Iesaki rakstu:

Nesen izlasÄ«ju Valsts kontroles mājaslapā publicÄ“to rakstu "Zemes uzmÄ“rÄ«šana: nepietiekama nozares uzraudzÄ«ba vairo kļūdas Kadastra datos" par Valsts kontroles revÄ«zijas ziņojumu "Vai valstÄ« tiek Ä«stenota efektÄ«va uzraudzÄ«ba pār zemes kadastrālās uzmÄ“rÄ«šanas pakalpojumu sniegšanu". VÄ“los padalÄ«ties ar savu nelielo pieredzi un viedokli par zemes mÄ“rniecÄ«bas nozari.

Laika periodā no 08.11.2016. lÄ«dz 12.02.2018. strādāju mÄ“rniecÄ«bas uzņēmuma SIA "Latvijasmernieks.lv", Liepājas birojā. Mans amats bija "mÄ“rnieka palÄ«gs". Pamatā biju piesaistÄ«ts zemes kadastrālās uzmÄ“rÄ«šanas darbiem, un lielākoties visus darbus veicu kopā ar otru mÄ“rnieka palÄ«gu, kurš uzņēmumā strādāja jau 10 gadus.

UzmÄ“rot zemes vienÄ«bas robežas un situāciju dabā, ļoti bieži uzmÄ“rÄ«to datu precizitāte neatbilda noteikumos noteiktajai, nepieciešamajai precizitātei. Kā saprotu, šÄdā gadÄ«jumā attiecÄ«gie mÄ“rÄ«jumi bÅ«tu jāpārmÄ“ra, bet tā vietā mÄ“rÄ«jumu datos manuāli tika veikti labojumi precizitātes rādÄ«tājos, lai rezultātā dokumentācijā viss izskatās atbilstoši noteikumiem. Protams, robežpunkti ik pa laikam tika pārmÄ“rÄ«ti otrreiz, ja kļūda bija dramatiski liela, bet situācijas mÄ“rÄ«jumi ļoti reti tika precizÄ“ti dabā.

Mērījumu datos tika arī manuāli dzēsti mērījumi, kuri bija "lieki", un arī radīti mērījumi (pierakstīti), kuri dabā nemaz nav veikti.

Lai robežas konfigurācija atbilstu normatÄ«vajiem aktiem, lai robežpunkti iekļautos normatÄ«vos noteikto koordināšu kļūdu ietvaros un neradÄ«tu robežu neatbilstÄ«bas situāciju, vai arÄ« situācijā, kad dabā tika konstatÄ“ti kādi robežpunkti, kuri radÄ«tu robežu neatbilstÄ«bas situāciju, - robežzÄ«mes dabā tika pārvietotas, aizvietotas ar jaunām robežzÄ«mÄ“m vai arÄ« radÄ«tas jaunas robežzÄ«mes. Kā saprotu, robežzÄ«mju pārvietošana dabā neietilpst mÄ“rnieka palÄ«ga pienākumos, bet man tas bija jādara, ja gribÄ“ju kaut ko nopelnÄ«t. Bieži vien tie bija ļoti smagi krustakmeņi vai caurules, kuras ar spÄ“ku bija jāizrauj no zemes. Lieki teikt, ka mugura par to nebija pateicÄ«ga. MÄ“rniecÄ«bas dokumentos tas viss tika atrakstÄ«ts tādÄ“jādi, ka dabā ir konstatÄ“tas lÄ«dz šim nezināmas robežzÄ«mes, vai arÄ« ka robežzÄ«mes dabā nav saglabājušÄs. Dokumentos viss tika sakārtots tā, it kā robežzÄ«me, kuru tikko pārlikām vai ielikām, tur bÅ«tu atradusies mūžīgi. Cik saprotu - kaut kas no šÄ«m darbÄ«bām ir pieļaujams un kaut kas arÄ« nav.

Dažos gadÄ«jumos netika uzmÄ“rÄ«tas uz zemes vienÄ«bas esošÄs bÅ«ves (biežāk tie bija veci pamati, gruveši, koka šÄ·Å«Å†i vai sausās tualetes), ja tām bija grÅ«ti piekļūt, piemÄ“ram, mežā. Citos gadÄ«jumos kolÄ“Ä£im (kurš arÄ« ir tikai mÄ“rnieka palÄ«gs) vienkārši šÄ·ita, ka nevajag uzmÄ“rÄ«t. Dažreiz bÅ«ves netika uzmÄ“rÄ«tas, lai zemes Ä«pašniekam uz zemes vienÄ«bas Nekustamā Ä«pašuma valsts kadastra informācijas sistÄ“mā neparādÄ«tos bÅ«ves, kurām nav noskaidrotas Ä«pašuma tiesÄ«bas. Vienreiz, kad mÄ“rÄ«jām pašvaldÄ«bai piederošus Ä«pašumus, pašvaldÄ«bas zemes lietu speciāliste teica, lai neuzmÄ“rām kādas bÅ«ves, jo viņai bÅ«s grÅ«ti tās "legalizÄ“t". Tad arÄ« nemÄ“rÄ«jām. Vienreiz pašvaldÄ«bas zemes lietu speciālists teica, lai Ä“kai norādām citu lietošanas veidu, nekā tas ir realitātÄ“. Tā arÄ« izdarÄ«jām. ŠÄdas darbÄ«bas neapšaubāmi ir pretrunā ar mÄ“rniecÄ«bas jomu regulÄ“jošo normatÄ«vo aktu prasÄ«bām.

