Iesaki rakstu:

"Dodu visiem gaismu," sacÄ«ja saule. "Visus sasildu," teica saule. "TāpÄ“c ikviens mani sauc savā vārdā." (No multfilmas "Skudriņa Tipa".) Lai gan šÄ«s rindiņas šÄ·ita ļoti atbilstošas, tomÄ“r ar mežu ir otrādi - mÄ“s visi to saucam vienā vārdā, bet katrs ar to saprotam kaut ko citu. ŠÄ«s dažādās izpratnes tad arÄ« rada domstarpÄ«bas par to, kā meži tiek apsaimniekoti.

IepriekšÄ“jā rakstā solÄ«ju dažas atbildes uz jautājumu, kas ir mežs. TomÄ“r, pirms lasāt tālāk, gribu brÄ«dināt: 1) manis piedāvātās atbildes nav juridiski vai zinātniski precÄ«zas definÄ«cijas; 2) esmu atļāvies pieņemt, ka zinu, ko citi domā.

Attaisnojumam jāatzÄ«mÄ“, ka droši vien šÄ vai tā retais no mums, dzirdot vārdu "mežs", ar to saprot ļoti precÄ«zi definÄ“tu jÄ“dzienu, bet attiecÄ«bā uz otro punktu, jā, šo gadu laikā esmu runājis par mežu ar tik daudziem un dažādiem cilvÄ“kiem, ka atļaujos uzskatÄ«t, ka lielos vilcienos dažādu grupu skatÄ«jumus tiešÄm saprotu. Jums šÄ·iet, ka kļūdos? Tad vispirms izlasiet manis rakstÄ«to un pÄ“c tam droši komentÄ“jiet, kas mežs ir jums!

...koksnes audzētava

ŠÄds ir mÅ«sdienu Latvijas mežsaimniecÄ«bas skatÄ«jums uz mežu, un šis skatÄ«jums nostiprināts arÄ« Meža likumā. Droši vien visspilgtākais apliecinājums tam ir tās reizes, kad uz bažām par Latvijas mežu pārmÄ“rÄ«gu izciršanu saņemam atbildi, ka koksnes pieaugums gadā ir 26 miljoni kubikmetru, bet nocirsti tiek vien 14 miljoni kubikmetru, tātad viss ir kārtÄ«bā. PÄ“c šÄ«s pašas pieejas tiek rÄ“Ä·ināts kādus zaudÄ“jumus nes ekoloÄ£iskie koki vai mirusÄ« koksne.

Meža vÄ“rtÄ“jums kubikmetros izriet no skatÄ«juma uz mežu kā lauksaimniecÄ«bas kultÅ«ru (jeb, kā reiz teicis LVM "Silava" direktors JurÄ£is Jansons: "Mežs nav dabas resurss, bet cilvÄ“ka radÄ«ts produkts.") Meža vietā redzot burkānu lauku, protams, stulbs šÄ·iet sabiedrÄ«bas satraukums par "lauka" novākšanu un nejÄ“dzÄ«gi šÄ·iet daļu "burkānu" atstāt uz lauka. "Atstāt cÅ«kām", kā reiz tÄ“laini izteicās Latvijas KokrÅ«pniecÄ«bas federācija vÄ“stulÄ“ ministru prezidentam.

Lauksaimnieciskais skatÄ«jums uz mežu ir arÄ« iemesls tam, kāpÄ“c mežs uz papÄ«ra skaitās izcirtumi, kur parasts iedzÄ«votājs mežu neredz. Lauks paliek lauks, vienalga, vai burkāni tajā tikko iesÄ“ti, sasnieguši gatavÄ«bu vai jau novākti. Kā reiz norādÄ«jis AS "Latvijas valsts meži" vadÄ«tājs Roberts StrÄ«pnieks "meža resurss ir zeme", un, kas nu tev saražos vairāk koksnes kubikmetru, to tu tajā zemÄ“ audzÄ“.

...parks

Tā uz mežu skatās vidÄ“jais Latvijas iedzÄ«votājs, kam nav kādas specifiskas intereses par mežu. Mežs ir vieta, kur atpÅ«sties dabā, pastaigāties, sportot, paklausÄ«ties putnu dziesmas. VienÄ«gi sēņošanas un ogošanas iespÄ“jas ir tās, kas mežu atšÄ·ir no parka.

