Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Šveices jurista RÅ«dolfa Meroni netieši uzturÄ“tā un kontrolÄ“tā interneta vietne BNN, kuru viņa vārdā pārrauga un atbilstoši viņa norādÄ«jumiem vada kādreizÄ“jā NeatkarÄ«gās RÄ«ta AvÄ«zes galvenā redaktore Ilona KlinšÄne-BÄ“rziņa, ir publicÄ“jusi apjomÄ«gu apkopojumu par tÄ“mu – kaitnieks Ainārs Šlesers. Pietiek šodien pārpublicÄ“ šo interesanto rakstu.

Oligarhu sarunās, valstiska lÄ«meņa korupcijas skandālos iesaistÄ«tais Ainārs Šlesers septiņus gadus nav rādÄ«jies Latvijas politikā pÄ“c neveiksmÄ«gā starta Saeimas vÄ“lÄ“šanās. Tagad viņš nācis klajā ar plāniem «sakārtot valsti», un, iespÄ“jams, viņš cer uz tautas «Ä«so atmiņu», kas apvienojumā ar neapmierinātÄ«bu ar esošo varu ļautu atgriezties politikā.

PersonÄ«gā šofera dÄ“ls ielikts augstā amatā, kur pelna tÅ«kstošus, Nila Ušakova iekārtošana RÄ«gā, milzÄ«ga tiesvedÄ«ba ar Ryanair, par ko valsts tagad maksā ievÄ“rojamu sodu, un, protams, slavenās oligarhu sarunas - tas viss un vÄ“l Šlesera dzÄ«ves gājumā.

Pats Šlesers teica, ka jaunie vairs nezina, kas ir Ainārs Šlesers, tādēļ portāls BNN dod nelielu ieskatu tajā, kāpÄ“c viņš savās pÄ“dÄ“jās vÄ“lÄ“šanās saņēma 1,18% vÄ“lÄ“tāju balsu vien un kas viņš tāds ir, - lai jaunie zina, kas ir Ainārs Šlesers!

Oligarhu sarunas

Viens no sabiedrÄ«bā populārākajiem notikumiem Šlesera dzÄ«ves gājumā ir bÄ“dÄ«gi slavenās oligarhu sarunas. Valsts nozagšana, mediju kontrole, sabiedrÄ«bas domas ietekme, varas izmantošana savtÄ«gās interesÄ“s - tas viss parādās sarunās, ko publiskoja izdevums Ir. Sodu gan neviens nesaņēma, jo parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijā «iegadÄ«jās» vairāki cilvÄ“ki, kas saistÄ«ti ar to pašu «oligarhu trio» - Aivaru Lembergu, Andri ŠÄ·Ä“li un Aināru Šleseru. Taču jāatgādina, ka sarunas ritÄ“ja arÄ« par to, kā Ä«stajos amatos ielikt savus cilvÄ“kus, lai lietas ritÄ“tu vajadzÄ«gajā virzienā.

Sarunas publiskoja izdevuma Ir Å¾urnālisti, tajās figurÄ“ja vairāk nekā 20 cilvÄ“ku, starp tiem arÄ« «oligarhu trio» un daļa tā laika ministru.

Eksprezidents Valdis Zatlers teica, ka oligarhu lietā noklausÄ«tās sarunas viesnÄ«cā RÄ«dzene ir autentiskas, turklāt toreizÄ“jais politiÄ·is Ainārs Šlesers apgalvojis, ka viņam Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ir informators.

Savukārt bijušais laikraksta Diena galvenais redaktors Guntis Bojārs stāstÄ«jis, kā ar sabiedrÄ«bas viedokli centušies manipulÄ“t Aivars Lembergs, Ainārs Šlesers un Andris ŠÄ·Ä“le. Bojārs atklāj: «Viesturs Koziols, kuram piederÄ“ja laikraksta Diena akcijas, uzsauca mani pie sevis kabinetā un teica: «Ko jÅ«s tur rakstāt lejā? Man te Lembergs zvana, lamājas piecstāvÄ«gajos un prasa, ko jÅ«s tur darāt.»»