Cita starpā, vienreiz, kad braucām mÄ“rÄ«t kādas pašvaldÄ«bas pasÅ«tÄ«tus objektus, tad kolÄ“Ä£is ieminÄ“jās, ka šajā pašvaldÄ«bā strādā ļoti labs zemes lietu speciālists, kurš uzņēmumam “izkārto” daudzus pašvaldÄ«bas pasÅ«tÄ«jumus. Vai tad pašvaldÄ«bām vienmÄ“r nav jāveic iepirkums šÄdiem pakalpojumiem? Jebkurā gadÄ«jumā, es nebrÄ«nÄ«tos par favorÄ«tismu no pašvaldÄ«bu puses, jo attiecÄ«bas starp pašvaldÄ«bu pārstāvjiem un mÄ“rniekiem likās vairāk nekā starp labiem draugiem, nevis lietišÄ·iem darÄ«jumu partneriem.

RasÄ“jot situācijas plānos zemes vienÄ«bas lietošanas veidus, lietošanas veidu kontÅ«ras tika pielāgotas tam, lai plāns izskatÄ«tos pārskatāms, nevis maksimāli atbilstu mÄ“rniecÄ«bas datiem. PiemÄ“ram, krÅ«mu platÄ«bas kontÅ«ras tika pavilktas garākas vai mazākas, lai plānā neveidotos pārāk liela sadrumstalotÄ«ba ar zemes lietošanas veidu kontÅ«rām. MÄ“rniecÄ«bas dati attiecÄ«gi tika pielāgoti vai radÄ«ti ne no kā, lai izskatÄ«tos it kā dabā tā arÄ« bÅ«tu. Vienā gadÄ«jumā uz klienta zemes vienÄ«bas atradās lapu koku mežs, bet klients teica, ka nākotnÄ“ vÄ“las to izcirst, un, lai nerastos problÄ“mas, to meža kontÅ«ru plānā norādÄ«ja kā "KrÅ«mi".

Kā saprotu, sertificÄ“tam mÄ“rniekam obligāti jāierodas uz robežu saskaņošanu dabā zemes kadastrālās uzmÄ“rÄ«šanas procesa ietvaros. Tā tas notika ļoti reti. Ikdienas prakse bija tāda, ka uz robežu saskaņošanu devās mÄ“rnieka palÄ«gi, kuri nav sertificÄ“tas personas. Lielākoties visas zemes kadastrālās uzmÄ“rÄ«šanas darbÄ«bas veica mÄ“rnieka palÄ«gi, kas, manuprāt, nav Ä«sti likumÄ«gi. Tā rezultātā mÄ“rnieks parakstÄ«ja dokumentus (robežplānu, situācijas plānu, apgrÅ«tinājumu plānu, robežu apsekošanas, atjaunošanas un noteikšanas aktus) par robežām, kuras viņš dabā nemaz nav redzÄ“jis. Man arÄ« radās jautājums par to, vai mÄ“s vispār drÄ«kstÄ“jām pārvietoties pa un caur visiem nekustamajiem Ä«pašumiem, pa kuriem mÄ“s pārvietojāmies, lai veiktu mÄ“rniecÄ«bas darbus. Pieļauju, ka sertificÄ“ts mÄ“rnieks ir tiesÄ«gs pārvietoties caur nekustamajiem Ä«pašumiem, nesaskaņojot to ar Ä«pašnieku. Bet, kā jau minÄ“ju, pamatā visus mÄ“rniecÄ«bas darbus veica mÄ“rnieka palÄ«gi un nevienam neprasÄ«jām atļauju pārvietoties pa vai caur kādu Ä«pašumu, tajā skaitā arÄ« tad, ja iekļūšana Ä«pašumā bija apzÄ«mÄ“ta ar aizlieguma zÄ«mÄ“m, norobežota ar barjeru vai žogu.

Veicot zemes kadastrālās uzmÄ“rÄ«šanas darbÄ«bu, bÅ«tu jāuzmÄ“ra tikai tās robežzÄ«mes, kuras dabā ir atrodamas un ir izveidotas atbilstoši normatÄ«vo aktu prasÄ«bām. Ja kāda robežzÄ«me dabā nav atrodama, tad kadastrālās uzmÄ“rÄ«šanas darbÄ«ba bÅ«tu jāpārtrauc un jāatsāk tikai tad, kad nekustamā Ä«pašuma Ä«pašnieks robežzÄ«mi dabā ir atjaunojis. Tā tas nekad nenotika. Ja kāda robežzÄ«me dabā nebija saglabājusies, tā tika izveidota tajā pašÄ mirklÄ« un uzmÄ“rÄ«ta. Īpašniekam tika piekodināts, lai uzrok kupicu, jo mÄ“rnieks ir atbildÄ«gs par to, lai robežplānā norādÄ«tais robežpunkta nostiprinājuma veids atbilstu realitātei. Sagatavotie zemes vienÄ«bas plāni ir jāiesniedz attiecÄ«gajā pašvaldÄ«bā izvÄ“rtÄ“šanai, pirms tie tiek iesniegti Valsts zemes dienestā reÄ£istrÄ“šanai Nekustamā Ä«pašuma valsts kadastra informācijas sistÄ“mā. PašvaldÄ«bas zemes lietu speciālistam bÅ«tu jāpārliecinās par to, ka plānos norādÄ«tā informācija atbilst patiesÄ«bai un tikai tad jāparaksta. Ja tas tā notiktu, netiktu parakstÄ«ta lielākā daļa plānu, jo reti kad zemes Ä«pašnieki izveidoja kupicas, kaut gan plānā ir norādÄ«ts, ka robežpunkts ir nostiprināts ar kupicu.

