksas Ärpus darba lÄ«gumÄ noteiktÄ ikmÄ“neša atalgojuma un personÄm, kas pieņēmušas lÄ“mumu par šÄdu papildus samaksas piešÄ·iršanu.
Ä€rlietu ministrija atteica minÄ“tÄs informÄcijas sniegšanu, jo minÄ“tajai informÄcijai ir noteikts ierobežotas pieejamÄ«bas statuss, jo tÄs atklÄšana var radÄ«t kaitÄ“jumu valsts un sabiedrÄ«bas interesÄ“m. TÄ ir informÄcija, kas saistÄ«ta ar valsts drošÄ«bu, tÄ ietver nepieciešamo ekonomisko, militÄro, politisko un diplomÄtisko pasÄkumu kopumu, lai nodrošinÄtu Latvijas valsts pastÄvÄ“šanu. ŠÄdas informÄcijas izpaušana var kaitÄ“t Latvijas valsts interesÄ“m, tai skaitÄ ÄrpolitiskajÄm interesÄ“m, ministrijas darbÄ«bai un tÄs nodarbinÄto drošÄ«bai. SaskaÅ†Ä ar ArhÄ«vu likuma 13.panta otrÄs daļas 3.punktu, DiplomÄtiskÄ un konsulÄrÄ dienesta likuma 26.panta otro daļu Ä€rlietu ministrijas centrÄlajÄ aparÄtÄ un pÄrstÄvniecÄ«bÄs radÄ«tajiem dokumentiem ir, kÄ arÄ« Ä€rlietu ministrijas informÄcija sistÄ“mu datiem ir ierobežotas pieejamÄ«bas informÄcija statuss un lÄ«dz ar to nevar tikt sniegta informÄcija nedz par to skaitu, nedz saturu.
Pamatojoties uz InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma 11.panta ceturto daļu, Ä€rlietu ministrija norÄdÄ«ja, ka pieteicÄ“js nav pamatojis ierobežotas pieejamÄ«bas informÄcijas pieprasÄ«jumu un nav norÄdÄ«jis mÄ“rÄ·i, kuram pieprasÄ«tÄ informÄcija tiks izmantota.
Papildus Ä€rlietu ministrija pieteicÄ“ju aicina pieprasÄ«to informÄciju meklÄ“t ministrijas iepriekšÄ“jÄs atbildÄ“s pieteicÄ“jam norÄdÄ«tajos informÄcijas avotos.
[13] Tiesa pÄrbauda, vai Ä€rlietu ministrija pamatoti ir atteikusies sniegt pieteicÄ“jam sprieduma 12.punktÄ minÄ“to informÄciju, uzskatot to par ierobežotas pieejamÄ«bas informÄciju.
[13.1] Ierobežotas pieejamÄ«bas informÄcija saskaÅ†Ä ar InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma 5.panta pirmo daļu ir tÄda informÄcija, kura ir paredzÄ“ta ierobežotam personu lokam sakarÄ ar darba vai dienesta pienÄkumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudÄ“šana šÄ«s informÄcijas rakstura un satura dēļ apgrÅ«tina vai var apgrÅ«tinÄt iestÄdes darbÄ«bu, nodara vai var nodarÄ«t kaitÄ“jumu personu likumiskajÄm interesÄ“m. InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma 5.panta otrajÄ daÄ¼Ä ir dots izsmeļošs uzskaitÄ«jums, kÄdai informÄcijai var tikt piešÄ·irts ierobežotas pieejamÄ«bas statuss. Atbilstoši šÄ panta 1.punktam par ierobežotas pieejamÄ«bas informÄciju uzskatÄma informÄcija, kurai šÄds statuss noteikts ar likumu.
