Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Sistemātiski aprakstÄ«tās ceļu kaisāmās sāls shÄ“mas ir tikai viens maziņš, maziņš aisberga galiņš no tā, kas patiesÄ«bā notiek valsts apmaksāto autoceļu uzturÄ“šanas tirgÅ«, — tieši šobrÄ«d notiek milzÄ«gas pārmaiņas, kas vÄ“rstas uz valsts naudas atdošanu miljonāru firmām.

Valsts galveno autoceļu remontus, uzturÄ“šanu, tÄ«rÄ«šanu un apkopi veic VAS “Latvijas Autoceļu uzturÄ“tājs” (LAU) — sens un stabils valsts uzņēmums ar neskaitāmām filiālÄ“m visos Latvijas novados, kur bieži vien ceļinieki savu amatu nodod no tÄ“viem uz dÄ“liem.

Valsts katru gadu piešÄ·ir LAU naudu valsts ceļu uzturÄ“šanai braukšanas kārtÄ«bā (tÄ«rÄ«šanai, kaisÄ«šanai, bedru remontiem, caurteku un uzbrauktuvju atjaunošanai utt.), kamÄ“r ar bÅ«vniecÄ«bu nodarbojas privātie citos konkursos. Taču tagad Satiksmes ministrija Tāļa Linkaita un Jaunās konservatÄ«vās partijas vadÄ«bā šo kārtÄ«bu klusi un efektÄ«vi iznÄ«cina, plānojot atdot naudu privātajiem, un jau saskrÄ“juši tādi, kurus varÄ“tu vismazāk gaidÄ«t.

Pirmais konkurss par ikdienas uzturÄ“šanas darbiem valsts autoceļu tÄ«klā saistÄ«bā ar gaidāmo tirgus atvÄ“ršanu no nākamā gada 1. maija, kura prognozÄ“tā lÄ«gumcena bija 252 miljoni eiro, tika izsludināts aizvadÄ«tajā martā.

SākotnÄ“ji konkursā pieteikšanās termiņš bija noteikts 31.maijs, tas pagarināts lÄ«dz 9.jÅ«nijam, 11.augustam un pÄ“cāk arÄ« 27.augustam, tagad tas ir lÄ«dz 6. oktobrim.

No konkursa nolikumu pārsÅ«dzÄ«bām var noprast, kas tad ir tie tirgus spÄ“lÄ“tāji, kas iecerÄ“juši dabÅ«t lielo pasÅ«tÄ«jumu no ceturtdaļmiljarda: nolikuma atbilstÄ«ba izskatÄ«ta Iepirkumu uzraudzÄ«bas birojā, balstoties uz SIA "Eco Baltia Vide" un SIA "Clean R" sÅ«dzÄ«bām.

Pirmais no šiem uzņēmumiem ir viens no tiem, par ko plÄ“sās miljonāri Viesturs Tamužs un Māris Simanovičs, otrā publiskais Ä«pašnieks ir Guntars Kokorevičs, kaut arÄ« vÄ“sturiski tas ticis publiski saistÄ«ts ar Andra ŠÄ·Ä“les interesÄ“m. Nevar nepamanÄ«t, ka galvenie gribÄ“tāji ir nevis ceļubÅ«ves uzņēmumi (uz kādiem cerÄ“ja tirgus liberalizÄ“tāji), bet gan… atkritumu izvedÄ“ji, kas autoceļus uzturÄ“juši nav.

Pašai Latvijas valstij piederošais LAU tagad spiests iesaistÄ«ties cīņā, lai varÄ“tu saglabāt vismaz kādu darbÄ«bas apjomu, kamÄ“r ar valsts gādÄ«bu tam tiek atņemta nodarbošanās, lai atdotu to multimiljonāriem no atkritumu biznesa.

Kā redzams no iesniegtajām sÅ«dzÄ«bām, arÄ« mazāki tirgus spÄ“lÄ“tāji pamanÄ«juši cīņu un sāk iesaistÄ«ties — kā “Ķekavas PMK”. Ja konkurss beigsies ar uzvarÄ“tājiem, tad tiek prognozÄ“ts, ka ienesÄ«gākās teritorijas tiks privātajiem komersantiem, kamÄ“r attālākas un mazāk pelnošas lotes paliks tam pašam “Valsts Autoceļu uzturÄ“tājam”.

Uzziņai — plānotās lotes un to vÄ“rtÄ«ba: iepirkums sadalÄ«ts 19 daļās pÄ“c teritoriālā principa

RÄ«gas nodaļas teritorija ietver autoceļu ikdienas uzturÄ“šanas darbus 1023 kilometru garumā, Daugavpils nodaļas — 844 kilometru garumā, Liepājas nodaļas — 920 kilometru, Ogres nodaļas — 741 kilometra, CÄ“su nodaļas — 1060 kilometru, Madonas, Gulbenes nodaļas — 1582 kilometru, Smiltenes, AlÅ«ksnes nodaļas — 1390 kilometru, Limbažu nodaļas — 808 kilometru, Valmieras nodaļas — 790 kilometru, Aizkraukles nodaļas — 772 kilometru, JÄ“kabpils nodaļas — 835 kilometru, Balvu, Ludzas nodaļas — 1452 kilometru, Preiļu, Dagdas nodaļas — 1462 kilometru, RÄ“zeknes nodaļas — 852 kilometru, Talsu, Ventspils nodaļas — 1615 kilometru, KuldÄ«gas, Saldus nodaļas — 1322 kilometru, Tukuma, Dobeles nodaļas — 1427 kilometru, Bauskas nodaļas — 697 kilometru un Jelgavas nodaļas — 571 kilometra garumā.

RÄ«gas nodaļas teritorijā maksimālā paredzÄ“tā lÄ«gumcena ir 26,984 miljoni eiro, Daugavpils nodaļas teritorijā — 11,086 miljoni eiro, Liepājas nodaļas teritorijā — 11,799 miljoni eiro, Ogres nodaļas teritorijā — 11,456 miljoni eiro, CÄ“su nodaļas teritorijā — 11,996 miljoni eiro, Madonas un Gulbenes nodaļas teritorijā — 16,762 miljoni eiro, Smiltenes un AlÅ«ksnes nodaļas teritorijā — 15,356 miljoni eiro, Limbažu nodaļas teritorijā — 9,571 miljons eiro, Valmieras nodaļas teritorijā — 9,147 miljoni eiro, Aizkraukles nodaļas teritorijā — 9,972 miljoni eiro, JÄ“kabpils nodaļas teritorijā — 8,878 miljoni eiro, Balvu un Ludzas nodaļas teritorijā — 14,562 miljoni eiro, Preiļu un Dagdas nodaļas teritorijā — 15,492 miljoni eiro, Talsu un Ventspils nodaļas teritorijā — 17,982 miljoni eiro, KuldÄ«gas un Saldus nodaļas teritorijā — 15,462 miljoni eiro, Tukuma un Dobeles nodaļas teritorijā — 17,408 miljoni eiro, Bauskas nodaļas teritorijā — 9,147 miljoni eiro un Jelgavas nodaļas teritorijā — 9,105 miljoni eiro.

Novērtē šo rakstu:

0
0