MÄ“rnieks (kurš ir sertificÄ“ta persona) un uzņēmuma vadÄ«ba par šÄdu darba veidu ir informÄ“ti, tādēļ iesākumā man šÄ·ita, ka tā šim darba procesam arÄ« ir jānotiek. Bet, padomājot divreiz, saprotu, ka augstāk uzskaitÄ«tās procedÅ«ras Ä«sti neatbilst normatÄ«vajos aktos noteiktajai kārtÄ«bai.

PÄ“c tam visi šie mÄ“rniecÄ«bas dati un dokumenti tiek iesniegti Valsts zemes dienestā izvÄ“rtÄ“šanai un reÄ£istrÄ“šanai Nekustamā Ä«pašuma valsts kadastra informācijas sistÄ“mā. Bet kā gan  viņi var objektÄ«vi izvÄ“rtÄ“t, ja kaut kas ir pierakstÄ«ts, kaut kas ir radÄ«ts ne no kā? Dokumenti ir sakārtoti tā, lai atbilstu visām normatÄ«vo aktu prasÄ«bām un, izvÄ“rtÄ“jot tikai dokumentus, viss izskatÄ«sies pareizi. Daudzi mÄ“rniecÄ«bā strādājoši cilvÄ“ki agrāk paši ir strādājuši Valsts zemes dienestā un otrādi. Cik gan objektÄ«vi var kontrolÄ“t šos procesus, ja izvÄ“rtÄ“jamo dokumentu iesniedzÄ“js ir gluži kā tavs labākais draugs? Katrā ziņā, mans iespaids par šo nozari ir tāds, ka Nekustamā Ä«pašuma valsts kadastra informācijas sistÄ“ma nav tas resurss, uz kura vajadzÄ“tu balstÄ«t jebkādu politiku vai plānošanu saistÄ«bā ar nekustamo Ä«pašumu.

ParalÄ“li tam visam bija situācijas ar "papildu ienākumiem". Visam procesam pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir jānotiek tā, ka ierodas klients, kuram vajag mÄ“rniecÄ«bas pakalpojumu. Tiek sastādÄ«ts lÄ«gums par veicamajiem darbiem un aprÄ“Ä·inātas aptuvenās darbu izmaksas, kurām vÄ“l pieskaita PVN. Klients samaksā daļu no paredzamās kopÄ“jās summas kā priekšapmaksu, un tad mÄ“s veicam savu darbu. Kad darbs ir paveikts, klients samaksā atlikušo summu un saņem visus savus dokumentus. TomÄ“r ļoti bieži bija situācijas, kad klienti nevÄ“lÄ“jās nekādus oficiālus dokumentus. Viņiem vajadzÄ“ja, lai mÄ“rnieks ierodas dabā un parāda, kur atrodas zemes vienÄ«bas robežas, jo robežpunkti, nezināmu iemeslu dēļ, dabā nav saglabājušies. Tad netika sastādÄ«ti nekādi lÄ«gumi. MÄ“s ieradāmies pie klienta, veicām robežpunktu ierādÄ«šanu, un klients samaksāja skaidrā naudā, pretÄ« nesaņemot ne čeku, ne kvÄ«ti - neko. Samaksa bija atkarÄ«ga no robežpunktu daudzuma. VidÄ“ji tādās situācijās klients šÄ·Ä«rās no kādiem  EUR 40. ArÄ« es dažas reizes esmu piedalÄ«jies šÄdos neoficiālos pakalpojumos, bet, cik nopratu, bez manis tas notika vÄ“l biežāk, jo tehniski to var izdarÄ«t arÄ« viens cilvÄ“ks (un tad nav jādalās ar peļņu). Kad jautāju, vai tā drÄ«kst darÄ«t, atbilde bija: "Kaut kā vajag kruÄ·Ä«ties.” Kā saprotu, šÄda rÄ«cÄ«ba ir pretlikumÄ«ga, vÄ“l jo vairāk tādēļ, ka mÄ“rnieka palÄ«gs nemaz nedrÄ«kst patstāvÄ«gi veikt nekādas mÄ“rniecÄ«bas darbÄ«bas, taču arÄ« sertificÄ“tais mÄ“rnieks piekopa šÄdu praksi. Ja par šÄ«m "papildu peļņas iespÄ“jām" ir jāiekasÄ“ PVN, tad, manuprāt, garām valsts kasei aiziet lielas summas. Cik varÄ“ju noprast, šÄda prakse tiek piekopta visos mÄ“rniecÄ«bas uzņēmumos. Ja tas tā ir, tad nenomaksātā PVN apjoms ir milzÄ«gs. Bet tas ir tikai zemes kadastrālās uzmÄ“rÄ«šanas pakalpojums. MÄ“rniecÄ«bas uzņēmumi sniedz arÄ« citus mÄ“rniecÄ«bas pakalpojumus. Tajos gan es praktiski nepiedalÄ«jos, bet, cik varÄ“ju noprast, arÄ«, sniedzot citus pakalpojumus, nereti tiek apietas oficiālās pakalpojumu apmaksas procedÅ«ras. ŠÄdu nelikumÄ«gu pakalpojumu dēļ tika slÄ“gts uzņēmuma birojs Bauskas pilsÄ“tā. Pārāk daudzie neoficiālie pakalpojumi radÄ«ja situāciju, kad uzturÄ“t Bauskas biroju palika ekonomiski neizdevÄ«gi.

