Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

1. Juridiskais pamatojums. Gan MedÄ«bu likums, kurā ir pilnÄ«bā pārņemtas direktÄ«vas prasÄ«bas par savvaļas putnu aizsardzÄ«bu, gan Eiropas normatÄ«vie akti principā aizliedz putnu medÄ«bas pavasarÄ« medÄ«bu tradicionālā izpratnÄ“.  Eiropas Padomes direktÄ«va 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzÄ«bu (Putnu direktÄ«va) paredz arÄ« virkni izņēmumu attiecÄ«bā uz letālu putnu skaita kontroli, ja rodas konkrÄ“tas problÄ“mas (Putnu direktÄ«vas 9.1.A. pants paredz medÄ«bas visu gadu vai ārpus sezonas, ja nav citas alternatÄ«vas). Viens no izņēmumiem – gadÄ«jumi, kad putni nodara bÅ«tiskus zaudÄ“jumu lauksaimniecÄ«bai. Šo izņēmumu izmanto vairākas Eiropas valstis, kad ar speciālām atļaujām konkrÄ“tās vietās, ievÄ“rojot noteiktus nosacÄ«jumus, putnu skaita kontrole notiek dažkārt pat visa gada garumā.

PiemÄ“ram, Somijā nomedÄ«tas 67 zosis (2015), Beļģijā – 111 zosis (2016), Dānijā – 2046 zosis (2014),  Vācijā Vestfālijā –25 zosis, savākts ap 1000 olu (2015), Vācijā Šlezviga–Holšteina – 7400 olu (2015), NÄ«derlandÄ“  – 237941 zosis, 106422 olu, 15995 ligzdas (2015/2016),  NorvÄ“Ä£ijā – 500 zosis (2016),  Spānijā – 50 (2013), Zviedrijā – 3435 (2012).  Kopā nomedÄ«tas  251604 zosis, savākts 107422 olu un izjauktas 15995 ligzdas. Dati savākti 2018. gadā. Šopavasar Igaunijā eksperimentālā veidā ar Ä«pašÄm atļaujām trijos reÄ£ionos ir atļauta zosu skaita kontrole. IegÅ«stot ne vairāk kā piecas zosis uz viena lauka postÄ«jumu vietās.

Gan Eiropas Komisija, gan Eiropas zosu platforma, kā arÄ« AEWA (LÄ«gums par Ä€frikas – Eirāzijas migrÄ“jošo Å«densputnu aizsardzÄ«bu) uzskata, ka zosis nav apdraudÄ“ta suga, to skaits ir kontrolÄ“jams un  zosu populācija visā Eiropā strauji pieaug un lÄ«dz ar to pieaug arÄ« problÄ“mas attiecÄ«bā uz lauksaimniecÄ«bu.

Eiropas un arī Latvijas normatīvie akti sakārtoti tā, lai Putnu direktīvā minētos izņēmumus varētu dzīvē pielietot.

2. Atbildīgās institūcijas

ProblÄ“ma ir nevis zosis, bet atbildÄ«go institÅ«ciju lÄ“nā reakcija uz notiekošo. Dabas aizsardzÄ«bas pārvaldes (DAP) pārziņā ir gan kompensāciju maksāšana, gan nomedÄ«šanas atļauju izsniegšana, kā tas, piemÄ“ram, tiek darÄ«t attiecÄ«bā uz kormorānu skaita kontroli zivju dÄ«Ä·os. Ir sistÄ“ma, kā atļaujas problÄ“msituācijās tiek izsniegtas un kā tās tiek lietotas, un kā notiek kontrole.

AttiecÄ«bā uz zosÄ«m, gadÄ«jumos, kad lauksaimnieks uzraksta iesniegumu, tas tiek izskatÄ«ts 30 dienu laikā. Prom ir zosis un lietus aizskalojis visus pierādÄ«jumus – pÄ“das. Lauksaimnieks nevar tik ilgi gaidÄ«t, jo viņam rodas problÄ“mas ne tikai attiecÄ«bā uz zemes izmantošanu konkrÄ“tajā sezonā un neiegÅ«to ražu, un lÄ«dz ar to ienākumiem, bet arÄ« attiecÄ«bā uz kontrolÄ“jošam institÅ«cijām, piemÄ“ram, Lauku atbalsta dienestu.

