Meroni aicina atskatīties vēsturē – lai arī jaunie zina, kas ir Šlesers
PIETIEK · 14.09.2021. · Komentāri (0)Šveices jurista RÅ«dolfa Meroni netieši uzturÄ“tÄ un kontrolÄ“tÄ interneta vietne BNN, kuru viņa vÄrdÄ pÄrrauga un atbilstoši viņa norÄdÄ«jumiem vada kÄdreizÄ“jÄ NeatkarÄ«gÄs RÄ«ta AvÄ«zes galvenÄ redaktore Ilona KlinšÄne-BÄ“rziņa, ir publicÄ“jusi apjomÄ«gu apkopojumu par tÄ“mu – kaitnieks AinÄrs Šlesers. Pietiek šodien pÄrpublicÄ“ šo interesanto rakstu.
Oligarhu sarunÄs, valstiska lÄ«meņa korupcijas skandÄlos iesaistÄ«tais AinÄrs Šlesers septiņus gadus nav rÄdÄ«jies Latvijas politikÄ pÄ“c neveiksmÄ«gÄ starta Saeimas vÄ“lÄ“šanÄs. Tagad viņš nÄcis klajÄ ar plÄniem «sakÄrtot valsti», un, iespÄ“jams, viņš cer uz tautas «Ä«so atmiņu», kas apvienojumÄ ar neapmierinÄtÄ«bu ar esošo varu ļautu atgriezties politikÄ.
PersonÄ«gÄ šofera dÄ“ls ielikts augstÄ amatÄ, kur pelna tÅ«kstošus, Nila Ušakova iekÄrtošana RÄ«gÄ, milzÄ«ga tiesvedÄ«ba ar Ryanair, par ko valsts tagad maksÄ ievÄ“rojamu sodu, un, protams, slavenÄs oligarhu sarunas - tas viss un vÄ“l Šlesera dzÄ«ves gÄjumÄ.
Pats Šlesers teica, ka jaunie vairs nezina, kas ir AinÄrs Šlesers, tÄdēļ portÄls BNN dod nelielu ieskatu tajÄ, kÄpÄ“c viņš savÄs pÄ“dÄ“jÄs vÄ“lÄ“šanÄs saņēma 1,18% vÄ“lÄ“tÄju balsu vien un kas viņš tÄds ir, - lai jaunie zina, kas ir AinÄrs Šlesers!
Oligarhu sarunas
Viens no sabiedrÄ«bÄ populÄrÄkajiem notikumiem Šlesera dzÄ«ves gÄjumÄ ir bÄ“dÄ«gi slavenÄs oligarhu sarunas. Valsts nozagšana, mediju kontrole, sabiedrÄ«bas domas ietekme, varas izmantošana savtÄ«gÄs interesÄ“s - tas viss parÄdÄs sarunÄs, ko publiskoja izdevums Ir. Sodu gan neviens nesaņēma, jo parlamentÄrÄs izmeklÄ“šanas komisijÄ «iegadÄ«jÄs» vairÄki cilvÄ“ki, kas saistÄ«ti ar to pašu «oligarhu trio» - Aivaru Lembergu, Andri ŠÄ·Ä“li un AinÄru Šleseru. TaÄu jÄatgÄdina, ka sarunas ritÄ“ja arÄ« par to, kÄ Ä«stajos amatos ielikt savus cilvÄ“kus, lai lietas ritÄ“tu vajadzÄ«gajÄ virzienÄ.
Sarunas publiskoja izdevuma Ir žurnÄlisti, tajÄs figurÄ“ja vairÄk nekÄ 20 cilvÄ“ku, starp tiem arÄ« «oligarhu trio» un daļa tÄ laika ministru.
Eksprezidents Valdis Zatlers teica, ka oligarhu lietÄ noklausÄ«tÄs sarunas viesnÄ«cÄ RÄ«dzene ir autentiskas, turklÄt toreizÄ“jais politiÄ·is AinÄrs Šlesers apgalvojis, ka viņam Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojÄ (KNAB) ir informators.
SavukÄrt bijušais laikraksta Diena galvenais redaktors Guntis BojÄrs stÄstÄ«jis, kÄ ar sabiedrÄ«bas viedokli centušies manipulÄ“t Aivars Lembergs, AinÄrs Šlesers un Andris ŠÄ·Ä“le. BojÄrs atklÄj: «Viesturs Koziols, kuram piederÄ“ja laikraksta Diena akcijas, uzsauca mani pie sevis kabinetÄ un teica: «Ko jÅ«s tur rakstÄt lejÄ? Man te Lembergs zvana, lamÄjas piecstÄvÄ«gajos un prasa, ko jÅ«s tur darÄt.»»
