Iesaki rakstu:

Kopš Latvijas valsts neatkarÄ«bas atjaunošanas pagājuši 25 gadi. Tieši pirms gadsimta ceturkšÅ†a šajā dienā pieredzÄ“jām principiālu taisnÄ«guma uzvaru pār netaisnÄ«bu un patiesÄ«bas augšÄmcelšanos. Augstākā Padome pieņēma deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarÄ«bas atjaunošanu”.

Ar to tika pavÄ“rts ceļš mÅ«su valstiskuma atdzimšanai, kuru varmācÄ«gi bija pārtraukusi padomju okupācija.

Daudziem Latvijas pilsoņiem šo neatkarÄ«bas atjaunošanas dienu nebija lemts pieredzÄ“t. Daudzi uz valsts atjaunošanu cerÄ“ja gandrÄ«z visu mūžu, lÄ«dz izšÄ·irošo pagrieziena brÄ«di Latvijas vÄ“sturÄ“ sagaidÄ«ja. VÄ“l kā bÄ“rni un jaunieši valsts neatkarÄ«bas atjaunošanu piedzÄ«voja tā Aukstā kara laika paaudze, kurai piederu arÄ« es.

1990.gada 4.maijā Latvijas valsts tika atjaunota, balstoties uz valsts nepārtrauktÄ«bas pamata – 1918.gada 18.novembra Latviju. Tas uzsvÄ“rts arÄ« Satversmes ievadā jeb preambulā, kuru Saeima pieņēma aizvadÄ«tā gada jÅ«nijā.  

Vairākas latviešu paaudzes padomju okupācijas režīmā uzauga izolācijā no pārÄ“jās pasaules. TomÄ“r tautas lielākā daļa arÄ« šajā periodā saglabāja savu garÄ«go piederÄ«bu Eiropai un tās vÄ“rtÄ«bām. Tā neatzina okupācijas varu, neaizmirsa Latvijas valstij un tautai nodarÄ«to. PretestÄ«ba okupācijas režīmam dažādās formās nebija apsÄ«kusi.

VisgrÅ«tākajos apstākļos mÅ«su tauta saglabā mūžīgas vÄ“rtÄ«bas. Par to liecina mÅ«su izraušanās no pusgadsimtu ilgās apspiestÄ«bas un stagnācijas. MÄ“s spÄ“jām pieprasÄ«t un atgÅ«t brÄ«vÄ«bu.

Nacionālu, demokrātisku, eiropeisku Latvijas valsti vÄ“lÄ“jās atgÅ«t latviešu valstsnācijas lielākā daļa un arÄ« te dzÄ«vojošÄs mazākumtautÄ«bas.

CilvÄ“ktiesÄ«bu grupas „Helsinki-86” dalÄ«bnieki nāca kā pirmie. Latvijas Nacionālā neatkarÄ«bas kustÄ«ba par mÄ“rÄ·i uzstādÄ«ja Latvijas atjaunošanu uz valsts nepārtrauktÄ«bas pamata. Pilsoņu kongress precizÄ“ja un popularizÄ“ja Latvijas valstiskuma nepārtrauktÄ«bas tiesiskos principus. Latvijas Tautas fronte spÄ“ja apvienot visus tos dažādos strāvojumus, kas pastāvÄ“ja uz 1918.gada 18.novembra Latvijas atjaunošanu.

Neraugoties uz šÄ·ietami nepārvaramām pretrunām, kuru dēļ šÄ«s organizācijas konkurÄ“ja un pat apkaroja viena otru, tās darbojās vienā – Latvijas valsts atjaunotnes virzienā.

Bet bija arÄ« citi. Zināma toreizÄ“jās Latvijas iedzÄ«votāju daļa vÄ“lÄ“jās, lai te turpinātu pastāvÄ“t Padomju SavienÄ«bas okupācijas režīms. Lai pat formāli neatkarÄ«ga Latvija tomÄ“r bÅ«tu Latvijas PSR turpinājums. Tie bija galvenokārt PSRS pilsoņi, kas šeit bija ieradušies padomju okupācijas režīma kolonizācijas politikas rezultātā. Tie apvienojās InterfrontÄ“ un pieprasÄ«ja atzÄ«t par likumÄ«gām pusgadsimtu ilgās okupācijas sekas, kas bija dziļi cauraudušas Latvijas zemi un sabiedrÄ«bu.

