Iesaki rakstu:

Jaunu apstiprinājumu guvušas ziņas par apsÅ«dzÄ“tā Aivara Lemberga mantas „apsaimniekotāja”, Šveices advokāta RÅ«dolfa Meroni sniegto „atbalstu” Artusam Kaimiņam un viņa partijai KPV LV: lÄ«dz ar jaunā iekšlietu ministra, KPV LV pārstāvja Sanda Ä¢irÄ£ena stāšanos amatā strauji aktivizÄ“tas darbÄ«bas saistÄ«bā ar Meroni „komandas” pārstāvju „interešu aizstāvÄ«bu”.

Šajās dienās Pietiek no Valsts policijas RÄ«gas reÄ£iona pārvaldes kriminālpolicijas pārvaldes saņēmis šÄdu informācijas pieprasÄ«jumu, kas uzskatāmi rāda – policiju pÄ“kšÅ†i sācis interesÄ“t, kas ir autori rakstiem, kuros atainotas Meroni un viņa „komandas” iespÄ“jami noziedzÄ«gās darbÄ«bas un saaugšana ar tiesÄ«bsargāšanas iestāžu pārstāvjiem:

„Sakarā ar dienesta nepieciešamÄ«bu un pamatojoties uz likuma “Par policiju” 12.panta 31.punktu, lÅ«dzam sniegt atbildi uz sekojošiem jautājumiem:

- Kurš ir portālā www.pietiek.com 24.03.2018. publicÄ“tā raksta “Sarakste met melnu Ä“nu uz prokuratÅ«ras pārstāvjiem, kuri “izpalÄ«dzÄ“juši” advokātam Meroni tiesas apiešanā” autors?

- Kurš ir portālā www.pietiek.com 20.05.2018. publicÄ“tā raksta “Elektroniskā pasta sarakste atklāj cenu manipulāciju “Ventspils naftas” pārdošanā, “diriÄ£ents” atkal Meroni” autors?;

- Kurš ir portālā www.pietiek.com 17.06.2018. publicÄ“tā raksta “Elektroniskā pasta vÄ“stule liek domāt, ka Antāne bijusi tikai Meroni marionete” autors?;

- Kurš ir portālā www.pietiek.com 17.06.2018. publicÄ“tā raksta “E-pasta sarakste atklāj Meroni aktÄ«vu iesaistÄ«šanos politiskajās norisÄ“s” autors?;

- Kurš ir portālā www.pietiek.com 01.07.2018. publicÄ“tā raksta “Sarakstes fragmenti norāda - prokurors aktÄ«vi “izpalÄ«dzÄ“jis” Meroni un viņa kompanjoniem” autors?;

LÅ«dzam sniegt jebkādu portālam pieejamo informāciju par rakstu autoru(-iem), proti, vārdu, uzvārdu, e-pasta adresi, kontaktinformāciju, IP adresi utt., kā arÄ« norādÄ«t kādā veidā portāls www.pietiek.com saņēma minÄ“tos rakstus un pie rakstiem pievienotus dokumentus un sniegt informāciju, kādā veidā un kurš pieņem lÄ“mumu par raksta publicÄ“šanu portālā www.pietiek.com.

3.nodaļas priekšnieka vietniece E.Stāmure.”

Å…emot vÄ“rā šo apliecinājumu Meroni strauji pieaugušajai ietekmei varas struktÅ«rās, Pietiek šodien atkārtoti publicÄ“ šos rakstus.

Sarakste met melnu Ä“nu uz prokuratÅ«ras pārstāvjiem, kuri „izpalÄ«dzÄ“juši” advokātam Meroni tiesas apiešanā

Pietiek šodien publicÄ“ dokumentu kopijas, kas met melnu Ä“nu uz LR Ä¢enerālprokuratÅ«ras darbiniekiem – ne tikai prokuroru Juri Jurisu, bet arÄ« Ä£enerālprokuroru Ä’riku Kalnemeieru. Ja šajā sarakstÄ“ aprakstÄ«tais atbilst patiesÄ«bai, prokuratÅ«ras pārstāvji pirms divarpus gadiem ir slepeni vienojušies ar Aivara Lemberga arestÄ“tās mantas oficiālā uzglabātāja, Šveices advokāta RÅ«dolfa Meroni pārstāvjiem un ļāvuši tiem, apejot tiesu, veikt darÄ«jumu, kura rezultātā Latvijas valsts gadÄ«jumā, tiesai izlemjot par A. Lemberga mantas konfiskāciju, bÅ«s zaudÄ“jusi desmitus miljonu eiro.

Pirms divarpus gadiem, 2015. gada 17. septembrÄ« tika paziņots par Latvijas apstākļiem milzÄ«gu darÄ«jumu – uzņēmums Euromin Holdings (Cyprus) Limited par 79,98 miljoniem eiro iegādājās 43,25% uzņēmuma Ventspils nafta akciju. Tas nozÄ«mÄ“ja, ka jau pirms tam Ventspils naftu faktiski kontrolÄ“jušÄs Vitol grupas rÄ«cÄ«bā lÄ«dz ar to bija nonākuši 93,24% uzņēmuma akciju. No visas savas akciju paketes bija šÄ·Ä«rusies AS Latvijas Naftas tranzÄ«ts. Laikā pirms darÄ«juma uzņēmumu faktiski kontrolÄ“ja A. Lemberga Ä£imenes arestÄ“to mantu pārvaldošais R. Meroni un ar viņu saistÄ«tas personas.

