Iesaki rakstu:

"Labdien! Jums zvana pensionÄ“ts mežkopis. Es gribÄ“tu jums uzdāvināt savas grāmatas, jo domāju, ka tajās atradÄ«siet atbildes uz saviem jautājumiem." Zinot dažu meža nozares pārstāvju publikācijas pÄ“dÄ“jā laikā, pieņēmu, ka arÄ« šoreiz mani sagaida aizrādÄ«jums, ka es nesaprotu, ko runāju, un aicinājums palasÄ«t minÄ“tās grāmatas un pamācÄ«ties. Bet, tā kā man nav iebildumu palasÄ«t grāmatas un pamācÄ«ties, piekritu tikties.

TomÄ“r pirmie vārdi, ko Jānis Počs teica pÄ“c iepazÄ«šanās, bija: "Es jÅ«sos redzu drosmÄ«gu cilvÄ“ku..." Sapratu, ka uz tikšanos esmu aicināts nevis kā oponents, bet gan kā domubiedrs. To apliecināja arÄ« dāvanā saņemtās grāmatas - "LÄ“mums nav pārsÅ«dzams" (2013) un "Mana mūža mežs" (2016).

Grāmatas izlasot, sapratu cik vÄ“rtÄ«gs, bet reizÄ“ skarbs ir šis dāvinājums - J. Počs ir bez liekas diplomātijas aprakstÄ«jis savu skatÄ«jumu uz notikumiem, kas ietekmÄ“juši Latvijas mežu apsaimniekošanu, un rakstÄ«tais brīžiem ir tik ass, ka, kaut ko tādu dzirdot no vides organizācijām, meža nozares priekšstāvji izlÄ“ktu no biksÄ“m aiz sašutuma, piemÄ“ram: "Ar lielu nožēlu jāsaka, ka pÄ“c Latvijas valstiskuma atgÅ«šanas un privātÄ«pašuma noteikšanas viss padomju laikos taupÄ«tais tika izcirsts un izlaupÄ«ts pirmajos divdesmit gados. Diemžēl tāda nu ir kapitālistiskās iekārtas bÅ«tÄ«ba. Visam pamatā - nauda. Bet lielā mÄ“rā to noteica arÄ« apstāklis, ka Latvijas mežu saimnieka krÄ“slā iecÄ“la āzi par dārznieku, un viss notika. Meža likumdošana tika pakārtota izsaimniekotāju interesÄ“m.” Un to raksta vÄ«rs, kas nav "zaļais", bet visu savu darba mūžu ir veltÄ«jis meža nozarei.

NÄ“, J. Poča grāmatas nav vien veca vÄ«ra gānÄ«šanās par pastāvošo iekārtu. "Mana mūža mežs" ir atmiņas par mežam veltÄ«to mūžu, bet "LÄ“mums nav pārsÅ«dzams", kuras mugurkauls ir koksnes brāķeru dienesta atjaunošana un iznÄ«dÄ“šana, ir rÅ«pÄ«gi dokumentÄ“ta vÄ“stures liecÄ«ba, kas ļauj gÅ«t plašÄku ieskatu meža nozares attÄ«stÄ«bā pÄ“c Latvijas neatkarÄ«bas atgÅ«šanas.

PiemÄ“ram, grāmatā aprakstÄ«tie notikumi ļauj apjaust, ka pÄ“dÄ“jā Valsts meža dienesta reforma ir tikai pÄ“dÄ“jais posms jau gadiem ilgušÄ notikumu Ä·Ä“dÄ“, kas vÄ“rsti uz to, lai mazinātu kontroli pār Latvijas mežu apsaimniekošanu, tostarp pasliktinot valsts rÄ«cÄ«bā esošo datu kvalitāti. Jau kopš Valsts meža dienesta atjaunošanas tas aizvien ir mÄ“rÄ·tiecÄ«gi vājināts, arvien samazinoties mežsargu skaitam un arvien vairāk atraujot dienestu no meža, lÄ«dz "VMD uz 2012. gadu nu ir tik tālu nooptimizÄ“ts, ka ir palicis tikai tā nosaukums, Ä£enerāldirektors, zÄ«mogs un karogs. Pats dienests ir "nosÄ“dināts uz celma", nocÄ“rtot tā galveno stumbru un balstu, nolikvidÄ“jot mežniecÄ«bas un mežsargus”.