ArhÄ«vu likuma 13.panta otrÄs daļas 3.punkts paredz, ka pieejamÄ«ba tiek ierobežota publiskajiem dokumentiem, kuri radÄ«ti vai saņemti valsts drošÄ«bas iestÄdÄ“s, AizsardzÄ«bas ministrijÄ, Ä€rlietu ministrijÄ, Iekšlietu ministrijÄ, Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojÄ, Valsts prezidenta kancelejÄ, Valsts kancelejÄ vai tiek glabÄti Latvijas NacionÄlajÄ arhÄ«vÄ, kuri satur ar nacionÄlo drošÄ«bu, aizsardzÄ«bu vai ÄrlietÄm saistÄ«tu informÄciju, kuras atklÄšana var radÄ«t kaitÄ“jumu valsts vai sabiedrÄ«bas interesÄ“m. Šiem dokumentiem attiecÄ«gÄs institÅ«cijas vadÄ«tÄjs var noteikt vispÄrÄ“ju 30 gadus ilgu informÄcijas pieejamÄ«bas ierobežojuma periodu.
SaskaÅ†Ä ar DiplomÄtiskÄ un konsulÄrÄ dienesta likuma 26.panta otro daļu diplomÄtiskÄ un konsulÄrÄ dienesta informÄcijai, kuras atklÄšana var radÄ«t kaitÄ“jumu valsts vai sabiedrÄ«bas interesÄ“m vai privÄtpersonu tiesÄ«bÄm un likumiskajÄm interesÄ“m, Ä€rlietu ministrijas valsts sekretÄrs var noteikt vispÄrÄ“ju 30 gadus ilgu informÄcijas pieejamÄ«bas ierobežojuma periodu no informÄcijas radÄ«šanas vai saņemšanas brīža.
Ministrijas 2011.gada 13.oktobra kÄrtÄ«ba Nr.14 „Ä€rlietu dienesta ierobežotas pieejamÄ«bas informÄcijas aprites kÄrtÄ«ba” (turpmÄk - Ä€rlietu ministrijas kÄrtÄ«ba Nr.14) nosaka Ärlietu dienesta ierobežotas pieejamÄ«bas informÄciju un rÄ«cÄ«bu ar šo informÄciju un tÄ attiecas uz Ä€rlietu ministrijas centrÄlo aparÄtu un Latvijas Republikas diplomÄtiskajÄm un konsulÄrajÄm pÄrstÄvniecÄ«bÄm.
[13.2] Tiesa Ä€rlietu ministrijas kÄrtÄ«bas Nr.14 tekstÄ nesaskata tiesÄ«bu normu, kura noteiktu, ka informÄcija par Ä€rlietu ministrijas amatpersonÄm un darbiniekiem piešÄ·irtajÄm prÄ“mijÄm, novÄ“rtÄ“šanas prÄ“mijÄm, naudas balvÄm vai piemaksÄm Ärpus darba lÄ«gumÄ noteiktÄ ikmÄ“neša atalgojuma un personÄm, kas pieņēmušas lÄ“mumu par šÄdu papildus samaksas piešÄ·iršanu, ir uzskatÄma par ierobežotas pieejamÄ«bas informÄciju. Tiesa uzskata par nepamatotu Ä€rlietu ministrijas norÄdÄ«to, ka Ä€rlietu ministrijas kÄrtÄ«ba Nr.14 nosaka ierobežotas pieejamÄ«bas statusu visiem Ä€rlietu ministrijas centrÄlajÄ aparÄtÄ un pÄrstÄvniecÄ«bÄs radÄ«tajiem dokumentiem, jo tiesa konstatÄ“, ka Ä€rlietu ministrijas kÄrtÄ«ba Nr.14 paredz tikai noteiktu dokumentu veidu uzskaitÄ«jumu, attiecÄ«bÄ uz kuriem ir piemÄ“rojams ierobežotas pieejamÄ«bas informÄcijas statuss.
