Iesaki rakstu:

„ArestÄ“tās mantas glabātāja”, Šveices advokāta RÅ«dolfa Meroni kontrolÄ“tā AS Latvijas Naftas tranzÄ«ts beidzot, pÄ“c divu gadu kavÄ“šanās ir bijusi spiesta iesniegt savu darbÄ«bas pārskatu par 2016. gadu. IepazÄ«stoties ar Lursoft datu bāzÄ“ atrodamo gada pārskatu, kļūst skaidrāki šÄ«s kavÄ“šanās iemesli, - auditoru atzinumā ir diplomātiski norādÄ«ts uz apjomÄ«gu blÄ“dÄ«bu, kuras autori, visticamākais, meklÄ“jami Meroni apkārtnÄ“, un, iespÄ“jams, "pazudušiem" lÄ«dzekļiem daudzu desmitu miljonu eiro apmÄ“rā.

„Atteikums sniegt atzinumu” – šÄdu diezgan reti sastopamu dokumentu Meroni kontrolÄ“tā uzņēmuma gada pārskatam pievienojuši revidenti no Grant Thornton Baltic Audit SIA, paskaidrojot: „MÄ“s nevarÄ“jām iegÅ«t pietiekošus un atbilstošus revÄ«zijas pierādÄ«jumus, kas veido pamatojumu revidenta atzinumam par šiem finanšu pārskatiem.”

Auditori diplomātiski norādÄ«juši uz faktiem, kas bÅ«tÄ«bā liecina par apjomÄ«gām mahinācijām ar uzņēmuma lÄ«dzekļiem, minot, ka „2016. gada 31. decembrÄ« no visiem SabiedrÄ«bas bilancÄ“ atspoguļotajiem naudas lÄ«dzekļiem attiecÄ«gi 27 686 tÅ«kstoši EUR (2015. gada 31.decembrÄ« 26 665 tÅ«kstoši EUR). SabiedrÄ«bas vārdā pārvaldÄ«ja trešÄ persona”.

RevÄ«zijas laikā nav bijis iespÄ“jams saņemt tiešu apstiprinājumu, ka šÄ«s vārdā nenosauktās trešÄs personas rÄ«cÄ«bā patiešÄm ir šÄda naudas summa – gandrÄ«z 28 miljoni eiro, un tāpÄ“c „mÄ“s nevarÄ“jām gÅ«t pietiekamu pārliecÄ«bu par iepriekš minÄ“to naudas summu esamÄ«bu un atgÅ«stamÄ«bas apmÄ“ru 2016. gada 31.decembrÄ«”.

Tas nav viss: Latvijas Naftas tranzÄ«ta bilancÄ“ 2016. gada 31. decembrÄ« iekļauti ilgtermiņa debitoru parādi ar uzskaites vÄ“rtÄ«bu – 102,213 miljoni eiro, kas ir 76% no SabiedrÄ«bas aktÄ«viem, un šo aizdevumu nodrošinājums esot „vienošanās par kolektÄ«vo aizdevumu un Ä·Ä«lu realizāciju”.

Taču uzņēmuma vadÄ«ba – tā padomes priekšsÄ“dÄ“tājs ir tieši Meroni - nav veikusi atkārtotu komercÄ·Ä«lu vÄ“rtÄ“šanu uz gada pārskata parakstÄ«šanas brÄ«di, kā rezultātā auditoriem nav bijis iespÄ“jams ar pietiekamu precizitāti noteikt šo debitoru parādu atgÅ«stamÄ«bas apmÄ“ru.

Kā zināms, Meroni kontrolÄ“tajai AS Latvijas Naftas tranzÄ«ts, kas jau gadiem ignorÄ“ja normatÄ«vos aktus un neiesniedza savus darbÄ«bas pārskatus, kā arÄ« vÄ“l aizvien nav uzrādÄ«jis savus patiesos labuma guvÄ“jus, Valsts ieņēmumu dienests (VID) aprīļa sākumā uzlika uzreiz veselus divus aizliegumus.