Viena Ventspils naftas akcija Vitol grupai tika pārdota par 1,77 eiro. Taču pÄ“c darÄ«juma Euromin bija pienākums izteikt pārÄ“jiem mazajiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, un piedāvātā akcijas cena jau bija 3,12 eiro – tātad bÅ«tiski augstāka nekā 1,77 eiro. VÄ“l augstāka izrādÄ«jās vienas akcijas cena, kuru aprÄ“Ä·ināja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Rezultātā Euromin pārÄ“jo mazo akcionāru akcijas nācās atpirkt par 4,56 eiro gabalā – tātad par 157% dārgāk nekā darÄ«jumā ar Latvijas Naftas tranzÄ«tu nopirktās akcijas. Ja par šÄdu cenu R. Meroni bÅ«tu pārdevis „savu” akciju paketi, nepilnu 80 miljonu eiro vietā bÅ«tu saņemti aptuveni 206 miljoni - tātad par apmÄ“ram 126 miljoniem eiro vairāk.

AizvadÄ«tajā nedēļā klajā nāca pirmie dokumenti, kas atklāja, kāds „sagatavošanās darbs” ir ticis veikts pirms šÄ« darÄ«juma. Turklāt pārrunas, lai gÅ«tu atļauju darÄ«jumam, veiktas nevis ar RÄ«gas apgabaltiesu, kuras pārziņā lÄ«dz ar A. Lemberga lietas nodošanu tiesai nonāca arÄ« viņa arestÄ“tās mantas pārvaldÄ«šanas uzraudzÄ«ba, bet gan ar LR Ä¢enerālprokuratÅ«ru, kuru tolaik jau vadÄ«ja Ä’. Kalnmeiers.

Tagad dokumentu kļuvis vairāk, un, kā rāda viena no šÄ«m dokumentu kopijām – pÄ“c visa spriežot, angliski rakstÄ«tas elektroniskā pasta vÄ“stules kopija ar nosaukumu „Jaunumi attiecÄ«bā uz iesniegumu Ä¢enerālprokuratÅ«rai/tiesnesim [Borisam] Geimanam”, advokātu biroja Spilbridge pārstāvis Andrejs EglÄ«tis neilgi pirms darÄ«juma ir atskaitÄ«jies R. Meroni par aizkulišu pārrunām, to gatavojot.

A. EglÄ«tis ziņojis R. Meroni, ka „Benita [acÄ«mredzot Spilbridge advokāte Benita Balana, kas ir arÄ« ziņojuma saņēmÄ“ju vidÅ«] sarunāja vakar tikšanos ar J. Jurisu, lai nodotu Latvijas Naftas tranzÄ«ta iesniegumu. Tikšanās laikā J. Juriss paskaidroja Benitai, ka ir runājis ar Ä£enerālprokuroru un ar aÄ£entÅ«ras [nav skaidrs, kas ar to domāts] pārstāvjiem, kas varÄ“tu palÄ«dzÄ“t Latvijas Naftas tranzÄ«ta iesnieguma izskatÄ«šanas procesā”.

No šÄ«s vÄ“stules kopijas izriet, ka ne tikai prokurors J. Juriss, bet arÄ« pats Ä£enerālprokurors Ä’. Kalnmeiers piedalÄ«jušies darÄ«juma sagatavošanas un tiesas apiešanas apspriešanā, kā rezultātā „sarunas laikā Ä£enerālprokurors un aÄ£entÅ«ra ir atzÄ«mÄ“juši sekojošus riskus:

1)   Neviens nevar bÅ«t pārliecināts, ko tiesnesis Geimans darÄ«s ar dokumentiem, vai neaiznesÄ«s iesniegumu uz tiesas sÄ“di par spÄ«ti visām Latvijas Naftas tranzÄ«ta prasÄ«bām un potenciālo aÄ£entÅ«ras palÄ«dzÄ«bu;

2)   Pat tad, ja iesniegšana notiek ar aÄ£entÅ«ras palÄ«dzÄ«bu, dokumentu tik un tā redzÄ“s daži tiesas darbinieki, un ir bažas, ka informācija var noplÅ«st un to nebÅ«s iespÄ“jams novÄ“rst;

3)   AÄ£entÅ«ras iesaiste tieši pretÄ“ji var atstāt sliktu iespaidu uz visu kriminālprocesu, galu galā pavÄ“rsties pret tiesnesi Geimanu un Latvijas iestādÄ“m;

4)   Ir neiespÄ“jami kontrolÄ“t un tādÄ“jādi paredzÄ“t, kad tiesnesis Geimans sniegs atbildi uz Latvijas Naftas tranzÄ«ta iesniegumu”.

Tāpat no advokātu biroja ziņojuma izriet, ka tieši prokurors J. Juriss bijis tas, kurš devis galÄ«go ierosinājumu: „J. Juriss ieteica Latvijas Naftas tranzÄ«tam šobrÄ«d nesÅ«tÄ«t iesniegumu tiesnesim Geimanam ne pa kādiem kanāliem, bet tā vietā Latvijas Naftas tranzÄ«ts lai prasa viedokli J. Jurisam, un J. Juriss Ä¢enerālprokuratÅ«ras vārdā par Latvijas Naftas tranzÄ«taiesniegumu sniegs viedokli (kuru vÄ“lāk varÄ“s izmantot, lai aizsargātu Latvijas Naftas tranzÄ«tu, ja kāds gribÄ“s par kaut ko sÅ«dzÄ“ties).”

Ne šÄ«s sarakstes un darÄ«juma laikā, ne arÄ« tagad LR Ä¢enerālprokuratÅ«ra nekādus komentārus par tās pārstāvju iesaisti šajās norisÄ“s nesniedz. Savukārt J. Juriss skaidro, ka „šo dokumentu nevaru nekādā veidā komentÄ“t, jo no satura ir noprotams, ka tas, iespÄ“jams, ir domāts kā divu advokātu sarakstei pievienojamais”.

