Iesaki rakstu:

Viņķele paziņo, ka ārkārtas stāvokli, ļoti iespÄ“jams, vajadzÄ“s pagarināt uz trÄ«s mÄ“nešiem. Jau iepatikās. Sen ierÄ“dņiem nebÅ«s bijis tik garš apmaksāts atvaļinājums. Bet tam ir sava loÄ£ika. PolittÅ«rismā lidot nevar un nevarÄ“s vÄ“l labu laiku, nav taču ko citu darÄ«t. Aptuveni tā tas izskatās, jo mÄ“tāties ar šÄdu kārtÄ“jo PR – ko tieši dod šodien? Tiek arÄ« paziņots, ka valsts pārvalde netiks samazināta. Tā teikt - djeņeg ņet, no vi djeržitjes!

Bet tajā visā ir savs milzÄ«gs labums. Skatieties tālāk par šiem nepārdomātajiem un šobrÄ«d ne ar ko nepamatotajiem publiskajiem izteikumiem.  TÅ«liņ, jau pavisam drÄ«z, bÅ«s skaidrs, ka aptuveni divas trešdaļas darbu, ko ierÄ“dņi dara, nevienam valstÄ« patiesÄ«bā nevajag un ka bez tā visa var mierÄ«gi dzÄ«vot un iztikt. Tas gan nemazinās to skaitu, un algas arÄ« nemazināsies. TÅ«liņ bÅ«s pavisam skaidrs, ka polittÅ«risma ceļojumi ir bijuši bezjÄ“dzÄ«ga naudas šÄ·iešana lielā apmÄ“rā. Bet bÅ«s vieglāk nogriezt finālā, kad Kariņš kritÄ«s. Un kritÄ«s, ticiet man.

Par 2x2 jeb par pirkstiem gaisā. Es nesaprotu. Pludmales volejbolu pludmalÄ“ divi pret divi spÄ“lÄ“t nedrÄ«kst, bet CSDD rindās drÄ«kst pa 40 vai cik tur cilvÄ“kiem? Pie veikaliem, Kariņa kungs, varbÅ«t nu tÄ«ri “profilaksei” paņemiet reidā kādu “urļiku” kompāniju un ielieciet piespiedu karantÄ«nā? Pāris tādi profilaktiski reidi un sižets TV? BÅ«s gan PR, gan vismaz jÄ“ga no tā PR. Vai arÄ« - varbÅ«t atceliet tos sodus autostāvvietām pie veikaliem, ja nav ievadÄ«ts automātā mašÄ«nas numurs? Tagad ir tā - vari izvÄ“lÄ“ties, saņem sodu vai arÄ« ievadi automašÄ«nas numuru automātā un balvā saņem C19.

Tas, ar ko lepojas veselÄ«bas ministre un kam piebalso mediji, - ka mums ir labāk nekā kaimiņiem. MÄ“s esam kaut kādā čempionātā? Vai arÄ« ministre to uztver kā dalÄ«bu Olimpiskajās spÄ“lÄ“s? Olimpiskās spÄ“les, starp citu, nenotiks šogad.

SvarÄ«gi ir kas cits. Proti, svarÄ«gi ir tas, ko mÄ“s darām, lai pÄ“c iespÄ“jas labāk sabalansÄ“tu pasākumus, kuri vÄ“rsti uz epidÄ“mijas ierobežošanu un ekonomikas iesaldÄ“šanu/uzsildÄ«šanu. Viņķelei ir jāskatās uz to, vai pasākumi epidÄ“mijas dinamikas apslāpÄ“šanai dod rezultātus vai ne, kā arÄ« uz to, vai ir samazināts aktÄ«vo gadÄ«jumu skaits vai nav. Nevis jāsalÄ«dzinās ar citām valstÄ«m. Katrai valstij ir citāda pieeja, citi apstākļi, un daudzām ir neskaitāmas reizes labāki drošÄ«bas spilveni ekonomikai.

Tādēļ, ja aktÄ«vo slimÄ«bas gadÄ«jumu skaits ir samazinājies (vÄ“lreiz jautājums, cik ir izveseļojušies?) un jauno dinamika ir izlÄ«dzsvarota, tad jau tagad ir jādomā par sabalansÄ“tiem ekonomikas atsaldÄ“šanas/uzsildÄ«šanas pasākumiem. Ceru, ka tā tiek darÄ«ts un par to šodien mÅ«s informÄ“s Kariņš. Bet mani māc bažas, ka 2x2 ir kaÄ·im zem astes. Tas nav visaptverošs plāns medicÄ«nai un ekonomikai, tas ir tikai PR.

