MÄ“s ļoti labprÄt Å¡autu arÄ« migrÄ“joÅ¡Äs zosis pavasarÄ«, ja vien mums to atļautu
Latvijas Mednieku asociÄcija · 11.05.2019. · Komentāri (0)1. Juridiskais pamatojums. Gan MedÄ«bu likums, kurÄ ir pilnÄ«bÄ pÄrņemtas direktÄ«vas prasÄ«bas par savvaļas putnu aizsardzÄ«bu, gan Eiropas normatÄ«vie akti principÄ aizliedz putnu medÄ«bas pavasarÄ« medÄ«bu tradicionÄlÄ izpratnÄ“. Eiropas Padomes direktÄ«va 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzÄ«bu (Putnu direktÄ«va) paredz arÄ« virkni izņēmumu attiecÄ«bÄ uz letÄlu putnu skaita kontroli, ja rodas konkrÄ“tas problÄ“mas (Putnu direktÄ«vas 9.1.A. pants paredz medÄ«bas visu gadu vai Ärpus sezonas, ja nav citas alternatÄ«vas). Viens no izņēmumiem – gadÄ«jumi, kad putni nodara bÅ«tiskus zaudÄ“jumu lauksaimniecÄ«bai. Šo izņēmumu izmanto vairÄkas Eiropas valstis, kad ar speciÄlÄm atļaujÄm konkrÄ“tÄs vietÄs, ievÄ“rojot noteiktus nosacÄ«jumus, putnu skaita kontrole notiek dažkÄrt pat visa gada garumÄ.
PiemÄ“ram, SomijÄ nomedÄ«tas 67 zosis (2015), BeļģijÄ – 111 zosis (2016), DÄnijÄ – 2046 zosis (2014), VÄcijÄ VestfÄlijÄ –25 zosis, savÄkts ap 1000 olu (2015), VÄcijÄ Šlezviga–Holšteina – 7400 olu (2015), NÄ«derlandÄ“ – 237941 zosis, 106422 olu, 15995 ligzdas (2015/2016), NorvÄ“Ä£ijÄ – 500 zosis (2016), SpÄnijÄ – 50 (2013), ZviedrijÄ – 3435 (2012). KopÄ nomedÄ«tas 251604 zosis, savÄkts 107422 olu un izjauktas 15995 ligzdas. Dati savÄkti 2018. gadÄ. Šopavasar IgaunijÄ eksperimentÄlÄ veidÄ ar Ä«pašÄm atļaujÄm trijos reÄ£ionos ir atļauta zosu skaita kontrole. IegÅ«stot ne vairÄk kÄ piecas zosis uz viena lauka postÄ«jumu vietÄs.
Gan Eiropas Komisija, gan Eiropas zosu platforma, kÄ arÄ« AEWA (LÄ«gums par Ä€frikas – EirÄzijas migrÄ“jošo Å«densputnu aizsardzÄ«bu) uzskata, ka zosis nav apdraudÄ“ta suga, to skaits ir kontrolÄ“jams un zosu populÄcija visÄ EiropÄ strauji pieaug un lÄ«dz ar to pieaug arÄ« problÄ“mas attiecÄ«bÄ uz lauksaimniecÄ«bu.
Eiropas un arÄ« Latvijas normatÄ«vie akti sakÄrtoti tÄ, lai Putnu direktÄ«vÄ minÄ“tos izņēmumus varÄ“tu dzÄ«vÄ“ pielietot.
2. AtbildÄ«gÄs institÅ«cijas
ProblÄ“ma ir nevis zosis, bet atbildÄ«go institÅ«ciju lÄ“nÄ reakcija uz notiekošo. Dabas aizsardzÄ«bas pÄrvaldes (DAP) pÄrziÅ†Ä ir gan kompensÄciju maksÄšana, gan nomedÄ«šanas atļauju izsniegšana, kÄ tas, piemÄ“ram, tiek darÄ«t attiecÄ«bÄ uz kormorÄnu skaita kontroli zivju dÄ«Ä·os. Ir sistÄ“ma, kÄ atļaujas problÄ“msituÄcijÄs tiek izsniegtas un kÄ tÄs tiek lietotas, un kÄ notiek kontrole.
AttiecÄ«bÄ uz zosÄ«m, gadÄ«jumos, kad lauksaimnieks uzraksta iesniegumu, tas tiek izskatÄ«ts 30 dienu laikÄ. Prom ir zosis un lietus aizskalojis visus pierÄdÄ«jumus – pÄ“das. Lauksaimnieks nevar tik ilgi gaidÄ«t, jo viņam rodas problÄ“mas ne tikai attiecÄ«bÄ uz zemes izmantošanu konkrÄ“tajÄ sezonÄ un neiegÅ«to ražu, un lÄ«dz ar to ienÄkumiem, bet arÄ« attiecÄ«bÄ uz kontrolÄ“jošam institÅ«cijÄm, piemÄ“ram, Lauku atbalsta dienestu.
