Menu
Pilnā versija

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

Dmitrijs Krupņikovs, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome · 17.06.2019. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

PÄ“dÄ“jo dienu laikā sabiedrÄ«bā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlÄ«dzinājuma likumdošanas iniciatÄ«va, ko reizÄ“m publiski sauc arÄ« par "restitÅ«cijas atlÄ«dzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arÄ« tādus, kurus nevajadzÄ“tu pagodināt ar uzmanÄ«bu.

Viens no galvenajiem pretargumentiem šai iniciatÄ«vai ir tas, ka denacionalizācija Latvijā ir pabeigta un attiecÄ«gi vÄ“sturiskā taisnÄ«guma jautājumi jau ir atrisināti. Šeit vÄ“los uzsvÄ“rt, ka konkrÄ“tā likumprojekta labas gribas atlÄ«dzinājums ir jautājums, kurš nav skatāms Ä«pašumu denacionalizācijas un konkrÄ“tu Ä«pašumtiesÄ«bu atjaunošanas kontekstā. Labas gribas atlÄ«dzinājums ir Ä«pašs risinājums Ä«pašai vÄ“sturiskai situācijai.

PÄ“c Latvijas padomju okupācijas visi Latvijas iedzÄ«votāji zaudÄ“ja savus Ä«pašumus, nemaz nerunājot par kara gadu un okupācijas cilvÄ“ciskām traģēdijām, kas skāra Latvijas Ä£imenes neatkarÄ«gi no nacionālās piederÄ«bas. 14. jÅ«nija Komunistiskā genocÄ«da upuru piemiņas pasākumi bija tam nepārprotams atgādinājums.

PÄ“c neatkarÄ«bas atjaunošanas vÄ“sturisko taisnÄ«gumu, vismaz Ä«pašumtiesÄ«bu ziņā, varÄ“ja atjaunot ar Denacionalizācijas likumu un likumu par Ä«pašumu atdošanu reliÄ£iskajām organizācijām. Diemžēl ebreju kopiena nevarÄ“ja pilnÄ«bā izmantot likumos paredzÄ“tas iespÄ“jas, jo Holokausta laikā Latvijas ebreju kopiena tika teju pilnÄ«bā iznÄ«cināta – no 93 tÅ«kstošiem ebreju, kas dzÄ«voja Latvijā 1940. gadā, nacisti iznÄ«cināja 75 tÅ«kstošus. PÄ“c neatkarÄ«bas atjaunošanas Latvijas valsts pārņēma vairākus simtus ebreju cilvÄ“kiem un kopienai agrāk piederÄ“jušu Ä«pašumu, kuriem Holokausta laikā tika iznÄ«cināti ne tikai Ä«pašnieki, bet arÄ« pilnÄ«gi visi mantinieki.

Jāuzsver, ka šÄ« likumprojekta rezultātā Latvijas valsts vai nodokļu maksātāji neko nezaudÄ“, – Latvijas valsts faktiski tikai nodod ebreju kopienai daļu no to Ä«pašumu vÄ“rtÄ«bas, ko valsts pārņēma neatkarÄ«bas atjaunošanas laikā. Nekāda cita vai jauna Latvijas valsts vai cilvÄ“ku radÄ«ta vÄ“rtÄ«ba šÄ« atlÄ«dzinājuma ietvaros nodota netiek.

Tāpat jāpiebilst, ka vÄ“sturiskā taisnÄ«guma atjaunošana ar lÄ«dzÄ«gām labas gribas iniciatÄ«vām ir notikusi daudzās Eiropas valstÄ«s, tai skaitā Lietuvā un Igaunijā. Starptautiskajā telpā šÄdu atlÄ«dzinājumu paredz tā saucamā TerezÄ«nas deklarācija, ko 2009. gadā ir parakstÄ«jušas 47 valstis, tostarp Latvija.

KonkrÄ“tais likumprojekts attiecas uz vairāk nekā trijiem simtiem Ä«pašumu vai to daļām. Daudziem no šiem Ä«pašumiem šobrÄ«d ir jauni Ä«pašnieki, kas tos no Latvijas valsts ieguvuši pilnÄ«gi likumÄ«gi un gadu gaitā kopuši un uzturÄ“juši. Likumprojekts neparedz nekādu Ä«pašumu atsavināšanu no jauna, – tas paredz atlÄ«dzinājumu šo Ä«pašumu daļējas kadastrālās vÄ“rtÄ«bas apmÄ“rā, kas pilnÄ«gi noteikti ir daudzkārt zemāka par Ä«pašumu tirgus vÄ“rtÄ«bu.

MÄ“s ceram uz Latvijas iedzÄ«votāju izpratni un atbalstu par šo sarežģīto vÄ“stures jautājumu. GandrÄ«z visi 1940. gadā Latvijā dzÄ«vojušie un Holokausta laikā nogalinātie ebreji bija Latvijas pilsoņi. Mums visiem ir bijusi viena vÄ“sture, nereti sarežģīta un traÄ£iska. Labas gribas atlÄ«dzinājuma likumprojekts ļauj aizvÄ“rt šo traÄ£isko vÄ“stures lappusi uz visiem laikiem, vismaz Ä«pašumtiesÄ«bu ziņā, un raudzÄ«ties uz priekšu.

Novērtē šo rakstu:

0
0