Prokurors skaidro, ka „darba jautājumos pie manis ir vÄ“rsušies vairāki advokāti”, taču viņš nevarot kontrolÄ“t, „kādu atskaiti vai informāciju viņi nodod tālāk saviem partneriem vai klientiem, tostarp nepatiesu - šajā gadÄ«jumā” un „ko kāds (-a) advokāts (-e) ir apgalvojis (-usi) kādam citam advokātam (-ei), un uz kāda pamata vispār kaut ko tādu var apgalvot - man nav zināms”.

TikmÄ“r notikumu hronoloÄ£iskā secÄ«ba liecina par labu advokātu biroja ziņojumā R. Meroni rakstÄ«tajam: pÄ“c neformālajiem kontaktiem sekojusi oficiāla R. Meroni vÄ“stule, kas bijusi adresÄ“ta tieši J. Jurisam, un pÄ“c atbalstošas atbildes saņemšanas Ventspils naftas akcijas pārdotas par nepilniem 80 miljoniem eiro – par 126 miljoniem eiro mazāk, nekā tās, iespÄ“jams, bijušas vÄ“rtas.

Savukārt vÄ“l viens Pietiek šodien publicÄ“ts dokuments rāda, ka Ä¢enerālprokuratÅ«ra nevar aizbildināties arÄ« ar to, ka neko par šÄdu saziņu oficiāli nav zinājusi: izrādās, jau pirms gada Ä’. Kalnmeieru par to informÄ“jis viens no Ventspils naftas mazajiem akcionāriem. Par to, vai un kāda atbilde saņemta, pagaidām ziņu nav.

Elektroniskā pasta sarakste atklāj cenu manipulāciju „Ventspils naftas” pārdošanā, "diriÄ£ents" atkal Meroni

Kļūst aizvien skaidrāks, ka, pirms trim gadiem par gandrÄ«z 80 miljoniem eiro pārdodot AS Ventspils nafta akciju paketi, eksperti ir tikuši pieaicināti tikai un vienÄ«gi tāpÄ“c, lai piekristu bÅ«tiski pazeminātajai paketes cenai, par kuru jau iepriekš ar pircÄ“ju bija vienojies Aivara Lemberga arestÄ“tās mantas oficiālais uzglabātājs, Šveices advokāts RÅ«dolfs Meroni.

Pietiek šodien publicÄ“ vairākas elektroniskā pasta vÄ“stules, kuras rāda, kā patiesÄ«bā ir tikusi organizÄ“ta jau vairākkārt aprakstÄ«tā Ventspils naftas akciju pārdošana par bÅ«tiski pazeminātu cenu.

„Cena, par kuru vienojās Latvijas Naftas tranzÄ«ts un Euromin, saskan ar pieaicināto ekspertu atzÄ«to augšÄ“jo vÄ“rtÄ«bu amplitÅ«du,” – tā medijos pÄ“c darÄ«juma 2015. gada rudenÄ« apgalvoja pats R. Meroni.

A. Lemberga arestÄ“tās mantas glabātājs atsaucās uz to, ka „mÄ“s esam ieguvuši profesionālu akciju patiesās tirgus vÄ“rtÄ«bas novÄ“rtÄ“jumu no starptautisku ekspertu uzņēmuma” un ka šis darÄ«jums „ir pilnÄ«bā attaisnojams”.

Taču nu elektroniskā pasta sarakste rāda, ka it kā neatkarÄ«gais un profesionālais Moore Stephens vÄ“rtÄ“jums, uz kura pamata Ventspils naftas akcijas Vitol grupas uzņēmumam Euromin tika pārdotas par tikai 1,77 eiro gabalā, patiesÄ«bā ir R. Meroni organizÄ“tas manipulācijas rezultāts.

Kā izriet no šÄ«s sarakstes, R. Meroni jau iepriekš ir vienojies akciju paketes cenu ar pircÄ“ju, bet tikai pÄ“c tam tai ir pielāgots „profesionālo ekspertu” vÄ“rtÄ“jums.

Faktiski tas nav bijis neatkarÄ«gs, bet gan speciāli izveidots tā, lai R. Meroni ar šo vÄ“rtÄ“jumu varÄ“tu pamatot mākslÄ«gi noteikto pazemināto cenu, kuras dēļ šÄ« arestÄ“tā A. Lemberga manta tika pārdota ārkārtÄ«gi lÄ“ti, lÄ«dz ar to potenciāli (ja tiesa noteiks mantas konfiskāciju) nodarot apjomÄ«gus zaudÄ“jumus arÄ« Latvijas valstij.

Kā zināms, 2015. gada 17. septembrÄ« tika paziņots par Latvijas apstākļiem milzÄ«gu darÄ«jumu – uzņēmums Euromin Holdings (Cyprus) Limited par 79,98 miljoniem eiro iegādājās 43,25% uzņēmuma Ventspils nafta akciju.

Tas nozÄ«mÄ“ja, ka jau pirms tam Ventspils naftu faktiski kontrolÄ“jušÄs Vitol grupas rÄ«cÄ«bā lÄ«dz ar to bija nonākuši 93,24% uzņēmuma akciju. No visas savas akciju paketes bija šÄ·Ä«rusies AS Latvijas Naftas tranzÄ«ts. Laikā pirms darÄ«juma uzņēmumu faktiski kontrolÄ“ja A. Lemberga Ä£imenes arestÄ“to mantu pārvaldošais R. Meroni un ar viņu saistÄ«tas personas.

