Iesaki rakstu:

Informācijas nozari ir bÅ«tiski skārusi Covid-19 krÄ«ze. Laikā, kad cilvÄ“ki paliek mājās, drukātās preses pārdošanas apjomi neglābjami samazinās. Lai ierobežotu epidÄ“miju, ir aizliegti visi publiskie pasākumi, savukārt reklāmas un sludinājumi par publiskiem pasākumiem vai lÄ«dzÄ«gām norisÄ“m bija ievÄ“rojama informācijas nozares ienākumu daļa.

Vairākiem Latvijas izdevumiem ienākumi aprÄ«lÄ« ir par 30 lÄ«dz 50 procentiem mazāki nekā pirms gada. Ierobežojumus vairāk nekā 200 pasta nodaļu darbÄ«bai ir noteicis Latvijas pasts, un tas jau tagad ļoti negatÄ«vi ietekmÄ“ drukātās preses abonÄ“šanu utt.

Protams, informācijas nozares zaudējumu procentuālie apmēri ir mazāki par to katastrofu, kura ir vērojam tūrismā vai viesmīlības sektorā, bet jebkurā gadījumā tradicionālās informācijas nozares uzņēmumu zaudējumi ir lielāki par daudzu citu vietējo ražotāju zaudējumiem.

TāpÄ“c ir normāli un loÄ£iski, ka plašsaziņas lÄ«dzekļu darbÄ«ba ir iekļauta to nozaru sarakstā, kuras ir cietušas no Covid-19 krÄ«zes.

TāpÄ“c arÄ« politiskā lÄ«menÄ« bija vienprātÄ«ba par nepieciešamÄ«bu sniegt atbalstu informācijas nozares uzņēmumiem.

ProblÄ“ma ir tikai tā, ka pašlaik koalÄ«cijas vadÄ«ba virzās uz to, lai nevis sasaistÄ«tu atbalstu ar objektÄ«viem pārdošanas apjomu krituma rādÄ«tājiem, bet izvirzÄ«tu prasÄ«bas, kas atgādina politisko korupciju.

ŠÄdas aizdomas rodas pÄ“c otrdien pieņemtā Ministru kabineta rÄ«kojuma, paredzot vienu miljonu eiro (no piešÄ·irtā finansÄ“juma Latvijas masu mediju atbalstam Covid-19 krÄ«zes laikā) novirzÄ«t administrÄ“šanai uz SabiedrÄ«bas integrācijas fondu.

No iedalÄ«tā miljona aptuveni sešsimt tÅ«kstoši eiro ir paredzÄ“ti tieši drukātās preses un komerciālo interneta ziņu portālu atbalstam. Pirms tam bija paredzÄ“ts, ka lÄ«dzekļus sadalÄ«s KultÅ«ras ministrija, bet tagad atbalsts tiks apgÅ«ts ar SabiedrÄ«bas integrācijas fondu, kas jau apgÅ«st lÄ«dzekļus divās mediju atbalsta mÄ“rÄ·programmās: Atbalsts medijiem sabiedriski nozÄ«mÄ«ga satura veidošanai nacionālās kultÅ«rtelpas stiprināšanai latviešu valodā un ReÄ£ionālo un vietÄ“jo mediju atbalsta programma.

Pašlaik lielā steigā top skaistumkonkursa kritÄ“riji, lemjot, kuriem medijiem tiks sniegts atbalsts, bet kuriem tas tiks atteikts. TāpÄ“c nav jābrÄ«nās, ka vairāki nacionāla lÄ«meņa mediji ir metušies savdabÄ«gā sacensÄ«bā, kurš kuru pārspÄ“s koalÄ«cijas partiju slavināšanā. Politiskajiem korumpantiem preses uzpirkšana ir Ä«paši vajadzÄ«ga tieši pašlaik, laikā, kad valdÄ«ba gatavojas lemt, kā tiks apgÅ«ti četri miljardi eiro, lai imitÄ“tu krÄ«zes pārvarÄ“šanu.

KrÄ«ze ir skārusi daudzas tautsaimniecÄ«bas jomas. Izmantot krÄ«zes grÅ«tÄ«bas jaunu korupcijas tÄ«klu izveidÄ“ un valsts izzagšanā ir noziedzÄ«gā rÄ«cÄ«ba.