«Äªstie» cilvÄ“ki - Ä«stajos amatos
SabiedrÄ«ba par atklÄtÄ«bu «Delna» skaidro, kÄ, bÅ«dams satiksmes ministrs, ministrijas padotÄ«bas iestÄžu vadÄ«bas amatos Šlesers bÄ«dÄ«ja «savus» cilvÄ“kus. ŽurnÄlisti to ir salÄ«dzinÄjuši ar astoņkÄji, kura taustekļi lÄ“ni piezÄ«dušies uzņēmumu vadÄ«bai un sÅ«c naudu. Pats Šlesers publiski apstiprinÄja, ka viņam bija svarÄ«gi, lai amatos bÅ«tu cilvÄ“ki, kuriem viņš var uzticÄ“ties. Lai nonÄktu ienesÄ«gajos amatos, netika prasÄ«ta atbilstoša izglÄ«tÄ«ba vai pieredze nozarÄ“.
VIens no spilgtÄkajiem notikumiem bija tas, ka AS Pasažieru vilciens valdÄ“ tika iecelts Šlesera šofera dÄ“ls Kaspars Upenieks, kuram nebija ne attiecÄ«gas pieredzes, ne izglÄ«tÄ«bas, lai strÄdÄtu ar mÄrketinga jautÄjumiem monopoluzņēmumÄ. Atalgojums par darbu šajÄ padomÄ“ bija 4 000 latu (5 690 eiro) mÄ“nesÄ«. Šis gadÄ«jums izraisÄ«ja skaļu rezonansi sabiedrÄ«bÄ ne vien atalgojuma dēļ, bet arÄ« tÄdēļ, ka iepriekš Šlesera komandas cilvÄ“ki bija izplatÄ«juši nepatiesu informÄciju, ka K.Upeniekam ir izglÄ«tÄ«ba un pieredze mÄrketingÄ.
TurklÄt jau iepriekš izskanÄ“jis bija arÄ« cits fakts, ka pirms tam arÄ« pats šoferis, K.Upenieka tÄ“vs E.Upenieks bija ieguvis padomes locekļa amatu Latvijas autoceļu uzturÄ“tÄjÄ ar 900 latu (1 280 eiro) lielu mÄ“nešalgu. Šo amatu E.Upenieks pameta pÄ“c izskanÄ“jušÄs kritikas plašsaziņas lÄ«dzekļos. K.Upenieks savu amatu zaudÄ“ja pÄ“c tam, kad nomainÄ«jÄs satiksmes ministri, stÄsta Delna.
LÄ«dzÄ«gi straujš «karjeras kÄpums» bija novÄ“rojams arÄ« citiem ar Šleseru saistÄ«tiem cilvÄ“kiem. PiemÄ“ram, viņa padomnieks, preses sekretÄrs Lauris Dripe laika gaitÄ kļuva par Latvijas Valsts Radio un TelevÄ«zijas centra vadÄ«tÄju, padomes priekšsÄ“dÄ“tÄju Elektronisko sakaru direkcijÄ un Valsts informÄcijas tÄ«klu aÄ£entÅ«ras padomÄ“. Šleseram tuvu stÄvoši cilvÄ“ki vienlaikus nonÄkuši pat vairÄkÄs padomÄ“s. ŠajÄ ziÅ†Ä viens no lÄ«deriem ir Dainis Liepiņš, kurš 2008.gadÄ Satiksmes ministrijas padotÄ«bas uzņēmumos un RÄ«gas brÄ«vostÄ nopelnÄ«ja gandrÄ«z 110 000 latu (156 515 eiro).
JÄnorÄda, ka gana Ä“rti krÄ“sli ir bijuši arÄ« RÄ«gas lidostÄ, kur bez Šlesera komandas cilvÄ“kiem, bijušajiem LTV darbiniekiem, nonÄkusi arÄ« Šlesera partijas biedra, ekspremjera Godmaņa meita, kura ir lidostas ÄrÄ“jo sakaru vadÄ«tÄja. Starp pietuvinÄtajÄm personÄm, kuras ieņem vai ieņēma virkni politiski ieceltu amatu ar Satiksmes ministriju saistÄ«tos uzņēmumos laikraksts Diena min KrišjÄni Peteru, Lauri Dripi, Ingu Pelšu, Reinholdu Pelšu, JÄni MaršÄnu, NatÄliju Džeinu MaršÄni, Arni Pļaviņu, Gunti MaÄu, UÄ£i Magoni u.c.