«Äªstie» cilvÄ“ki - Ä«stajos amatos

SabiedrÄ«ba par atklātÄ«bu «Delna» skaidro, kā, bÅ«dams satiksmes ministrs, ministrijas padotÄ«bas iestāžu vadÄ«bas amatos Šlesers bÄ«dÄ«ja «savus» cilvÄ“kus. Žurnālisti to ir salÄ«dzinājuši ar astoņkāji, kura taustekļi lÄ“ni piezÄ«dušies uzņēmumu vadÄ«bai un sÅ«c naudu. Pats Šlesers publiski apstiprināja, ka viņam bija svarÄ«gi, lai amatos bÅ«tu cilvÄ“ki, kuriem viņš var uzticÄ“ties. Lai nonāktu ienesÄ«gajos amatos, netika prasÄ«ta atbilstoša izglÄ«tÄ«ba vai pieredze nozarÄ“.

VIens no spilgtākajiem notikumiem bija tas, ka AS Pasažieru vilciens valdÄ“ tika iecelts Šlesera šofera dÄ“ls Kaspars Upenieks, kuram nebija ne attiecÄ«gas pieredzes, ne izglÄ«tÄ«bas, lai strādātu ar mārketinga jautājumiem monopoluzņēmumā. Atalgojums par darbu šajā padomÄ“ bija 4 000 latu (5 690 eiro) mÄ“nesÄ«. Šis gadÄ«jums izraisÄ«ja skaļu rezonansi sabiedrÄ«bā ne vien atalgojuma dēļ, bet arÄ« tādēļ, ka iepriekš Šlesera komandas cilvÄ“ki bija izplatÄ«juši nepatiesu informāciju, ka K.Upeniekam ir izglÄ«tÄ«ba un pieredze mārketingā.

Turklāt jau iepriekš izskanÄ“jis bija arÄ« cits fakts, ka pirms tam arÄ« pats šoferis, K.Upenieka tÄ“vs E.Upenieks bija ieguvis padomes locekļa amatu Latvijas autoceļu uzturÄ“tājā ar 900 latu (1 280 eiro) lielu mÄ“nešalgu. Šo amatu E.Upenieks pameta pÄ“c izskanÄ“jušÄs kritikas plašsaziņas lÄ«dzekļos. K.Upenieks savu amatu zaudÄ“ja pÄ“c tam, kad nomainÄ«jās satiksmes ministri, stāsta Delna.

LÄ«dzÄ«gi straujš «karjeras kāpums» bija novÄ“rojams arÄ« citiem ar Šleseru saistÄ«tiem cilvÄ“kiem. PiemÄ“ram, viņa padomnieks, preses sekretārs Lauris Dripe laika gaitā kļuva par Latvijas Valsts Radio un TelevÄ«zijas centra vadÄ«tāju, padomes priekšsÄ“dÄ“tāju Elektronisko sakaru direkcijā un Valsts informācijas tÄ«klu aÄ£entÅ«ras padomÄ“. Šleseram tuvu stāvoši cilvÄ“ki vienlaikus nonākuši pat vairākās padomÄ“s. Šajā ziņā viens no lÄ«deriem ir Dainis Liepiņš, kurš 2008.gadā Satiksmes ministrijas padotÄ«bas uzņēmumos un RÄ«gas brÄ«vostā nopelnÄ«ja gandrÄ«z 110 000 latu (156 515 eiro).

Jānorāda, ka gana Ä“rti krÄ“sli ir bijuši arÄ« RÄ«gas lidostā, kur bez Šlesera komandas cilvÄ“kiem, bijušajiem LTV darbiniekiem, nonākusi arÄ« Šlesera partijas biedra, ekspremjera Godmaņa meita, kura ir lidostas ārÄ“jo sakaru vadÄ«tāja. Starp pietuvinātajām personām, kuras ieņem vai ieņēma virkni politiski ieceltu amatu ar Satiksmes ministriju saistÄ«tos uzņēmumos laikraksts Diena min Krišjāni Peteru, Lauri Dripi, Ingu Pelšu, Reinholdu Pelšu, Jāni MaršÄnu, Natāliju Džeinu MaršÄni, Arni Pļaviņu, Gunti Maču, UÄ£i Magoni u.c.