Kā rāda Lursoft datu bāze, ar VID lÄ“mumu Latvijas Naftas tranzÄ«tam tika piemÄ“rots aizliegums izmaiņu reÄ£istrācijai komercreÄ£istrā komercsabiedrÄ«bas reorganizācijai, likvidācijai, amatpersonu un daļu Ä«pašnieka izslÄ“gšanu, atļaujot reÄ£istrÄ“t papildus dalÄ«bniekus un amatpersonas.

Tai pašÄ dienā – 2. aprÄ«lÄ« VID Latvijas Naftas tranzÄ«tam piemÄ“roja arÄ« aizliegumu komercÄ·Ä«las reÄ£istrācijai, pārreÄ£istrācijai, pārjaunošanai un grozÄ«šanai Latvijas Republikas Uzņēmumu reÄ£istra KomercÄ·Ä«lu reÄ£istrā.

Jau pirms gada atklājās, ka VID darbinieku tÅ«kstoši nespÄ“j piespiest Meroni kontrolÄ“to uzņēmumu Latvijas Naftas tranzÄ«ts pildÄ«t likumu un iesniegt darbÄ«bas pārskatu pat par jau tālo 2016. gadu. Toreiz VID Ä£enerāldirektora pienākumu izpildÄ«tāja Dace PelÄ“kā sabiedrÄ«bu savdabÄ«gi „mierināja”, ka uzņēmumu gada pārskatu par 2016.gadu kopumā neesot iesniegušas veselas 39 952 komercsabiedrÄ«bas.

AS Latvijas Naftas tranzÄ«ts 2016. gada pārskats tagad bÅ«s interesants ne tikai sabiedrÄ«bai, bet arÄ« tiesÄ«bsargājošajām iestādÄ“m, - tas pÄ“c detalizÄ“tas izpÄ“tes varÄ“tu dot atbildi uz jautājumu, kurp pÄ“c Pietiek vairākkārt aprakstÄ«tās uzņēmumam piederošÄs AS Ventspils nafta akciju paketes pārdošanas par ārkārtÄ«gi zemu cenu ir aizplÅ«duši darÄ«jumā saņemtie 79,98 miljoni eiro.

LÄ«dz šim Latvijas Naftas tranzÄ«tam ir izdevis noslÄ“pt to, kurp tālāk aizplÅ«duši gandrÄ«z 80 miljoni eiro, kurus šai kompānijai vajadzÄ“ja saņemt pÄ“c tam, kad tā 2015. gada rudenÄ« uzņēmumam Euromin Holdings (Cyprus) Limited – faktiski Vitol grupai pārdeva 43,25% uzņēmuma Ventspils nafta akciju.

Viena Ventspils naftas akcija Vitol grupai tika pārdota par 1,77 eiro. Taču pÄ“c darÄ«juma Euromin bija pienākums izteikt pārÄ“jiem mazajiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, un piedāvātā akcijas cena jau bija 3,12 eiro – tātad bÅ«tiski augstāka nekā 1,77 eiro. VÄ“l augstāka izrādÄ«jās vienas akcijas cena, kuru aprÄ“Ä·ināja Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Rezultātā Euromin pārÄ“jo mazo akcionāru akcijas nācās atpirkt par 4,56 eiro gabalā – tātad par 157% dārgāk nekā darÄ«jumā ar Latvijas Naftas tranzÄ«tu nopirktās akcijas. Ja par šÄdu cenu Meroni bÅ«tu pārdevis „savu” akciju paketi, nepilnu 80 miljonu eiro vietā bÅ«tu saņemti aptuveni 206 miljoni - tātad par apmÄ“ram 126 miljoniem eiro vairāk.

Kā jau ziņots, 2018. gadā klajā nāca dokumenti, kas rādÄ«ja, kāds „sagatavošanās darbs” ir ticis veikts pirms šÄ« darÄ«juma: izrādās, pārrunas, lai gÅ«tu atļauju darÄ«jumam, veiktas nevis ar RÄ«gas apgabaltiesu, kuras pārziņā lÄ«dz ar Lemberga lietas nodošanu tiesai nonāca arÄ« viņa arestÄ“tās mantas pārvaldÄ«šanas uzraudzÄ«ba, bet gan ar LR Ä¢enerālprokuratÅ«ru, kuru tolaik jau vadÄ«ja Ä’riks Kalnmeiers.