Ä€rlietu ministrija atsaucas uz minÄ“tÄs kÄrtÄ«bas 3.2.6. apakšpunktu, kas paredz, lai nodrošinÄtu Ärlietu dienesta informÄcijas aizsardzÄ«bu, kuras atklÄšana var radÄ«t kaitÄ“jumu valsts vai sabiedrÄ«bas interesÄ“m, tiek noteikts vispÄrÄ“js 30 gadus ilgs informÄcijas pieejamÄ«bas ierobežojuma periods no dokumenta saņemšanas vai radÄ«šanas dienas Ä€rlietu ministrijas informÄcijas sistÄ“mu datiem, tai skaitÄ datubÄzÄ“m. Tiesa savukÄrt uzskata, ka minÄ“tais Ä€rlietu ministrijas kÄrtÄ«bas Nr.14 3.2.6. apakšpunkts nenozÄ«mÄ“, ka jebkurai informÄcijai, kas atrodas elektroniskÄ formÄ jebkurÄ Ä€rlietu ministrijas datubÄzÄ“, automÄtiski tiek ir piešÄ·irts ierobežotas pieejamÄ«bas statuss. InterpretÄ“jot minÄ“to tiesÄ«bu normu sistÄ“miski, ņemot vÄ“rÄ, kÄdai informÄcijai ir noteikta ierobežota pieejamÄ«ba uz 30 gadiem pÄrÄ“jos Ä€rlietu ministrijas kÄrtÄ«bas Nr.14 3.punkta apakšpunktos, tiesa uzskata, ka tÄ ir piemÄ“rojama valsts informÄcijas sistÄ“mu datiem, un no Valsts informÄcijas sistÄ“mu reÄ£istra tiesa konstatÄ“, ka Ä€rlietu ministrijas pÄrziÅ†Ä ir reÄ£istrÄ“ta tikai viena valsts informÄcijas sistÄ“ma - KonsulÄrais reÄ£istrs (https://www.visr.eps.gov.lv/visr/default.aspx?action=2&type=:2), kÄ arÄ« tÄ ir piemÄ“rojama Ä€rlietu ministrijas informÄcijas sistÄ“mÄm un datubÄzÄ“m, kuras satur ar nacionÄlo drošÄ«bu, aizsardzÄ«bu vai ÄrlietÄm saistÄ«tu informÄciju, kuras atklÄšana var radÄ«t kaitÄ“jumu valsts vai sabiedrÄ«bas interesÄ“m.
[13.3] Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 3.panta devÄ«tÄ daļa nosaka, ka valsts vai pašvaldÄ«bas institÅ«cija tÄs mÄjaslapÄ internÄ“tÄ normatÄ«vajos aktos noteiktajÄ kÄrtÄ«bÄ publisko informÄciju par amatpersonu (darbinieku), izņemot šÄ likuma 9. un 10.pantÄ minÄ“tÄs amatpersonas (darbiniekus), atlÄ«dzÄ«bas noteikšanas kritÄ“rijiem un darba samaksas apmÄ“ru sadalÄ«jumÄ pa amatu grupÄm. PlašÄku informÄciju par amatpersonas (darbinieka), kÄ arÄ« šÄ likuma 9. un 10.pantÄ minÄ“to amatpersonu (darbinieku) atlÄ«dzÄ«bu sniedz normatÄ«vajos aktos noteiktajÄ kÄrtÄ«bÄ un apjomÄ. MinÄ“tÄ likuma 9. un 10.pants attiecas uz karavÄ«ru un valsts drošÄ«bas iestÄžu amatpersonu (darbinieku) mÄ“nešalgas apmÄ“ru.
Ministru kabineta 2016.gada 12.aprīļa noteikumu Nr.225 “KÄrtÄ«ba, kÄdÄ tiek publiskota informÄcija par amatpersonu (darbinieku) atlÄ«dzÄ«bas noteikšanas kritÄ“rijiem un darba samaksas apmÄ“ru sadalÄ«jumÄ pa amatu grupÄm" (turpmÄk - Ministru kabineta noteikumi Nr.225) 3.punkts nosaka, ka valsts un pašvaldÄ«bas institÅ«cija (tai skaitÄ ostas pÄrvalde un Latvijas Banka), kapitÄlsabiedrÄ«ba, biedrÄ«ba un nodibinÄjums tÄ«mekļvietnÄ“ publisko informÄciju par amatpersonu (darbinieku) atlÄ«dzÄ«bas noteikšanas kritÄ“rijiem. Publiskojot informÄciju par piemaksÄm, prÄ“mijÄm, naudas balvÄm un sociÄlajÄm garantijÄm, norÄda to veidus, apmÄ“ru un piešÄ·iršanas pamatojumu vai kritÄ“rijus attiecÄ«gajÄ institÅ«cijÄ atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam (t.i., norÄdot piemaksas, prÄ“mijas, naudas balvas vai sociÄlÄs garantijas veidu, tÄs apmÄ“ru un piešÄ·iršanas pamatojumu vai kritÄ“rijus).