Reālo spÄ“ku samÄ“ru atspoguļoja 1991.gada 3.marta tautas aptauja: 1,2 miljoni cilvÄ“ku izteica vÄ“lmi pÄ“c Latvijas neatkarÄ«bas, bet 400 000 bija pret. Šo Latvijas valsts pretinieku ideoloÄ£iskie pÄ“cteči 21 gadu vÄ“lāk organizÄ“ja referendumu par divvalodÄ«bas ieviešanu. Latvijas pilsoņi tikpat nepārprotami ar ¾ balsu vairākumu to noraidÄ«ja, vÄ“lreiz apstiprinot, ka  Latvija ir neatkarÄ«ga, demokrātiska un vienlaikus nacionāla valsts, kur vienÄ«gā valsts valoda ir latviešu valoda. 

Godātie klātesošie!

Pieņemot 4.maiju par atjaunotās neatkarÄ«bas atskaites punktu, šodien izvÄ“rtÄ“jam, kāda bijusi valsts attÄ«stÄ«ba aizvadÄ«tajos 25 gados.

VeiksmÄ«ga bijusi Latvijas valsts institÅ«ciju atjaunošana. Demokrātiskā Satversme Latvijā atkal ir spÄ“kā jau 22 gadus. Satversmes ievadā ir nostiprināti valsts pamati, Satversmes  negrozāmais kodols. 

PÄ“c 4.maija Latvijas sabiedrÄ«ba, lÄ«dzÄ«gi kā citviet Austrumeiropā, piedzÄ«voja iepriekš vÄ“sturÄ“ nebijušu pāreju uz tirgus ekonomiku. KamÄ“r mÅ«su draugi Rietumos un mÄ“s paši ticÄ“jām, ka Latvijas tautsaimniecÄ«ba ātri un sekmÄ«gi piemÄ“rosies veco demokrātiju brÄ«vā tirgus modelim, resursi palika to aprindu rokās, kas tos pārvaldÄ«ja jau Latvijas PSR laikā. Izmantojot Komunistiskās partijas, Valsts drošÄ«bas komitejas un Komunistiskās jaunatnes savienÄ«bas  finanšu lÄ«dzekļus un agrāko kontaktu tÄ«klu, padomju laika konformisti un kolaboracionisti  pārvÄ“rtās turÄ«gos uzņēmÄ“jos. Tie pirmām kārtām domāja par savas labklājÄ«bas nodrošināšanu, nevis valsts un tautas interesÄ“m. Tieši viņi demokrātijas vietā Latvijā iesakņoja pseidodemokrātiju, bet džungļu ekonomiku uzdeva par brÄ«vā tirgus ekonomiku, un diktÄ“ja visai sabiedrÄ«bai sev vien izdevÄ«gus noteikumus. Lielā tautas daļā tas radÄ«ja rÅ«gtumu, kas pārauga neticÄ«bā savai valstij.

ŠÄda notikumu gaita kropļoja un bremzÄ“ja Latvijas valsts attÄ«stÄ«bu.

Šodien varam teikt, ka oligarhi liela mÄ“rā, lai arÄ« ne pilnÄ«gi ir izstumti no valsts politiskās pārvaldes. TomÄ“r ekonomikā tie turpina apdraudÄ“t valsts stratÄ“Ä£iskās intereses, slÄ“dzot Latvijas drošÄ«bai bÄ«stamus darÄ«jumus.

Latviju visvairāk apdraud alkatība un naudas kāre.

Valsts pastāvÄ“šanu tautas interesÄ“s apdraud arÄ« naudas ietekme uz politiskajām partijām un varu. Nesen bijušais ilggadÄ“js VDK izlÅ«kdienesta virsnieks, mÅ«sdienās Krievijas megakoncerna pārstāvis Latvijā – publiski izteicās, ka Saeimā jāievÄ“l 100 miljonāri. Tad sekmÄ«ga valsts attÄ«stÄ«ba bÅ«šot garantÄ“ta.

Latvija ir republika. Tas nozīmē, ka vara pieder tautai, nevis 100 miljonāriem. Un tas ir taisnīgi.

Satversmes sapulces priekšsÄ“dÄ“tājs un Valsts pirmais prezidents, Latvijas demokrātijas pamatlicÄ“js Jānis ÄŒakste norādÄ«ja: „Latvijas valsts stāv par visu augstāk. Nekādas atsevišÄ·as grupu intereses nevar bÅ«t, bet tikai vispārÄ“jas intereses. Visām vajag padoties zem vienas pašas brÄ«vas Latvijas.” ÄŒakste teica: „TaisnÄ«ba vienmÄ“r uzvarÄ“s.”

