Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

BijušÄ Šveices advokāta, „arestÄ“tās mantas glabātāja” RÅ«dolfa Meroni uzturÄ“tā tranzÄ«ta biznesa biedrÄ«ba "Baltijas asociācija -  Transports un loÄ£istika" (BATL) iestājas pret Satiksmes ministrijas valdÄ«bai piedāvāto ostu pārvaldÄ«bas reformu. PublicÄ“jam R. Meroni dāsni apmaksāto BATL vadÄ«tāju vÄ“stuli - lÄ«dz gruntij nolaisto Ventspils ostas uzņēmumu pārstāvju, brāļu Landmaņu kopā ar dāsni apmaksātiem juristiem sacerÄ“to pamatojumu, kāpÄ“c Latvijas valstij piederošo ostu pārvaldÄ«ba neesot jāmaina, jo viss esot gana labi.

Par likumprojektu “GrozÄ«jumi Likumā par ostām”

BiedrÄ«ba “Baltijas asociācija – Transports un loÄ£istika” (turpmāk BATL) ir iepazinusies ar Satiksmes ministrijas sagatavoto likumprojektu “GrozÄ«jumi Likumā par ostām” un konstatÄ“jusi, ka sagatavotais likumprojekts kardināli izmaina Latvijas lielo ostu darbÄ«bu un tranzÄ«ta nozari kopumā:

- pilnÄ«bā tiek izmainÄ«ta Latvijas lielo ostu pārvaldÄ«ba, kurā lÄ«dz galam neizprotama loma ir atvÄ“lÄ“ta pašvaldÄ«bai, kuras teritorijā notiek saimnieciskā darbÄ«ba, un nav ne mazākās sinerÄ£ijas ar ostu lietotājiem;

- ostu pārvaldÄ“m tiek dotas tiesÄ«bas nodarboties ar komercdarbÄ«bas veikšanu, kas negatÄ«vi ietekmÄ“s uzņēmÄ“jdarbÄ«bas un investÄ«cijas vidi Ventspils un RÄ«gas ostās;

- ostu pārvaldes pārņem pakalpojumus, kurus spÄ“j nodrošināt tirgus, lÄ«dz ar to tiek pārkāpti brÄ«vas un godÄ«gas konkurences principi, izstumjot privātos pakalpojumu sniedzÄ“jus no tā.

PretÄ“ji Satiksmes ministrijas publiskajiem apgalvojumiem BATL kā ostas lietotāju pārstāvim, nav atbildes, kā šÄdi grozÄ«jumi palÄ«dzÄ“s uzlabot situāciju tranzÄ«ta nozarÄ“, kā tā nodrošinās vienlÄ«dzÄ«gus konkurences apstākļus starp lielajām Latvijas ostām, kā arÄ« uzlabos zemo konkurÄ“tspÄ“ju starp kaimiņvalstu ostām.

Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadÄ«tā Ministru kabineta iecerÄ“to darbÄ«bu 82.punkts paredz apņemšanos lielo ostu darbÄ«bā piemÄ“rot OECD valsts kapitālsabiedrÄ«bu pārvaldÄ«bas principus, palielināt valsts ietekmi lÄ“mumu pieņemšanā un nodrošināt efektÄ«vāku resursu izmantošanu, kā arÄ« izvÄ“rtÄ“t un reformÄ“t lielo ostu pārvaldÄ«bas modeli, kā prioritāro risinājumu paredzot to pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrÄ«bām.

Piedāvātās likuma izmaiņas ir daudz plašÄkas par valdÄ«bas deklarācijā ierakstÄ«to un tās paredz ostām arÄ« nodarboties ar komercdarbÄ«bu, kas paver iespÄ“ju valsts kapitālsabiedrÄ«bai bÅ«tiski iejaukties privāto tiesÄ«bu jomā.