Valsts atbalstam visām krÄ«zes skartajām ekonomikas nozarÄ“m ir jābÅ«t caurskatāmam un ekonomiski pamatotam. PašreizÄ“jā krÄ«zÄ“ valdÄ«bai ir jāatbalsta nevis tie masu informācijas lÄ«dzekļi, kas viens otru pārspÄ“j Kariņa vai Viņķeles apjÅ«smošanā, bet gan tie Latvijas masu informācijas lÄ«dzekļi, kuri ir nepieciešami Latvijas sabiedrÄ«bai, kuriem Latvijas sabiedrÄ«ba uzticas, kuri ir kļuvuši par nozÄ«mÄ«gu vÄ“rtÄ«bu Latvijas kultÅ«rā un dzÄ«vesveidā.

Lai noskaidrotu šo izdevumu nosaukumus, nav nepieciešams jauns SabiedrÄ«bas integrācijas fonda skaistumkonkurss! Daudzus gadus ir veiktas SKDS un citu uzticamu socioloÄ£isku uzņēmumu aptaujas par masu informācijas lÄ«dzekļiem, kuriem Latvijas lasÄ«tāji visvairāk uzticas. Kas traucÄ“ izmantot kaut vai pÄ“rn veiktās SKDS aptaujas par Latvijas sabiedrÄ«bai svarÄ«gākajiem masu informācijas lÄ«dzekļiem?

Atbilde uz jautājumu, kas bÅ«tu jāatbalsta, ir vienkārša - tie ir lielākie nacionālā lÄ«meņa laikraksti un reÄ£ionālās, novadu un pilsÄ“tu, avÄ«zes! Turklāt faktiski visi šie iedevumi jau darbojas digitālajā vidÄ“ un atbilst kvalitatÄ«vu laikrakstu kritÄ“rijiem.

KrÄ«zes laika finanšu atbalsts nedrÄ«kst tik veikts, sviežot desmitus tÅ«kstošu eiro «jauniem projektiem», kas, iespÄ“jams, ir radÄ«ti tieši jaunās naudas plÅ«smas apguvei.

Atbalsts presei ir jāsniedz, apmaksājot konkrÄ“tus izmaksu posteņus - rÄ“Ä·inus par pasta piegādi vai tipogrāfiju, rÄ“Ä·inus par Ä«ri un komunālajiem pakalpojumiem utt. martā, aprÄ«lÄ« un maijā vai arÄ« citos mÄ“nešos, ja Ä«pašie apstākļi tiks pagarināti. Politiskie naudas dalÄ«tāji nedrÄ«kst izvirzÄ«t prasÄ«bas attiecÄ«bā uz saturu, bet jo Ä«paši attiecÄ«bā uz izdevuma politisko nostāju.

Ja atbalsts informācijas nozarei tiek slepeni sasaistÄ«ts ar noteiktu redakcijas politiku, gaidāmajām RÄ«gas domes vÄ“lÄ“šanām 29. augustā, tad tā ir politiskā korupcija. Tad tā ir mediju uzpirkšana, izmantojot nodokļu maksātāju naudu.

Pašlaik jau var paust aizdomas, ka vismaz divas no koalÄ«cijas partijām mÄ“Ä£ina izmantot krÄ«zes laika grÅ«tÄ«bas un pieeju valsts naudai, lai pārvÄ“rstu brÄ«vu presi par paklausÄ«gu valdošÄs kliÄ·es nejÄ“dzÄ«bu apjÅ«smotāju.

KrÄ«zes laiks ir brÄ«dis, kad var tikt Ä«stenota vislielākā mÄ“roga valsts nozagšana. CerÄ“sim, ka Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojs jau šonedēļ operatÄ«vā veidā fiksÄ“s, ar kādiem patiesajiem noteikumiem tiek dalÄ«ta valsts atbalsta nauda masu informācijas lÄ«dzekļiem, un spÄ“s panākt, lai briestošais korupcijas vilnis nepāraug lavÄ«nā, kas sagraus Latvijas valsts pamatus.

Pārpublicēts no nra.lv