Digitālās televīzijas lieta

Turpinot tematu par «uzticamiem cilvÄ“kiem» svarÄ«gos amatos, jāatzÄ«mÄ“, ka digitālās televÄ«zijas lietā netika ierosināts kriminālprocess pret ŠÄ·Ä“li un Šleseru, kaut arÄ« viņu vārdi figurÄ“ja lietā. Taču, nomainoties Ä£enerālprokuroram, lieta tika ierosināta. Un tajā pašÄ dienā Šlesers paziņoja par vÄ“lmi atgriezties politikā, lai «sakārtotu to bardaku», kas ir Latvijas valstÄ«.

Kriminālprocesā par iespÄ“jamām nelikumÄ«bām digitālās televÄ«zijas ieviešanā prokuratÅ«ra bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsÅ«dzÄ«ba uzrādÄ«jusi par krāpšanu lielā apmÄ“rā. Šajā kriminālprocesā arÄ« uzlikts arests Šlesera uzņēmumu daļām.

Digitālās televÄ«zijas lietas iztiesāšana sākās 2007.gadā un lÄ«dz spriedumam pagāja 12 gari gadi. Tajā iesaistÄ«ti lÄ“rums apsÅ«dzÄ“to, kurus 2019.gadā atzina par vainÄ«giem krāpšanā, taču 2021.gada vasarā Augstākā tiesa atcÄ“la notiesājošo spriedumu vairākiem apsÅ«dzÄ“tajiem.

Ryanair sāga - lieli zaudÄ“jumi valstij 

VÄ“l viens no «Šlesera mantojumiem» Latvijai ir zaudÄ“tā prāva pret Ryanair. Īru lidsabiedrÄ«ba Ryanair uzvarÄ“ja lidostu RÄ«ga Starptautiskajā šÄ·Ä«rÄ“jtiesā, un lidostai jāsamaksā vairāk nekā pusotrs miljons eiro.

2004.gada 23.jÅ«lija lÄ«gums Ryanair garantÄ“ja zemas apkalpošanas maksas – par katru pasažieri lidostai tā maksāja četrus ar pusi eiro, bet par katras Ryanair lidmašÄ«nas virszemes apkalpošanu lidosta 500 eiro vietā drÄ«kstÄ“ja iekasÄ“t vienu eiro.

Šis ekskluzÄ«vais lÄ«gums bija spÄ“kā arÄ« 2012.gadā, kad lidosta ieviesa jaunu drošÄ«bas nodevu pasažieriem. Ryanair jauno nodevu atteicās maksāt un uzskatÄ«ja, ka tas ir agrāk noslÄ“gtā lÄ«guma pārkāpums, tāpÄ“c lidsabiedrÄ«ba vÄ“rsās pret lidostu šÄ·Ä«rÄ“jtiesā Londonā un uzvarÄ“ja.

ŠÄda vienošanās ar Ryanair tika noslÄ“gta pÄ“c toreizÄ“jā satiksmes ministra Aināra Šlesera rÄ«kojuma. TiesvedÄ«bas materiālos minÄ“ts, ka lidostas vadÄ«ba pretojusies vairākiem lÄ«guma nosacÄ«jumiem, taču Šlesers politiski iejaucies. Viņš personÄ«gi Ryanair pārstāvjiem apsolÄ«jis, ka valsts apmaksās lielu daļu pakalpojumu, ja vien pārvadāto pasažieru skaits daudzkārt kāps.

Šlesera mājas bÅ«vniecÄ«ba: no mÅ«su kabatas?

2014.gadā raidÄ«jums De facto ziņoja, ka Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policija šobrÄ«d izmeklÄ“ kriminālprocesu, kas sākts par iespÄ“jamu pievienotās vÄ“rtÄ«bas nodokļa izkrāpšanu, ceļot uzņēmÄ“ja un politiÄ·a Aināra Šlesera māju. ŠÄ« lieta tika izdalÄ«ta no KNAB izmeklÄ“tās tā dÄ“vÄ“tās oligarhu lietas, pastāvot aizdomām, ka ceļot Šlesera māju, iespÄ“jams, no valsts izkrāpti vismaz 200 000 eiro, stāstÄ«ja LTV raidÄ«jumā De facto.