Latvijā vÄ“l daudz darāmā, lai izskaustu kliedzošus taisnÄ«guma principa izkropļojumus. Valsts institÅ«cijām ar vienlÄ«dz lielu spÄ“ku un interesi jāaizstāv gan sabiedrÄ«bas turÄ«gākās, gan mazturÄ«gākās daļas intereses. TaisnÄ«guma un sociālās vienlÄ«dzÄ«bas principam ir jābÅ«t kā saules gaismai, kas klājas vienlÄ«dz spoži gan pār tiem, kas slÄ«d pa parketu, gan tiem, kas min nelÄ«dzenu bruÄ£i. Tas veicinās sabiedrÄ«bas uzticÄ“šanos valstij. Un valsts tiks stiprināta.

Dāmas un kungi!

Latvija ir nacionāla valsts. Tās pamatā ir latviešu nācijas griba nodibināt, uzturÄ“t un attÄ«stÄ«t savu nacionālu valsti – valsti, kurā visiem pilsoņiem ir vienādas tiesÄ«bas, valsti, kurā arÄ« mazākumtautÄ«bas var kopt savu valodu un kultÅ«ru.

Tas nozÄ«mÄ“, ka latviešu valoda, kultÅ«ra un vÄ“sturiskā atmiņa ir kopÄ“ja visiem Latvijas pilsoņiem – tāds ir priekšnoteikums un pamats politiskās nācijas pastāvÄ“šanai. Tādēļ Latvijas valsts nedrÄ«kst pieļaut, ka mÅ«su vÄ“sturi kāds groza pÄ“c sava ģīmja un lÄ«dzÄ«bas, relativizÄ“ to.

Pagātnes totalitārie režīmi un to noziegumi brīvajai, demokrātiskajai Latvijas valstij ir jānosoda.

Latvijā joprojām tikai runājam par to, ka PSRS okupācijas režīms, arÄ« Valsts drošÄ«bas komitejas darbÄ«ba kā tā sastāvdaļa, un sevišÄ·i Komunistiskā partija – totalitārā režīma galvenais balsts – ar valsts atbalstu ir mÄ“rÄ·tiecÄ«gi jāpÄ“ta. Politiskā ziņā nesalÄ«dzināmi skaudrākos apstākļos Ukrainā nesen pieņēma komunisma seku likvidācijas likumu. Tas paredz lustrācijas procedÅ«ru un jebkāda slepenÄ«bas plÄ«vura noņemšanu VDK arhÄ«viem – tie bÅ«s pieejami visai sabiedrÄ«bai, ne tikai pÄ“tniekiem. Savukārt Latvijā VDK dokumentu izpÄ“te diemžēl tika vilcināta un bremzÄ“ta, tā aizkavÄ“jot pagātnes izvÄ“rtÄ“šanu un pārvarÄ“šanu. Tas mums ir jāizdara, un šis darbs nevar bÅ«t novÄ“lots.

Latviešu valodas pozÄ«cijas 25 gados ir nostiprinājušÄs, daudzi nelatvieši to labi pārvalda un ikdienā sekmÄ«gi lieto. TomÄ“r ne visiem latviešiem ir pietiekama valodas un valstiskā pašapziņa, ne vienmÄ“r runājam latviski, nespÄ“jam uzturÄ“t vitālu savas valodas vidi un iesaistÄ«t tajā cittautiešus. Ir apkaunojoši, ka 25 gadus pÄ“c Latvijas neatkarÄ«bas atgÅ«šanas latvietis pats savā valstÄ« nevar pretendÄ“t uz darbu, ja nerunā arÄ« krievu valodā. ŠÄda diskriminācija nav pieļaujama.

Diemžēl turpinās arÄ« skolu segregācija pÄ“c tautÄ«bas principa, tā veicinot Latvijas sabiedrÄ«bas šÄ·elšanos. Šim darbam sen vajadzÄ“ja bÅ«t padarÄ«tam. 90.gadu sākumā dzimušajiem jau bija jāuzaug vienotā vÄ“rtÄ«bu un skolu sistÄ“mā, nevis etniski un lingvistiski sadalÄ«tā pasaulÄ“, kādu spÄ“kā uztur pašreizÄ“jā Latvijas izglÄ«tÄ«bas sistÄ“ma.