Divas reizes es ar otru mÄ“rnieka palÄ«gu braucu uz Liepājas ostu, kur bÅ«vÄ“ja angāru. Angāra bÅ«vniekiem viņi bija snieguši oficiālu inženierÄ£eodÄ“ziskās mÄ“rniecÄ«bas pakalpojumu, taču bÅ«vniecÄ«bas procesā radās nepieciešamÄ«ba pÄ“c atkārtotas pakalpojuma saņemšanas. Tajos gadÄ«jumos netika sastādÄ«ti nekādi lÄ«gumi. MÄ“s ar otru mÄ“rnieka palÄ«gu aizbraucām uz objektu, izdarÄ«jām darbu un saņēmām skaidrā naudā katrs pa  EUR 10,  bet, kā jau sacÄ«ju, šÄda prakse tiek piekopta mÄ“rniecÄ«bas nozarÄ“ kopumā.

VÄ“l viena papildu peļņas situācija bija, kad klients pÄ“c zemes kadastrālās uzmÄ“rÄ«šanas vÄ“lÄ“jās, lai kāds izveido arÄ« kupicas. Mans kolÄ“Ä£is sarunāja ar viņu par atlÄ«dzÄ«bu to izdarÄ«t. Cik saprotu, mÄ“s šÄdu pakalpojumu nemaz nedrÄ«kstÄ“jām sniegt. To dara komersanti, kuri oficiāli sniedz šÄda veida pakalpojumus, nemaz nerunājot par to, ka šeit arÄ« samaksa tika izsniegta "uz rokas" skaidrā naudā. Cik varÄ“ja noprast, mans kolÄ“Ä£is ar mÄ“rnieku šÄdus pakalpojumus agrāk ir snieguši regulāri.

PieminÄ“šanas vÄ“rta ir arÄ«  situācija ar degvielu. Nobrauktais attālums ar dienesta auto tika fiksÄ“ts speciālā veidlapā, kurā arÄ« aprÄ“Ä·ināja patÄ“rÄ“to degvielas daudzumu, bet, manipulÄ“jot ar skaitļiem, panāca to, ka veidlapā degvielas bāka ir tukša, kaut gan realitātÄ“ bāka pa pusei bija pilna. Nākošajā degvielas uzpildes reizÄ“ veidlapā ieraksta, ka pielej pilnu bāku, kaut gan pielej tikai pusi, jo puse jau ir iekšÄ. Otru pusi ielej kanniņā un iepilda savā personÄ«gajā auto. Un par degvielu, protams, maksā uzņēmums. Tā laikam ir tā "kruÄ·Ä«šanās".

Birojā mÄ“rniekam bija dators un mÄ“rnieka palÄ«gam bija dators, kuros bija visas darbam nepieciešamās datorprogrammas, bet mÄ“rnieka palÄ«ga datorā pati svarÄ«gākā programma (datorizÄ“tās projektÄ“šanas programma MicroStation) bija tikai "skatÄ«šanās režīmā". Tas nozÄ«mÄ“ja, ka rasÄ“jumus varÄ“ja atvÄ“rt un aplÅ«kot, bet tajos nevarÄ“ja veikt nekādas izmaiņas. Tas bija tādēļ, ka par šÄ«m programmām uzņēmums maksāja abonÄ“šanas maksu programmas izplatÄ«tājam,  un lai bÅ«tu mazāk jāmaksā,  mÄ“rnieka palÄ«ga datoram šÄ« programma bija uzlikta ierobežotu tiesÄ«bu apjomā. IespÄ“jams, mÄ“rnieka palÄ«gam nav nemaz tiesÄ«bas rasÄ“t plānus un tādēļ bija pieņemts šis lÄ“mums? Tā kā realitātÄ“ mÄ“rnieka palÄ«gs tāpat kā mÄ“rnieks rasÄ“ja plānus un palÄ«dzÄ“ja sagatavot visus nepieciešamos dokumentus, viņš bija paņēmis darbam savu personÄ«go portatÄ«vo datoru, kurā bija šÄ«s programmas nelegāla versija. Ä»oti iespÄ“jams, ka tajā datorā bija arÄ« citas nelegālas programmas. ŠÄ« iemesla dēļ portatÄ«vo datoru pieslÄ“dza iekšÄ“jam biroja tÄ«klam tikai uz brÄ«di, lai savienotu ar printeri un izdrukātu kādu plānu. VÄ“l birojā atradās trešais stacionārais dators. Oficiāli tas jau bija norakstÄ«ts, bet kolÄ“Ä£i to paturÄ“ja, jo tajā bija datu izlādes programma, kura nepieciešama, lai konvertÄ“tu un lejupielādÄ“tu datorā mÄ“rÄ«jumu datus no mÄ“rniecÄ«bas instrumentu datu uzkrājÄ“ja. ŠÄ« programma bija novecojusi, tāpat kā mÄ“rniecÄ«bas instrumenti, ar kuriem mÄ“s ikdienā strādājām. ŠÄ« programma darbojās tikai "Windows 7" vidÄ“, kura bija pieejama tikai šinÄ« vecajā datorā. ParalÄ“li tam, šajā datorā bija arÄ« nelegāla datorizÄ“tās projektÄ“šanas programma MicroStation un, iespÄ“jams, vÄ“l kādas nelegālas programmas. ArÄ« šis dators nebija pievienots kopÄ“jam tÄ«klam, jo baidÄ«jās, ka programmas izplatÄ«tāji var pieÄ·ert, ka tiek izmantota nelegāla programmas versija. Tā esot noticis kādā citā birojā, un uzņēmums bijis spiests maksāt soda naudu.

