Iesaki rakstu:

Vairāki Pietiek lasÄ«tāji ir izteikuši dzÄ«vu interesi par „padomju darbaļaužu vÄ“stuļu” stilā sacerÄ“to „biedru grupas” sacerÄ“to atbalsta vÄ“stuli Egilam Levitam kā Valsts prezidenta amata kandidātam. Lai atgādinātu, ka šÄdas metodes un šÄdas vÄ“stules nav nekas jauns, Pietiek publicÄ“ fragmentu no slavenās grāmatas „Va(i)ras virtuve”, kurā pieminÄ“ta kāda ļoti lÄ«dzÄ«ga, pirms gandrÄ«z 20 gadiem tapusi vÄ“stule.

„InteliÄ£ences pārstāvju „apstrādāšana” publiski redzama kļuva brÄ«dÄ«, kad laikrakstā Diena 1999. gada 10. jÅ«nijā parādÄ«jās inteliÄ£ences pārstāvju atklātā vÄ“stule Saeimas deputātiem – pietiekami nozÄ«mÄ«gs dokuments, lai to citÄ“tu pilnÄ«bā:

„VÄ“rojot un lÄ«dzdzÄ«vojot debatÄ“m par Latvijas Valsts prezidentu, nākas secināt, ka neviena no partiju lÄ«dz šim izvirzÄ«tajām kandidatÅ«rām neatbilst augstajiem kritÄ“rijiem, kas izvirzāmi valsts pirmajai personai. MÄ“s aicinām Saeimu to godÄ«gi atzÄ«t un Latvijas valsts interešu vārdā upurÄ“t politiskās ambÄ«cijas. MÄ“s aicinām politiskās sÄ«kmanÄ«bas un ekonomiskās lielmanÄ«bas nogurdinātos deputātus nezaudÄ“t uzticÄ«bu Latvijas valsts ideāliem un nenovÄ“rtÄ“t par zemu Valsts prezidenta lomu šo ideālu uzturÄ“šanā un spodrināšanā.

MÄ“s uzskatām, ka pie pašreizÄ“jās politisko spÄ“ku konstelācijas par Valsts prezidentu jākļūst ārpus partijām stāvošai personÄ«bai. Tai jābÅ«t augsti izglÄ«totai, Rietumu demokrātijas pieredzÄ“ sakņotai personÄ«bai ar cieņpilnu patriotisku un pilsonisku stāju.

Tādu personību mēs varam piedāvāt.

Latvijas Valsts prezidenta amatam mÄ“s iesakām Vairu VÄ«Ä·i-Freibergu – Latvijas InstitÅ«ta direktori, Latvijas Zinātņu akadÄ“mijas un Kanādas Zinātņu akadÄ“mijas locekli, Kanādas Psihologu apvienÄ«bas prezidenti, Kanādas Sabiedrisko zinātņu federācijas prezidenti, Kanādas Zinātņu padomes vicepriekšsÄ“di. V. VÄ«Ä·e-Freiberga ir arÄ« Baltu studiju apvienÄ«bas (AABS) prezidente, piedalÄ«jusies NATO zinātniskajās programmās, bijusi konsultante dažādām Kanādas valdÄ«bas iestāžu un ministrijas speciālistu komisijām. Latvijā V.VÄ«Ä·e-Freiberga visplašÄk pazÄ«stama kā izcila latviešu folkloras pÄ“tniece. Šeit iznākušas viņas grāmatas Dzintara kalnā, Saules dainas, triloÄ£ijas Trejādas saules pirmie divi sÄ“jumi u.c. darbi. Visas pasaules latvieši viņu pazÄ«st kā spožu sabiedrisku darbinieci, kas publicÄ“jusi pāri par 150 rakstiem un runām periodikā visos kontinentos. Šie raksti daļēji apkopoti arÄ« Latvijā izdotajā grāmatā Pret straumi.

V. Vīķe-Freiberga brīvi pārvalda angļu, vācu un franču valodu ne vien saziņas, bet arī kultūrkodu līmenī. Viņa spēj sazināties arī spāņu un portugāļu valodā. Agrā jaunība, kas pavadīta Marokā, devusi iespēju iepazīt arī arābu valodu un kultūru.

Tādējādi V. Vīķes-Freibergas personā mēs redzam ar Rietumu pasauli visaugstākajā līmenī komunicēt spējīgu personību ar starptautisku autoritāti.

V. VÄ«Ä·e-Freiberga ir nesaraujami saistÄ«ta ar Latviju un neatkarÄ«gas Latvijas ideju visu savu dzÄ«vi. Kopš 80. gadu sākuma viņa bieži uzturas Latvijā, aktÄ«vi piedalās Atmodas procesos un labi pazÄ«st Latvijas situāciju gan sabiedriski politiskā, gan sociāli psiholoÄ£iskā aspektā. TādÄ“jādi V. VÄ«Ä·es-Freibergas – eksakti izglÄ«tota un humanitāri ievirzÄ«ta cilvÄ“ka – personā mÄ“s redzam personÄ«bu, kas uz vispārcilvÄ“cisku un demokrātisku vÄ“rtÄ«bu bāzes ir spÄ“jÄ«ga konsolidÄ“t un harmonizÄ“t Latvijas sabiedrÄ«bu.

V. VÄ«Ä·ei-Freibergai piemÄ«t cilvÄ“ciskais šarms, ilggadÄ“jais lektores un profesores darbs izkopis viņas runas dāvanas un argumentācijas spÄ“jas. Gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski vÄ“rtÄ“jot, kā vispiemÄ“rotāko kandidāti Valsts prezidenta amatam mÄ“s redzam un iesakām Vairu VÄ«Ä·i-Freibergu. MÄ“s aicinām Saeimas deputātus izrauties no partijas interešu „krÄ«ta apļa” un raudzÄ«ties brÄ«vas, demokrātiskas, humānas XXI gadsimta Latvijas nākotnÄ“.”

VÄ“stules parakstÄ«tāji bija akadÄ“miÄ·is PÄ“teris Cimdiņš, dzejniece Māra ZālÄ«te, aktrise Dina Kuple, režisors Oļģerts Kroders, psihiatrs Voldemārs GulÄ“ns, komponists Imants Zemzaris, medicÄ«nas zinātņu doktors, akadÄ“miÄ·is Ilmārs Lazovskis, gleznotāja Džemma Skulme, rakstnieks Zigmunds Skujiņš, aktieris Juris Strenga, dzejnieks Imants Ziedonis, matemātiÄ·is Andris BuiÄ·is, teologs Vilis Vārsbergs, kora KamÄ“r vadÄ«tājs Māris Sirmais, diriÄ£ents, LMA profesors Imants Kokars, dramaturgs Pauls Putniņš, filozofe Maija KÅ«le, akadÄ“miÄ·e Baiba Rivža, diriÄ£ents Edgars Račevskis, kultÅ«ras darbinieks Ojārs Zanders, profesors Gundars Ķeniņš-Kings un ārzemju latvietis Bruno Rubess.”