Menu
Pilnā versija

MÄ“s tagad esam ministri

Dainis LemeÅ¡onoks, Ä«paÅ¡i PIETIEK · 21.01.2011. · Komentāri (32)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Raugoties uz VienotÄ«bu, man rodas iespaids, ka tās vadÄ«ba patlaban ir pilnÄ«bā noticÄ“jusi gan savai izredzÄ“tÄ«bai, gan „vÄ“stures beigām” Latvijā. Vismaz tuvākajos četros gados trejpartijām šÄ·iet nodrošināts pilnÄ«gs varas komforts: visi dižie lÄ«deri (vai par tādiem uzskatÄ«tie) ir apgādāti ar viņiem tÄ«kamiem amatiem; atbildÄ«ba par problemātiskākajām ministrijām ir nogrÅ«sta uz koalÄ«cijas partnera pleciem; turklāt šis partneris ir pietiekami merkantils, prognozÄ“jams, un tam patÄ«k kaulÄ“ties – tāpÄ“c nav jābaidās no negaidÄ«tas valdÄ«bas krÄ«zes; savukārt opozÄ«cija šÄ·iet pavisam nevarÄ«ga, valdÄ«bai netraucÄ“joša.

StratÄ“Ä£isku risinājumu un kardinālu reformu vietā VienotÄ«bas politiÄ·i bauda omulÄ«gu savu amatu ikdienas pienākumu rutÄ«nu, un arÄ« kādreizÄ“jie „viedokļu lÄ«deri” no Meierovica biedrÄ«bas disciplinÄ“ti iekļaujas „balsošanas mašÄ«nā”. Valsts varas dialogs ar sabiedrÄ«bu tiek veidots klaji tÄ“višÄ·os, pat kundziskos toņos, uz „vienkāršajiem latviešiem” raugoties no savas varas apziņas augstumiem.

VienotÄ«bas pÄ“cvÄ“lÄ“šanu eiforija bija gluži likumsakarÄ«ga un pat pelnÄ«ta pÄ“c tik iespaidÄ«gas uzvaras, bet diemžēl tā jau ir pārvÄ“rtusies totālā pašapmierinātÄ«bā. Varas skurbulim ļāvās pat agrāk piesardzÄ«gais Ministru prezidents, sarÄ«kodams neveiksmÄ«gu „uzbraucienu” netÄ«kamajam KNAB priekšniekam.

Taču, neskatoties uz pozÄ«ciju šÄbrīža nesatricināmo stabilitāti, VienotÄ«ba palÄ“nām vien riskÄ“ kļūt par nepopulārāko spÄ“ku Saeimā, jo atšÄ·irÄ«bā no visiem citiem veidojumiem tai ir „visirdenākais” atbalstÄ«tāju loks.

Turpmākās sabiedriskās domas aptaujas vispirms uzrādÄ«s lÄ«dzšinÄ“jo piekritÄ“ju masveidÄ«gu vilšanos savā izvÄ“lÄ“, bet pÄ“c tam arÄ« trejpartiju nespÄ“ju atgÅ«t atbalstÄ«tājus. It Ä«paši strauji tas notiks, ja partiju apvienošanās tiks vilcināta lÄ«dzšinÄ“jā komforta saglabāšanai vai izrādÄ«sies neveiksmÄ«ga.

Protams, 11. Saeimas vÄ“lÄ“šanas notiks tikai 2014. gada oktobrÄ«, tomÄ“r varas partijām, kas reitingu tabulās noslÄ«d tālu zem sava koalÄ«cijas partnera vai galvenā opozÄ«cijas pārstāvja, draud ne tikai iekšÄ“ja nervozitāte, bet arÄ« nopietnas grÅ«tÄ«bas pakļaut savai varai sabiedrÄ«bu vai dominÄ“t Ministru kabinetā. VienotÄ«ba patlaban nez kāpÄ“c dara visu, lai tās balsotāji bÅ«tu pirmie protestÄ“tāji pret valdÄ«bas Ä«stenoto politiku. 