Divi politiÄ·i cietumā, Šlesers tikai stāvÄ“jis blakus - JÅ«rmalgeita

VÄ“l kāds pavÄ“rsiens Šlesera dzÄ«ves gājumā ir JÅ«rmalgeita. To, protams, arÄ« jaunieši neatceras. Tā pati ElÄ«na Didrihsone, kura pārstāvot jauno paaudzi Šlesera partijā, visticamāk, sakot cÄ“lu uzrunu partijas dibināšanas pasākumā, nezināja par šo skandālu. Tas saistÄ«ts ar 20 000 eiro liela kukuļa piedāvāšanu JÅ«rmalas domes deputātam Ilmāram Ančānam, lai viņš 2005.gada 18.martā paredzÄ“tajā domes sÄ“dÄ“ atbalstÄ«tu Jura Hlevicka kandidatÅ«ru pilsÄ“tas mÄ“ra amatam. Ančāns par notikušo ziņoja KNAB, kas arestÄ“ja vairākas personas.

PlašÄku sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bu skandāls ieguva gadu vÄ“lāk, kad Latvijas TelevÄ«zijas (LTV) raidÄ«jumā De facto tika publicÄ“tas lietā iesaistÄ«to personu, tostarp toreizÄ“jā satiksmes ministra Aināra Šlesera un bijušÄ Ministru prezidenta Andra ŠÄ·Ä“les telefonsarunas, atklājot viņu lÄ«dzdalÄ«bu noziegumā. 2007.gada 23.martā Zemgales apgabaltiesa piesprieda piecu gadu cietumsodu divām lietā iesaistÄ«tajām personām: Jurim Hlevickim un Germanam Milušam.

RÄ«gas domes atdošana Ušakovam

VÄ“rts arÄ« atgādināt Šlesera «ieguldÄ«jumu» RÄ«gas domÄ“. Kad 2009.gadā Saskaņas centrs ar Nilu Ušakovu priekšgalā guva vislielāko balsu skaitu, ar viņu uz vienu roku sametās toreizÄ“jā Šlesera partija LPP/LC. Kopš tā laika RÄ«gā valdÄ«jusi «Ušakova Ä“ra», ko iezÄ«mÄ“ skandāli ar RÄ«gas satiksmi, korupciju un, galu galā, Ušakova atstādināšanu no mÄ“ra pienākumiem.

Amatu pārbīde Rīgas brīvostas valdē

2010.gada oktobra sākumā saskaņā ar izmeklÄ“tāja pieņēmumu toreizÄ“jais politiÄ·is Ainārs Šlesers, bÅ«dams ieinteresÄ“ts, lai RÄ«gas brÄ«vostas valdes priekšsÄ“dÄ“tāja amatā tiktu iecelts Andris Ameriks, piedāvājis Ventspils mÄ“ram Aivaram Lembergam, ka viņš panāks Lembergu interesÄ“joša lÄ«guma noslÄ“gšanu starp RÄ«gas brÄ«vostas pārvaldi un SIA Mediju nams.

Par to Šlesers esot lÅ«dzis Lembergu, izmantojot savu sociālo stāvokli, prettiesiski ietekmÄ“t valsts amatpersonas darbÄ«bu, proti, RÄ«gas brÄ«vostas valdes priekšsÄ“dÄ“tāja vietnieku Viesturu Silenieku, lai viņš RÄ«gas brÄ«vostas valdes 2010.gada 7.oktobra sÄ“dÄ“ nobalso par Amerika iecelšanu brÄ«vostas valdes priekšsÄ“dÄ“tāja amatā. Savukārt Lembergs pieņēmis šo labumu un prettiesiski ietekmÄ“jis Viesturu Silenieku, sākotnÄ“ji uzskatÄ«ja KNAB.

