Iesaki rakstu:

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārÄ« Latvijā dzÄ«voja 1 miljons 953 tÅ«kstoši cilvÄ“ku. Protams, daudzi pamatoti iebildÄ«s, ka šis skaitlis nav korekts, taču cita mums nav. TomÄ“r fakts ir tāds, ka arÄ« oficiālā statistika atzÄ«st: 2016. gadā Baltijas valstÄ«s turpinājās masveida emigrācija.

2016. gada sākumā Latvijā dzÄ«voja 1 miljons 969 tÅ«kstoši cilvÄ“ku. Tātad gada laikā Latvija ir zaudÄ“jusi 16 tÅ«kstošus cilvÄ“ku. Bilance (vÄ“lreiz uzsveru: runa ir par oficiālo bilanci!) ir vienkārša: 5821 cilvÄ“ku mÅ«su valsts ir zaudÄ“jusi dabisku procesu rezultātā – tāda ir starpÄ«ba starp dzimušajiem un mirušajiem. PārÄ“jie vairāk nekā 10 000 pÄ“rn no Latvijas ir vienkārši aizbraukuši.

VarbÅ«t saprotot, ka pašreizÄ“jā politiskajā diskursā tas ir nenovÄ“ršams process, šÄ« tautas izšÄ·Ä«šana vairs netiek uztverta pārāk emocionāli (drÄ«zāk nepiedodami vÄ“si), tomÄ“r joprojām no Latvijas ik dienu uz neatgriešanos aizbrauc vidÄ“ji 28 cilvÄ“ki. Kāds teiks, ka vairāk, bet tik mazai tautai arÄ« oficiālie skaitļi ir baisi.

Daudzi eksperti uzskata, ka masveida emigrācija no Latvijas un Lietuvas pat neiekļaujas Centrālajā un Austrumeiropā notiekošajos procesos: tik nesaudzÄ«ga attieksme pret savas valsts ekonomisko stāvokli un politisko režīmu ir raksturÄ«ga tikai Lietuvas un Latvijas iedzÄ«votājiem.

Ja cilvÄ“ki tādos tempos un apmÄ“rā atsakās dzÄ«vot pašu izveidotās valstÄ«s, tad ir pilnÄ«gi skaidrs, ka šo valstu pamatos kaut kas ir nogājis greizi. Ja 2008.-2009. gadā Latvijas un Lietuvas depopulāciju vÄ“l varÄ“ja skaidrot ar krÄ«zi, tad ar ko to var aizbildināt tagad? ValdošÄ koalÄ«cija par šiem jautājumiem runāt izvairās.

NepatÄ«kamākais tas, ka par depopulācijas jautājumiem klusÄ“ arÄ« pašpasludinātā nacionālā apvienÄ«ba “Visu Latvijai!”-“TÄ“vzemei un BrÄ«vÄ«bai”/LNNK, kura pÄ“dÄ“jos 10 gadus nemainÄ«gi ir valdošajā koalÄ«cijā, bet nav pakustinājusi ne ausi, lai kaut vai saprastu, kāpÄ“c latvieši ir gatavi tik vieglprātÄ«gi atteikties no savas valsts. Jau dzirdu iebildumus: bet mÄ“s taču valsts simtgades svinÄ“šanai esam piešÄ·Ä«ruši 60 miljonus eiro! Jā, saka tie 28 cilvÄ“ki, kas šodien aizbrauca uz neatgriešanos.

Nekur citur pasaulÄ“ nekas tāds nav novÄ“rojams: miera un politiskās stabilitātes (!) apstākļos latvieši atsakās dzÄ«vot pašu radÄ«tajā valstÄ«. Lielākā daļa emigrantu neslÄ“pj, ka viņi nevis brauc peļņā uz bagātajām un – bÅ«sim godÄ«gi! – demokrātiskajām Eiropas valstÄ«m, bet gan pārceļas uz turieni dzÄ«vot. Kopā ar bÄ“rniem, kas iestājas mÄ«tnes zemes skolās un ātri pārņem tās valodu, pilnÄ«gi izslÄ“dzot iespÄ“ju par atgriešanos Latvijā arÄ« tālākā nākotnÄ“.

Kāds mans sens draugs, kas pārcÄ“lies uz Angliju, pÄ“rnā gada nogalÄ“ nostalÄ£ijas dzÄ«ts atbrauca uz Latviju ar domu te palikt. Tagad viņš ir atgriezies Londonā, jo šeit ar visiem saviem augstskolas diplomiem un Lielbritānijā iegÅ«tajiem sertifikātiem tā arÄ« nespÄ“ja sameklÄ“t darbu ar algu, kas ļautu viņam segt ikdienas tÄ“riņus. Jā, kāda Ä«patnÄ«ba: par strādāšanu Ä“nu sektorā viņš negribÄ“ja ne dzirdÄ“t, jo uzskata, ka nodokļi jāmaksā. Toties bija gatavs krietni pazemināt labklājÄ«bas lÄ«meni. Nebija vajadzÄ«bas.

TÄ«rais izmisums: pÄ“dÄ“jo 10 gadu laikā emigrācijas rezultātā Latvija ir zaudÄ“jusi gandrÄ«z pusi savu jauniešu, kuri bieži vien izvÄ“las bÅ«t bezdarbnieki, piemÄ“ram, Skandināvijā, nevis zemi atalgoti rÅ«Ä·i TÄ“vzemÄ“. Tajā pašÄ laikā pat Ä€rvalstu investoru padome Latvijā (Foreign Investors' Council in Latvia, FICIL) atzÄ«st, ka darbaspÄ“ks Latvijā, lai arÄ« joprojām salÄ«dzinoši lÄ“ts, strauji zaudÄ“ savu kvalitāti. Un tas ir loÄ£iski: kāpÄ“c gan bÅ«t kvalitatÄ«vam par centiem, ja citur arÄ« bez kvalitātes var saņemt cilvÄ“ka cienÄ«gu atalgojumu?

Žēl savulaik sāpÄ“s un asinÄ«s izcÄ«nÄ«tās Latvijas, no kuras paši atsakāmies, atstājot to neliešu bariņa rokās.

Pārpublicēts no infotop.lv