Iesaki rakstu:

Likumprojekta “Par labas gribas atlÄ«dzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumÄ«gi atsavināto nekustamo Ä«pašumu” anotācija.

1.   Kādēļ likums ir vajadzÄ«gs

Likumprojekta “Par labas gribas atlÄ«dzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumÄ«gi atsavināto nekustamo Ä«pašumu” mÄ“rÄ·is ir sniegt finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai vÄ“sturiski netaisnÄ«go seku novÄ“ršanai, kas radušÄs ebreju kopienai Nacistiskās Vācijas veiktā holokausta un Padomju okupācijas režīma darbÄ«bas rezultātā Latvijas Republikas teritorijā, finansiāli atlÄ«dzinot Latvijas ebreju kopienai par tiem nekustamajiem Ä«pašumiem, kas pirms 2.pasaules kara bija ebreju sabiedrisko un reliÄ£isko organizāciju Ä«pašumā un to ebreju kopienas locekļu Ä«pašumā, kuru Ä£imenes pilnÄ«bā tika iznÄ«cinātas holokaustā.

Šie Ä«pašumi bija skolas, bāreņu nami, slimnÄ«cas, kultÅ«ras nami, kurus Latvijas ebreju sabiedriskās organizācijas par saviem vai ziedotiem lÄ«dzekļiem bija uzbÅ«vÄ“jušas vai iegādājušÄs un kuras bija šo organizāciju Ä«pašumā lÄ«dz 1940.gada 17.jÅ«nijam, kā arÄ« tie ebreju kopienas locekļu nekustamie Ä«pašumi, kurus viņu likumÄ«gie mantinieki nevarÄ“ja atgÅ«t denacionalizācijas kārtÄ«bā, jo visi šo Ä£imeņu locekļi gājuši bojā holokaustā un komunistiskā totalitārā režīma represijās.

Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā no 1941.gada lÄ«dz 1945.gadam Latvijā tika noslepkavoti aptuveni 70 000 ebreju - Latvijas pilsoņu. Tas bija smagākais noziegums pret cilvÄ“ci, kāds jebkad veikts Latvijas teritorijā. Ebreji zaudÄ“ja grÅ«ti nosakāma apjoma privātos Ä«pašumus. Å…emot vÄ“rā, ka kara rezultātā tika iznÄ«cināti bijušo Ä«pašnieku mantinieki un sabiedrisko un reliÄ£isko organizāciju tiesÄ«bu pārņēmÄ“ji, daudzus nekustamos Ä«pašumus denacionalizācijas kārtÄ«bā nebija iespÄ“jams atgÅ«t.

Padomju okupācijas režīma laikā Latvijas Republikas teritorijā tika Ä«stenota Ä«pašumu nacionalizācija, kā rezultātā Ä«pašumi pārgāja valsts Ä«pašumā. Latvijas Republika nav vainojama Ebreju Ä«pašumu atņemšanā un holokaustā, taču tas bÅ«tu Ä“tiski un taisnÄ«gi, ja Latvijas Republika atlÄ«dzinātu Latvijas ebreju kopienai par nekustamajiem Ä«pašumiem, kuri pÄ“c 1991.gada 23.augusta nonāca Latvijas Republikas Ä«pašumā, nevis to Ä«stajiem saimniekiem vai mantotājiem.

Latvijas Republika 2009.gadā pievienojās TerezÄ«nes deklarācijai, kura paredz ebreju Ä«pašumu restitÅ«ciju. Deklarācija paredz, ka dalÄ«bvalsts veic visu nepieciešamo, lai izlabotu nelikumÄ«go ebreju kopienu un draudžu Ä«pašuma atņemšanu un sekas, kuras radÄ«jusi Ä«pašumu konfiskācija vai piespiedu pārdošana.