CilvÄ“kam mežā vajag ceļus un taciņas. Viņam vajag, lai mežs bÅ«tu skaists un drošs. CilvÄ“kam, kas mežā pastaigājas, nav bÅ«tiski, vai mežā augošie koki ir Latvijas vietÄ“jās vai svešzemju sugas, un mežā esošie koksnes kubikmetri viņu interesÄ“ vÄ“l mazāk. Taču svarÄ«gi ir, lai mežā ir koki. TāpÄ“c vidÄ“jais Latvijas iedzÄ«votājs nepieņems domu, ka izcirtums ir mežs (tāpat kā nevienam neiestāstÄ«s, ka celmi gar ceļu joprojām ir aleja). Kailcirte nozÄ«mÄ“ meža iznÄ«cināšanu.

Taču gandrÄ«z tikpat ļoti kā kailcirtes vidÄ“jam Latvijas iedzÄ«votājam nepatÄ«k redzÄ“t mežā beigtus kokus, it Ä«paši, ja tie krustām šÄ·Ä“rsām sakrituši tur, kur viņš grib iet. Ja kailcirtes ir meža iznÄ«cināšana, tad kritušu koku atstāšana liecina par to, ka mežu neviens nekopj.

...dārzs

Tā mežu redz vecie mežkopji un arÄ« daļa meža Ä«pašnieku (dažus tādus pazÄ«stu personÄ«gi). Savā ziņā lÄ«dzÄ«gs viedoklim par mežu kā parku, taču šajā gadÄ«jumā mežkopis vai meža Ä«pašnieks pats ir "dārznieks", t.i., nevis vienkārši "patÄ“rÄ“" mežu, bet veido to.

Un kāds gan ir tradicionāls latvieša dārzs? Tajā savijas praktiskais ar estÄ“tisko, un arÄ« dabai tajā zināma vieta ir atvÄ“lÄ“ta (kamÄ“r tas neapdraud abus pirmos aspektus). Tādā dārzā noteikti bÅ«s iespÄ“jas iegÅ«t ražu (āboli, ogas, dārzeņi). Protams, daļa koku ar laiku kļūs par malku, ja dārzā vairs neiederÄ“sies vai nokaltÄ«s. Taču parasti vÄ“l bÅ«tiskāka bÅ«s estÄ“tiskā puse - nopļauts mauriņš, skaistas puÄ·u dobes, kārtÄ«gi celiņi un, jā, noteikti arÄ« kāds putnu bÅ«rÄ«tis un ziemā - barotava.

Lai gan dārzs dod materiālu labumu, tā pārrÄ“Ä·ināšana naudā nekad nekļūs par galveno vÄ“rtÄ«bas mÄ“ru. Šeit vietā klasiskais citāts no "Indrāniem": "Naudas vajadzÄ«ba! Kam nav naudas vajadzÄ«gs! Vai man tās nevajadzÄ“ja! Vai es nekā nezināju par oša krÄ“sliem un ozola galdiem! Bet es nošÄ·Ä«ru tos Indrānus, kas pilda manu maku, no tiem, kas iepriecina manu sirdi." Ja nepatÄ«k "Indrāni", var palasÄ«t nesen publicÄ“to Gunāra Skribas viedokli par mežu apsaimniekošanu vai manu stāstu par sarunām ar Jāni Poču.

Ja tu uz mežu skaties kā uz dārzu, protams, mÄ“rens stulbums tev šÄ·itÄ«s tas, ka atnāk kāds gudrinieks un saka: "Šo nokritušo koku atstāj tepat, lai sÄ“nÄ“m ir kur augt! Šo grāvÄ«ti aiztaisÄ«sim ciet, lai izveidojas tāda jauka slÄ«kšÅ†a. Bet šajā dārza stÅ«rÄ« turpmāk tu vairs nedrÄ«ksti darÄ«t neko - te augs nezāles un krÅ«mi un dzÄ«vos retais un aizsargājamais Ä·auÄ·is."

Taču tad, kad atnāks kāds cits un pateiks, ka tavs dārzs tiks noplÄ“sts un uzarts, lai varÄ“tu ietaisÄ«t biešu lauku, jo no bietÄ“m bÅ«s lielāka peļņa, Ä·auÄ·u mīļotājs tev sāks šÄ·ist relatÄ«vi saprātÄ«gs cilvÄ“ks. Un šeit viena bÅ«tiska atšÄ·irÄ«ba starp vecajiem mežkopjiem un pašreizÄ“jiem meža Ä«pašniekiem - meža Ä«pašniekus biedÄ“ tikai "Ä·auÄ·u mīļotāji", bet viņu kopto "dārzu" par biešu lauku neviens ar varu pārvÄ“rst nevar. Taču mežkopjiem, kas savulaik stādÄ«juši un kopuši valsts mežus, tagad atliek tikai noskatÄ«ties, kā "jaunais Indrāns" izrÄ«kojas ar viņu mūža darbu.