No minÄ“tajiem tiesÄ«bu aktiem tiesa secina, ka likumdevÄ“js nav vÄ“lÄ“jies piešÄ·irt informÄcijai par valsts amatpersonu un darbinieku atalgojumu, tai skaitÄ piemaksÄm, prÄ“mijÄm, naudas balvÄm un sociÄlajÄm garantijÄm, to veidiem, apmÄ“ru un piešÄ·iršanas pamatojumu vai kritÄ“rijiem ierobežotu pieejamÄ«bu, gluži otrÄdi, tas ir uzlicis iestÄdei pienÄkumu to publiskot, izņemot karavÄ«ru un valsts drošÄ«bas iestÄžu amatpersonu (darbinieku) atalgojumu. TÄdÄ“jÄdi likumdevÄ“js jau ir izdarÄ«jis apsvÄ“rumus, kuru iestÄžu amatpersonu un darbinieku atalgojuma atklÄšana var radÄ«t kaitÄ“jumu valsts vai sabiedrÄ«bas interesÄ“m, un Ä€rlietu ministrija nav minÄ“to iestÄžu sarakstÄ.
Å…emot vÄ“rÄ minÄ“to, tiesa uzskata, ka Ä€rlietu ministrija prettiesiski ir atteikusies izsniegt pieteicÄ“jam sprieduma 12.punktÄ minÄ“to informÄciju, uzskatot to par ierobežotas pieejamÄ«bas informÄciju.
[14] Tiesa uzskata, pat, ja pieteicÄ“ja pieprasÄ«tÄ informÄcija bÅ«tu uzskatÄma par ierobežotas pieejamÄ«bas informÄciju, pieteicÄ“js ir pamatojis minÄ“tÄs informÄcijas saņemšanas nepieciešamÄ«bu un tÄs izmantošanas mÄ“rÄ·us, 2017.gada 2.septembra iesniegumÄ norÄdot, ka pieprasÄ«tÄ informÄcija viņam ir nepieciešama, lai veicinÄm tiesiskumu valsts pÄrvaldÄ“ un labas pÄrvaldÄ«bas principus.
AugstÄkÄ tiesa 2017.gada 20.aprīļa spriedumÄ lietÄ NT. SKA-463/2017 ir norÄdÄ«jusi, ka InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma 11.panta ceturtajÄ daÄ¼Ä ietvertÄ prasÄ«ba pamatot informÄcijas pieprasÄ«jumu, kÄ arÄ« norÄdÄ«t mÄ“rÄ·i, kuram pieprasÄ«tÄ informÄcija tiks izmantota, nav pašmÄ“rÄ·Ä«ga. TÄs jÄ“ga ir nodrošinÄt, lai iestÄdei bÅ«tu iespÄ“jams izvÄ“rtÄ“t pieprasÄ«tÄs informÄcijas izsniegšanas pieļaujamÄ«bu. LÄ«dz ar to. lemjot par ierobežotas pieejamÄ«bas informÄcijas izsniegšanu, izšÄ·iroša nozÄ«me ir nevis tam. cik detalizÄ“ti attiecÄ«gajÄ informÄcijas pieprasÄ«jumÄ ir norÄdÄ«ts informÄcijas nepieciešamÄ«bas pamatojums, bet gan tam, vai iestÄdei pastÄvošajos apstÄkļos objektÄ«vi ir iespÄ“jams novÄ“rtÄ“t, vai personas informÄcijas pieprasÄ«juma pamatÄ ir likumisku interešu aizsardzÄ«bas nepieciešamÄ«ba, kas prevalÄ“ pÄr interesÄ“m, kuru aizsardzÄ«bai attiecÄ«gÄ informÄcija ir atzÄ«ta par ierobežotas pieejamÄ«bas informÄciju (sal. AugstÄkÄs tiesas 2017.gada 20.aprīļa spriedums lietÄ Ar. SK.4-463/2017 (A420305515) 11.punkts).