ArÄ« mÄ“rniecÄ«bas instrumenti, ar kuriem mÄ“s strādājām, nebija paši jaunākie. Datu uzkrājÄ“ji ik pa laikam mÄ“dza “uzkārties”, pazuda dati un kopumā tie darbojās ļoti lÄ“ni un bija stipri nolietoti. Pie tam mÄ“rnieka palÄ«gam pašam nācās tos remontÄ“t tad, kad ar tiem atgadÄ«jās kaut kas nopietnāks, jo sÅ«tÄ«t uz servisu bija dārgi un laikietilpÄ«gi. Turklāt dažiem no tiem vairs netiek ražotas rezerves daļas un komponentes, un programmatÅ«ra sen jau kā netika atjaunināta.

Darba drošÄ«bai netika pievÄ“rsta ne mazākā uzmanÄ«ba. PiemÄ“ram, mÄ“rot ceļa malā, bÅ«tu uz ceļa, noteiktā attālumā, jāizliek brÄ«dinoši konusi, kas netika darÄ«ts. MÄ“rot mežā, cik sapratu no jokiem, bÅ«tu jānÄ“sā aizsargÄ·ivere. Tāpat ikdienā bija visu dienu jānÄ“sā smagi un neparocÄ«gi mÄ“rniecÄ«bas instrumenti un palÄ«glÄ«dzekļi bez piemÄ“rotām somām vai palÄ«gierÄ«cÄ“m. Viss tika sastÅ«Ä·Ä“ts kaut kādā nelielā, nepiemÄ“rotā plecu somā, kā rezultātā dienas beigās sāpÄ“ja pleci un mugura. Kad ieminÄ“jos reÄ£ionālās nodaļas vadÄ«tājam, ka vajag iegādāties piemÄ“rotu muguras somu aprÄ«kojuma pārnÄ“sāšanai, viņš tikai pasmÄ“jās par manu ieteikumu. Saprotams, ka darba drošÄ«bas instrukcija, stājoties darba tiesiskajās attiecÄ«bās, arÄ« netika sniegta, kaut gan parakstÄ«ties par to vajadzÄ“ja. Tāpat, stājoties darba attiecÄ«bās, teica, ka pÄ“c pārbaudes laika varÄ“s iegādāties veselÄ«bas apdrošināšanu, - es nostrādāju gadu un trÄ«s mÄ“nešus, un neviens man tādu iespÄ“ju tā arÄ« nepiedāvāja. No cita darbinieka arÄ« uzzināju, ka ir iespÄ“ja saņemt korporatÄ«vo mobilā telefona pieslÄ“guma pakalpojumu, kas bÅ«tiski samazinātu sarunu izmaksas, taču arÄ« to uzņēmuma vadÄ«ba man nepiedāvāja, kaut gan pārÄ“jiem darbiniekiem tas bija. VÄ“lāk uzzināju, ka caur korporatÄ«vā pieslÄ“guma pakalpojumu iespÄ“jams iegādāties jaunu mobilo telefonu par samazinātu cenu. Kā sapratu, daudzi uzņēmumā izmantoja šÄdu iespÄ“ju, bet es par to uzzināju tikai pašÄs beigās no cita biroja darbinieka. ArÄ« darba apģērbs un darba aizsardzÄ«bas lÄ«dzekļi netika izsniegti. VienÄ«gā pretÄ«mnākšana no uzņēmuma puses bija tā, ka uzņēmums reizi gadā atmaksāja naudu  EUR 30 apmÄ“rā par iegādātiem darba zābakiem. Protams, ļoti bÅ«tu noderÄ“jis kompetenta speciālista padoms par to, kādi tieši darba zābaki ir nepieciešami, ņemot vÄ“rā darba specifiku. Tā vietā gada laikā nomainÄ«ju vairākus zābaku pārus, par ko kolÄ“Ä£is tikai pasmÄ«kņāja - sak: "Tie iepriekšÄ“jie jau tev nebija nekādi". Turklāt kolÄ“Ä£i bija iemanÄ«jušies šmaukties arÄ« ar šo. Nopirka lÄ“tus zābakus pa  EUR 10, bet šo čeku uzņēmumam neiesniedza. Tā vietā pie paziņas, kuram ir darba preču veikals, sapirka krāsu aerosolus un vÄ“l dažas darbam nepieciešamas lietas un palÅ«dza, lai čekā norāda, ka ir iegādāti “darba zābaki" EUR 30 apmÄ“rā. To čeku iesniedza uzņēmumam un saņēma naudas atmaksu par it kā iegādātiem darba zābakiem.