Ja ostām likums piešÄ·irs tiesÄ«bas pašÄm sniegt pakalpojumus un nodarboties ar komercdarbÄ«bu, tām iegÅ«stot valsts kapitālsabiedrÄ«bas statusu, tad, pirmkārt, ostu darbÄ«bā potenciāli tiks radÄ«ts valsts monopolstāvoklis, jo ostām, kā kapitālsabiedrÄ«bām šie likuma grozÄ«jumi tiešÄ veidā ļaus pašÄm veikt attiecÄ«go komercdarbÄ«bu, lÄ«dz ar ko, ievÄ“rojot, piemÄ“ram, privātautonomijas principu tām nebÅ«s pienākums slÄ“gt lÄ«gumus ar komersantiem.

Otrkārt, ostām kā stratÄ“Ä£iskajiem valsts objektiem ne tikai ekonomikas, bet arÄ« drošÄ«bas jomā bÅ«tu jāpaliek publisko tiesÄ«bu subjektiem. PretÄ“jā gadÄ«jumā valsts intereses šajās jomās bÅ«tiski tiek apdraudÄ“tas.

Likuma grozÄ«jumos vispār nav paredzÄ“ts uzlabot sinerÄ£iju starp ostas lietotājiem un RÄ«gas un Ventspils ostas pārvaldÄ“m.  Nav atrunāts pat mehānisms, kā ievÄ“ros Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 15.februāra regulas Nr. 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistÄ“mu un kopÄ«gos noteikumus par ostu finanšu pārredzamÄ«bu 15.pantā “Apspriešanās ar ostas lietotājiem un citām ieinteresÄ“tajām personām” noteikto.

 Likumprojekta izstrādes procesā ir notikušas apspriedes koalÄ«ciju partijas AttÄ«stÄ«bas komitejās un sadarbÄ«bas sanāksmÄ“, kā arÄ« atsevišÄ·a saruna ar Liepājas pārstāvjiem, bet, neskatoties uz to, ka tas ietekmÄ“s visus tranzÄ«ta nozarÄ“ iesaistÄ«tos komersantus, apspriešanās ar ostas lietotājiem un tās pārstāvošajām organizācijām lÄ«dz šim nav notikusi. ArÄ« pÄ“c likumprojekta izstrādes, mums, kā nozares asociācijai, tas netika izsÅ«tÄ«ts ierosinājuma izteikšanai.

Publiskai apspriešanai likumprojekts izsludināts 30.06.2020., publicÄ“jot to Satiksmes ministrijas interneta vietnÄ“ www.sam.gov.lv, un priekšlikumi iesniedzami lÄ«dz 14.07.2020. Latvijas ostu, tranzÄ«ta un loÄ£istikas padomÄ“ (Ostu padome) šis likumprojekts tiks skatÄ«ts 15.07.2020. Tas nozÄ«mÄ“, ka Ostu padome to skatÄ«s bez apkopotiem, izanalizÄ“tiem un apspriestiem priekšlikumiem, kas neļaus objektÄ«vi izvÄ“rtÄ“t sagatavoto likumprojektu.

Å…emot vÄ“rā iepriekš minÄ“to, lÅ«dzam atlikt 15.07.2020 Ostu padomÄ“ izskatāmo jautājumu Par likumprojektu “GrozÄ«jumi Likumā par ostām”, lÄ«dz tiek apkopoti un apspriesti visi priekšlikumi, no kuriem tikai labākie bÅ«tu jāiestrādā likuma grozÄ«jumos.