Ko mÄ“s lasām medijos? Ka ASV viss ir bÄ“dÄ«gi, ka Tramps ir “slikts”, piemÄ“ram. Bet vai mÄ“s varam izlasÄ«t ASV atbalsta plānu ekonomikai? NÄ“, nevaram. Labs un detalizÄ“ts ASV Covid palÄ«dzÄ«bas programmas pārstāsts saprotamā valodā pieejams, piemÄ“ram, šeit: https://www.morse.law/news/a-plain-language-guide-to-the-cares-act. VÄ“l viena lieta. ASV aplÅ«ko situāciju, ka nomirt var ap 200 tÅ«kstošiem. Pieņemsim, ka salÄ«dzinoši Latvijā tas bÅ«tu 1 tÅ«kstotis. Latviju ik mÄ“nesi daudzus gadus pamet vairāk cilvÄ“ku. Gadā Latvijā nomirst ap 14 cilvÄ“kiem no tÅ«kstoša.

Protams, es negribu bÅ«t cinisks. Bet šobrÄ«d ir svarÄ«gi nevis salÄ«dzināt, cik saslimst ārzemÄ“s, bet kāda dinamika ir šeit. Cik mums atrodas intensÄ«vās terapijas nodaļā? Cik man ir teikuši avoti, tad tie esot trÄ«s cilvÄ“ki. Vai šÄdā situācijā ir pamats apturÄ“t visu pārÄ“jo medicÄ«nu, un vai negatÄ«vās blaknes tamdēļ neveidojas vairāk citos segmentos? Cik ilgi plānoti šie ierobežojumi, un kuri rādÄ«tāji bÅ«s pamats ierobežojumu atcelšanai? Aptuveni kādos termiņos Viņķele un premjers Kariņš to redz?

Tie ir jautājumi, par kuriem publiski jārunā ministrei un premjeram. Un attiecÄ«gi jāpieņem lÄ“mumi. Vienkārša iemesla dēļ - neziņa nogalina ne tikai veselÄ«bu, bet arÄ« ekonomiku.

Ko ar to visu gribu teikt. VeselÄ«ba ir svarÄ«ga, bet mÄ“s nevaram, glābjot visus no Covid, pilnÄ«bā arÄ« iznÄ«cināt ekonomiku vai ļaut vairāk nomirt no citām slimÄ«bām. Tādēļ pasākumu plānam ir jābÅ«t tādam, lai, bÄ“got no vilka, neuzskrietu lācim. SabalansÄ“tam. Tieši tāpÄ“c rakstu, rakstu un turpināšu rakstÄ«t. Jo tas ir veids, kā veidot sabiedrisko domu. Un sabiedriskai domai ir spÄ“ks spiest uz valdÄ«bu pieņemt racionālus, nevis PR lÄ“mumus.

Starp citu, eksistē arī alternatīvi viedokļi. Un tos ir vērts apskatīt.

KāpÄ“c Zviedrijā ir citādi un kāpÄ“c šobrÄ«d izskatās, ka zviedri vismaz pagaidām vinnÄ“? Šis teksts bÅ«s divu ne manis rakstÄ«tu komentāru apvienojums ar manām piezÄ«mÄ“m.

1. Zviedrijā var izdarÄ«t to, ko citur nevar. Vesela rinda faktoru, kas Zviedriju atšÄ·ir no citiem. DisciplÄ«na un paklausÄ«ba likumam, zviedri nedzÄ«vo pie mammas kā itāļi vai spāņi, Ä£eogrāfija, kvm uz vienu iedzÄ«votāju utt.