Viena Ventspils naftas akcija Vitol grupai tika pārdota par 1,77 eiro. Taču pÄ“c darÄ«juma Euromin bija pienākums izteikt pārÄ“jiem mazajiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, un piedāvātā akcijas cena jau bija 3,12 eiro – tātad bÅ«tiski augstāka nekā 1,77 eiro. VÄ“l augstāka izrādÄ«jās vienas akcijas cena, kuru aprÄ“Ä·ināja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Rezultātā Euromin pārÄ“jo mazo akcionāru akcijas nācās atpirkt par 4,56 eiro gabalā – tātad par 157% dārgāk nekā darÄ«jumā ar Latvijas Naftas tranzÄ«tu nopirktās akcijas. Ja par šÄdu cenu R. Meroni bÅ«tu pārdevis „savu” akciju paketi, nepilnu 80 miljonu eiro vietā bÅ«tu saņemti aptuveni 206 miljoni - tātad par apmÄ“ram 126 miljoniem eiro vairāk.

Jau iepriekš klajā ir nākuši vairāki dokumenti, kas atklāj, kāds „sagatavošanās darbs” ir ticis veikts pirms šÄ« darÄ«juma. Turklāt pārrunas, lai gÅ«tu atļauju darÄ«jumam, veiktas nevis ar RÄ«gas apgabaltiesu, kuras pārziņā lÄ«dz ar A. Lemberga lietas nodošanu tiesai nonāca arÄ« viņa arestÄ“tās mantas pārvaldÄ«šanas uzraudzÄ«ba, bet gan ar LR Ä¢enerālprokuratÅ«ru, kuru tolaik jau vadÄ«ja Ä’riks Kalnmeiers.

No citas vÄ“stules kopijas izriet, ka ne tikai prokurors Juris Juriss, bet arÄ« pats Ä£enerālprokurors Ä’. Kalnmeiers piedalÄ«jušies darÄ«juma sagatavošanas un tiesas apiešanas apspriešanā. VÄ“stulÄ“ bija norādes arÄ« uz Satversmes aizsardzÄ«bas biroja iesaistÄ«šanos šÄ« darÄ«juma gatavošanā.

Dokumenti rādÄ«ja, ka tieši prokurors J. Juriss bijis tas, kurš devis galÄ«go ierosinājumu apiet tiesu: „J. Juriss ieteica Latvijas Naftas tranzÄ«tam šobrÄ«d nesÅ«tÄ«t iesniegumu tiesnesim Geimanam ne pa kādiem kanāliem, bet tā vietā Latvijas Naftas tranzÄ«ts lai prasa viedokli J. Jurisam, un J. Juriss Ä¢enerālprokuratÅ«ras vārdā par Latvijas Naftas tranzÄ«taiesniegumu sniegs viedokli (kuru vÄ“lāk varÄ“s izmantot, lai aizsargātu Latvijas Naftas tranzÄ«tu, ja kāds gribÄ“s par kaut ko sÅ«dzÄ“ties).”

Ne šÄ«s sarakstes un darÄ«juma laikā, ne arÄ« tagad LR Ä¢enerālprokuratÅ«ra nekādus komentārus par tās pārstāvju iesaisti šajās norisÄ“s nesniedz. Savukārt J. Juriss skaidro, ka „šo dokumentu nevaru nekādā veidā komentÄ“t, jo no satura ir noprotams, ka tas, iespÄ“jams, ir domāts kā divu advokātu sarakstei pievienojamais”.

Prokurors skaidro, ka „darba jautājumos pie manis ir vÄ“rsušies vairāki advokāti”, taču viņš nevarot kontrolÄ“t, „kādu atskaiti vai informāciju viņi nodod tālāk saviem partneriem vai klientiem, tostarp nepatiesu - šajā gadÄ«jumā” un „ko kāds (-a) advokāts (-e) ir apgalvojis (-usi) kādam citam advokātam (-ei), un uz kāda pamata vispār kaut ko tādu var apgalvot - man nav zināms”.

Elektroniskā pasta vēstule liek domāt, ka Antāne bijusi tikai Meroni marionete

PÄ“c tam, kad atklājās, ka Inga Antāne ir šÄ·Ä«rusies ne tikai Šveices advokāta RÅ«dolfa Meroni kontrolÄ“to uzņēmumu organizācijas Baltijas asociācija – transports un loÄ£istika (BATL) vadÄ«tājas posteņa, bet arÄ« amatiem Meroni uzņēmumos, šÄ« kādreizÄ“jā Valda Zatlera partijas biedre paziņoja gan to, ka lÄ“mumu par aiziešanu pieņēmusi pati, gan arÄ« to, ka Meroni viņai vispār neesot bijis nekāds priekšnieks. Taču Pietiek rÄ«cÄ«bā nonākusi pirms diviem gadiem notikusi sarakste, kas rāda pilnÄ«gi citu ainu, liekot domāt, ka Antāne patiesÄ«bā bijusi Meroni marionete, kas ar „priekšnieku” saskaņojusi pat sÄ«kus jautājumus.

Kā rāda ar 2016. gada 25. jÅ«niju datÄ“ta elektroniskā pasta vÄ“stule, ko Antāne nosÅ«tÄ«jusi Meroni, viņa ar Šveices advokātu saskaņojusi pat savas publiskas uzstāšanās iespÄ“jas un dalÄ«bu Meroni organizÄ“tos pasākumos ārpus Latvijas.

VÄ“stulÄ“ Antāne, uzrunājot Meroni par RÅ«dolfu, norādÄ«jusi, ka viņa saņēmusi informāciju par „vadÄ«bas apspriedi” CÄ«rihÄ“ nākamajā nedēļā. Taču tieši šajā laikā CÄ“sÄ«s notiekot festivāls Lampa, uz kuru viņa ieaicināta kā BATL prezidente.