BiedrÄ«bas “Baltijas asociācija – Transports un loÄ£istika” priekšlikumi:

SM sagatavotais likuma grozījums

BATL piedāvātais likuma grozījums

Apraksts

7.panta 3.daļas 6.punkts:

“6) izpÄ“ta ostas pakalpojumu pieprasÄ«jumu un piedāvājumu un nodrošina ostas pakalpojumu kompleksu, slÄ“dzot lÄ«gumus ar komersantiem, vai arÄ« sniedz šos pakalpojumus pati vai ar juridiski patstāvÄ«gu vienÄ«bu, kuru tā kontrolÄ“ lÄ«dzÄ«gi tam, kā tā kontrolÄ“ savas struktÅ«rvienÄ«bas, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. februāra Regulai (ES) 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistÄ“mu un kopÄ«gos noteikumus par ostu finanšu pārredzamÄ«bu;”

7.panta 3.daļas 6.punktu:

“6) izpÄ“ta ostas pakalpojumu pieprasÄ«jumu un piedāvājumu un nodrošina ostas pakalpojumu kompleksu, slÄ“dzot lÄ«gumus ar komersantiem.

Iestrādāt likumā, ka Ostām jādarbojas  atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam un Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. februāra Regulai (ES) 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistÄ“mu un kopÄ«gos noteikumus par ostu finanšu pārredzamÄ«bu;

Piedāvājam svÄ«trot iespÄ“ju pašai pārvaldei nodarboties ar komercdarbÄ«bu. Ostām jādarbojas atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam un Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. februāra Regulai (ES) 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistÄ“mu un kopÄ«gos noteikumus par ostu finanšu pārredzamÄ«bu;

Ja tiks atstāts uzstādÄ«jums, ka Ostu kapitālsabiedrÄ«bas pašas drÄ«kst nodarbosies ar komercdarbÄ«bu, pastāv milzÄ«gs risks vÄ“l vairāk samazināt jau tā slikto tranzÄ«ta koridora konkurÄ“tspÄ“ju. Ostu kapitālsabiedrÄ«bu valdei bÅ«s jānodrošina peļņa (viens no labas pārvaldÄ«bas rādÄ«tājiem), kuru iespÄ“jams arÄ« nodrošināt caur dažādu maksu celšanu, iejaukšanos privātajā sektorā, uz nevienlÄ«dzÄ«giem konkurences nosacÄ«jumiem pārņemt dažādus privātā sektora pakalpojumus. ŠÄds regulÄ“jums ir riskants gan esošajiem, gan potenciālajiem investoriem, kas tikai pasliktinās investora vidi ostās. Bez tam, Ostu kapitālsabiedrÄ«bas pašÄm veicot gan publiskās, gan privātās funkcijas var veidoties attiecÄ«gu pakalpojumu monopols. LÄ«dzÄ«gi kā tas ir ar AS “Latvijas Dzelzceļš” (LDZ), kur daļa pakalpojumu ir nodota meitas kompānijai AS “LDz Cargo”, kas savukārt tālāk tos kā ekskluzÄ«vos pakalpojumus sniedz klientiem kuras tirgÅ« pašai jākonkurÄ“. Tādā veidā mākslÄ«gi iespÄ“jams regulÄ“t tirgu un nepamatoti palielināt pakalpojuma cenas.

Jau gadiem ilgi privātais sektors ir norādÄ«jis uz nepamatoti augsto dzelzceļa infrastruktÅ«ras maksu, “zelta jÅ«dzi” pierobežas posmā, ekskluzÄ«viem un dārgiem pakalpojumiem ko visu nodrošina valsts kapitālsabiedrÄ«ba LDZ. Tas arÄ« ir iemesls apgrÅ«tinātai kravu piesaistei, jo potenciālajiem klientiem Latvijas tranzÄ«ta koridors ir par dārgu. Neskatoties uz to, tiek veidotas arÄ« kapitālsabiedrÄ«bas ostās, kurām tā pat kā LDZ galvenais uzdevums bÅ«s pelnÄ«t, un tas viennozÄ«mÄ«gi nozÄ«mÄ“ Latvijas tranzÄ«ta koridora sadārdzināšanos.