Savukārt 1999. gadā tika likvidÄ“ts MežierÄ«cÄ«bas institÅ«ts: "InstitÅ«ta darbÄ«ba apdraudÄ“ja jaunās mežu politikas veidošanu, kuras pamatos jau bija ielikta meža materiālu tirgus apgrozÄ«juma bezkontrole un mežizzstrādātāju vadošÄs institÅ«cijas VAS "Latvijas valsts meži" Ä«pašuma tiesÄ«bas pār Latvijas valsts mežiem un peļņa."

Jā, AS "Latvijas valsts meži" - ja kritizÄ“si šo uzņēmumu, visa meža nozare sadosies rokās, lai pateiktu, ka esi pretvalstiski noskaņots nejÄ“ga. "Citi vai nu baidās runāt vai jau zem velÄ“nas," mÅ«su pirmajā tikšanās reizÄ“ bilda J. Počs.

TomÄ“r J. Poča grāmatā rodamas liecÄ«bas tam, ka LVM dibināšana ne tikai radÄ«ja domstarpÄ«bas nozarÄ“, bet notika ar gluži mÅ«sdienÄ«gu pieeju - virzot lÄ“mumus, izvairoties no diskusijām ar sabiedrÄ«bu (pat to sabiedrÄ«bas daļu, kas strādā meža nozarÄ“). Un arÄ« Meža konsultatÄ«vās padomes loma šo gadu laikā nav mainÄ«jusies: "Intervijā R. StrÄ«pnieks uzsvÄ“ra, ka projekts ir apspriests un atbalstÄ«ts arÄ« Mežu konsultatÄ«vajā padomÄ“, kurā ir arÄ« visas šo nozari pārstāvošÄs asociācijas. Ar visiem viss esot saskaņots (acÄ«mredzot politikas aizkulišu pelÄ“kajiem kardināliem nav bijis iebildumu), arÄ« mežinieki esot piedalÄ«jušies - ja par piedalÄ«šanos var uzskatÄ«t šokÄ“to virsmežniecÄ«bu pārstāvju - virsmežziņu klātbÅ«tni jau gatava projekta prezentācijā..."

Pravietisks ir bijis LU profesors Georgs LÄ«bermanis intervijā 1999. gadā: "Akciju sabiedrÄ«bas mÄ“rÄ·is ir peļņa. Tāds ir šÄ«s saimniekošanas formas dzinÄ“jspÄ“ks. Un nekādi ieraksti statÅ«tos šo bÅ«tÄ«bu nemainÄ«s. (..) RÅ«pes par meža saglabāšanu nākamajām paaudzÄ“m nekādi neietilpst akciju sabiedrÄ«bas motivācijā. Un bez motivācijas nebÅ«s darbÄ«bas."

Divdesmit divi 7. Saeimas deputāti iesniedza Satversmes tiesai pieteikumu un lÅ«dza tiesu atzÄ«t MK rÄ«kojumu par LVM izveidošanu par neatbilstošu likumam un spÄ“kā neesošu no tā izdošanas brīža. Satversmes tiesa gan atzina, ka MK rÄ«kojušies ačgārnā secÄ«bā, vispirms izdodot rÄ«kojumu, kamÄ“r vÄ“l nebija likumu, uz kuriem rÄ«kojumam bija jābalstās, tomÄ“r lÄ“ma tiesvedÄ«bu izbeigt.

LÄ“mums nav pārsÅ«dzams. LVM turpina saimniekot valsts mežos, sabiedrÄ«bas intereses, tostarp dabas aizsardzÄ«bu, vÄ“rtÄ“jot zemāk par peļņu. Un VMD turpina tikt vārdzināts, vājinot meža apsaimniekošanas uzraudzÄ«bu un arvien tukšÄkas padarot dienesta rÄ«cÄ«bā esošÄs datubāzes. "Vai tas ir normāli, ka valsts AS "Latvijas valsts meži" pelna miljonus un ar tiem mÄ“tājas pa labi un pa kreisi, sponsorÄ“jot tos, kam vajag un kam nevajag, bet Latvijas Valsts meža dienests grimst nabadzÄ«bā?" jautā J. Počs.