Pašlaik esošÄ sistÄ“ma ir ārkārtÄ«gi inerta un neelastÄ«ga. Zosu gadÄ«jumā jārÄ«kojas nekavÄ“joties, tad, kad problÄ“mas rodas un neletāli aizsardzÄ«bas paņēmieni ir izmÄ“Ä£ināti, taču nepalÄ«dz. Lauksaimniekam ir jābÅ«t iespÄ“jai sÄ“jumus aizsargāt brÄ«dÄ«, kad ir problÄ“ma.

3. Kompensācijas

Daudzi uztraucas, ka pÄ“c skaita kontroles atļaušanas varÄ“tu tikt atņemtas kompensācijas. ŠÄ«s lietas ir samÄ“rojamas, liecina Zviedrijas pieredze. Zviedrijā lauksaimnieks var izvÄ“lÄ“ties – saņemt kompensāciju vai izmantot zosu skaita kontroli ar medÄ«bu palÄ«dzÄ«bu.

Lai arÄ« DAP Latvijā ir optimistiska attiecÄ«bā uz izmaksāto kompensāciju apmÄ“riem lauksaimniekiem, zemnieki sÅ«dzas, ka postÄ«jumu apmÄ“rs ir daudz lielāks nekā kompensācijas, kas, piemÄ“ram, nesedz neiegÅ«to ražu. Kompensācijas izmaksā triju gadu laikā un ne vairāk kā 15000 eiro apmÄ“rā vienai saimniecÄ«bai. Lauksaimnieki aplÄ“suši, ka zosis vidÄ“ji vienai saimniecÄ«bai šopavasar nodarÄ«jušas zaudÄ“jumus 80000 lÄ«dz 100000 eiro. Ne velti Zemnieku saeimas valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Juris Lazdiņš alegorijās saka: "Par spÄ«ti tam, ka auto ir apdrošināts, neviens taču to nevÄ“las, ka katru dienu to bojā!"

4. LATMA redzējums

Mednieki ir gatavi iesaistÄ«ties, ja vajadzÄ«gs atbalsts. Mednieki ir vienÄ«gie, kuri likumÄ«gi var izmatot medÄ«bu šaujamieročus putnu skaita kontrolei. RÄ«cÄ«bas modelis varÄ“tu bÅ«tu šÄds: 

- iesniegumu Dabas aizsardzÄ«bas pārvaldei par nepieciešamÄ«bu kontrolÄ“t putnu skaitu raksta lauksaimnieks

- atļauja tiek izsniegta lauksaimniekam, kurš pÄ“c tam saskaņā ar medÄ«bu normatÄ«vajiem aktiem vienojas ar atsevišÄ·u mednieku vai mednieku kolektÄ«vu par putnu skaita kontroles pasākumiem (nodod medÄ«bu tiesÄ«bas)

- putnu skaita kontrole pavasarÄ« bÅ«tu atļaujama tikai problÄ“mu (postÄ«jumu) vietās, tikai tad, ja veikti citi aizsardzÄ«bas pasākumi un tie nav palÄ«dzÄ“juši. Nekādā gadÄ«jumā nav pieļaujama putnu skaita samazināšana ezeros un purvos, citās Å«denstilpÄ“s, kur putni atpÅ«šas. Tas ir pretrunā ar medÄ«bu Ä“tikas principiem

- būtu jānosaka maksimāli pieļaujamo iegūstamo putnu skaits vienā problēmu vietā konkrētā laika sprīdī. Piemēram, ne vairāk kā piecus putnus uz viena lauka pa dienu. Par veiktajiem pasākumiem lauksaimnieks atskaitās Dabas aizsardzības pārvaldei

- mednieks ir tikai instruments lauksaimnieka rokās.

Jā, lauksaimniekiem zosis tiešam ir problÄ“ma, viņiem jābÅ«t aktÄ«vākiem iesniedzot iesniegumus par nodarÄ«tajiem postÄ«jumiem, lai bÅ«tu zināms, cik postÄ«jumu apmÄ“rs ir liels visas Latvijas mÄ“rogā. Tieši lauksaimniekiem jāprasa ievÄ“rot viņu tiesÄ«bas saimniekot.

ŠobrÄ«d mednieki nevar palÄ«dzÄ“t, jo viņi darbojas saskaņā ar medÄ«bas reglamentÄ“jošiem normatÄ«vajiem aktiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0