7.panta 3.daļu papildina ar 11.punktu:

“11) pati vai ar juridiski patstāvÄ«gu vienÄ«bu, kuru tā kontrolÄ“ lÄ«dzÄ«gi tam, kā tā kontrolÄ“ savas struktÅ«rvienÄ«bas, veic citus maksas pakalpojumus, tostarp infrastruktÅ«ras apsaimniekošanu, navigācijas un tehnisko lÄ«dzekļu uzturÄ“šanu, velkoņu pakalpojumus, ledus laušanu, avārijas seku likvidÄ“šanu, hidrogrāfiskos mÄ“rÄ«jumus, loču transfÄ“ru, loču pakalpojumu un navigācijas pakalpojumu nodrošināšanu ostā un ostas pievedceļos.”

7.panta 3.daļu papildina ar 11.punktu:

“11) pati vai ar juridiski patstāvÄ«gu vienÄ«bu, kuru tā kontrolÄ“ lÄ«dzÄ«gi tam, kā tā kontrolÄ“ savas struktÅ«rvienÄ«bas, veic citus maksas pakalpojumus, tostarp infrastruktÅ«ras apsaimniekošanu, navigācijas un tehnisko lÄ«dzekļu uzturÄ“šanu, ledus laušanu, avārijas seku likvidÄ“šanu, hidrogrāfiskos mÄ“rÄ«jumus, loču transfÄ“ru, loču pakalpojumu un navigācijas pakalpojumu nodrošināšanu ostā un ostas pievedceļos.”

Piedāvājam svītrot no Ostu kapitālsabiedrību noteiktajiem maksu pakalpojumiem velkoņu pakalpojumus.

ŠÄds pakalpojums tiek nodrošināts brÄ«vos tirgus apstākļos un ar šo pakalpojumu saņemšanu tirgÅ« nekad nav bijušas problÄ“mas. Nosakot velkoņu pakalpojumus par Ostas kapitālsabiedrÄ«bas maksas pakalpojumiem tām tiek ļauts veikt komercdarbÄ«bu velkoņu pakalpojumu sniegšanas tirgÅ« arÄ« vienpersoniski, nekonkurÄ“jot ar citiem tirgus dalÄ«bniekiem. Tā bÅ«s valsts kapitālsabiedrÄ«bas tiešÄ iejaukšanās tirgÅ«, kas var beigties ar privātā pakalpojuma sniedzÄ“ja aiziešanu no tirgus, vai tiem vispār netiek dota piekļuve šÄdam tirgum un tas bÅ«s pretÄ“ji Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 15.februāra regulai Nr. 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistÄ“mu un kopÄ«gos noteikumus par ostu finanšu pārredzamÄ«bu, noteiktajam - sekmÄ“ta vairāku ostas pakalpojumu sniedzÄ“ju darbÄ«ba ostā, kā arÄ« atvieglot piekļuvi ostas pakalpojumu tirgum.

Velkoņu pakalpojumu sniegšanas ekskluzÄ«vo tiesÄ«bu nodošana Ostu kapitālsabiedrÄ«bām nav pieļaujama jo tā ir pretrunā arÄ« ar Konkurences un Valsts pārvaldes iekārtas likumiem.

SinerÄ£ijas stiprināšana starp Ostu kapitālsabiedrÄ«bām un ostu lietotājiem.

RÄ«gas un Ventspils ostu pārvaldÄ“s (pretÄ“ji Liepājas SEZ, kur ostas lietotāju pārstāvis ir pārstāvÄ“ts valdÄ“) nav atbilstoša mehānisma sadarbÄ«bai ar tās ostas lietotājiem. Ostu lietotājiem ir noteikti pienākumi, bet nav dotas tiesÄ«bas lÄ«dzdarboties ostu attÄ«stÄ«bā.

