Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Saskāries ar Uzņēmumu reÄ£istra gatavÄ«bu paātrinātā kārtÄ«bā likvidÄ“t uzņēmumus, kuri nebÅ«s oficiāli uzrādÄ«juši savus patiesos labuma guvÄ“jus, „arestÄ“tās mantas glabātājs”, un paziņojumiem par plāniem šo uzrādÄ«to informāciju pārbaudÄ«t, Šveices advokāts RÅ«dolfs Meroni ir bijis spiests atzÄ«t – viņš vismaz zināmā mÄ“rā esot uzskatāms par patieso labuma guvÄ“ju AS Ventbunkers un vÄ“l citos Ventspils tranzÄ«tuzņēmumos.

Pateicoties Latvijas likumdošanas Ä«patnÄ«bām, akciju sabiedrÄ«bas var atļauties slÄ“pt savu akcionāru sarakstus, un šo iespÄ“ju jau ilgāk nekā desmit gadus izmanto arÄ« AS Ventbunkers, kurš jau vairākus gadus nav iesniedzis arÄ« gada pārskatus.

Taču šÄ gada janvāra vidÅ« uzņēmuma vadÄ«ba bija spiesta beidzot atklāt tā patiesos labuma guvÄ“jus, un izrādÄ«jās, ka par vienÄ«go AS Ventbunkers oficiālo Ä«pašnieci kļuvusi 1969. gadā dzimusÄ« Austrijas pilsone Ursula Haranda.

Uzņēmuma akcionāru sarakstā viņas vārds gan nav atrodams, - kā liecina patieso labuma guvÄ“ju saraksta dati, Ventbunkers pašlaik oficiāli pieder Austrijā reÄ£istrÄ“tajai IAG Indurstrieanlagen GesmbH un Britu Virdžīnu salās reÄ£istrÄ“tajai ārzonas kompānijai Eurocom International Ltd, aiz kuras stāv vÄ“l vesela virkne Eiropā, Latvijā un ārzonās reÄ£istrÄ“tu kompāniju.

To vidÅ« ir tādas saistÄ«bā ar Meroni un Ventspils uzņēmÄ“jiem jau iepriekš minÄ“tas kompānijas kā London Industry Limited, Topmar Baltic Investments, Tomika International N.V., Yelverton Investment B.V. u.c. Kopumā Ventbunkera patieso labuma guvÄ“ju sarakstā janvāra vidÅ« bija fiksÄ“tas veselas četras dažāda garuma kontroles Ä·Ä“des, taču to visu galā kā vienÄ«gā oficiālā kontrolÄ“tāja uz Ä«pašumtiesÄ«bu pamata bija Haranda.

Taču nule uzņēmuma patieso labuma guvÄ“ju sarakstā reÄ£istrÄ“tas jaunas izmaiņas, - nu tajā ir „pieteicies” arÄ« pats Meroni. LÄ«dz ar to pirmoreiz ir atzÄ«ts, ka tieši Meroni ir persona, kas Ä«steno kontroli pār Ventbunkera tiešajiem un netiešajiem akcionāriem. Kā rāda Lursoft datu bāzÄ“ atrodamais patieso labuma guvÄ“ju saraksts, Meroni kontroli pār Ventbunkeru Ä«stenojot caur uzņēmuma akcionāriem YelvertonInvestment B.V. un YelvertonInvestments B.V.

Cits uzņēmums, kurā tāpat nule atklāts Meroni kā patiesā labuma guvÄ“ja statuss, ir AS Ventspils tirdzniecÄ«bas osta (VTO) kurā Šveices advokāts tāpat kā Ventbunkerā oficiāli ieņem padomes priekšsÄ“dÄ“tāja posteni.

ArÄ« šajā uzņēmumā, kā minÄ“ts patieso labuma guvÄ“ju (PLG) sarakstā, „Dr. Rudolfs Meroni var tikt uzskatÄ«ts par VTO PLG, balstoties uz apstākļiem, ka viņš, pamatojoties uz holdinga struktÅ«ru, holdinga struktÅ«rā esošajiem korporatÄ«vajiem amatiem un Aresta lÄ“mumiem, Ä«steno kontroli pār VTO akcionāriem”.

Meroni kontrolÄ“tie Ventspils tirdzniecÄ«bas ostas akcionāri, kā noradÄ«ts sarakstā, ir Beleggingsmaatschappij Geit B.V. un Britu Virdžīnu salās reÄ£istrÄ“tais ofšors Briskly Limited.

