MeteoroloÄ£ijas centrs minstinÄs par pÄrmetumiem iekÄrtu krÄpnieciskÄ izmantoÅ¡anÄ, ministrija klusÄ“
PIETIEK · 06.05.2015. · Komentāri (13)Latvijas Vides, Ä£eoloÄ£ijas un meteoroloÄ£ijas centrs (LVÄ¢MC) strupi noliedz, ka bÅ«tu pretÄ“ji Eiropas SavienÄ«bas struktÅ«rfondu izmantošanas noteikumiem lietojis par ES lÄ«dzekļiem iegÄdÄtÄs iekÄrtas vai veicis kÄdas citas krÄpnieciskas darbÄ«bas, par kurÄm vÄ“stulÄ“ Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas ministrijas (VARAM) valsts sekretÄra vietniecei Aldai Ozolai ziņojis bijušais LVÄ¢MC vadÄ«tÄjs Andris Leitass. NekÄdos plašÄkos skaidrojumos centrs gan neielaižas, savukÄrt Kaspara Gerharda (attÄ“lÄ) vadÄ«tÄ VARAM jau veselu nedēļu klusÄ“ par šÄ«m iespÄ“jamÄm nelikumÄ«bÄm tÄs pÄrraudzÄ«bÄ esošajÄ uzņēmumÄ.
Pietiek jau ziņoja, ka Leitass vÄ“stulÄ“ ministrijas valsts sekretÄra vietniecei norÄda uz iespÄ“jamÄm nelikumÄ«bÄm LVÄ¢MC darbÄ«bÄ. „JÅ«su atbildÄ«bas sfÄ“rÄ esošÄ LVÄ¢MC bez jebkÄdiem šÄ·Ä“ršÄ¼iem komercdarbÄ«bÄ izmanto rÄ«kus, kas iegÅ«ti par ES struktÅ«rfondu lÄ«dzekļiem pretÄ“ji ministrijas deklarÄ“tajai atbalsta intensitÄtei. Pats nozÄ«mÄ«gÄkais lÄ«gums ar LGS [Latvijas gaisa satiksmi] pilnÄ«bÄ tiek realizÄ“ts uz SmartMet bÄzes. Pietiek salÄ«dzinÄt iepirkuma tehniskÄs specifikÄcijas ar noslÄ“gtÄ lÄ«guma pielikumiem, lai tas bÅ«tu skaidrs ikvienam (varbÅ«t ne Jums). Man nebÅ«s problÄ“mu to noformulÄ“t skaidri saprotamÄ valodÄ tiem, kas uzrauga struktÅ«rfondu izlietojumu (augstÄkÄ pakÄpÄ“ nekÄ CFLA). Uz šÄ«s pašas programmatÅ«ras bÄzes tiek realizÄ“ta virkne citu maksas pakalpojumu, taÄu to izvÄ“rstam apskatam netÄ“rÄ“šu laiku, kaut arÄ« manÄ rÄ«cÄ«bÄ ir pilns saraksts,” vÄ“stulÄ“ pauž Leitass.
TÄpat bijušais LVÄ¢MC vadÄ«tÄjs norÄda, ka 14. janvÄrÄ« LVÄ¢MC ar VARAM parakstÄ«jis lÄ«gumu par kÄdu interesantu projektu. „Zem nosaukuma „Virszemes Å«deņu monitorings…” faktiski tiks veikta visparastÄko standarta meteoroloÄ£isko novÄ“rojumu staciju iegÄde, kam ar Å«deņu monitoringu nav nekÄda sakara. Šo muļķību JÅ«su uzraugÄmÄ institÅ«cija visÄ pilnÄ«bÄ ir pati atklÄjusi savÄ mÄjas lapÄ. TeorÄ“tiski pastÄv cÄ“loņsakarÄ«ba starp nokrišÅ†iem un hidroloÄ£iju. To varbÅ«t Latvijas apstÄkļiem modeļu veidÄ varÄ“tu izstrÄdÄt kÄds pasaulÄ“ vadošs institÅ«ts. TaÄu ne jau LVÄ¢MC. TaÄu vislielÄkais blefs ir iekļauts, norÄdot, ka tiks iegÄdÄti, piemÄ“ram, mÄkoņu augstuma mÄ“rÄ«tÄji, kas ir paši dÄrgÄkie no visiem LVÄ¢MC mÄjas lapÄ uzskaitÄ«tajiem sensoriem. Šo sensoru sniegto informÄciju reÄli varÄ“tu pieprasÄ«t aviÄcija. TÄtad atkal komercdarbÄ«bai, kas nav atbilstoša lÄ«dzekļu piešÄ·iršanas mÄ“rÄ·iem,” raksta Leitass, piebilstot, ka lÄ«dzÄ«gs cÄ“loņsakarÄ«bu trÅ«kums ir arÄ« attiecÄ«bÄ uz citiem sensoriem, piemÄ“ram, vÄ“ja Ätruma, virziena, atmosfÄ“ras spiediena, saules radiÄcijas un daudzu citu ietekmei uz Å«deņu monitoringa novÄ“rtÄ“jumu.
„Dažus no tiem vÄ“l kaut kÄ varÄ“tu pamatot ar nepieciešamÄ«bu izstrÄdÄt laika prognozi, taÄu kÄds, piemÄ“ram, ir sakars redzamÄ«bai ar virszemes Å«deņiem? TaÄu arÄ« šos sensorus paredzÄ“ts iegÄdÄties un tie ir tikpat dÄrgi kÄ mÄkoņu augstuma mÄ“rÄ«tÄji,” neizpratnÄ“ ir bijušais LVÄ¢MC vadÄ«tÄjs.
ZÄ«mÄ«gi, ka LVÄ¢MC kategoriski atsakÄs pÄ“c bÅ«tÄ«bas atbildÄ“t uz šiem pÄrmetumiem un sniegt skaidrojumu, kÄ reÄli tiek izmantotas par ES struktÅ«rfondu lÄ«dzekļiem iegÄdÄtÄs iekÄrtas un kÄdēļ virszemes Å«deņu monitoringam iegÄdÄtas iekÄrtas, kas ar to nav saistÄ«tas. „LVÄ¢MC nav veikušas un neveic nekÄdas darbÄ«bas, kas bÅ«tu pretrunÄ ar noteikumiem par iekÄrtu izmantošanu, tÄpat nav bijusi un nav arÄ« nekÄda cita "krÄpnieciska" rÄ«cÄ«ba. Tas attiecas gan uz to iekÄrtu izmantošanu, kas iegÄdÄtas par ES naudu, gan Å«dens monitoringa iekÄrtu iegÄdi, gan jebkuru citu LVÄ¢MC darbÄ«bas jomu,” strupi atbild LVÄ¢MC sabiedrisko attiecÄ«bu speciÄlists Rolands Ostrovskis.
SavukÄrt VARAM nedēļas laikÄ vispÄr nav sniegusi nekÄdu atbildi par to, kÄ ministrija vÄ“rtÄ“ šÄdu LVÄ¢MC rÄ«cÄ«bu un kÄ plÄno rÄ«koties pÄ“c šÄdas informÄcijas saņemšanas.