Pašlaik esošÄ sistÄ“ma ir ÄrkÄrtÄ«gi inerta un neelastÄ«ga. Zosu gadÄ«jumÄ jÄrÄ«kojas nekavÄ“joties, tad, kad problÄ“mas rodas un neletÄli aizsardzÄ«bas paņēmieni ir izmÄ“Ä£inÄti, taÄu nepalÄ«dz. Lauksaimniekam ir jÄbÅ«t iespÄ“jai sÄ“jumus aizsargÄt brÄ«dÄ«, kad ir problÄ“ma.
3. KompensÄcijas
Daudzi uztraucas, ka pÄ“c skaita kontroles atļaušanas varÄ“tu tikt atņemtas kompensÄcijas. ŠÄ«s lietas ir samÄ“rojamas, liecina Zviedrijas pieredze. ZviedrijÄ lauksaimnieks var izvÄ“lÄ“ties – saņemt kompensÄciju vai izmantot zosu skaita kontroli ar medÄ«bu palÄ«dzÄ«bu.
Lai arÄ« DAP LatvijÄ ir optimistiska attiecÄ«bÄ uz izmaksÄto kompensÄciju apmÄ“riem lauksaimniekiem, zemnieki sÅ«dzas, ka postÄ«jumu apmÄ“rs ir daudz lielÄks nekÄ kompensÄcijas, kas, piemÄ“ram, nesedz neiegÅ«to ražu. KompensÄcijas izmaksÄ triju gadu laikÄ un ne vairÄk kÄ 15000 eiro apmÄ“rÄ vienai saimniecÄ«bai. Lauksaimnieki aplÄ“suši, ka zosis vidÄ“ji vienai saimniecÄ«bai šopavasar nodarÄ«jušas zaudÄ“jumus 80000 lÄ«dz 100000 eiro. Ne velti Zemnieku saeimas valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjs Juris Lazdiņš alegorijÄs saka: "Par spÄ«ti tam, ka auto ir apdrošinÄts, neviens taÄu to nevÄ“las, ka katru dienu to bojÄ!"
4. LATMA redzējums
Mednieki ir gatavi iesaistÄ«ties, ja vajadzÄ«gs atbalsts. Mednieki ir vienÄ«gie, kuri likumÄ«gi var izmatot medÄ«bu šaujamieroÄus putnu skaita kontrolei. RÄ«cÄ«bas modelis varÄ“tu bÅ«tu šÄds:
- iesniegumu Dabas aizsardzÄ«bas pÄrvaldei par nepieciešamÄ«bu kontrolÄ“t putnu skaitu raksta lauksaimnieks
- atļauja tiek izsniegta lauksaimniekam, kurš pÄ“c tam saskaÅ†Ä ar medÄ«bu normatÄ«vajiem aktiem vienojas ar atsevišÄ·u mednieku vai mednieku kolektÄ«vu par putnu skaita kontroles pasÄkumiem (nodod medÄ«bu tiesÄ«bas)
- putnu skaita kontrole pavasarÄ« bÅ«tu atļaujama tikai problÄ“mu (postÄ«jumu) vietÄs, tikai tad, ja veikti citi aizsardzÄ«bas pasÄkumi un tie nav palÄ«dzÄ“juši. NekÄdÄ gadÄ«jumÄ nav pieļaujama putnu skaita samazinÄšana ezeros un purvos, citÄs Å«denstilpÄ“s, kur putni atpÅ«šas. Tas ir pretrunÄ ar medÄ«bu Ä“tikas principiem
- bÅ«tu jÄnosaka maksimÄli pieļaujamo iegÅ«stamo putnu skaits vienÄ problÄ“mu vietÄ konkrÄ“tÄ laika sprÄ«dÄ«. PiemÄ“ram, ne vairÄk kÄ piecus putnus uz viena lauka pa dienu. Par veiktajiem pasÄkumiem lauksaimnieks atskaitÄs Dabas aizsardzÄ«bas pÄrvaldei
- mednieks ir tikai instruments lauksaimnieka rokÄs.
JÄ, lauksaimniekiem zosis tiešam ir problÄ“ma, viņiem jÄbÅ«t aktÄ«vÄkiem iesniedzot iesniegumus par nodarÄ«tajiem postÄ«jumiem, lai bÅ«tu zinÄms, cik postÄ«jumu apmÄ“rs ir liels visas Latvijas mÄ“rogÄ. Tieši lauksaimniekiem jÄprasa ievÄ“rot viņu tiesÄ«bas saimniekot.
ŠobrÄ«d mednieki nevar palÄ«dzÄ“t, jo viņi darbojas saskaÅ†Ä ar medÄ«bas reglamentÄ“jošiem normatÄ«vajiem aktiem.