DigitÄlÄs televÄ«zijas lieta
Turpinot tematu par «uzticamiem cilvÄ“kiem» svarÄ«gos amatos, jÄatzÄ«mÄ“, ka digitÄlÄs televÄ«zijas lietÄ netika ierosinÄts kriminÄlprocess pret ŠÄ·Ä“li un Šleseru, kaut arÄ« viņu vÄrdi figurÄ“ja lietÄ. TaÄu, nomainoties Ä£enerÄlprokuroram, lieta tika ierosinÄta. Un tajÄ pašÄ dienÄ Šlesers paziņoja par vÄ“lmi atgriezties politikÄ, lai «sakÄrtotu to bardaku», kas ir Latvijas valstÄ«.
KriminÄlprocesÄ par iespÄ“jamÄm nelikumÄ«bÄm digitÄlÄs televÄ«zijas ieviešanÄ prokuratÅ«ra bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsÅ«dzÄ«ba uzrÄdÄ«jusi par krÄpšanu lielÄ apmÄ“rÄ. ŠajÄ kriminÄlprocesÄ arÄ« uzlikts arests Šlesera uzņēmumu daļÄm.
DigitÄlÄs televÄ«zijas lietas iztiesÄšana sÄkÄs 2007.gadÄ un lÄ«dz spriedumam pagÄja 12 gari gadi. TajÄ iesaistÄ«ti lÄ“rums apsÅ«dzÄ“to, kurus 2019.gadÄ atzina par vainÄ«giem krÄpšanÄ, taÄu 2021.gada vasarÄ AugstÄkÄ tiesa atcÄ“la notiesÄjošo spriedumu vairÄkiem apsÅ«dzÄ“tajiem.
Ryanair sÄga - lieli zaudÄ“jumi valstij
VÄ“l viens no «Šlesera mantojumiem» Latvijai ir zaudÄ“tÄ prÄva pret Ryanair. Īru lidsabiedrÄ«ba Ryanair uzvarÄ“ja lidostu RÄ«ga StarptautiskajÄ šÄ·Ä«rÄ“jtiesÄ, un lidostai jÄsamaksÄ vairÄk nekÄ pusotrs miljons eiro.
2004.gada 23.jÅ«lija lÄ«gums Ryanair garantÄ“ja zemas apkalpošanas maksas – par katru pasažieri lidostai tÄ maksÄja Äetrus ar pusi eiro, bet par katras Ryanair lidmašÄ«nas virszemes apkalpošanu lidosta 500 eiro vietÄ drÄ«kstÄ“ja iekasÄ“t vienu eiro.
Šis ekskluzÄ«vais lÄ«gums bija spÄ“kÄ arÄ« 2012.gadÄ, kad lidosta ieviesa jaunu drošÄ«bas nodevu pasažieriem. Ryanair jauno nodevu atteicÄs maksÄt un uzskatÄ«ja, ka tas ir agrÄk noslÄ“gtÄ lÄ«guma pÄrkÄpums, tÄpÄ“c lidsabiedrÄ«ba vÄ“rsÄs pret lidostu šÄ·Ä«rÄ“jtiesÄ LondonÄ un uzvarÄ“ja.
ŠÄda vienošanÄs ar Ryanair tika noslÄ“gta pÄ“c toreizÄ“jÄ satiksmes ministra AinÄra Šlesera rÄ«kojuma. TiesvedÄ«bas materiÄlos minÄ“ts, ka lidostas vadÄ«ba pretojusies vairÄkiem lÄ«guma nosacÄ«jumiem, taÄu Šlesers politiski iejaucies. Viņš personÄ«gi Ryanair pÄrstÄvjiem apsolÄ«jis, ka valsts apmaksÄs lielu daļu pakalpojumu, ja vien pÄrvadÄto pasažieru skaits daudzkÄrt kÄps.
Šlesera mÄjas bÅ«vniecÄ«ba: no mÅ«su kabatas?
2014.gadÄ raidÄ«jums De facto ziņoja, ka Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policija šobrÄ«d izmeklÄ“ kriminÄlprocesu, kas sÄkts par iespÄ“jamu pievienotÄs vÄ“rtÄ«bas nodokļa izkrÄpšanu, ceļot uzņēmÄ“ja un politiÄ·a AinÄra Šlesera mÄju. ŠÄ« lieta tika izdalÄ«ta no KNAB izmeklÄ“tÄs tÄ dÄ“vÄ“tÄs oligarhu lietas, pastÄvot aizdomÄm, ka ceļot Šlesera mÄju, iespÄ“jams, no valsts izkrÄpti vismaz 200 000 eiro, stÄstÄ«ja LTV raidÄ«jumÄ De facto.