Par atlÄ«dzinājuma saņēmÄ“ju likumprojektā noteikts 2016. gada 26. maijā Latvijas Republikas Uzņēmumu reÄ£istrā nodibinājums “Latvijas ebreju kopienas restitÅ«cijas fonds”, kas ir dibināts ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes kopsapulces lÄ“mumu un pārstāv visas Latvijas Republikā reÄ£istrÄ“tās ebreju draudzes un biedrÄ«bas. Fonda PadomÄ“, kuras kompetencÄ“ ir izvÄ“rtÄ“t Fonda darbÄ«bas un lÄ«dzekļu izlietojuma pārskatus, pieņemt lÄ“mumus par Fonda lÄ«dzekļu izmantošanu, pārraudzÄ«t valdes darbÄ«bu, izskatÄ«t Fondā iesniegtos finansÄ“juma pieprasÄ«jumus un finansÄ“jamos projektus, izvÄ“rtÄ“t to pamatotÄ«bu un atbilstÄ«bu Fonda mÄ“rÄ·iem, pieņemt lÄ“mumus par lÄ«dzekļu piešÄ·iršanu vai iesniegtā projekta finansÄ“šanu, tiek iekļauts finanšu ministra deleģēts pārstāvis.

Kopumā zaudÄ“jumi, kas radušies, nelikumÄ«gi atsavinot nekustamo Ä«pašumu ebreju kopienai, ir 47 809 102 EUR. Tie aprÄ“Ä·ināti, balstoties uz likumprojekta pielikumā minÄ“to nekustamo Ä«pašumu kadastrālo vÄ“rtÄ«bu 2018.gada 31.decembrÄ«. Å…emot vÄ“rā valsts budžeta iespÄ“jas, labas gribas atlÄ«dzinājuma apjoms, pÄ“c Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes ieteikuma, tiek noteikts 40 000 000 EUR apmÄ“rā.

PÄ“c likumprojekta nodošanas Saeimas atbildÄ«gajai komisijai Ministru prezidents izveido darba grupu, kas pārbauda iesniegto Ä«pašumu sarakstu un to kadastrālo vÄ“rtÄ«bu un sniedz atzinumu Saeimas atbildÄ«gajai komisijai.

Valsts atbalstu ebreju kopienai vÄ“sturiskā netaisnÄ«guma mazināšanai plānots Ä«stenot no 2021. - 2030.gadam. Saskaņā ar likumprojektu atlÄ«dzinājumu paredzÄ“ts iekļaut gadskārtÄ“jā valsts budžeta likumā atsevišÄ·Ä budžeta programmā “LÄ«dzekļi nodibinājumam „Latvijas ebreju kopienas restitÅ«cijas fonds’” un plānots izmaksāt pa daļām desmit gadu laikā no šÄ« likuma spÄ“kā stāšanās dienas, izmaksājot to katru gadu. Fondam piešÄ·irtie valsts budžeta lÄ«dzekļi tiek glabāti Valsts kasÄ“.

Likumprojekts paredz valsts sniegto atlÄ«dzinājumu izmantot vienÄ«gi likumprojektā noteiktajiem mÄ“rÄ·iem un pasākumiem Latvijā. PiešÄ·irtos lÄ«dzekļus Fonds drÄ«kst izmantot tikai tādu pasākumu un projektu finansÄ“šanai, kuri saistÄ«ti ar reliÄ£iju, kultÅ«ru, izglÄ«tÄ«bu, zinātni, veselÄ«bas aprÅ«pi, vÄ“sturi, sportu, labdarÄ«bu, Latvijas ebreju kultÅ«rvÄ“sturiskā mantojuma atjaunošanu un saglabāšanu, Latvijas sabiedrÄ«bas integrācijas, vienotÄ«bas un pilsoniskās sabiedrÄ«bas attÄ«stÄ«bas veicināšanu, ebreju kopienas un Fonda Ä«pašuma apsaimniekošanu, kā arÄ« sociālās un materiālās palÄ«dzÄ«bas sniegšanai tiem Latvijas teritorijā Holokaustā cietušajiem, kuri dzÄ«vo ārpus Latvijas.