4.maijs iezÄ«mÄ“ja vÄ“l kādu bÅ«tisku robežšÄ·irtni: mums bija jāatgÅ«st vai jāiemācās pašnoteikšanās spÄ“ja un jāuzņemas atbildÄ«ba par savu valsti.

Latvijas valsts nepastāv ārpus mums. Latvijas valsts esam mÄ“s – tās stiprumu veido mÅ«su ticÄ«ba sev, mÅ«su uzticÄ«ba savai tautai un valstij. Un visstiprākās aizsardzÄ«bas lÄ«nijas ir tās, kas iet caur mÅ«su sirdÄ«m un prātiem.

Īpaši svarÄ«ga ir Latgale, kur pÄ“dÄ“jā gada laikā pieredzÄ“jām centienus veidot separātisma tendences. InformatÄ«vie vÄ“stÄ«jumi, kurus nu jau diendienā – kā Ä«stā karā – medijos saņemam no pretinieka puses, tiek dažādi formulÄ“ti, bet to pamatdoma – Latvija ir neizdevusies valsts, kurā viss ir slikti, lÄ«dz ar to šÄdu valsti nemaz nav vÄ“rts aizsargāt, – iespÄ“jams, kāds cits mÅ«s pārvaldÄ«tu labāk un efektÄ«vāk. Šo manipulāciju mÄ“rÄ·is ir panākt, lai savas valsts intereses cilvÄ“ku prātos tiktu aizstātas ar citas valsts interesÄ“m.

Mēs to nepieļausim.

Latvijas sabiedrÄ«bā plašumā vÄ“ršas un nostiprinās patriotisms. LÄ«dzās oficiālajām nevalstiskajām organizācijām uzplaukušas Ä«stas tautas kustÄ«bas. Pilsoniskās apziņas pieaugums vÄ“rojams sociālajos tÄ«klos, kur cilvÄ“ki diendienā aktÄ«vi diskutÄ“ par norisÄ“m politikā. Latvieši ir „sirds cilvÄ“ki” – sabiedrÄ«bā pastāv augsta lÄ«dzjÅ«tÄ«bas un ziedošanas kultÅ«ra. SpÄ“jām mobilizÄ“ties atbalsta sniegšanai gan ZolitÅ«des traģēdijā, gan palÄ«dzÄ«bas pasākumos Ukrainai. SvarÄ«gu mÄ«lestÄ«bas darbu veic Latvijas audžuÄ£imenes, uzņemoties audzināt pamestus vai bez vecākiem palikušus bÄ“rnus. Stājoties jaunsardzÄ“ un zemessardzÄ“, kā jauni, tā vecāki ļaudis arvien biežāk izrāda gribu un gatavÄ«bu savu zemi, tautu un valsti aizstāvÄ“t.

Mīļie tautieši!

Šodien vÄ“l esam ceļā uz nākotnes Latviju, par kādu sapņojām pirms 25 gadiem. Uz to Latviju, kurā pastāv taisnÄ«gums, vienotāks vÄ“rtÄ«bu un ideju lauks. Kurā sevi apzināmies kā spÄ“jÄ«gu un spÄ“cÄ«gu tautu. Uz to Latviju, kurā cieņa un labvÄ“lÄ«ba pret lÄ«dzcilvÄ“ku ir pašsaprotama; kur ikviens Latvijas pilsonis jÅ«tas drošs par sevi un savu rÄ«tdienu. Uz to Latviju, kurā dzimst daudz vairāk bÄ“rnu, vairojot mÅ«su tautas dzÄ«vo un gara spÄ“ku un kurā latviešu valstsnācijai, latviešu valodai un kultÅ«rai ir iespÄ“jas pilnvÄ“rtÄ«gi attÄ«stÄ«ties un uzplaukt.

Liels ceļa gabals mÅ«su visu kopÄ«giem spÄ“kiem jau ir pieveikts. NebÄ«simies no grÅ«tÄ«bām, ko arÄ« turpmāk prasÄ«s sapnis par savu valsti – jo mÄ“s vÄ“lamies to Ä«stenot! NeatkarÄ«bu esam atguvuši – šis ir neatkarÄ«bas nostiprināšanas laiks.

TurÄ“sim Latvijas valsti dziļi sirdÄ«s un augstu domās!  

Sveicu klātesošos, visus tautiešus un Latvijas valstij uzticÄ«gos tuvumā un tālumā Latvijas NeatkarÄ«bas atjaunošanas deklarācijas 25. gadadienā!

Saules mūžu Latvijai!

Dievs, svētī Latviju!