Pietiek jau ir aprakstÄ«jis Meroni shÄ“mas, kuru rezultātā Ventbunkers ir nonācis faktiskā Šveices advokāta pārziņā, turklāt akciju „pirkuma” shÄ“ma Ä«stenota, izmantojot paša uzņēmuma finanšu lÄ«dzekļus, zaudÄ“tājos paliekot Latvijas valstij.

Aivara Lemberga krimināllietā par cietušo atzÄ«tais uzņēmums Pars Termināls (iepriekš – Man-Tess) tiesai iesniegtā dokumentā šo iznākumu ir novÄ“rtÄ“jis kā Latvijas valstij nodarÄ«tu zaudÄ“jumu potenciāli 50-70 miljonu eiro apmÄ“rā.

Ventbunkers nu jau pieder ārvalstniekam R. Meroni. Tam pašam, kuram tiesneši ir uzticÄ“juši [A. Lemberga] arestÄ“tās mantas glabāšanu un ilgstoši ignorÄ“juši likumā noteikto pienākumu kā procesa virzÄ«tājai reaģēt uz ziņām par arestÄ“tās mantas izšÄ·Ä“rdÄ“šanu,” teikts uzņēmuma pārstāvja RÄ«gas apgabaltiesai iesniegtā dokumentā.

Šajā dokumentā bija detalizÄ“ti aprakstÄ«ts, kā Meroni „par pašu arestÄ“to uzņēmumu finanšu lÄ«dzekļiem ir iegādājies savā kontrolÄ“ 5/7 daļas Ventbunkera”, vispirms sadarbÄ«bā ar prokuratÅ«ras pārstāvjiem panākot, ka AS Latvijas Naftas tranzÄ«tu par lÄ“tu cenu pārdod Ventspils naftas akciju kontrolpaketi, bet pÄ“c tam piespiežot saņemto samaksu „pārskaitÄ«t uz no viņa atkarÄ«gu fondu ārvalstÄ«s un no tā - izmaksāt naudu iepriekšÄ“jiem Ventbunkera akcionāriem”.

ŠÄ«s shÄ“mas rezultātā valstij potenciāli nodarÄ«tais zaudÄ“jums bijis vismaz 50 miljonu eiro apmÄ“rā, ko Pars Termināls jau 2017. gadā bija aprÄ“Ä·inājis šÄdi: „VÄ“l 2015. gadā Ventbunkeram piederošÄs mantas vÄ“rtÄ«ba bija vismaz 150 000 000 - 200 000 000 eiro. TādÄ“jādi tās likvidācijas gadÄ«jumā labumu guvÄ“js, kuram pieder 30% no kompānijas, saņemtu 50 000 000 - 70 000 000 eiro. LÄ«dz ar to [A. Lembergam] notiesājoša sprieduma gadÄ«jumā arÄ« valsts saņemtu šo summu 50 000 000 - 70 000 000 eiro.”

Jau pÄ“rn atklātÄ«bā nonāca elektroniskās sarakstes fragmenti, kas lika izdarÄ«t secinājumus, ka prokurors Juris Juriss ir aktÄ«vi „izpalÄ«dzÄ“jis” arestÄ“tās mantas glabātājam un apsaimniekotājam Meroni un viņa juridiskajiem kompanjoniem.

Vispirms atklātÄ«bā nonāca ziņas, kas uzskatāmi apliecināja, kā prokuratÅ«ras pārstāvji ir palÄ«dzÄ“juši Meroni veikt iecerÄ“to darÄ«jumu, par bÅ«tiski samazinātu cenu pārdodot AS Ventspils nafta akciju kontrolpaketi un pirms šÄ« darÄ«juma apejot tiesu, kuras atļauja bÅ«tu bijusi vajadzÄ«ga.

Savukārt pÄ“c tam atklātÄ«bā nonāca sarakste, kas demonstrÄ“ja Meroni apkalpojošÄ advokātu biroja Spilbridge ciešo saikni ar Ä¢enerālprokuratÅ«ru: piemÄ“ram, biroja pārstāve Benita Balana bija informÄ“jusi Meroni, ka tieši saskaņā ar Jurisa sniegtām instrukcijām viņa esot nodevusi Šveices advokāta vÄ“stuli Ä¢enerālprokuratÅ«ras sekretariātā.

Ne Benita Balana, ne Daimārs Škutāns, kuri bija pieminÄ“ti publiskotajā sarakstÄ“, kas atklāja arÄ« Ä¢enerālprokuratÅ«ras pārstāvju iesaisti tiesas apiešanā un atbalstā iecerÄ“tajām shÄ“mām, nav nevÄ“lÄ“jušies šai sakarā sniegt kādus komentārus.

Novērtē šo rakstu:

0
0