Iesaki rakstu:

Pašlaik, kad klajā nācis IndriÄ·a Latvieša jaunais romāns „Nāve 2”, Ä“dÄ“jo dienu notikumi, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām tiekot aizturÄ“tām it kā par kukuļa izspiešanu no bÄ“dÄ«gi slavenā miljonāra Andra Ramoliņa un padomju okupācijas kolaboranta Romualda Vonsoviča prāvai nonākot lÄ«dz pirmās instances tiesas spriedumam, ārkārtÄ«gi zÄ«mÄ«gi atbilst romāna „Nāve” pirmajā daļā aprakstÄ«tajam. PublicÄ“jam „Nāves” pirmās daļas kopsavilkuma daļu, kas attiecas uz virkni caurcaurÄ“m izdomātu personāžu - prezidentu Melitu, viņa kancelejas vadÄ«tāju Feikmani, advokātu Vamzoviču, viņa lauleni Pļautmani, Valsts ieņēmumu departamenta vadÄ«tāju Kaunzemi, uzņēmÄ“ju Mazoliņu un žurnālistu Ä€psi.

„Prezidents Egils Melits izsaucis savas kancelejas vadÄ«tāju Andri Feikmani, lai tas atskaitÄ«tos, kā tad veicas ar negodprātÄ«gā okšÄ·era Ata Ä€pša “presÄ“šanu”. Kancelejas direktora – bijušÄ padomju tiesneša un visādi citādi šmucÄ«gu lietu kārtošanas eksperta – stāstÄ«jumā viss ir lieliski: grāmata “Viltnieks” gan diemžēl iznākusi, tur nu neko, taču ar pretkampaņu viss ir bijis kārtÄ«bā, Ä€psim nokārtotais “kolaboracionista” kriminālprocess virzās uz priekšu, arÄ« no nez kur izzagtajiem viņa e-pastiem izspiests viss iespÄ“jamais, šis tas vÄ“l piedzejots klāt, pat okšÄ·erim veltÄ«ta mājaslapa izveidota. Viss ir lie-lis-ki, raportÄ“ Feikmanis, sabiedrÄ«bai ir skaidrs, cik negodprātÄ«gs cilvÄ“ks ir šis Ä€psis.

Kā izrādās, ne gluži tik labas ziņas saistÄ«tas ar valsts arhÄ«vu: Melitu Ä£imenes padomjlaiku emigrācijas lietu oficiāli neviens nav aplÅ«kojis, arÄ« okšÄ·eris ne, un tas nozÄ«mÄ“, ka Ä€psim to piespÄ“lÄ“juši vienÄ«gie, kuri visu pieprasa un saņem bez kādām formalitātÄ“m, – kāda no valsts drošÄ«bas iestādÄ“m. Tas pilnÄ«bā sakrÄ«t ar paša Melita sajÅ«tām – protams, ja aiz muguras stāvÄ“ja “kantoris”, tad tāds Ä€psis varÄ“ja arÄ« nekaunÄ«gi uzstāties pret pašu prezidentu un Nacionālās drošuma padomes vadÄ«tāju. Bet kura no iestādÄ“m tā bija?

Ir pÄ“dÄ“jais laiks pārņemt iniciatÄ«vu, un Melits ir skarbs – Feikmanim jāsaprot, ka šis ir nacionālās drošÄ«bas jautājums, tāpÄ“c precÄ«zi jānoskaidro, ko negodprātÄ«gais Ä€psis plāno un kāds ir otrās grāmatas saturs, arÄ« jātiek skaidrÄ«bā ar arhÄ«vu. Un vispār cilvÄ“kiem, kuri uzstājas pret valsts varu, ir jāizjÅ«t visa tār bardzÄ«ba un taisnÄ«gums! Melits paceļ balsi – mums ir Finanšu izmeklÄ“šanas dienests, Ekonomikas policija, vÄ“l visādas policijas mums ir, un viņi visi nespÄ“j sarÅ«gtināt dzÄ«vi tādam negodprātÄ«gam indivÄ«dam?!

Feikmanis klanās un visam piekrÄ«t, taču viņam ir kas sakāms – izrādās, visus interneta un pārÄ“jos projektus Ä€pša sakarā apmaksājis advokāts Vamzovičs, arÄ« Ä€pša kriminālprocesam iniciators bijis viņš, tāpÄ“c tagad lÅ«dz izdevumu segšanu. Summa nav maza, apmÄ“ram divsimt tÅ«kstošu, un, nedaudz padomājis, Melits liek ataicināt advokātu uz savu JÅ«rmalas rezidenci.

