Iesaki rakstu:

Kā vadmotÄ«vu šai svÄ“tku uzrunai paņemsim tekstu no LÅ«kasa Evaņģēlija: Un viņi steigā atnāca un atrada Mariju un Jāzepu, un BÄ“rniņu, kas gulÄ“ja silÄ“. Lk 2,16

ZiemassvÄ“tki ir prieka, miera un pateicÄ«bas svÄ“tki. Pateicamies un priecājamies par to, ka Dievs ir, ka mÄ“s viņam rÅ«pam, ka viņš ir tuvāk nekā mÄ“s varam iedomāties. ŠÄ« prieka un pateicÄ«bas iemesls ir no debesÄ«m nākušais Vārds, tapis miesa JÄ“zus Kristus personā, un kuru pasaule pirmoreiz ieraudzÄ«ja kā mazu bÄ“rniņu BÄ“tlemes stallÄ«tÄ«. BÄ“rni pieaugušajos rada prieku un cerÄ«bu par nākotni. BÄ“rns JÄ“zus jau gadu simtiem ir prieka un cerÄ«bas avots kristiešiem un labas gribas cilvÄ“kiem.

Uz ko JÄ“zus mÅ«s aicina ZiemassvÄ“tkos? VarbÅ«t jaundzimušais EmmanuÄ“ls jeb Dievs ar mums aicina mÅ«s vairāk pateikties par tām mazajām un lielajām lietām, kuras ikdienā liekas pašsaprotamas. VarbÅ«t JÄ“zus aicina mÅ«s ne tikai izgreznot svÄ“tku eglÄ«ti, bet arÄ« savu dvÄ“seli ar to skaistumu, kas nav tikai ārÄ“ji redzams, bet ir apslÄ“pts un ārÄ“ji izpaužas mÅ«su labajos darbos un cieņpilnā, atbildÄ«gā attieksmÄ“ gan pret sevi, gan pret citiem. Labā vÄ“sts ir tā, ka mums nav jāpaveic kaut kādi varoņdarbi, lai izgreznotu savu dvÄ“seli. JÄ“zus mÅ«s aicina bÅ«t uzticÄ«giem mazās lietās – tas ir veikt savus ikdienas pienākumus kā paša Dieva uzticÄ“tus.

MÅ«sdienās vārds ‘mÄ«lestÄ«ba’ bieži vien ir zaudÄ“jis savu patieso nozÄ«mi. Ar šo vārdu parasti apzÄ«mÄ“jam pieÄ·eršanos kādam cilvÄ“kam vai divu cilvÄ“ku intÄ«mās attiecÄ«bas. Bet patiesÄ«bā mÄ«lÄ“t otru nozÄ«mÄ“ vÄ“lÄ“t viņam labu, darÄ«t visu, lai otra persona var augt, attÄ«stÄ«ties, justies novÄ“rtÄ“ta un bÅ«t laimÄ«ga. ŠÄdu nostāju varÄ“sim saglabāt tad, ja nemitÄ«gi apzināsimies Dieva mÄ«lestÄ«bu uz mums, kā arÄ« to, ka mÄ“s visi esam Viņam dārgi.

Patiesi mÄ«lÄ“t otru varam tad, ja protam pareizi mÄ«lÄ“t sevi. MÄ«lestÄ«ba pret sevi nenozÄ«mÄ“ izdabāšanu savām iegribām. NevarÄ“sim otram dāvāt patiesu mÄ«lestÄ«bu, ja mÅ«su sirds bÅ«s noslÄ“gusies egoismā, vai pirmajā vietā mums bÅ«s pašlabums. Pareizi mÄ«lÄ“t sevi, pirmkārt, ir pieņemt sevi tādu, kāds es esmu – ar visiem talantiem un arÄ« vājÄ«bām; otrkārt, censties atklāt to ceļu dzÄ«vÄ“, pa kuru iet Dievs mani aicina, un bÅ«t uzticÄ«gam tam. Ja visi cilvÄ“ki apzinātos savu aicinājumu, sÅ«tÄ«bu un izturÄ“tos pret to ar atbildÄ«bu, pasaule bÅ«tu pavisam citāda.