Darba procesā, strādājot kopā ar kolÄ“Ä£i, bieži vien mÄ“s strādājām pārmÄ“rÄ«gi ātrā tempā, lai pÄ“c iespÄ“jas vairāk padarÄ«tu un nebija laika pat atpÅ«sties, paÄ“st pusdienas vai padzert Å«deni. Bieži bija dienas, kad vienÄ«gās Ä“dienreizes un padzeršanās reizes sanāca no rÄ«ta brokastÄ«s un pÄ“c tam vÄ“lu vakarā, kad pārrados mājās no darba. Tā pat, ļoti bieži bija situācijas, kad bija jāstrādā vairāk kā astoņas stundas dienā. Īpaši vienā gadÄ«jumā, kad kolÄ“Ä£is bija slims un mani salika strādāt kopā ar citu mÄ“rnieka palÄ«gu no Skrundas. Man vairākus rÄ«tus nedēļā bija jābrauc viņam pakaļ no Liepājas uz Skrundu un tad uz objektu. Vakarā jānogādā viņš mājās un tad jābrauc atpakaļ uz biroju.

Tā pat pieminÄ“šanas vÄ“rts ir fakts, ka dienās, kad kādam kolÄ“Ä£im bija dzimšanas diena, vai bija kāds cits iemesls, tad darba telpās, darba laikā tika rÄ«kotas "pasÄ“dÄ“šanas", kuru laikā tika lietots arÄ« alkohols. Un pÄ“c tam kolÄ“Ä£i sÄ“dās savās automašÄ«nās, lai brauktu mājās. Citreiz alkohols nelielā daudzumā tika lietots arÄ« bez jebkāda redzama iemesla.

MÄ“rniecÄ«bas procesā mÄ“s lietojām oranžās krāsas aerosolus, lai iezÄ«mÄ“tu vietas, kuras jāsaskata no attāluma. Kad krāsas flakoni bija tukši, tad kolÄ“Ä£i viņus vienkārši izmeta kaut kur dabā. Protams, ja blakus neatradās citi cilvÄ“ki. Ja man rokā palika tukšs krāsas flakons, es to ieliku somā un vÄ“lāk izmetu atkritumu urnā. Ja to ievÄ“roja kolÄ“Ä£i, tad par šÄdu rÄ«cÄ«bu izpelnÄ«jos izsmieklu. Bieži gadÄ«jās, ka, uzstādot mÄ“rniecÄ«bas instrumentus, skata leņķim priekšÄ ir koki un krÅ«mi, kā arÄ«, lai no attāluma varÄ“tu saskatÄ«t uzmÄ“rāmo punktu, vajadzÄ“ja sagatavot garus mietiņus, kuriem nokrāsoja vienu galu spilgtā krāsā. LÄ«dz ar to ikdienā uzmÄ“rÄ«šanas vajadzÄ«bām mÄ“s nocirtām kokiem zarus, nocirtām krÅ«mus un dažreiz pat veselus kokus, neatkarÄ«gi no tā, vai tā bija privātas vai juridiskas personas, pašvaldÄ«bas vai valsts zeme. Bija arÄ« pāris reizes, kad dabā uzgājām nesprāgušus kara laika lādiņus. Pirmajā reizÄ“ es izteicu domu, ka vajadzÄ“tu ziņot policijai, jo nekad iepriekš dabā nebiju ar tādu lietu saskāries. Uz šo ierosinājumu saņēmu kolÄ“Ä£u izsmieklu. KopÄ«giem spÄ“kiem viņi mani atrunāja no šÄdas rÄ«cÄ«bas, jo tas bÅ«šot ilgs process un no tā neesot jÄ“gas. Vienreiz ar kolÄ“Ä£i pārrunājām šo tÄ“mu, un viņš stāstÄ«ja ļoti senu gadÄ«jumu, kad kādā skolnieku talkas laikā šÄds lādiņš ir detonÄ“jis, un bÄ“rni gājuši bojā. Viņš teica, ka tādas lietas viņā izraisot smieklus. Vienreiz kolÄ“Ä£is izmeta upÄ“ plastmasas dzÄ“riena pudeli. Pildot mÄ“rnieka palÄ«ga pienākumus, mÄ“s apsekojām ļoti daudz zemes vienÄ«bas un Ä«pašumus. RedzÄ“jām daudz degradÄ“tu teritoriju, gruvešus, atkritumus un nelegālu bÅ«vniecÄ«bu. Dažās vietās ievÄ“rojām neapsegtas kanalizācijas lÅ«kas, kuras, jo Ä«paši ziemas laikā, praktiski nav pamanāmas un rada lielu bÄ«stamÄ«bu. Es vienreiz ieminÄ“jos, ka, iespÄ“jams, mums vajadzÄ“tu par tādām vietām ziņot (jo Ä«paši par vaļējām kanalizācijas lÅ«kām) kādai iestādei, lai mudinātu šÄdas vietas sakopt un padarÄ«t drošÄkas, uz ko, protams, saņēmu kolÄ“Ä£u izsmieklu par savu apzinÄ«gumu. Šis punkts ir svarÄ«gs tādēļ, lai uzsvÄ“rtu, cik nihilistiska attieksme šiem cilvÄ“kiem bija pret dabu un, lÄ«dz ar to, Latvijas zemi.