2. Otrs ieraksts no Zviedrijā dzÄ«vojoša latvieša. “Zviedrijas Sabiedriskās veselÄ«bas aÄ£entÅ«ras analÄ«tiskās daļas vadÄ«tāja Lisa Brouversa: “Es uzskatu, ka visa kritika Zviedrijai ir balstÄ«ta uz bailÄ“m un, iespÄ“jams, ar cerÄ«bu, ka situācija kaut kā mainÄ«sies un kļūs skaidrāka. Es domāju, ka mÅ«su kritiÄ·i neskatās nākotnÄ“. Smagajiem pasākumiem, ko veikušas daudzas valstis, nav pamatota argumenta. Tas nav saprātÄ«gi. MÄ“s vairākus gadus nevaram izolÄ“t sabiedrÄ«bu, cilvÄ“ku kontaktus, transportu un sociālās attiecÄ«bas. Tas nav iespÄ“jams. Es nedomāju, ka tas ir pat vÄ“lams. Ekonomika piedzÄ«vos pilnÄ«gu sabrukumu ilgi pirms uzvaras pār epidÄ“miju."

Zviedrijas epidemologs  Anders Tegnell: “Zviedrijā lielākā daļa cilvÄ“ku varas iestāžu ieteikumus uzskata par ļoti skaidriem padomiem. Zviedrijā ir senas tradÄ«cijas ievÄ“rot varas iestāžu ieteikumus. Mums nav jāpieņem likumi, lai cilvÄ“ki ievÄ“rotu ieteikumus. Katrai valstij jādara tas, ko tā uzskata par vajadzÄ«gu".

Kā ir šeit uz vietas? Ä»oti normāli - ja pirmajās dienās no plauktiem arÄ« pazuda viss tualetes papÄ«rs (ne griÄ·i) un liels daudzums saldÄ“to produktu (ne griÄ·i), tad tikai tāpÄ“c, ja nu gadÄ«jumā jāpaliek pašizolācijā (un zviedri ir ļoti likumpaklausÄ«gi), tad tās ir preces, kuru neesamÄ«ba radÄ«s diskomfortu, bet zviedrs neies apdraudÄ“t citus. Visi, kuriem darba specifika to atļauj - strādā no mājām, rezultātā sabiedriskais transports ir patukšs, un sastrÄ“gumi neveidojas pat ierastajās 35Kr stundās. Šeit viss "ož" pÄ“c tā, ka, pilnÄ«gi iepÄ“jams, Zviedrija uz kādu laiku kļūs par ES vadošo ekonomiku.

VÄ“l kā pluss Zviedrijai jāmin fakts, ka tā neatrodas eirozonā (paldies mÅ«su Laimes Lāčukam, kurš, grozot statistikas datus, atbrÄ«voja LV no latiņa, tādā veidā tautu padarot par mūžīgiem nabagiem), ka rezultātā krona ir diezgan stipri izlaidusi gaisu, kas padara dārgākas importa preces, kā rezultātā ievÄ“rojami palielinās vietÄ“jo ražojumu noiets.

Degvielas cena mainās atbilstoši biržas cenai, nevis kā Latvijā - nemainās, jo kartelis tā nevÄ“las. Tātad degvielas cena kritusi no 17Kr par litru lÄ«dz 14Kr par litru, ja ņem vÄ“rā arÄ« kronas kritumu, tad degvielas cena kritusi no EUR 1,62 uz EUR 1,22 par litru, turklāt vienas dienas laikā - šeit neviens neaizbildinās ar agrāk "piepirktiem krājumiem".”

Secinājuma vietā viena piezÄ«me no Covid19 slimnieka Latvijā. “Maza temperatÅ«ra, divas dienas lauza kaulus, sāpÄ“ja muskuļi, sievai sāpÄ“ja acu āboli, kakls nedaudz, klepus praktiski nebija. Interesanti, ka ne visur Ä£imenÄ“ visi aplÄ«p ar Covid, piemÄ“ram, sievai diagnosticÄ“ Covid19, vÄ«ram nÄ“.”

Nepārstresojiet! Stress Jums neko nepalīdzēs! Panika nav sabiedrotais! Labāk palīdziet Kariņam pieņemt gudrus lēmumus. Mostieties un spiediet uz to! Visi kopā mēs to varam izdarīt!

Krišjāni! Kariņ! Latvijas valdÄ«bas pašizolācija atgādina strausu, kas laiku pa laikam izvelk galvu no smiltÄ«m, lai dotu pienesumu personÄ«gajam PR. Un viss. Diemžēl. Paskaidrošu. Viņķeles pašslavināšanās un lÄ«dzskrÄ“jÄ“ju (vai pašu partijas algotu piāristu) aplausi tviterÄ« ir tam labs pierādÄ«jums. Bet ne par to.

