MÄ“s esam Ä«paÅ¡i, un mÅ«su situÄcija ir Ä«paÅ¡a, samaksÄjiet mums, un raudzÄ«simies uz priekÅ¡u
Dmitrijs Krupņikovs, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome · 17.06.2019. · Komentāri (0)PÄ“dÄ“jo dienu laikÄ sabiedrÄ«bÄ, tostarp sociÄlajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlÄ«dzinÄjuma likumdošanas iniciatÄ«va, ko reizÄ“m publiski sauc arÄ« par "restitÅ«cijas atlÄ«dzinÄjumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažÄdus komentÄrus, nereti asus, retu reizi arÄ« tÄdus, kurus nevajadzÄ“tu pagodinÄt ar uzmanÄ«bu.
Viens no galvenajiem pretargumentiem šai iniciatÄ«vai ir tas, ka denacionalizÄcija LatvijÄ ir pabeigta un attiecÄ«gi vÄ“sturiskÄ taisnÄ«guma jautÄjumi jau ir atrisinÄti. Šeit vÄ“los uzsvÄ“rt, ka konkrÄ“tÄ likumprojekta labas gribas atlÄ«dzinÄjums ir jautÄjums, kurš nav skatÄms Ä«pašumu denacionalizÄcijas un konkrÄ“tu Ä«pašumtiesÄ«bu atjaunošanas kontekstÄ. Labas gribas atlÄ«dzinÄjums ir Ä«pašs risinÄjums Ä«pašai vÄ“sturiskai situÄcijai.
PÄ“c Latvijas padomju okupÄcijas visi Latvijas iedzÄ«votÄji zaudÄ“ja savus Ä«pašumus, nemaz nerunÄjot par kara gadu un okupÄcijas cilvÄ“ciskÄm traģēdijÄm, kas skÄra Latvijas Ä£imenes neatkarÄ«gi no nacionÄlÄs piederÄ«bas. 14. jÅ«nija KomunistiskÄ genocÄ«da upuru piemiņas pasÄkumi bija tam nepÄrprotams atgÄdinÄjums.
PÄ“c neatkarÄ«bas atjaunošanas vÄ“sturisko taisnÄ«gumu, vismaz Ä«pašumtiesÄ«bu ziņÄ, varÄ“ja atjaunot ar DenacionalizÄcijas likumu un likumu par Ä«pašumu atdošanu reliÄ£iskajÄm organizÄcijÄm. Diemžēl ebreju kopiena nevarÄ“ja pilnÄ«bÄ izmantot likumos paredzÄ“tas iespÄ“jas, jo Holokausta laikÄ Latvijas ebreju kopiena tika teju pilnÄ«bÄ iznÄ«cinÄta – no 93 tÅ«kstošiem ebreju, kas dzÄ«voja LatvijÄ 1940. gadÄ, nacisti iznÄ«cinÄja 75 tÅ«kstošus. PÄ“c neatkarÄ«bas atjaunošanas Latvijas valsts pÄrņēma vairÄkus simtus ebreju cilvÄ“kiem un kopienai agrÄk piederÄ“jušu Ä«pašumu, kuriem Holokausta laikÄ tika iznÄ«cinÄti ne tikai Ä«pašnieki, bet arÄ« pilnÄ«gi visi mantinieki.
JÄuzsver, ka šÄ« likumprojekta rezultÄtÄ Latvijas valsts vai nodokļu maksÄtÄji neko nezaudÄ“, – Latvijas valsts faktiski tikai nodod ebreju kopienai daļu no to Ä«pašumu vÄ“rtÄ«bas, ko valsts pÄrņēma neatkarÄ«bas atjaunošanas laikÄ. NekÄda cita vai jauna Latvijas valsts vai cilvÄ“ku radÄ«ta vÄ“rtÄ«ba šÄ« atlÄ«dzinÄjuma ietvaros nodota netiek.
TÄpat jÄpiebilst, ka vÄ“sturiskÄ taisnÄ«guma atjaunošana ar lÄ«dzÄ«gÄm labas gribas iniciatÄ«vÄm ir notikusi daudzÄs Eiropas valstÄ«s, tai skaitÄ LietuvÄ un IgaunijÄ. StarptautiskajÄ telpÄ šÄdu atlÄ«dzinÄjumu paredz tÄ saucamÄ TerezÄ«nas deklarÄcija, ko 2009. gadÄ ir parakstÄ«jušas 47 valstis, tostarp Latvija.
KonkrÄ“tais likumprojekts attiecas uz vairÄk nekÄ trijiem simtiem Ä«pašumu vai to daļÄm. Daudziem no šiem Ä«pašumiem šobrÄ«d ir jauni Ä«pašnieki, kas tos no Latvijas valsts ieguvuši pilnÄ«gi likumÄ«gi un gadu gaitÄ kopuši un uzturÄ“juši. Likumprojekts neparedz nekÄdu Ä«pašumu atsavinÄšanu no jauna, – tas paredz atlÄ«dzinÄjumu šo Ä«pašumu daļējas kadastrÄlÄs vÄ“rtÄ«bas apmÄ“rÄ, kas pilnÄ«gi noteikti ir daudzkÄrt zemÄka par Ä«pašumu tirgus vÄ“rtÄ«bu.
MÄ“s ceram uz Latvijas iedzÄ«votÄju izpratni un atbalstu par šo sarežģīto vÄ“stures jautÄjumu. GandrÄ«z visi 1940. gadÄ LatvijÄ dzÄ«vojušie un Holokausta laikÄ nogalinÄtie ebreji bija Latvijas pilsoņi. Mums visiem ir bijusi viena vÄ“sture, nereti sarežģīta un traÄ£iska. Labas gribas atlÄ«dzinÄjuma likumprojekts ļauj aizvÄ“rt šo traÄ£isko vÄ“stures lappusi uz visiem laikiem, vismaz Ä«pašumtiesÄ«bu ziņÄ, un raudzÄ«ties uz priekšu.