Tas bÅ«tu jāatceras, dzÄ«vojot tādā sabiedrÄ«bā, kāda ir Latvijā – daudznacionālā un daudzkonfesionālā. MÄ«lestÄ«bas likums liek mums raudzÄ«ties uz ikvienu kā savu laikabiedru, ar kuru „esam vienā laivā” – saka pāvests Francisks. Tieši par manu lÄ«dzcilvÄ“ku Kungs kādreiz jautās – vai tu viņam devi Ä“st, dzert, vai tu viņu apģērbi? MainÄ«t sabiedrÄ«bu varam, tikai izmainot savu attieksmi pret to, kurš ir mums blakus. Ja viņš kļūs laimÄ«gāks, no tā iegÅ«s visi. 

Daudzi svÄ“tie ir bijuši priecÄ«gi uzupurÄ“ties Dieva un lÄ«dzcilvÄ“ku labā. VarbÅ«t šajos Ä«pašajos ZiemassvÄ“tkos JÄ“zus arÄ« mÅ«s aicina rast prieku, kopÄ«ga labuma vārdā atsakoties no ierastajām ZiemassvÄ“tku tradÄ«cijām – iepirkšanās, koncertu apmeklÄ“šanas, draugu apmeklÄ“šanas, tā vietā ziedojot savus lÄ«dzekļus? Kā katru gadu, arÄ« šoziem atvÄ“rt savu sirdi uz otra vajadzÄ«bām aicina dažādas labdarÄ«bas akcijas.

VarbÅ«t tas, ka mums sevi kaut kādā lietā ir jāierobežo, mÅ«s sāpina, jo galu galā vÄ“sturiskā atmiņa atgādina, ka ir bijuši ilgstoši laika posmi, kad mÅ«su brÄ«vÄ«ba un labklājÄ«ba ir tikusi ierobežota, bet mums jāatceras tā bibliskā patiesÄ«ba, ka Dievs bieži vien pieļauj to, ka mÄ“s zaudÄ“jam kontroli pār savu dzÄ«vi, lai augtu mÅ«su paļāvÄ«ba un uzticÄ“šanās viņam.

Šajos ZiemassvÄ“tkos esam aicināti mÄ«lÄ“t un pateikties Dievam arÄ« par mÅ«su kopÄ«gajām mājām – Zemi. Citas Saules sistÄ“mas planÄ“tas ir dzÄ«vÄ«bai nepiemÄ“roti akmeņu, putekļu un gāzu tuksneši. Bet Zemi RadÄ«tājs ir dāvājis cilvÄ“kiem par mājvietu kā lÄ«gavainis, kas savai lÄ«gavai ir sagatavojis skaistu māju ar plaukstošu dārzu ap to. Vai mÄ“s apzināmies, ka mÄ«lestÄ«bu pret Dievu varam izpaust arÄ« cieņpilnā attieksmÄ“ pret viņa radÄ«bu?

No kā varam mācÄ«ties mÄ«lÄ“t? MÅ«su tuvākie skolotāji ir mÅ«su vecāki. TāpÄ“c vÄ“los pateikties saviem vecākiem par viņu pašaizliedzÄ«go ieguldÄ«jumu manas izaugsmes ceļā. VÄ“los pateikties visiem vecākiem, kuri ar pašaizliedzÄ«bu, reizÄ“m ar varonÄ«gu upurgatavÄ«bu rÅ«pÄ“jas par savu bÄ“rnu audzināšanu, veicinot to, kas bÄ“rniem ļauj uzplaukt, un sargājot no tā, kas var tiem kaitÄ“t šÄ«s zemes dzÄ«ves un mūžības perspektÄ«vā. 

Mums katram ir nepieciešams tāds Skolotājs, kurš parāda mÄ«lestÄ«bas skaistumu. VÄ“l vairāk, kurš parāda Ä«stās MÄ«lestÄ«bas avotu – Dievu. TāpÄ“c šajos ZiemassvÄ“tkos novÄ“lu ikvienam no mums no jauna piedzÄ«vot patiesas mÄ«lestÄ«bas atklāsmi – vai caur tuvu cilvÄ“ku, vai caur kādu notikumu, bet jo Ä«paši, uzlÅ«kojot silÄ“ gulošo BÄ“rnu, kas ir Dieva mÄ«lestÄ«bas pret cilvÄ“ku augstākā izpausme.

PriecÄ«gus un mierpilnus Kristus dzimšanas svÄ“tkus!