ŠobrÄ«d aktuālie plāni par koncertzāles Latvija bÅ«vniecÄ«bu

Ar ekspremjera Andra ŠÄ·Ä“les Ä£imeni cieši saistÄ«ts uzņēmums gatavs valstij dāvināt zemi koncertzāles bÅ«vei Andrejostā. Taču tā nav labdarÄ«ba - Ä£imenei bÅ«ve ļoti nepieciešama, lai beidzot šeit sāktu attÄ«stÄ«t nekustamos Ä«pašumus, kuros ieguldÄ«ti vismaz 25 miljoni eiro. IzvÄ“lÄ“ties Andrejostu pirmais ministrijai ieteicis toreizÄ“jais RÄ«gas mÄ“rs Nils Ušakovs, 2019.gadā rakstÄ«ja žurnāls Ir un Re:Baltica.

Re:Baltica noskaidroja, ka pirmo reizi Andrejostas versiju 2018. gada beigās KultÅ«ras ministrijai kā iespÄ“jamo variantu piedāvājis tobrÄ«dÄ“jais RÄ«gas mÄ“rs Nils Ušakovs (S). Ja valsts un pašvaldÄ«ba izbÅ«vÄ“s apsolÄ«to infrastruktÅ«ru Andrejsalā, iegÅ«s arÄ« blakus esošie Ä«pašumi, raksta žurnāls. Ir vÄ“rts valstij atdot zemi, ko paši savulaik izpirka no RÄ«gas, ja pretÄ« saņem labiekārtotu apkārtni ar Ä“rtu piekļuvi Daugavai, iztaisnotu ielu un visoptimistiskākajā scenārijā pat tramvaju.

Tas maksās miljonus, kurus ieguldÄ«s nodokļu maksātāji, bet ŠÄ·Ä“les Ä£imene pÄ“c ilgas gaidÄ«šanas beidzot varÄ“s sākt attÄ«stÄ«t Andrejsalas nekustamo Ä«pašumu biznesu. Tā vÄ“rtÄ«ba tuvā nākotnÄ“ bÅ«šot 500 miljoni eiro - tā RÄ«dzenes oligarhu sarunās pirms desmit gadiem lielÄ«jās Šlesers. Viņš tagad oficiāli ir ŠÄ·Ä“les Ä£imenes biznesa partneris un kopÄ«gi saimnieko Andrejsalā.

Skaļi saukļi un zemi reitingi

ŠobrÄ«d Šlesers pie mikrofona skaļi mÄ“tājas ar saukļiem, kas jo Ä«paši uzrunā vakcinācijas pret Covid-19 pretiniekus. Tāpat viņš savā pulkā vāc tradicionālās Ä£imenes aizstāvjus, izmantojot kristÄ«go retoriku, kas acÄ«mredzot uzrunājusi Kristus pasaulei vadÄ«tāju Mārci JencÄ«ti, ElÄ«nu Didrihsoni un citus.

Šlesers un citi partiju, kas šobrÄ«d aug kā sÄ“nes rudenÄ«, veidotāji arÄ« cÄ«tÄ«gi izmanto to, ka cilvÄ“ki ir noguruši no pašreizÄ“jās valsts vadÄ«bas, kas nevieš skaidrÄ«bu par to, kā bÅ«s. Jaunās partijas gan arÄ« mÄ“tājas ar skaistiem saukļiem par to, ka «mÄ“s visu mainÄ«sim», taču konkrÄ“ta plāna nav.

Kā un kāpÄ“c Šlesers aizgāja no politikas (vismaz oficiāli)? Tauta viņu vienkārši neievÄ“lÄ“ja. 10.Saeimā viņa partija ieguva tikai astoņas vietas parlamentā. Tad toreizÄ“jais Valsts prezidents Valdis Zatlers atstādināja Saeimu. 11.Saeimas ārkārtas vÄ“lÄ“šanās Šlesera Reformu partija LPP/LC nepārvarÄ“ja 5% barjeru. ArÄ« 12.Saeimas vÄ“lÄ“šanās viņš ieguva tikai 1,18% vÄ“lÄ“tāju atbalstu.

MÄ“s dzÄ«vojam demokrātiskā valstÄ«, tādēļ ikvienam Latvijas pilsonim ir iespÄ“ja izvÄ“lÄ“ties, ko pārstāvÄ“t, par ko balsot, taču katram vajadzÄ“tu arÄ« nopietni izvÄ“rtÄ“t, kas ir tie «grābekļi», uz kuriem nekāpt divreiz.

Novērtē šo rakstu:

0
0