Strādājot kopā ar otru mÄ“rnieka palÄ«gu, viņš ik pa laikam dalÄ«jās ar savām zināšanām par cilvÄ“kiem un vietām, kur notiek dažādas pretlikumÄ«gas darbÄ«bas. Tas, protams, nepārsteidz, jo šajā darbā sanāk apsekot ļoti daudz dažādu vietu un kontaktÄ“ties ar ļoti dažādiem cilvÄ“kiem, un uzzināt ‘’visu par visiem’’. PiemÄ“ram, reiz pie kādas pamestas dzelzceļa stacijas viņš teica, ka šeit no garāmbraucoša vilciena met ārā kannas ar zagtu degvielu, kur lÄ«dzzinātāji tās savāc. Vai arÄ« viņš zināja stāstÄ«t, kurā vietā nelegāli tirgo automašÄ«nas, kurās mājās tirgo nelegālu alkoholu un kurš cilvÄ“ks garāžā kolekcionÄ“ nesprāgušus kara laika lādiņus. Tā pat, es pieļauju, viņš varÄ“tu daudz zināt par pašvaldÄ«bu darbinieku, iespÄ“jamām, negodprātÄ«gām darbÄ«bām. Kad prasÄ«ju, kādēļ viņš par tādām lietām neziņo atbildÄ«gām iestādÄ“m, viņš tikai paņirgājās par manu naivumu un teica, ka visi to jau tāpat zinot, visiem ir vienalga un, ka viņu šÄdas lietas uzjautrinot.

Lai spilgtāk uzsvÄ“rtu kolÄ“Ä£u un jo Ä«paši otra mÄ“rnieka palÄ«ga attieksmi pret likumu, svarÄ«ga nianse bija arÄ« automašÄ«nas vadÄ«šanas kultÅ«ra. Pamatā dienesta automašÄ«nu vadÄ«ja kolÄ“Ä£is. Atļautais braukšanas ātrums ikdienā tika pārsniegts visur un vienmÄ“r. Braukšanas maniere bija ļoti agresÄ«va, jo Ä«paši situācijās, kad bija jāsteidzas nokļūt objektā noliktajā laikā. Izņēmums bija vietas, kur, iespÄ“jams, varÄ“tu dežurÄ“t ceļu policijas patruļas vai kur atrodas fotoradari. Uzbraucot uz nomaļākiem grants ceļiem, man šÄ·ita, ka esmu nonācis autorallija mašÄ«nā un piedalos sacÄ«kstÄ“s. Pa grants ceļiem bieži nesāmies ar ātrumu, kurš pārsniedz 110 km/h. KolÄ“Ä£is, protams, bija ļoti pieredzÄ“jis autovadÄ«tājs, bet tas brīžiem likās par traku.

VÄ“l viens nozÄ«mÄ«gs faktors bija savstarpÄ“jās attiecÄ«bas un attieksme pret klientu. No pirmās dienas, kad sāku strādāt šajā firmā, attieksme no kolÄ“Ä£iem, jo Ä«paši mana tiešÄ kolÄ“Ä£a (otrs mÄ“rnieka palÄ«gs) bija visai atbaidoša. Pamatā sajÅ«ta bija tāda, ka es viņiem esmu apgrÅ«tinājums, kas bÅ«tÄ«bā tā arÄ« bija, jo no praktiskās mÄ“rniecÄ«bas neko nesapratu, un viņiem par manis apmācÄ«šanu neviens neko nepiemaksāja. LÄ«dz ar to sanāk tā, ka ar savu nezināšanu, ienākot darba procesā, drÄ«zāk esmu kā apgrÅ«tinājums, ne ieguvums. Par to kolÄ“Ä£is man ik dienas atgādināja, Ä«paši uzsverot un izceļot manas kļūdas, paņirgājoties par to, ka nevaru atcerÄ“ties kādu niansi no kāda objekta vai vienkārši par to, ka kaut ko nesaprotu vai nezinu, kā izdarÄ«t (labi zinot, ka nekad iepriekš neesmu strādājis mÄ“rniecÄ«bā). Kā arÄ« izdomāja visādas dÄ«vainas iesaukas, kurās mani dÄ“vÄ“t. LÄ«dzÄ«ga attieksme bija arÄ« pret klientiem. Lielāko daļu klientus kolÄ“Ä£i ikdienā mÄ“dza aprunāt un pat lietot lamu vārdus, lai viņus raksturotu. Saprotams, ne jau klientu klātbÅ«tnÄ“. TiklÄ«dz klients bija izgājis pa durvÄ«m, tā sākās viņa zākāšana un pat ņirgāšanās. Ja klienti dzirdÄ“tu, kā viņi tika izsmieti, es garantÄ“ju, tas uzņēmums sen jau bÅ«tu bankrotÄ“jis. Kopumā ņemot, klientu apkalpošanas kultÅ«ra, manuprāt, bija ļoti zemā lÄ«menÄ«. No otras puses, kolÄ“Ä£i aprunāja arÄ« viens otru, kad otrs nebija tuvumā. LÄ«dz ar to var secināt, ka tāda, gluži vienkārši, ir to cilvÄ“ku morālā stāja un brieduma pakāpe. Nemaz nerunājot par to, ka mans kolÄ“Ä£is mÄ“dza "grābstÄ«ties" gar abām biroja darbiniecÄ“m un regulāri izteikt visādas seksuāli uzmācÄ«gas replikas. Es tiešÄm nesaprotu, kāpÄ“c viņas pacieta tādu attieksmi. Turklāt viņš ļoti lielÄ«jās ar savām mÄ«las dÄ“kām, pārstāstot gultas lietas gandrÄ«z lÄ«dz katrai niansei, izprašÅ†Äja citus par viņu gultas lietām un dalÄ«jās savā viedoklÄ« par sieviešu lomu sabiedrÄ«bā un attiecÄ«bās ļoti izvirtušÄ un zemiskā manierÄ“. Jo Ä«paši viņš lepojās ar to, ka veiksmÄ«gi apvieno dzÄ«vošanu kopā ar savu pašreizÄ“jo dzÄ«vesbiedreni un mÄ«las dÄ“ku ar kādu citu sievieti, par kuru viņa dzÄ«vesbiedrene it kā nenojaušot. BÅ«tÄ«bā, strādājot kopā ar šo cilvÄ“ku, brīžiem sāka rasties bažas par viņa garÄ«gās veselÄ«bas stāvokli un to, vai atrasties viņam blakus vispār ir droši, jo, par katru sÄ«kumu, viņš ļoti ātri aizsvilās zvÄ“rÄ«gās dusmās, uzvedās ļoti izaicinoši un, brīžiem, pat agresÄ«vi. Viņam ļoti patika ņirgāties par cilvÄ“kiem un pazemot apkārtÄ“jos. Bieži vien dusmās viņš mÄ“dza triekt priekšmetus no visa spÄ“ka pret zemi, kliegt, rupji lamāties un divas reizes pat iesita man pa kāju ar dÅ«ri.