Lai arÄ« Ä€rlietu ministrija, lai pamatotu savai viedokli, paskaidrojumos ir atsaukusies uz minÄ“to AugstÄkÄs tiesas spriedumu, tiesa uzskata, ka minÄ“tajÄ tiesas spriedumÄ paustÄ atziņa norÄda uz to, ka lÅ«gumÄ izsniegt ierobežotas pieejamÄ«bas informÄciju nav nepieciešams izvÄ“rsts un detalizÄ“ts ierobežotas pieejamÄ«bas informÄcijas saņemšanas nepieciešamÄ«bas un tÄs izmantošanas mÄ“rÄ·u apraksts, ja no konkrÄ“tÄs lietas konteksta vai faktiskajiem apstÄkļiem ir iespÄ“jams izvÄ“rtÄ“t, vai personas informÄcijas pieprasÄ«juma pamatÄ ir likumisku interešu aizsardzÄ«bas nepieciešamÄ«ba, kas prevalÄ“ pÄr interesÄ“m, kuru aizsardzÄ«bai attiecÄ«gÄ informÄcija ir atzÄ«ta par ierobežotas pieejamÄ«bas informÄciju.
No minÄ“tÄ secinÄms, ka atbildÄ“tÄjai bija jÄzina, ka pieteicÄ“js nav vÄ“rsies Ä€rlietu ministrijÄ ar informÄcijas pieprasÄ«jumu nezinÄmu vai nekonkrÄ“tu mÄ“rÄ·u Ä«stenošanai, jo sabiedrÄ«bai un noteikti arÄ« Ä€rlietu ministrijai ir zinÄms, ka pieteicÄ“js ir žurnÄlists, kurš pÄ“ta valsts lÄ«dzekļu izmantošanas efektivitÄti un regulÄri publicÄ“ savus secinÄjumus šajÄ jomÄ portÄlÄ www.pietiek.com. TÄdÄ“jÄdi tiesa uzskata, ka šÄ«s lietas faktiskajos apstÄkļos ir uzskatÄms, ka pieteicÄ“js ir sniedzis pamatojumu minÄ“tÄs informÄcijas saņemšanas nepieciešamÄ«bai un norÄdÄ«jis tÄs izmantošanas mÄ“rÄ·us.
[15] LietÄ ir arÄ« pÄrbaudÄms, vai pieteicÄ“js sprieduma 12.punktÄ norÄdÄ«to informÄciju var atrast Ä€rlietu ministrijas iepriekšÄ“jÄs atbildÄ“s pieteicÄ“jam norÄdÄ«tajos informÄcijas avotos.
Tiesa konstatÄ“, ka pieteicÄ“js 2017.gada 6.janvÄra, 6.februÄra, 11.marta, 28.aprīļa, 1.jÅ«nija, 8.augusta iesniegumÄ (lietas 21., 30., 35., 45., 50., 61.lapa) ir ietvÄ“ris lÄ«dzÄ«gus lÅ«gumus sniegt informÄciju par Ä€rlietu ministrijas amatpersonu atalgojumu 2016.gadÄ un 2017.gada janvÄrÄ«, februÄrÄ«, aprÄ«lÄ«, maijÄ un jÅ«lijÄ.