Vamzovičs ir izcili neuzvedÄ«gs tik izcilas personas klātbÅ«tnÄ“ un bez ceremonÄ“šanās pieprasa kompensÄ“t apmÄ“ram trÄ«ssimt četrdesmit tÅ«kstošus, kā Ä«pašu pretimnākšanu piedāvājot tos sadalÄ«t maksājumos lÄ«dz prezidenta pilnvaru beigām. Protams, klāt arÄ« kavÄ“juma procentus, bet no tiem varÄ“tu atteikties, ja Melita kungs parÅ«pÄ“tos par Triju Zvaigžņu ordeni arÄ« viņa dzÄ«vesbiedrei Baibai Pļautmanei, kura taču aktÄ«vi piedalÄ«jusies “Ä€pša projektā”.

Melits novaldās un neizmet nekauņu pa durvÄ«m, bet vienu pasaka skaidri: neizskatās, ka Ä€psis ļoti pārdzÄ«votu visu lÄ«dzšinÄ“jo, tieši otrādi – negodprātÄ«gais indivÄ«ds iet uz priekšu ar jauniem plāniem, nomelno valsts varu atkal un atkal! Ir vajadzÄ«gi jauni pasākumi, un ir jāpieliek punkts visām šÄ«m grāmatām, nomelnojošÄm publikācijām, arhÄ«vu dokumentiem, kas nozÄ«mÄ“ personas datu kriminālu izmantošanu! Punkts, Vamzoviča kungs!

Vamzovičs klanās, tomÄ“r sarunas noslÄ“gumā iepilina indes karoti – viņš, lÅ«k, varot piedāvāt prezidentam dažus arhÄ«vu dokumentus tā Ä£imenes saistÄ«bā, varbÅ«t esot interese. Melits saraujas – ko tad, ja pie šÄ«m nekaunÄ«gajām niecÄ«bām ir nonācis TAS dokuments? Vai tiešÄm bÅ«tu laiks doties uz nepatÄ«kamu sarunu ar Satversmes apsardzÄ«bas biroja direktoru MÄ«zÄ«ti? Taču pa to laiku jau minÄ“tajam Feikmanim ir ienācis prātā jauns plāns.

Izrādās, Vamzoviču Ä£imenes draudzene ir Valsts ieņēmumu departamenta direktore Ieva Kaunzeme, kas advokātam pastāstÄ«jusi, ka pie viņas jau pasen ir kriminālprocess, kurā attālināti figurÄ“ negodprātÄ«gā Ä€pša brālis. Vajag tikai pāris iesniegumu, pāris dienesta ziņojumu, un ar to pietiks, lai procesam pieÄ·ertu klāt arÄ« negodprātÄ«go pilsoni. Un tad!…

Melits lāgā nesaprot, ko sliktu Ä€psim nodarÄ«tu vÄ“l viens kriminālprocess, ja jau pirmo viņš acÄ«m redzami izbauda un izmanto. Taču Feikmanis ir pārliecinošs. Ko mums dod kriminālprocess par naudas atmazgāšanu, kurā figurÄ“ Atis Ä€psis? Visu dod! Visu! Reputācijas sagraušanu! PatiesÄ«bas atklāšanu! VarbÅ«t pat apcietināšanu! KratÄ«šanu, protams, ar mediju iesaisti! Ja to prasmÄ«gi pasniegs sabiedrÄ«bai, sekas bÅ«s graujošas. Un tad beigās spriedums ar mantas konfiskāciju!

Turklāt tas vÄ“l nav viss: Vamzovičs atradis sev jaunu klientu – mežcirtÄ“ju nozares miljonāru Andri Mazoliņu. Tas sadomājis Engures kāpās uzcelt māju un izdarÄ«jis, kā jau visi dara, – palÅ«dzis ierakt Ä«stajā vietā drusku bÅ«vgružu un tad uzdevis tos par vecas mājas pamatiem. Bet kāds nosÅ«dzÄ“jis, un tagad Ä€pša dēļ šim Mazoliņam ir gan kriminālprocess, gan no mājas nekā…

Plāns lÄ«dz ar to ir vienkāršs un skaidrs – Mazoliņš sarakstÄ«s pareizos iesniegumus, kur un kā vajag, to Kaunzeme pateiks priekšÄ. Tā, lai ir pamats rÄ«koties. Ja arÄ« pÄ“c tam nekas neapstiprināsies – kas tur liels, Kaunzemes kundzes dienests kļūdÄ«jās, tā gadās. Turklāt visus izdevumus šoreiz segs Mazoliņš, iespÄ“jams, viņš varÄ“tu apmaksāt arÄ« iepriekšÄ“jos Vamzoviča tÄ“riņus. Viņam naudas ir daudz un arÄ« dulluma pietiek.