Darba laikā mÄ“rniecÄ«bas uzņēmumā radās iespaids, ka šÄ« nozare ir pilnÄ«gi nekontrolÄ“ta un atstāta novārtā. CilvÄ“ki, kuri strādā šajā nozarÄ“, ir vienaldzÄ«gi pret dabu, citiem cilvÄ“kiem un valsti. IespÄ“jams, šÄdas problÄ“mas bÅ«tu mazāk, ja nozarÄ“ strādātu tikai speciālisti ar atbilstošÄm izglÄ«tÄ«bām. Atbilstoša izglÄ«tÄ«ba šajā birojā bija tikai man un mÄ“rniekam (Zemes ierÄ«cÄ«ba). Otram mÄ“rnieka palÄ«gam nebija nekādas specializÄ“tas izglÄ«tÄ«bas, kaut gan realitātÄ“ viņš darÄ«ja to pašu, ko dara sertificÄ“ts mÄ“rnieks.

Man radās iespaids, ka mÄ“rnieks ir kaut kas lÄ«dzÄ«gs brÄ«vmāksliniekam, kuram kaut kā jālavierÄ“ starp normatÄ«vo aktu prasÄ«bām, klienta vÄ“lmÄ“m un, pats galvenais, vajadzÄ«bai nopelnÄ«t - pÄ“c iespÄ“jas ātrāk un vairāk. Galvenais bija dzÄ«šanās pÄ“c peļņas, jo maksāja tikai par padarÄ«to. Nebija "cietās algas". LÄ«dz ar to, ienākot nozarÄ“ jaunam un nepieredzÄ“jušam darbiniekam, ļoti grÅ«ti nopelnÄ«t, jo ir sarežģīti saprast, kā strādāt. VidÄ“ji mÄ“nesÄ« alga sanāca aptuveni  EUR 312 pÄ“c nodokļu nomaksas. Neskatoties uz to, ka darba intervijā reÄ£ionālās nodaļās vadÄ«tājs teica, ka alga bÅ«šot ap EUR 500 pÄ“c nodokļu nomaksas.

Savukārt sadarbÄ«ba ar Valsts zemes dienestu ir kā teātris, jo es tiešÄm nesaprotu, ko var izvÄ“rtÄ“t, sēžot pie galda birojā un skatoties dokumentus, kuros tieši tāpat daudz kas ir radÄ«ts pie galda birojā!?

Kā jau minÄ“ju, es neesmu pilnÄ«gi pārliecināts, ka visas augstāk minÄ“tās situācijas ir pretrunā normatÄ«vo aktu regulÄ“jumam, taču domāju, ka lielākā daļa ir. Visas augstāk minÄ“tās lietas es novÄ“roju, nostrādājot tikai gadu un trÄ«s mÄ“nešus. Iedomājieties, kādas lietas varÄ“tu pastāstÄ«t mani kolÄ“Ä£i, kuri tur strādā jau gadus desmit. Uzņēmuma vadÄ«ba un visi darbinieki zina, par visām augstāk aprakstÄ«tajām situācijām un uzskata, ka tā šai nozarÄ“ arÄ« ir jāstrādā. LÄ«dz ar ko vÄ“los Ä«paši uzsvÄ“rt, ka, pÄ“c visa spriežot, augstāk aprakstÄ«tās problÄ“mas tiek piekoptas nozarÄ“ kopumā, ne tikai manā bijušajā darba vietā.

Viss, ko es vÄ“los, ir dzÄ«vot sakārtotā, tiesiskā un attÄ«stÄ«tā valstÄ«, kurā cilvÄ“ki var dzÄ«vot drošÄ«bā, paļāvÄ«bā vienam uz otru un patiesā  uzticÄ«bā valstij un lÄ«dzcilvÄ“kiem. VÄ“l jo vairāk, vÄ“los, lai šÄda valsts tiktu nodota nākošajām paaudzÄ“m.

Paldies par veltīto laiku!

Gata ŠÄ¼Å«kas karikatÅ«ra no la.lv