Manuprāt, ir gluži bezjÄ“dzÄ«gi un pat smieklÄ«gi tÄ“rÄ“t skābekli, Ä·Ä“zÄ«t papÄ«ru vai deldÄ“t klaviatÅ«ras, lai aizpildÄ«t Latvijas informatÄ«vo telpu ar pārmetumiem Zaļo un zemnieku savienÄ«bai, ka savā pārziņā tikušo iestāžu un uzņēmumu vadÄ«bas amatos saliek savÄ“jos. ŠÄds sašutums zaļzemniekiem ir kā pÄ«lei Å«dens, vÄ“l vairāk – tā viņiem ir bezmaksas reklāma. Jo tieši tādu klasiski partejisku rÄ«cÄ«bu no ZZS gaida to veidojošo partiju vietÄ“jās nodaļas, pašvaldÄ«bu deputāti un ierindas biedri, gan arÄ« balsotāji – tiklab vienmÄ“r lojālie, kā bijušie „oranžo” piekritÄ“ji.

Viņi ir gandarÄ«ti, ka tagad pašu ļaužu rokās koncentrÄ“jas dažādi vÄ“rtÄ«gi resursi, kurus gan RÄ«gā, gan novados varÄ“s izmantot pavisam konkrÄ“tu vajadzÄ«bu Ä«stenošanai. ZZS, veiksmÄ«gi apkalpojot vairākas interešu grupas, vienmÄ“r ir nodrošināta ar iespaidÄ«gu atbalstÄ«tāju daudzumu.

Pat Aināru Šleseru un Andri ŠÄ·Ä“li, neskatoties uz pazemojošo vÄ“lÄ“šanu rezultātu, balsta kaut arÄ« pavisam mazs, toties krietni monolÄ«tāks piekritÄ“ju loks. Ideālistiskie kopÄ“jā labuma uzstādÄ«jumi, ar kuriem VienotÄ«ba mobilizÄ“ja latviskās sabiedrÄ«bas lielāko daļu, tagad pašai trāpa rikošetā. Tās elektorāta vairākums nav (un nevar bÅ«t) trejpartiju politiskie klienti.

Veiksme ir likteņa sÅ«tÄ«ta dāvana, un to nevajag jaukt ar paša centÄ«bas sarÅ«pÄ“tiem panākumiem. BÅ«tisku daļu no VienotÄ«bas uzvaras nodrošināja tābrīža sabiedrÄ«bas noskaņojums: baiļu un vÄ“lmes riskÄ“t, nomāktÄ«bas un naivu cerÄ«bu kombinācija. Tikai tā – un nevis kampaņas reklāmistu slepenās zintis – spÄ“ja padarÄ«t vienu no Latvijas visneizteiksmÄ«gākajiem, garlaicÄ«gākajiem, antiharismātiskajiem deputāta mandāta kandidātiem par vÄ“lÄ“šanu absolÅ«tu uzvarÄ“tāju.

ŠÄds sabiedrÄ«bas noskaņojums vairs nebÅ«s restaurÄ“jams 2014. gadā. Taču VienotÄ«ba naivi uzvedas kā lielā loterijas vinnesta laimÄ“tājs, kas vieglu roku šÄ·iež guvumu, ticot, ka nākamajā izlozÄ“ viņam veiksies atkal.

Cilvēki nebalsoja par Vienotību tāpēc, lai būtu iespēja vērot Solvitas Āboltiņas iznesību Saeimas prezidijā vai publiskās ceremonijās un Valdi Dombrovski līksmi stāvam pie igauņu eirobankomāta. Ne arī tāpēc, lai lauzītu galvu par to, ko tad īsti Artis Kampars Vladimiram Putinam teicis par gāzes cenām vai kāpēc aizsardzības ministram uztic darbu, kas ir ārlietu ministra kompetencē.

VÄ“lÄ“tāji no VienotÄ«bas gaidÄ«ja lietpratÄ«bu un godaprātu, bet tagad redz, ka ļaudis, kuriem dāvāta varu, vairs pat Ä«sti necenšas piepildÄ«t pašu solÄ«to. Turklāt ne jau Aivars Lembergs vai Uldis Augulis te ir lielākais šÄ·Ä“rslis, tikai pašu varas skurbulis.

P.S. Virsrakstā atļāvos pārfrāzÄ“t žurnāla RÄ«gas Laiks 1999. gada janvāra numura leÄ£endārās Aināra Šlesera intervijas nosaukumu (http://www.rigaslaiks.lv/Arhivs.aspx?year=1999).

Novērtē šo rakstu:

0
0