Man patiesi ir vienalga, vai manas un citu opozÄ«cijas deputātu idejas JÅ«s pasludināt par savām, bet beidziet spÄ“lÄ“t pozÄ«ciju un opozÄ«ciju! Šis nav Ä«stais laiks ar nokavÄ“šanos ņemt vÄ“rā to, ko rakstu savā feisbuka lentÄ“, piemÄ“ram. JÅ«s tāpat to bÅ«siet spiesti Ä«stenot.

MÄ“s Jums pirms desmit dienām piedāvājām to, ko šodien lepni paziņojat kā savu. S... par to, ka to paziņojat par savu, bet JÅ«s pazaudÄ“jāt desmit dienas, lai palÄ«dzÄ“tu cilvÄ“kiem! Desmit sasodÄ«tas neziņas dienas, kas cilvÄ“kus dzen izmisumā! Jums ir jāsaprot, ka visa opozÄ«cijas un pozÄ«cijas sadarbÄ«ba ir no svara pat, ja Viņķeles kundzei nepatÄ«k, ka es savā (!) soctÄ«klā ierakstu, ka ministrei nepiedien krÄ«zes laikā skrollÄ“t tviteri un retvÄ«tot Delfi soctÄ«klu redaktora pornoierakstus. Kariņa kungs, JÅ«s vadāt valsti vai spÄ“jat tikai pirkstus celt gaisā?

Un piemÄ“ram. Kas Jums šodien bÅ«tu jādara? Lasiet!

1. IzglÄ«tÄ«bas ministre Ilga Šuplinska savukārt sacÄ«ja, ka svarÄ«gi ir tas, ka cilvÄ“ki uzturas mājās. VispārizglÄ«tojošajās skolās aizvadÄ«ta pirmā attālinātā mācÄ«bu nedēļa un pašlaik iezÄ«mÄ“jas vairākas prioritātes, viena no tām, kopā ar LPS tiek domāts, kā atbalstÄ«s trÅ«cÄ«gos bÄ“rnu un kā panākt to, lai attālinātais mācÄ«bu process nesaistās ar lieku stresu. Iztulkošu - tiek domāts par to, par ko bija jādomā skolÄ“nu brÄ«vdienu laikā! Tagad Šuplinskas kundze domās, kā “atbalstÄ«t” trÅ«cÄ«gos bÄ“rnus. VarÄ“tu viņus atbalstÄ«t, piemÄ“ram, morāli. VarÄ“tu tos bÄ“rnus atbalstÄ«t, nosÅ«tot latgaļu valodas mācÄ«bu grāmatas. VarÄ“tu vÄ“l kaut kā stulbi atbalstÄ«t, galvenais kaut ko stulbu papļerkstÄ“t par stresu. Tā ir reāla plānā galdiņa urbšana, Kariņa kungs.

2. Vai šis. Kaitseliit jeb igauņu versija Zemessardzei palÄ«dz ar (1) karantÄ«nas ievÄ“rošanas uzraudzÄ«bu un pārtikas piegādi tiem, kuri atrodas karantÄ«nā un ir saslimuši; (2) veic sabiedriskās kārtÄ«bas uzturÄ“šanu un kontroli cilvÄ“ku masu pulcÄ“šanās vietās, Ä«paši brÄ«vdienās, piemÄ“ram, Latvijā tas varÄ“tu bÅ«t JÅ«rmala, Saulkrasti, dabas takas; (3) sanitārā transporta dezinfekciju; (4) atbalsta funkcijas robežu apsardzÄ«bā. Kaitseliit arÄ« kopumā nodrošina štāba funkciju valsts epidÄ“mijas apkarošanai. Plāns ir panākt 2-3 nedēļu laikā prognozÄ“jamu slimojošo skaitu.

Manuprāt, tas izklausās, ka igauņiem ir plāns, pretstatā tam, ka vienÄ«gais MK lÄ“mums ir 2x2, kas nedarbojas. Un vÄ“l, Kaitseliit kibernodaļa ir mobilizÄ“ta uzlabot e kool jeb Ä“skolas darbu. Tas ir tad, kad darbu kāds vada un kad ir plāns. Ja vienÄ«gais plāns ir dublÄ“t statistikas pārvaldi un SPKC preses relÄ«zes, mÄ“s uzzināsim, kas ir Ä£eometriskā progresija visai drÄ«z. Starp citu, kur ir pazudis ministrs PÅ«ce, vai vÄ“l min pedāļus? Kāds ir plāns par pašvaldÄ«bu darbu koordinÄ“šanu un RÄ«gas saimniecÄ«bu, kuru vada PÅ«ces ieliktā un uzraudzÄ«tā administrācija?