Tā kā pasākumā piedaloties ļoti nozīmīgas personas, Antāne uzskatot, ka viņai festivālā vajadzētu piedalīties. Lai tas būtu iespējams, Antāne lūdz Meroni dot viņai iespēju nepiedalīties apspriedē Cīrihē, tā vietā nosūtot rakstisku ziņojumu.

Taču, ja tas galÄ«gi nebÅ«tu iespÄ“jams, Antāne piedāvā savam acÄ«mredzamajam „priekšniekam” citu risinājumu: „Otra iespÄ“ja – es varÄ“tu bÅ«t CÄ«rihÄ“ 2. jÅ«lijā. Ä»oti saspringti, bet ne neiespÄ“jami!”

Antāne Šveices advokātam atskaitÄ«jusies arÄ« tieši kā BATL prezidente: „Å…emot vÄ“rā, ka „vadÄ«bas apspriede” ir ļoti svarÄ«ga mÅ«su komunikācijai, es domāju, ka man jÅ«s arÄ« jāinformÄ“ par svarÄ«giem jautājumiem un droši vien jānosÅ«ta arÄ« BATL dienaskārtÄ«ba! Ko jÅ«s sakāt?”

Kā zināms, oficiāli Antānes versija ir pilnÄ«gi cita: „Man nav jādod norādes. Es neesmu šo četru gadu laikā saņēmusi nevienu norādi no Meroni attiecÄ«bā uz BATL. AttiecÄ«bā uz jautājumiem, kuri ir jāaktualizÄ“, es to esmu to darÄ«jusi, tāpÄ“c, ka es to esmu uzskatÄ«jusi par vajadzÄ«gu. Gan par [dzelzceļa] tarifu izlÄ«dzināšanu, gan par [dzelzceļa] elektrifikāciju.”

Kā rāda Lursoft datu bāze, Antāne, kas lÄ«dz šim publiski tika dÄ“vÄ“ta par šÄ«s asociācijas prezidenti, šÄ gada 6. jÅ«nijā ir zaudÄ“jusi vietu tās izpildinstitÅ«cijā, un viņas vietā ir nākusi 1978. gadā dzimusÄ« uzņēmuma Ventspils tirdzniecÄ«bas osta administratÄ«vi tiesiskā departamenta direktore AlÄ«na Rugine.

Pietiek rÄ«cÄ«bā esošÄ informācija liecina, ka Antāne, kas vairākus gadus ir uzdevusies par dzelzceļa un tranzÄ«ta jomas eksperti, faktiski aizstāvot problÄ“mu mākto Meroni kontrolÄ“to uzņēmumu intereses, amatu ir zaudÄ“jusi, jo nav attaisnojusi uz viņu liktās Meroni cerÄ«bas.

Antānes divus gadus ilgā darbÄ«ba asociācijas vadÄ«tājas postenÄ« nav spÄ“jusi nodrošināt Meroni kontrolÄ“tajiem uzņēmumiem vitāli nepieciešamo dzelzceļa tarifu samazināšanu, un arÄ« asociācijas aktivitātes, cenšoties izgāzt Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projektu, nav nesušas Meroni vÄ“lamos rezultātus.

LÄ«dz ar to Antānei palikušas vairs tikai divas „Meroni barotavas” – padomes priekšsÄ“dÄ“tāja vietnieces postenis AS Ventbunkers un padomes locekļa vieta AS Ventspils tirdzniecÄ«bas osta.

No iepriekšÄ“jās „siles” Antāne bija spiesta šÄ·irties pirms četriem gadiem, kad atklājās, ka viņa, ieņemot ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska padomnieces un Reformu partijas valdes locekles posteni, nav maksājusi nodokļus, iekrājot 17 tÅ«kstošu eiro lielu parādu.

Tad kļuva zināms, ka Valsts ieņēmumu dienests ķēries pie galējā līdzekļa - vērsies politiķes ienesīgākajā darbavietā Rīgas brīvostas pārvaldē, dodot tai rīkojumu ik mēnesi ieturēt 30% no Antānei izmaksājamā atalgojuma, to ieskaitot kontā Valsts kasē.

Reaģējot uz šÄ«m publiskotajām ziņām, vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrs Romāns Naudiņš paziņoja, ka atsauks Antāni no ienesÄ«gā amata brÄ«vostas pārvaldÄ“.

Kā rāda Lursoft datu bāze, Antāne, kas lÄ«dz šim publiski tika dÄ“vÄ“ta par šÄ«s asociācijas prezidenti, šÄ gada 6. jÅ«nijā ir zaudÄ“jusi vietu tās izpildinstitÅ«cijā, un viņas vietā ir nākusi 1978. gadā dzimusÄ« uzņēmuma Ventspils tirdzniecÄ«bas osta administratÄ«vi tiesiskā departamenta direktore AlÄ«na Rugine.

Vienlaikus Antāne ir zaudÄ“jusi arÄ« divas citas „Meroni barotavas” – padomes priekšsÄ“dÄ“tāja vietnieces posteni AS Ventbunkers un padomes locekļa vietu AS Ventspils tirdzniecÄ«bas osta.

Pietiek rÄ«cÄ«bā esošÄ informācija liecina, ka Antāne, kas vairākus gadus ir uzdevusies par dzelzceļa un tranzÄ«ta jomas eksperti, faktiski aizstāvot problÄ“mu mākto Meroni kontrolÄ“to uzņēmumu intereses, amatu ir zaudÄ“jusi, jo nav attaisnojusi uz viņu liktās Meroni cerÄ«bas.