Divi politiÄ·i cietumÄ, Šlesers tikai stÄvÄ“jis blakus - JÅ«rmalgeita
VÄ“l kÄds pavÄ“rsiens Šlesera dzÄ«ves gÄjumÄ ir JÅ«rmalgeita. To, protams, arÄ« jaunieši neatceras. TÄ pati ElÄ«na Didrihsone, kura pÄrstÄvot jauno paaudzi Šlesera partijÄ, visticamÄk, sakot cÄ“lu uzrunu partijas dibinÄšanas pasÄkumÄ, nezinÄja par šo skandÄlu. Tas saistÄ«ts ar 20 000 eiro liela kukuļa piedÄvÄšanu JÅ«rmalas domes deputÄtam IlmÄram AnÄÄnam, lai viņš 2005.gada 18.martÄ paredzÄ“tajÄ domes sÄ“dÄ“ atbalstÄ«tu Jura Hlevicka kandidatÅ«ru pilsÄ“tas mÄ“ra amatam. AnÄÄns par notikušo ziņoja KNAB, kas arestÄ“ja vairÄkas personas.
PlašÄku sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bu skandÄls ieguva gadu vÄ“lÄk, kad Latvijas TelevÄ«zijas (LTV) raidÄ«jumÄ De facto tika publicÄ“tas lietÄ iesaistÄ«to personu, tostarp toreizÄ“jÄ satiksmes ministra AinÄra Šlesera un bijušÄ Ministru prezidenta Andra ŠÄ·Ä“les telefonsarunas, atklÄjot viņu lÄ«dzdalÄ«bu noziegumÄ. 2007.gada 23.martÄ Zemgales apgabaltiesa piesprieda piecu gadu cietumsodu divÄm lietÄ iesaistÄ«tajÄm personÄm: Jurim Hlevickim un Germanam Milušam.
RÄ«gas domes atdošana Ušakovam
VÄ“rts arÄ« atgÄdinÄt Šlesera «ieguldÄ«jumu» RÄ«gas domÄ“. Kad 2009.gadÄ Saskaņas centrs ar Nilu Ušakovu priekšgalÄ guva vislielÄko balsu skaitu, ar viņu uz vienu roku sametÄs toreizÄ“jÄ Šlesera partija LPP/LC. Kopš tÄ laika RÄ«gÄ valdÄ«jusi «Ušakova Ä“ra», ko iezÄ«mÄ“ skandÄli ar RÄ«gas satiksmi, korupciju un, galu galÄ, Ušakova atstÄdinÄšanu no mÄ“ra pienÄkumiem.
Amatu pÄrbÄ«de RÄ«gas brÄ«vostas valdÄ“
2010.gada oktobra sÄkumÄ saskaÅ†Ä ar izmeklÄ“tÄja pieņēmumu toreizÄ“jais politiÄ·is AinÄrs Šlesers, bÅ«dams ieinteresÄ“ts, lai RÄ«gas brÄ«vostas valdes priekšsÄ“dÄ“tÄja amatÄ tiktu iecelts Andris Ameriks, piedÄvÄjis Ventspils mÄ“ram Aivaram Lembergam, ka viņš panÄks Lembergu interesÄ“joša lÄ«guma noslÄ“gšanu starp RÄ«gas brÄ«vostas pÄrvaldi un SIA Mediju nams.
Par to Šlesers esot lÅ«dzis Lembergu, izmantojot savu sociÄlo stÄvokli, prettiesiski ietekmÄ“t valsts amatpersonas darbÄ«bu, proti, RÄ«gas brÄ«vostas valdes priekšsÄ“dÄ“tÄja vietnieku Viesturu Silenieku, lai viņš RÄ«gas brÄ«vostas valdes 2010.gada 7.oktobra sÄ“dÄ“ nobalso par Amerika iecelšanu brÄ«vostas valdes priekšsÄ“dÄ“tÄja amatÄ. SavukÄrt Lembergs pieņēmis šo labumu un prettiesiski ietekmÄ“jis Viesturu Silenieku, sÄkotnÄ“ji uzskatÄ«ja KNAB.