Nenoliedzami, ir jautājumi, kuros J. Počam un man ir atšÄ·irÄ«gi uzskati. PiemÄ“ram, arÄ« viņš norāda uz kokiem, kas neizmantoti sapÅ«st dabas liegumos. Aprunājoties tomÄ“r šÄ·iet, ka tas vairāk ir sarunu un vienotas izpratnes jautājums. Lai gan ass savos izteikumos par dabas liegumiem, J. Počs nenoliedz, ka rezervātiem ir jābÅ«t, un piebilst, ka arÄ« ceļu malās nevajadzÄ“tu cirst kailcirtes, bet aizstāt tās ar regulÄ“tajām izlases cirtÄ“m. Un no otras puses nevaru nepiekrist J. Poča teiktajam: "Doma, ka mežu var saglabāt ar liegumu, ir muļķība." Protams, tā var aizsargāt stārÄ·a ligzdu, upes ieleju vai kādu citu Ä«pašu objektu vai teritoriju, bet ne saglabāt mežu kā Latvijai raksturÄ«gu ekosistÄ“mu. Bail pat iedomāties, kas notiktu, ja mežs, kādu to redzam šodien, paliktu tikai liegumos!

Lai gan mums ir atšÄ·irÄ«ga dzÄ«ves pieredze un arÄ« dažāds skatÄ«jums uz mežu, domāju, ka tieši bažas, par to, kas Latvijas mežus piemeklÄ“s nākotnÄ“, ja vienÄ«gais meža vÄ“rtÄ«bas mÄ“rs bÅ«s nauda, ir tas, kas mÅ«s vieno un kas lika J. Počam man zvanÄ«t un aicināt uz sarunu. Lai kā atšÄ·irtos mÅ«su viedokļi niansÄ“s, mÄ“s abi apzināmies, ka tam nebÅ«s nozÄ«mes, ja Latvijas meži kļūs tādi, kur viens no mums neredzÄ“s nekā tāda, ko sargāt ar liegumiem, bet otrs vairs nesaskatÄ«s kokus, kas bÅ«tu satraukuma vÄ“rti, ja tiktu atstāti sapÅ«šanai.

Zinu, zinu - ikvienā jomā kādreiz vecākā paaudze domā, ka "tad, kad mÄ“s augām, tā nebija", bet jaunākā paaudze uzskata, ka vecie kolÄ“Ä£i ir atrauti no mÅ«sdienu realitātes. Lai gan vecākā paaudze bÅ«tu pelnÄ«jusi mÅ«su cieņu jebkurā gadÄ«jumā, meža nozare ir Ä«paša - J. Počs un viņa laikabiedri daudzus gadus ir bijuši liecinieki tam, kā mežu ietekmÄ“ cilvÄ“ka lÄ“mumi, un viņi atšÄ·irÄ«bā no mums ne tikai apzinās, bet ir savām acÄ«m redzÄ“juši, ka šo lÄ“mumu ietekme ir ilglaicÄ«ga.

Turklāt lielā mÄ“rā J. Poča (un arÄ« iepriekšÄ“jās) paaudzes nopelns ir tas, ka šobrÄ«d varam skandÄ“t, ka Latvija ir mežu zeme. Ne jau AS "Latvijas valsts meži", ne jau mÅ«sdienu meža politika, ne jau ZemkopÄ«bas ministrija to ir nodrošinājusi! Un tieši tāpÄ“c ir tik sāpÄ«gi lasÄ«t J. Poča laikabiedres un arÄ« mežkopes Aijas Zviedres noslÄ“guma vārdus grāmatā "LÄ“mums nav pārsÅ«dzams": "Piedodiet, JÅ«s, kuri dzÄ«vosat ar Latvijas mežiem pÄ“c daudziem gadu desmitiem. MÄ“s nepratām un nespÄ“jām saglabāt tos tādus, kādus saņēmām no saviem tÄ“viem."

LÅ«k, skarbi trāpÄ«gs skaidrojums tam, ko nozÄ«mÄ“ ilgtspÄ“jÄ«ga mežu apsaimniekošana, un arÄ« atbilde uz J. Poča man jautāto: "Ko tieši tu gribi panākt?" Es gribu panākt to, lai, vÄ“ršoties pie nākamajām paaudzÄ“m, man nav jāsaka: "Piedodiet!"

Pārpublicēts no vkerus.blogspot.com