3. Kariņa kungs! Jums nav plānošanas! Ir tikai PR! Un tas neder!

Valsts vadītājam ir skaidri jāpasaka sabiedrībai plāns, lai glābtu ekonomiku. Piemērs, ja būs 500 vai 1000 gadījumu (skaitļus saucu tikai kā piemērus, tie nav gramatiski jātulko), tad vispārīgā karantīna, ja 10000 tad citi pasākumi utt. Tas ļoti palīdzētu plānot un saprast valsts stratēģiju. Manuprāt, tas ir tas, kas pietrūkst. Sabiedrība ir neziņā!

Atgādinu, ka bija valdÄ«bas sÄ“de, bet, izņemot „2 cilvÄ“ki 2 metri”, netika pieņemts nekas bÅ«tisks. 1) Maskas, 2) dezinfekcija un 3) testÄ“šana ir atzÄ«tas par metodÄ“m, kuras strādā. PilsÄ“ta pilna ar putekļiem, tÄ«rÄ«tāji saņem dÄ«kstāves pabalstus. Korejā, Ķīnā, Japānā visu laiku dezinficÄ“ publiskās vietas.

Gultas vietu skaita un ventilatoru, skābekļa aparātu apzināšana. Joprojām nesaprotu, cik tādu ir. SabiedrÄ«ba to saprot? NÄ“. Žurnālisti nevar vai negrib uzjautāt, ministre nespÄ“j atbildÄ“t, tikai bloÄ·Ä“t, jo neÄ“rti jautājumi.

Bijušo medicÄ«nas darbinieku piesaiste, kā tiek plānota? Cik mediÄ·u tagad ir uz lÄ«nijas, cik vÄ“l potenciāli ir mobilizÄ“jami? Es neesmu dzirdÄ“jis neko konkrÄ“tu. Karā ir nepieciešama resursu plānošana un detaļu pārzināšana un uzraudzÄ«šana, Kariņa kungs. Pagaidām to dara viens PerevošÄikova kungs, bet tas jādara krÄ«zes štāba vadÄ«tājam. Vajag epidemioloÄ£ijas inspektorus. Tie, cik saprotu, no pārslodzes “karas nost” darbā. Kur var dabÅ«t papildus? Tie ir kā izmeklÄ“tāji. Sods par nepatiesu ziņu sniegšanu, un JÅ«su balsts Kaimiņš ir labākais iespÄ“jamais piemÄ“rs sodÄ«šanai. Publisks piemÄ“rs. Ja viņu sodÄ«tu, visi padomātu, jo cipars ieÄ·ertos smadzenÄ“s.

Mazās karantÄ«nas ir vÄ“l viena metode, ka veic Ä«paši smagu reÄ£ionu satiksmes uzraudzÄ«bu, ar piemÄ“ram paraugu noņemšanu pie izbraukšanas un iebraukšanas. Tā var bÅ«t pilsÄ“ta vai mikrorajons, piemÄ“ram, JÅ«rmala. Vienu vārdu sakot, pagaidām vienÄ«gais, ar ko lepojamies, ka Igaunijā un Lietuvā ir vairāk saslimušo. Bet ne jau par to ir stāsts, Kariņa kungs!

Vēl daži jautājumi Kariņam, Viņķelei, valdībai kopumā un žurnālistiem.

1. KāpÄ“c JÅ«s joprojām neinformÄ“jat sabiedrÄ«bu, cik ir izveseļojušies no Covid19? Tas taču ir tik bÅ«tiski šobrÄ«d, kad sabiedrÄ«ba tiek dzÄ«ta arvien lielākā stresā! IntervÄ“jiet tos, kuri ir izveseļojušies! Dodiet sabiedrÄ«bai cerÄ«bu un nomieriniet to, nevis dzeniet dziļākā stresā. Stress pasliktina veselÄ«bu, to taču saprot arÄ« bez medicÄ«niskas izglÄ«tÄ«bas.