Ä€rlietu ministrija, 2017.gada 24.janvÄrÄ«, 17.februÄrÄ«, 28.martÄ, 13.maijÄ, 16.jÅ«nijÄ un 23.augustÄ atbildot uz minÄ“tajiem pieteicÄ“ja informÄcijas pieprasÄ«jumiem, norÄda, ka pieteicÄ“ja pieprasÄ«to informÄciju var sameklÄ“t Ä€rlietu ministrijas internÄ“ta mÄjaslapÄ sadaÄ¼Ä “Budžets”, norÄdot konkrÄ“tas saites (lietas 27., 34., 40., 13., 56., 62.lapa).
Tiesa konstatÄ“, ka minÄ“tajÄs Ä€rlietu ministrijas atbildes vÄ“stulÄ“s norÄdÄ«tajÄ internÄ“ta adresÄ“ www.mfa.gov.lv/aktualitates/budzets (skatÄ«ta 2018.gada 26.janvÄrÄ«) ir atrodams amatpersonÄm izmaksÄtais atalgojums tikai par vienu iepriekšÄ“jo mÄ“neši, kur tabulas veidÄ atspoguļots amatpersonas vÄrds un uzvÄrds, amata nosaukums, izmaksai aprÄ“Ä·inÄtÄ atalgojuma summa ar sadalÄ«jumu - regulÄrais atalgojums un pÄrÄ“jais noteiktais atalgojums.
Interneta adresÄ“ http://www.mfa.gov.lv/images/budzets/Piemaksas prÄ“mijas naudas balvas 2017 publicesanai.pdf (skatÄ«ta 2018.gada 26.janvÄrÄ«) ir atrodama tikai vispÄrÄ“jÄ informÄcija par piemaksÄm, prÄ“mijÄm, naudas balvÄm, sociÄlajÄm garantijÄm un to noteikšanas kritÄ“rijiem Ä€rlietu ministrijÄ, kurÄ norÄdÄ«ti piemaksu vai prÄ“miju veidi un naudas balvas, to apmÄ“ri % no mÄ“nešalgÄm un ministrijÄ noteiktie kritÄ“riji to piešÄ·iršanai.
SavukÄrt internÄ“ta adresÄ“ http://www.mfa.gov.lv/images/budzets/amatu sadalijums dec 2017.pdf (skatÄ«ta 2018.gada 26.janvÄrÄ«) ir arÄ« pieejama tikai vispÄrÄ“jÄ informÄcija par ministrijas amatpersonu un darbinieku mÄ“nešalgas apmÄ“ru sadalÄ«jumÄ pa amatu grupÄm, kurÄ atspoguļots amata nosaukums, mÄ“nešalgas diapazons, amata vietu skaits un vidÄ“jÄ mÄ“nešalga.
No minÄ“tÄ tiesa secina, ka minÄ“tajÄs Ä€rlietu ministrijas vÄ“stulÄ“s norÄdÄ«tajÄs internÄ“ta adresÄ“s nav pieejama pieteicÄ“ja pieprasÄ«tÄ informÄcija, proti, no minÄ“tajÄm internÄ“ta adresÄ“m nav iespÄ“jams noskaidrot, kuras amatpersonas konkrÄ“tajÄ mÄ“nesÄ« ir saņēmušas prÄ“mijas, novÄ“rtÄ“šanas prÄ“mijas, naudas balvas vai piemaksas papildus noteiktajam ikmÄ“neša atalgojumam, kÄds ir minÄ“to izmaksu lielums un izmaksu datums, pamatojums un kura persona ir piešÄ·Ä«rusi attiecÄ«go prÄ“miju, naudas balvu vai piemaksu.
LÄ«dz ar to atzÄ«stams, ka, atsakot pieteicÄ“jam izsniegt pieprasÄ«to informÄciju, atbildÄ“tÄja nepamatoti ir norÄdÄ«jusi uz šÄdas informÄcijas pieejamÄ«bu publiskajÄ telpÄ, jo internÄ“tÄ nav pieejama pieteicÄ“ja pieprasÄ«tÄ informÄcija un tÄdēļ InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma 12.panta trešÄ daļa izskatÄmajÄ gadÄ«jumÄ nevarÄ“ja bÅ«t par pamatu pieprasÄ«tÄs informÄcijas izsniegšanas atteikumam.