Pirmās tiesÄ«bas parādÄ«jās no 2019.gada 24.marta, kad ir jāievÄ“ro Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 15.februāra regulas Nr. 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistÄ“mu un kopÄ«gos noteikumus par ostu finanšu pārredzamÄ«bu 15.pantā “Apspriešanās ar ostas lietotājiem un citām ieinteresÄ“tajām personām” noteikto. Par šÄ«s regulas piemÄ“rošanu atbildÄ«ga ir katra ostas pārvalde, jo kopÄ“js regulas piemÄ“rošanas mehānisms nekādos normatÄ«vajos dokumentos nav izstrādāts un iekļauts. LÄ«dzšinÄ“jā regulas ievÄ“rošanas prakse Ventspils brÄ«vostas pārvaldÄ“ ir neapmierinoša un nevienlÄ«dzÄ«ga. Kā pÄ“dÄ“jo uzskatāmāko piemÄ“ru varam minÄ“t Ventspils briÌ„vostas valdes 2019.gada 17.maijaÌ„ pieņemto leÌ„mumu Nr.5/4 "Par izmaiņaÌ„m Ventspils briÌ„vostas noteikumos". Noteikumu izmaiņas saistiÌ„tas ar vides jautaÌ„jumiem un to izpilde prasa noziÌ„miÌ„gas investiÌ„cijas ostas lietotaÌ„jiem. Ostas lietotaÌ„ji par to tika informeÌ„ti peÌ„c leÌ„muma pieņemsÌŒanas 2019.gada 30.maijaÌ„ un ariÌ„ BATL par to uzzinaÌ„ja tikai no saviem biedriem. LÄ«dz ar to lÄ“mums tika balstÄ«ts tikai uz vienpusÄ“ju informāciju un iekļautās normas nav izpildāmas.

Uzskatām, ka likumprojektā ir jāparedz iespÄ“ja ostas lietotāju pārstāvja tieša iesaistÄ«šanās Ostu kapitālsabiedrÄ«bu pārvaldÄ«bā. Tādā veidā tiktu stimulÄ“ts dialogs un informācijas apmaiņa, kas nodrošinātu objektÄ«vu informāciju par darbu ostā, tās nepieciešamajiem uzlabojumiem, investÄ«ciju efektÄ«vāku atdevi u.t.t. Ostu attÄ«stÄ«bā bÅ«tu ieinteresÄ“ti gan Ostu kapitālsabiedrÄ«bas, gan ostu lietotāji. ArÄ« pasaules praksÄ“ ir daudzi piemÄ“ri, kur ostu lietotāju izvirzÄ«ti pārstāvji cieši darbojas ostu pārvaldÄ“s.

Mehānismi var bÅ«t dažādi, kurus nepieciešams apspriest un izstrādāt, piemÄ“ram:

Ostu lietotāji izvirza savu pārstāvi Ostu kapitālsabiedrÄ«bu valdÄ“s. Tas var bÅ«t ostu lietotāju sabiedriskās organizācijas vadÄ«tājs, vai šÄ«s organizācijas rÄ«kota konkursa rezultātā nozÄ«mÄ“ta persona;

Valdes locekļa pienākumos tiek noteikta sadarbÄ«bas veicināšana ar ostas lietotāju sabiedriskajām organizācijām;

Līdzīgi kā Liepājā SEZ likumu grozījumos paredzēts, izvirza ostas lietotāju pārstāvi padomē;

Diskusijas rezultātā ir jāatrod labākais mehānisms un jāiestrādā piedāvātajos likuma grozījumos.

Kopumā BATL atbalsta iniciatÄ«vu uzlabot Lielo ostu pārvaldes darbu,  ieviešot labas pārvaldÄ«bas principus, nodrošinot efektÄ«vu resursu izmantošanu, nodrošinot politisko neatkarÄ«ba, bet galvenais tās pašmÄ“rÄ·is nedrÄ«kst bÅ«t komercpakalpojumu veikšana un peļņas gÅ«šana, kas savukārt negatÄ«vi ietekmÄ“tu investÄ«ciju vidi un tranzÄ«ta koridora konkurÄ“tspÄ“ju.

Novērtē šo rakstu:

0
0