2. KāpÄ“c JÅ«s, valdÄ«ba un žurnālisti, nestāstāt, kas ir jādara Covid19 slimniekam? Ar „paliec mājās” ir par maz! KāpÄ“c JÅ«s nestāstāt, kādas profilaktiskas darbÄ«bas jāveic? Kas jāēd, kas jādzer, vai ir jāiet svaigā gaisā, kādi medikamenti jālieto? Cik daudz fiziskas aktivitātes un tā tālāk? Ko mums dod, ka saslimuši ir 300 vai cik tur? Ko tas reāli dod sabiedrÄ«bai? Bet ko dotu, ja no rÄ«ta lÄ«dz vakaram skaidrotu, kāds dzÄ«vesveids cilvÄ“kam jāpiekopj, bÅ«tu taču daudz labāk! PirtÄ« ir jāiet, rÅ«dÄ«šanās peldes jāpieņem? Cik kilometru jānoskrien, kādi vingrojumi jādara? JÅ«s to stāstāt, valdÄ«ba un žurnālisti? NÄ“, bet tieši tas bÅ«tu jādara!

3. JÅ«s, valdÄ«ba un žurnālisti, esat apkopojuši jaunākos Stenfordas, Kembridžas vai jebkura cita zinātniskā centra pÄ“tÄ«jumus un ieteikumus? NÄ“, JÅ«s dzenat stresā sabiedrÄ«bu vÄ“l dziļāk! SabiedrÄ«bas garÄ«gā veselÄ«ba cieš, piezogas citas slimÄ«bas. Vai tad to citu slimÄ«bu vairs nav?

4. Un pats galvenais jautājums. Kas ir cena, glābjot no Covid19? Ekonomiska cena ir viens. Bet arÄ«, cik ir palielinājies pašnāvÄ«bu skaits (un tas ir palielinājies, cik man vÄ“sta no dienestiem, man datu nav, bet nav pamats maniem avotiem neticÄ“t), infarkti, cik melanomas netiek ārstÄ“tas, cik ginekoloÄ£iskas ārstniecÄ«bas netiek veiktas, cik daudz darba pieaugums ir vai bÅ«s psihiatriem? Un tā tālāk? Circenes kundze precÄ«zi uzdeva diagnozi - vidusauss iekaisums vai apendicÄ«ts tagad iet karantÄ«nā?

Un tāpÄ“c ir jautājums, vai JÅ«s, valdÄ«ba, esat padomājuši par to, vai sekas no Covid19 ierobežošanas tā, kā JÅ«s to saprotat, nebÅ«s tādas, ka no citām slimÄ«bām un likstām finālā nenomirst un necieš vairāk? Cik pareiza un samÄ“rojama ir JÅ«su pielietotā PR taktika un pieņemtie lÄ“mumi pÄ“c bÅ«tÄ«bas? Kur ir analÄ«tiskā žurnālistika? Jā, šoreiz te nav kādu par shÄ“motāju nosaukt (Ä«paši, ja tas ir no VienotÄ«bai pretÄ“jas frontes), šoreiz ir jāparāda savas analÄ«tiÄ·u spÄ“jas, spÄ“jas uzdot drosmÄ«gus jautājumus un likt rakstus nevis klikšÄ·iem, bet sabiedrÄ«bas izglÄ«tošanas nolÅ«kos.

Ar stresa, baiļu vai sensācijas politiku vai skaļiem virsrakstiem, cik saslimušo, nevienam netiek palÄ«dzÄ“ts! Nekādā veidā! Ä»aujiet ārstiem skaidrot un konsultÄ“t publiski, dodiet ārstiem publisku platformu ministres Viņķeles vai premjera Kariņa vietā! Visiem ārstiem, ne tikai Ugam Dumpim, kurš cienÄ«jami dara savu lietu. Bet visiem. Mugurkaula vai sirds Ä·irurgiem, pulmonologiem, ginekologiem, Ä£imenes ārstiem, psihiatriem, jebkuram, visās nozarÄ“s. Jo tas ir svarÄ«gi, lai sabiedrÄ«ba nesajuktu prātā neziņas, baiso virsrakstu un sensāciju vai neziņas politikas dēļ. Un neapturiet medicÄ«nu, jo atsitiens var bÅ«t vai jau ir smagāks tieši noteikto ierobežojumu dēļ.