[16] Å…emot vÄ“rÄ sprieduma 8.-15.punktos norÄdÄ«to, tiesa secina, ka šajÄ lietÄ pÄrsÅ«dzÄ“tais lÄ“mums, ar kuru Ä€rlietu ministrija atteikusi pieteicÄ“jam sniegt pieprasÄ«to informÄciju, ir prettiesisks un Ä€rlietu ministrijai ir uzliekams pienÄkums trÄ«sdesmit dienu laikÄ no šÄ sprieduma spÄ“kÄ stÄšanÄs dienas izsniegt pieteicÄ“jam 2017.gada 2.septembra iesniegumÄ pieprasÄ«to informÄciju.
[17] IevÄ“rojot, ka tiesa lÄ“mumu ir atzinusi par prettiesisku, tiesai ir pamats izvÄ“rtÄ“t pieteicÄ“ja prasÄ«jumu par morÄlÄ kaitÄ“juma atlÄ«dzinÄjumu.
Latvijas Republikas Satversmes 92.pants noteic, ka nepamatota tiesÄ«bu aizskÄruma gadÄ«jumÄ ikvienam ir tiesÄ«bas uz atbilstÄ«gu atlÄ«dzinÄjumu. AdministratÄ«vi tiesiskajÄs attiecÄ«bÄs tiesÄ«bas uz atlÄ«dzinÄjumu paredz AdministratÄ«vÄ procesa likuma 92.pants un tÄs detalizÄ“ Valsts pÄrvaldes iestÄžu nodarÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzinÄšanas likums (turpmÄk - AtlÄ«dzinÄšanas likums).
SaskaÅ†Ä ar AtlÄ«dzinÄšanas likuma 9.pantu morÄlais kaitÄ“jums šÄ likuma izpratnÄ“ ir fiziskÄs personas ciešanas, kuras tai izraisÄ«jis bÅ«tisks šÄ«s personas tiesÄ«bu vai ar likumu aizsargÄto interešu prettiesisks aizskÄrums.
AtlÄ«dzinÄšanas likuma 11 .panta trešÄ daļa paredz, ka morÄlÄ kaitÄ“juma atlÄ«dzinÄjuma tiesiskais pamats uzskatÄms par pierÄdÄ«tu, ja ir pierÄdÄ«ts fiziskÄs personas tiesÄ«bu vai ar likumu aizsargÄto interešu aizskÄrums. PrivÄtpersonai ir pienÄkums norÄdÄ«t morÄlÄ kaitÄ“juma atlÄ«dzinÄjuma apmÄ“ru.
PieteicÄ“js lÅ«dz atlÄ«dzinÄt morÄlo kaitÄ“jumu, uzliekot pienÄkumu Ä€rlietu ministrijai atvainoties pieteicÄ“jam.
Tiesa uzskata, ka pieteicÄ“jam šajÄ lietÄ ar Ä€rlietu ministrijas prettiesisko lÄ“mumu ir nodarÄ«ts morÄlais kaitÄ“jums, jo pieteicÄ“jam prettiesiski ir liegta Latvijas Republikas Satversmes 100.pantÄ noteikto pamattiesÄ«bu Ä«stenošana, tÄdÄ“jÄdi ir noticis bÅ«tisks personas tiesÄ«bu vai ar likumu aizsargÄto interešu prettiesisks aizskÄrums.