Antānes divus gadus ilgā darbÄ«ba asociācijas vadÄ«tājas postenÄ« nav spÄ“jusi nodrošināt Meroni kontrolÄ“tajiem uzņēmumiem vitāli nepieciešamo dzelzceļa tarifu samazināšanu, un arÄ« asociācijas aktivitātes, cenšoties izgāzt Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projektu, nav nesušas Meroni vÄ“lamos rezultātus.

No iepriekšÄ“jās „siles” Antāne bija spiesta šÄ·irties pirms četriem gadiem, kad atklājās, ka viņa, ieņemot ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska padomnieces un Reformu partijas valdes locekles posteni, nav maksājusi nodokļus, iekrājot 17 tÅ«kstošu eiro lielu parādu.

Tad kļuva zināms, ka Valsts ieņēmumu dienests ķēries pie galējā līdzekļa - vērsies politiķes ienesīgākajā darbavietā Rīgas brīvostas pārvaldē, dodot tai rīkojumu ik mēnesi ieturēt 30% no Antānei izmaksājamā atalgojuma, to ieskaitot kontā Valsts kasē.

Reaģējot uz šÄ«m publiskotajām ziņām, vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrs Romāns Naudiņš paziņoja, ka atsauks Antāni no ienesÄ«gā amata brÄ«vostas pārvaldÄ“.

E-pasta sarakste atklāj Meroni aktÄ«vu iesaistÄ«šanos politiskajās norisÄ“s

Aivara Lemberga arestÄ“tās mantas apsaimniekotājs un izsaimniekotājs, Šveices advokāts RÅ«dolfs Meroni pÄ“dÄ“jos gados ir aktÄ«vi iesaistÄ«jies politiskajās norisÄ“s Latvijā, - šÄ«s aizdomas kārtÄ“jo reizi apstiprina Pietiek rÄ«cÄ«bā nonākusi sarakste starp Meroni un bÄ“dÄ«gi slaveno uzņēmÄ“ju un „lietu kārtotāju” Guntaru Kukulu.

2016. gadā, tātad pirms iepriekšÄ“jām pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanām Kukuls un Meroni apsprieduši virkni jautājumu, tostarp arÄ« saistÄ«bā ar sadarbÄ«bu ar politiskajām partijām un tām sniedzamu atbalstu.

Cita starpā Kukuls Šveices advokātu informÄ“ arÄ« par to, ka viņš – acÄ«mredzot pārstāvot Meroni – ir veicis pārrunas ar Saskaņas centru un „viņi arÄ« ir gatavi sadarbÄ«bai VentspilÄ« un kopumā”. Uz šo informāciju Meroni Kukulam atbild, ka „acÄ«mredzot BerÄ·is arÄ« ar viņiem ir runājis” un ka viņš iesaka „turpināt”.

ŠÄ« sarakste ir Ä«paši interesanta ne tikai tāpÄ“c, ka Kukula formāli šÄ·irtā sieva Sandra Sondore-Kukule joprojām ir ārlietu ministra Edgara RinkÄ“viča padomniece, bet arÄ« tāpÄ“c ka oficiālā lÄ«menÄ« sarakstÄ“ pieminÄ“tais Ventspils uzņēmÄ“js Olafs BerÄ·is ir bijis zināms kā liels partijas Latvijas AttÄ«stÄ«bai atbalstÄ«tājs. ZÄ«mÄ«ga detaļa ir arÄ« tā, ka Meroni dzÄ«vesbiedre ir kāda Lidija Hitričenko - bijušÄ Krievijas armijas virsnieka meita.

LÄ«dz šim plašÄk bija zināms tikai par Meroni, iespÄ“jams, nelikumÄ«gu finansiālu atbalstu Artusam Kaimiņam un viņa partijai, par ko ar iesniegumu tiesÄ«bsargāšanas iestādÄ“s 2017. gada sākumā vÄ“rsās Ilmārs Poikāns (Neo), taču tagad rodas iespaids, ka patiesÄ«bā "iebaroto" loks ir bijis daudz plašÄks.

Poikāns iesniegumā detalizÄ“ti aprakstÄ«ja, kā „politiskās partijas "KPV LV" valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Artuss Kaimiņš, iespÄ“jams, ilgstoši ir organizÄ“jis un neatļauti saņēmis finansÄ“jumu no Latvijas valsts interesÄ“s arestÄ“tas mantas glabātāja RÅ«dolfa Meroni, bet šos naudas lÄ«dzekļus nav deklarÄ“jis savā amatpersonas deklarācijā, jādomā, to nelikumÄ«guma dēļ, tāpat arÄ« nav norādÄ«jis to kā politiskās partijas "KPV LV" finansÄ“šanas avotu”.

Sarakstes fragmenti norāda – prokurors aktÄ«vi „izpalÄ«dzÄ“jis” Meroni un viņa kompanjoniem

Prokurors Juris Juriss aktÄ«vi „izpalÄ«dzÄ“jis” Aivara Lemberga arestÄ“tās manta glabātājam un apsaimniekotājam RÅ«dolfam Meroni un viņa juridiskajiem kompanjoniem ne tikai lielās lietās, bet arÄ« dažādos „sÄ«kumos”, - par to liek domāt jauni elektroniskās sarakstes fragmenti, kas nonākuši Pietiek rÄ«cÄ«bā un ko šodien publiskojam.

LÄ«dz šim atklātÄ«bā bija nonākusi informācija, kas uzskatāmi apliecināja, kā prokuratÅ«ras pārstāvji ir palÄ«dzÄ“juši R. Meroni veikt iecerÄ“to darÄ«jumu, par bÅ«tiski samazinātu cenu pārdodot AS Ventspils nafta akciju kontrolpaketi un pirms šÄ« darÄ«juma apejot tiesu, kuras atļauja bÅ«tu bijusi vajadzÄ«ga.