Melitam plāns patÄ«k, nelaime tik tā, ka Feikmanis šÄdu lietu organizÄ“šanu lāgā nespÄ“j pavilkt, bet tas jau nekas – galu galā prezidentam ir pašam savs padomnieks, izbijušais Satversmes apsardzÄ«bas biroja priekšnieks, pakalpÄ«gais un iztapÄ«gais Jānis Kožaciņš.

Valsts varai jābÅ«t efektÄ«vai. Tiesiskums nedrÄ«kst kavÄ“ties. JābÅ«t kratÄ«šanām, masveida kratÄ«šanām, tā, lai visi pamana, jābÅ«t arestiem, jābÅ«t apcietināšanas orderiem! Jā, un vÄ“l kam jābÅ«t – valstij ir pilnÄ«gi un precÄ«zi jāzina, ko šie cilvÄ“ki ir plānojuši tālāk! Visi datori, visi datu nesÄ“ji, visi dokumenti! Kožaciņš klanās, klausoties Melita dotajā uzdevumā, bet beigu beigās tomÄ“r paziņo – visu var, bet ir vajadzÄ«gs akcepts no Ä£enerālā prokurora Jura SÅ«kāna.

Tas tÅ«lÄ«t pÄ“c iecelšanas amatā ir šÄ·itis dÄ«vains un nesaprotams putns, taču ātri vien izrādÄ«jies, ka jaunais Ä£enerālais prokurors nevis labi, bet vienkārši izcili saprotas ar justÄ«cijas ministru Jāni Mordānu. Un, protams, kur Mordāns, tur arÄ« viņa saimnieciskie kompanjoni Durašs, Goldmans un ŠmuglÄ«tis ar savām shÄ“mām un kārtojamām lietām.

Sarunai ar SÅ«kānu Melits sagatavojis veselu priekšlasÄ«jumu par tiesiskuma jautājumiem, bet nekas labs no tā nesanāk: Ä£enerālais prokurors visu noklausās kā tāda salta mÅ«mija vai varbÅ«t ledus karaliene, drÄ«zāk jau otrais variants, ņemot vÄ“rā viņa seksuālo gaumi, un beigās lietišÄ·i saka – netÄ“rÄ“sim viens otra laiku, labāk sakiet, ko jums Ä«sti vajag, Melita kungs. Labā ziņa – nekādu Ä«pašu iebildumu pret Melita vajadzÄ«bām SÅ«kānam nav, lai tik Kožaciņa kungs visu organizÄ“. Bet… ir arÄ« slikta ziņa.

Izrādās, SÅ«kāns lÄ«dz ar kabinetu mantojumā saņēmis tajā slepeni veiktus sarunu ierakstus, starp kuriem ir arÄ« iepriekšÄ“jā Ä£enerālā prokurora Melnmeiera tikšanās ar Feikmani un Vamzoviču. Tikšanās, kurā, kā viegli ņirdzÄ«gi ieminas SÅ«kāns, kāds neapdomÄ«gāks tiesÄ«bsargāšanas iestāžu darbinieks varÄ“tu pat saskatÄ«t tirgošanos ar ietekmi, spiediena izdarÄ«šanu uz prokuratÅ«ras iestādÄ“m un ko tik vÄ“l ne.

Melits, protams, mÄ“Ä£ina izlikties, ka neko par to nezina, un SÅ«kāns arÄ« necenšas tÄ“mu turpināt, tikai atskaņo mazu fragmentu no tikšanās laikā Feikmaņa teiktā: “Tu domā – visa pasaule beidzas ar Moišas dÄ“lu? Ka mums – tu taču saproti, par ko runa, – ir tik svarÄ«gi, vai viņu beigās izdrāž vai ne? Nu lai taču izdrāž arÄ«…”

Egils Moišas dÄ“ls klausās un jÅ«t, kā zem kājām paveras zeme. Nevienam šajā pasaulÄ“ nevarÄ“ja uzticÄ“ties. Nevienam.”