...mājas

Un tā mežu redz ekologi (no grieÄ·u valodas: oikos - māja) un citi dabas aizsardzÄ«bas speciālisti. MÅ«su acÄ«s mežs pirmkārt ir vieta, kur mÄ«t dažādas dzÄ«vas radÄ«bas. Pirmkārt, koki, kas ir galvenie, kas mežu padara par mežu. Bet ne tikai koki! Koku veidotajā vidÄ“ sev mājvietu rod plašs bÅ«tņu spektrs - no augsnes mikroorganismiem lÄ«dz lāčiem un aļņiem. VÄ“lamā meža etalons ir dabisks mežs - tāds mežs, kur noteicošÄ loma ir dabas procesiem, nevis cilvÄ“ka saimnieciskajai darbÄ«bai.

Dabiskā mežā koki var augt lÄ«dz dabiskam mūža galam, tā izaugot lieli un resni. Tik resni, ka to zari var noturÄ“t lielu putnu ligzdas. Bet pÄ“c koka bojāejas tas kļūst par mājvietu veselam lÄ“rumam dažādu citu dzÄ«vu radÄ«bu (sÄ“nÄ“m, augiem, kukaiņiem, putniem...) un vienu no atslÄ“gas elementiem meža ekosistÄ“mā. Mežā, kur cilvÄ“ks dabiskajos procesos nejaucas, mirušu koku ir daudz.

Dabiskā mežā aug dažādu sugu un dažādu vecumu koki (protams, ar izņēmumiem, kā jau tas dabā raksturīgi). Zem lielajiem kokiem aug mazāki kociņi un krūmi, t.i., paauga un pamežs.

Īsāk sakot - dabisks mežs ir daudzveidÄ«gs. Katrs no šiem daudzveidÄ«bas elementiem ir viena istabiņa kopÄ“jā mājā, un jo vairāk šÄdu istabiņu, jo vairāk dažādu radÄ«jumu mežā var apmesties. MÄ“s noskurināmies nepatikā, dzirdot frāzi "sakopts mežs", jo parasti tas nozÄ«mÄ“, ka no meža ir aizvākta kāda istabiņa, kam tajā dabiski vajadzÄ“ja bÅ«t. VisvÄ“rienÄ«gākais aizvākums, ja runājam par mežsaimniecisko darbÄ«bu, protams, ir kailcirte. Neviens dabisks traucÄ“jums (varbÅ«t izņemot vulkāna izvirdumu, kas gan pÄ“dÄ“jos gados Latvijai nav raksturÄ«gi) neatstāj sekas uz meža ekosistÄ“mu, kas lÄ«dzinātos kailcirtes ietekmei.

Taču ne gluži vienmēr vairāk nozīmē labāk, jo, piemēram, tā sauktās invazīvās sugas mežā no dabas aizsardzības viedokļa nav vēlamas. Atgādinu, ka etalons ir dabisks mežs un līdz ar to - tajā dabiski sastopamās sugu sabiedrības.

Diemžēl Ä«sti dabisku mežu Latvijā faktiski nav, tāpÄ“c dabas aizsardzÄ«bas speciālisti atzinÄ«gi skatās uz katru mÄ“Ä£inājumu mežus kaut nedaudz pietuvināt šim vÄ“lamajam stāvoklim - vismaz daļā meža saglabāt pamežu, izvairÄ«ties no kailcirtÄ“m, saglabāt mežā mirušos kokus utt. un, protams, daļu mežu atstāt pavisam neskartu.

Un visā šajā stāstā vajadzÄ“tu kādu viedo, kas visas cilvÄ“ku grupas ar dažādajiem skatÄ«jumiem apsÄ“dinātu pie viena galda un mierÄ«gā balsÄ« teiktu: "TaisnÄ«ba ir jums visiem - mežs ir tas viss kopā! Jums visiem ir tiesÄ«bas saņemt no meža to, ko jÅ«s vÄ“laties, jo Latvijas mežs ir mÅ«su visu kopÄ«gā bagātÄ«ba. Mums tikai jāatrod ceļš, kā stiprināt tās vietas, kur jÅ«su vÄ“lmes sakrÄ«t, un meklÄ“t kompromisus jautājumos, kur tās atšÄ·iras."

TeorÄ“tiski šim viedajam vajadzÄ“tu bÅ«t ZemkopÄ«bas ministrijai... Bet ko gan var gribÄ“t no ministrijas, kam jau nosaukumā ielikts skatÄ«jums uz mežu kā burkānu lauku?

Pārpublicēts no http://vkerus.blogspot.com