NeievÄ“rojot šo normu, Fondam noteikts atbildÄ«bas pienākums pretÄ“ji mÄ“rÄ·im izlietoto atmaksāt valsts budžetā. Pārskatu par Fondam piešÄ·irto valsts budžeta finanšu lÄ«dzekļu izlietojumu Fonds sagatavo normatÄ«vo aktu noteiktajā kārtÄ«bā, iesniedz Finanšu ministrijai un publicÄ“ savā mājaslapā internÄ“tā. Fonda izdevumu likumÄ«bas un atbilstÄ«bas auditu ne retāk kā reizi gadā kontrolÄ“ Finanšu ministrijas uzaicināts zvÄ“rināts revidents vai zvÄ“rinātu revidentu komercsabiedrÄ«ba. Finanšu ministrs Fondam var pieprasÄ«t atmaksāt valsts budžetā tam izmaksātās naudas lÄ«dzekļu summas, ja, izvÄ“rtÄ“jot Fonda gada pārskatu, Finanšu ministrija konstatÄ“, ka naudas lÄ«dzekļi nav izlietoti atbilstoši likumā paredzÄ“tajam naudas izmantošanas mÄ“rÄ·im. Finanšu ministrs savu lÄ“mumu iepriekš saskaņo ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.

Ar šo likumu atlÄ«dzinājums Latvijas ebreju kopienai ir galÄ«gs, tā apmÄ“rs nav maināms un lÄ«dz ar to tiek izbeigtas jebkādas citas prasÄ«juma tiesÄ«bas par Latvijas ebreju kopienai atsavināto nekustamo Ä«pašumu.

2.   Kāda var bÅ«t likuma ietekme uz sabiedrÄ«bas un tautsaimniecÄ«bas attÄ«stÄ«bu

Likumprojekts sniegs atbalstu Latvijas ebreju kopienai vÄ“sturiski netaisnÄ«go seku novÄ“ršanai, kā arÄ« izglÄ«tos Latvijas sabiedrÄ«bu par Nacistiskās Vācijas pastrādātiem kara noziegumiem pret ebrejiem un Latvijas tautu 2.pasaules kara laikā. AtlÄ«dzinājums veicinās Latvijas ebreju kopienas mantojuma saglabāšanu un dažādu reliÄ£ijas, kultÅ«ras, izglÄ«tÄ«bas, zinātnes, veselÄ«bas aprÅ«pes, sporta un labdarÄ«bas pasākumu un projektu Ä«stenošanu Latvijā.

3.   Kāda var bÅ«t likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldÄ«bu budžetiem

Likumprojekts paredz, ka gadskārtÄ“jā valsts budžeta likumā atsevišÄ·Ä budžeta programmā “LÄ«dzekļi nodibinājumam “Latvijas ebreju kopienas restitÅ«cijas fonds” katru gadu tiek piešÄ·irts atlÄ«dzinājums, kas tiek izmaksāta Fondam lÄ«dz 2030.gada 31.decembrim. Izmaksājamā atlÄ«dzinājuma apmÄ“rs no valsts budžeta lÄ«dzekļiem katru gadu sastāda 4 000 000 EUR.

4.   Kāda var bÅ«t likuma ietekme uz spÄ“kā esošo tiesÄ«bu normu sistÄ“mu

Likumprojekts šo jomu neskar.

5.   Kādām Latvijas starptautiskajām saistÄ«bām atbilst likumprojekts

Likumprojekts neskar Latvijas starptautiskās saistības.

6.   Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu

Konsultācijas bijušas ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomi.

7.   Kā tiks nodrošināta likuma izpilde

Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar normatÄ«vajos aktos noteikto kārtÄ«bu un ar jau esošo valsts institÅ«ciju palÄ«dzÄ«bu. Jaunu institÅ«ciju dibināšana nav nepieciešama.