ŠobrÄ«d aktuÄlie plÄni par koncertzÄles Latvija bÅ«vniecÄ«bu
Ar ekspremjera Andra ŠÄ·Ä“les Ä£imeni cieši saistÄ«ts uzņēmums gatavs valstij dÄvinÄt zemi koncertzÄles bÅ«vei AndrejostÄ. TaÄu tÄ nav labdarÄ«ba - Ä£imenei bÅ«ve ļoti nepieciešama, lai beidzot šeit sÄktu attÄ«stÄ«t nekustamos Ä«pašumus, kuros ieguldÄ«ti vismaz 25 miljoni eiro. IzvÄ“lÄ“ties Andrejostu pirmais ministrijai ieteicis toreizÄ“jais RÄ«gas mÄ“rs Nils Ušakovs, 2019.gadÄ rakstÄ«ja žurnÄls Ir un Re:Baltica.
Re:Baltica noskaidroja, ka pirmo reizi Andrejostas versiju 2018. gada beigÄs KultÅ«ras ministrijai kÄ iespÄ“jamo variantu piedÄvÄjis tobrÄ«dÄ“jais RÄ«gas mÄ“rs Nils Ušakovs (S). Ja valsts un pašvaldÄ«ba izbÅ«vÄ“s apsolÄ«to infrastruktÅ«ru AndrejsalÄ, iegÅ«s arÄ« blakus esošie Ä«pašumi, raksta žurnÄls. Ir vÄ“rts valstij atdot zemi, ko paši savulaik izpirka no RÄ«gas, ja pretÄ« saņem labiekÄrtotu apkÄrtni ar Ä“rtu piekļuvi Daugavai, iztaisnotu ielu un visoptimistiskÄkajÄ scenÄrijÄ pat tramvaju.
Tas maksÄs miljonus, kurus ieguldÄ«s nodokļu maksÄtÄji, bet ŠÄ·Ä“les Ä£imene pÄ“c ilgas gaidÄ«šanas beidzot varÄ“s sÄkt attÄ«stÄ«t Andrejsalas nekustamo Ä«pašumu biznesu. TÄ vÄ“rtÄ«ba tuvÄ nÄkotnÄ“ bÅ«šot 500 miljoni eiro - tÄ RÄ«dzenes oligarhu sarunÄs pirms desmit gadiem lielÄ«jÄs Šlesers. Viņš tagad oficiÄli ir ŠÄ·Ä“les Ä£imenes biznesa partneris un kopÄ«gi saimnieko AndrejsalÄ.
Skaļi saukļi un zemi reitingi
ŠobrÄ«d Šlesers pie mikrofona skaļi mÄ“tÄjas ar saukļiem, kas jo Ä«paši uzrunÄ vakcinÄcijas pret Covid-19 pretiniekus. TÄpat viņš savÄ pulkÄ vÄc tradicionÄlÄs Ä£imenes aizstÄvjus, izmantojot kristÄ«go retoriku, kas acÄ«mredzot uzrunÄjusi Kristus pasaulei vadÄ«tÄju MÄrci JencÄ«ti, ElÄ«nu Didrihsoni un citus.
Šlesers un citi partiju, kas šobrÄ«d aug kÄ sÄ“nes rudenÄ«, veidotÄji arÄ« cÄ«tÄ«gi izmanto to, ka cilvÄ“ki ir noguruši no pašreizÄ“jÄs valsts vadÄ«bas, kas nevieš skaidrÄ«bu par to, kÄ bÅ«s. JaunÄs partijas gan arÄ« mÄ“tÄjas ar skaistiem saukļiem par to, ka «mÄ“s visu mainÄ«sim», taÄu konkrÄ“ta plÄna nav.
KÄ un kÄpÄ“c Šlesers aizgÄja no politikas (vismaz oficiÄli)? Tauta viņu vienkÄrši neievÄ“lÄ“ja. 10.SaeimÄ viņa partija ieguva tikai astoņas vietas parlamentÄ. Tad toreizÄ“jais Valsts prezidents Valdis Zatlers atstÄdinÄja Saeimu. 11.Saeimas ÄrkÄrtas vÄ“lÄ“šanÄs Šlesera Reformu partija LPP/LC nepÄrvarÄ“ja 5% barjeru. ArÄ« 12.Saeimas vÄ“lÄ“šanÄs viņš ieguva tikai 1,18% vÄ“lÄ“tÄju atbalstu.
MÄ“s dzÄ«vojam demokrÄtiskÄ valstÄ«, tÄdēļ ikvienam Latvijas pilsonim ir iespÄ“ja izvÄ“lÄ“ties, ko pÄrstÄvÄ“t, par ko balsot, taÄu katram vajadzÄ“tu arÄ« nopietni izvÄ“rtÄ“t, kas ir tie «grÄbekļi», uz kuriem nekÄpt divreiz.