SaskaÅ†Ä ar AtlÄ«dzinÄšanas likuma 14.panta pirmo un ceturto daļu morÄlo kaitÄ“jumu nosaka atbilstoši aizskarto tiesÄ«bu un ar likumu aizsargÄto interešu nozÄ«mÄ«gumam un konkrÄ“tÄ aizskÄruma smagumam, ņemot vÄ“rÄ iestÄdes rÄ«cÄ«bas tiesisko un faktisko pamatojumu un motÄ«vus, cietušÄ rÄ«cÄ«bu un lÄ«dzatbildÄ«bu, kÄ arÄ« citus konkrÄ“tajÄ gadÄ«jumÄ bÅ«tiskus apstÄkļus. Ja tiesa, izvÄ“rtÄ“jot konkrÄ“tÄ gadÄ«juma apstÄkļus, konstatÄ“, ka privÄtpersonas tiesÄ«bu vai ar likumu aizsargÄto interešu aizskÄrums nav smags, morÄlÄ kaitÄ“juma patstÄvÄ«gs vai papildu atlÄ«dzinÄjums var bÅ«t iestÄdes rakstveida vai publiska atvainošanÄs.
IevÄ“rojot minÄ“to, tiesa secina, ka izskatÄmajÄ gadÄ«jumÄ ir pamats apmierinÄt pieteicÄ“ja prasÄ«jumu par morÄlÄ kaitÄ“juma atlÄ«dzinÄjumu, uzliekot par pienÄkumu Ä€rlietu ministrijai rakstveidÄ atvainoties pieteicÄ“jam par tiesÄ«bu aizskÄrumu, kas radies ar ministrijas prettiesiskiem lÄ“mumiem. Tiesas ieskatÄ, saņemot šÄdu rakstveida atvainošanos, pieteicÄ“js gÅ«s pietiekošu morÄlu gandarÄ«jumu par viņa tiesÄ«bu aizskÄrumu.
[18] Atbilstoši AdministratÄ«vÄ procesa likuma 126.panta pirmajai daļai, ja pieteikums pilnÄ«bÄ vai daļēji apmierinÄts, tiesa piespriež no atbildÄ“tÄja par labu pieteicÄ“jam viņa samaksÄto valsts nodevu.
PieteicÄ“js samaksÄjis valsts nodevu 30 euro apmÄ“rÄ (lietas 5.lapa) par pieteikuma iesniegšanu tiesÄ. Å…emot vÄ“rÄ minÄ“to, no atbildÄ“tÄjas piespriežama par labu pieteicÄ“jam viņa samaksÄtÄ valsts nodeva 30 euro.
RezolutÄ«vÄ daļa
Pamatojoties uz AdministratÄ«vÄ procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma 15.panta otro daju AdministratÄ«vÄ rajona tiesa nosprieda
apmierinÄt Lato Lapsas pieteikumu.
AtzÄ«t par prettiesisku Ä€rlietu ministrijas 2017.gada 18.septembra lÄ“mumu Nr.41- 24708, atsakot sniegt Lato Lapsam 2017.gada 2.septembra iesniegumÄ pieprasÄ«to informÄciju.
Uzlikt par pienÄkumu Ä€rlietu ministrijai 30 dienu laikÄ no sprieduma spÄ“kÄ stÄšanÄs dienas sniegt Lato Lapsam viņa 2017.gada 2. septembra iesniegumÄ pieprasÄ«to informÄciju.
Uzlikt par pienÄkumu Ä€rlietu ministrijai 30 dienu laikÄ no sprieduma stÄšanÄs spÄ“kÄ rakstveidÄ atvainoties Lato Lapsam par viņa tiesÄ«bu aizskÄrumu, nesniedzot Lato Lapsam viņa 2017.gada 2.septembra iesniegumÄ pieprasÄ«to informÄciju.
Piespriest no Latvijas Republikas par labu Lato Lapsam (personas kods 160569- 13068) viņa samaksÄto valsts nodevu 30 euro, kas izmaksÄjama Lato Lapsam no Ä€rlietu ministrijas budžeta lÄ«dzekļiem.
Spriedumu var pÄrsÅ«dzÄ“t AugstÄkÄs tiesas AdministratÄ«vo lietu departamentÄ viena mÄ“neša laikÄ no sprieduma sastÄdÄ«šanas dienas, iesniedzot kasÄcijas sÅ«dzÄ«bu AdministratÄ«vÄs rajona tiesas RÄ«gas tiesu namÄ.
Tiesnese (paraksts) T.Jefremova