Taču nu izrādās, ka prokuratÅ«ras pārstāvji ir bijuši gatavi R. Meroni izpalÄ«dzÄ“t arÄ« dažādos „sÄ«kumos”, - uz to norāda ar 2014. gada 14. jÅ«liju datÄ“ta elektroniskā pasta vÄ“stule, ko Meroni apkalpojošÄ advokātu biroja Spilbridge pārstāvis Oskars Jonāns nosÅ«tÄ«jis savam klientam.

Šajā vÄ“stulÄ“ aprakstÄ«ts, kā O. Jonāns pārrunājis ar kādu „JJ” – pÄ“c visa spriežot, prokuroru Juri Jurisu – R. Meroni „jautājumu”. IzrādÄ«jies, ka „JJ” rÄ«cÄ«bā nav R. Meroni interesÄ“jošÄs dokumenta kopijas, taču „JJ” ir bijis „diezgan palÄ«dzÄ«gs” un personiski sazvanÄ«jies ar Finanšu policiju, lai tiktu pie kopijas.

Diemžēl izrādÄ«jies, ka attiecÄ«gā Finanšu policijas darbiniece ir atvaļinājumā, taču „mÄ“s vienojāmies, ka 5. augustā mÄ“s atkal sakontaktÄ“simies ar „JJ” un mÄ“Ä£ināsim saņemt kopiju no Finanšu policijas”.

Savukārt otra elektroniskā pasta vÄ“stule, ko šodien publiskojam, apliecina R. Meroni apkalpojošÄ advokātu biroja ciešo saikni ar Ä¢enerālprokuratÅ«ru un konkrÄ“ti prokuroru J. Jurisu.

Šajā sÅ«tÄ«jumā biroja pārstāve Benita Balana informÄ“ R. Meroni, ka saskaņā ar J. Jurisa sniegtām instrukcijām viņa ir nodevusi Šveices advokāta vÄ“stuli Ä¢enerālprokuratÅ«ras sekretariātā.

ŠÄ«s elektroniskā pasta vÄ“stules faktiski tikai apstiprina jau iepriekš zināmo par LR Ä¢enerālprokuratÅ«ras un konkrÄ“tu tās pārstāvju „Ä«pašajām attiecÄ«bām” ar R. Meroni un viņa juridiskajiem kompanjoniem, ļaujot viņam savdabÄ«gā veidā „apsaimniekot” arestÄ“to Lemberga mantu.

Spilgtākais „apsaimniekošanas” gadÄ«jums datÄ“ts ar darÄ«jumu pirms nepilniem trim gadiem - 2015. gada 17. septembrÄ«. Tad tika paziņots par Latvijas apstākļiem milzÄ«gu darÄ«jumu – uzņēmums Euromin Holdings (Cyprus) Limited par 79,98 miljoniem eiro iegādājās 43,25% uzņēmuma Ventspils nafta akciju.

Tas nozÄ«mÄ“ja, ka jau pirms tam Ventspils naftu faktiski kontrolÄ“jušÄs Vitol grupas rÄ«cÄ«bā lÄ«dz ar to bija nonākuši 93,24% uzņēmuma akciju. No visas savas akciju paketes bija šÄ·Ä«rusies AS Latvijas Naftas tranzÄ«ts. Laikā pirms darÄ«juma uzņēmumu faktiski kontrolÄ“ja A. Lemberga Ä£imenes arestÄ“to mantu pārvaldošais R. Meroni un ar viņu saistÄ«tas personas.

Viena Ventspils naftas akcija Vitol grupai tika pārdota par 1,77 eiro. Taču pÄ“c darÄ«juma Euromin bija pienākums izteikt pārÄ“jiem mazajiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, un piedāvātā akcijas cena jau bija 3,12 eiro – tātad bÅ«tiski augstāka nekā 1,77 eiro. VÄ“l augstāka izrādÄ«jās vienas akcijas cena, kuru aprÄ“Ä·ināja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Rezultātā Euromin pārÄ“jo mazo akcionāru akcijas nācās atpirkt par 4,56 eiro gabalā – tātad par 157% dārgāk nekā darÄ«jumā ar Latvijas Naftas tranzÄ«tu nopirktās akcijas. Ja par šÄdu cenu R. Meroni bÅ«tu pārdevis „savu” akciju paketi, nepilnu 80 miljonu eiro vietā bÅ«tu saņemti aptuveni 206 miljoni - tātad par apmÄ“ram 126 miljoniem eiro vairāk.

Šopavasar klajā nāca pirmie dokumenti, kas atklāja, kāds „sagatavošanās darbs” ir ticis veikts pirms šÄ« darÄ«juma. Kā izrādÄ«jās, pārrunas, lai gÅ«tu atļauju darÄ«jumam, bija veiktas nevis ar RÄ«gas apgabaltiesu, kuras pārziņā lÄ«dz ar A. Lemberga lietas nodošanu tiesai nonāca arÄ« viņa arestÄ“tās mantas pārvaldÄ«šanas uzraudzÄ«ba, bet gan ar LR Ä¢enerālprokuratÅ«ru, kuru tolaik jau vadÄ«ja Ä’riks Kalnmeiers.

PÄ“c tam dokumentu kļuva vairāk, un, kā rādÄ«ja viena no publiskotajām dokumentu kopijām – pÄ“c visa spriežot, angliski rakstÄ«tas elektroniskā pasta vÄ“stules kopijas ar nosaukumu „Jaunumi attiecÄ«bā uz iesniegumu Ä¢enerālprokuratÅ«rai/tiesnesim [Borisam] Geimanam” -, advokātu biroja Spilbridge pārstāvis Andrejs EglÄ«tis neilgi pirms darÄ«juma bija atskaitÄ«jies R. Meroni par aizkulišu pārrunām, to gatavojot.

A. EglÄ«tis bija ziņojis R. Meroni, ka „Benita [acÄ«mredzot Spilbridge advokāte Benita Balana, kas ir arÄ« ziņojuma saņēmÄ“ju vidÅ«] sarunāja vakar tikšanos ar J. Jurisu, lai nodotu Latvijas Naftas tranzÄ«ta iesniegumu. Tikšanās laikā J. Juriss paskaidroja Benitai, ka ir runājis ar Ä£enerālprokuroru un ar aÄ£entÅ«ras [nav skaidrs, kas ar to domāts] pārstāvjiem, kas varÄ“tu palÄ«dzÄ“t Latvijas Naftas tranzÄ«ta iesnieguma izskatÄ«šanas procesā”.

No šÄ«s vÄ“stules kopijas izrietÄ“ja, ka ne tikai prokurors J. Juriss, bet arÄ« pats Ä£enerālprokurors Ä’. Kalnmeiers piedalÄ«jušies darÄ«juma sagatavošanas un tiesas apiešanas apspriešanā, kā rezultātā „sarunas laikā Ä£enerālprokurors un aÄ£entÅ«ra ir atzÄ«mÄ“juši sekojošus riskus:

1)   Neviens nevar bÅ«t pārliecināts, ko tiesnesis Geimans darÄ«s ar dokumentiem, vai neaiznesÄ«s iesniegumu uz tiesas sÄ“di par spÄ«ti visām Latvijas Naftas tranzÄ«ta prasÄ«bām un potenciālo aÄ£entÅ«ras palÄ«dzÄ«bu;

2)   Pat tad, ja iesniegšana notiek ar aÄ£entÅ«ras palÄ«dzÄ«bu, dokumentu tik un tā redzÄ“s daži tiesas darbinieki, un ir bažas, ka informācija var noplÅ«st un to nebÅ«s iespÄ“jams novÄ“rst;

3)   AÄ£entÅ«ras iesaiste tieši pretÄ“ji var atstāt sliktu iespaidu uz visu kriminālprocesu, galu galā pavÄ“rsties pret tiesnesi Geimanu un Latvijas iestādÄ“m;

4)   Ir neiespÄ“jami kontrolÄ“t un tādÄ“jādi paredzÄ“t, kad tiesnesis Geimans sniegs atbildi uz Latvijas Naftas tranzÄ«ta iesniegumu”.

Tāpat no advokātu biroja ziņojuma izrietÄ“ja, ka tieši prokurors J. Juriss bijis tas, kurš devis galÄ«go ierosinājumu: „J. Juriss ieteica Latvijas Naftas tranzÄ«tam šobrÄ«d nesÅ«tÄ«t iesniegumu tiesnesim Geimanam ne pa kādiem kanāliem, bet tā vietā Latvijas Naftas tranzÄ«ts lai prasa viedokli J. Jurisam, un J. Juriss Ä¢enerālprokuratÅ«ras vārdā par Latvijas Naftas tranzÄ«taiesniegumu sniegs viedokli (kuru vÄ“lāk varÄ“s izmantot, lai aizsargātu Latvijas Naftas tranzÄ«tu, ja kāds gribÄ“s par kaut ko sÅ«dzÄ“ties).”

Ne šÄ«s sarakstes un darÄ«juma laikā, ne arÄ« tagad LR Ä¢enerālprokuratÅ«ra nekādus komentārus par tās pārstāvju iesaisti šajās norisÄ“s nesniedz. Savukārt J. Juriss skaidro, ka „šo dokumentu nevaru nekādā veidā komentÄ“t, jo no satura ir noprotams, ka tas, iespÄ“jams, ir domāts kā divu advokātu sarakstei pievienojamais”.

Prokurors skaidro, ka „darba jautājumos pie manis ir vÄ“rsušies vairāki advokāti”, taču viņš nevarot kontrolÄ“t, „kādu atskaiti vai informāciju viņi nodod tālāk saviem partneriem vai klientiem, tostarp nepatiesu - šajā gadÄ«jumā” un „ko kāds (-a) advokāts (-e) ir apgalvojis (-usi) kādam citam advokātam (-ei), un uz kāda pamata vispār kaut ko tādu var apgalvot - man nav zināms”.

TikmÄ“r notikumu hronoloÄ£iskā secÄ«ba liecina par labu advokātu biroja ziņojumā R. Meroni rakstÄ«tajam: pÄ“c neformālajiem kontaktiem sekojusi oficiāla R. Meroni vÄ“stule, kas bijusi adresÄ“ta tieši J. Jurisam, un pÄ“c atbalstošas atbildes saņemšanas Ventspils naftas akcijas pārdotas par nepilniem 80 miljoniem eiro – par 126 miljoniem eiro mazāk, nekā tās, iespÄ“jams, bijušas vÄ“rtas.

Savukārt vÄ“l viens jau iepriekš publiskots dokuments rāda, ka Ä¢enerālprokuratÅ«ra nevar aizbildināties arÄ« ar to, ka neko par šÄdu saziņu oficiāli nav zinājusi: izrādās, jau pirms gada Ä’. Kalnmeieru par to informÄ“jis viens no Ventspils naftas mazajiem akcionāriem. Par to, vai un kāda atbilde saņemta, pagaidām ziņu nav.