Iesaki rakstu:

ŠÄ« ir pirmā reize visā latviešu tautas pastāvÄ“šanas vÄ“sturÄ“, kad mÅ«su jaunajiem ļaudÄ«m ir atvÄ“rtas Eiropas universitāšu durvis. Bet Ministru kabinets un IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrija ar visiem spÄ“kiem cenšas tās aizvÄ“rt, cieši noslÄ“gt un atslÄ“gu noslÄ«cināt akacÄ«.

Es kāpt gribu kalnā visaugstākā, Ne spÄ“ka man pietrÅ«ks, ne bail man no kā. (Vilis PlÅ«dons, Atraitnes dÄ“ls.) ZÄ«mÄ«gi, ka latviešu klasikas romantiskais varonis mirst nevis nelaimÄ«gas mÄ«lestÄ«bas, daiļās dāmas, kauju slavas vai vÄ“l kādu varoņdarbu dēļ, bet, cenšoties iegÅ«t augstāko izglÄ«tÄ«bu...

Saknes apmātÄ«bai ar izglÄ«tÄ«bu ir meklÄ“jamas tautas vÄ“sturÄ“. Latvieši, zemnieku tauta bez savas aristokrātijas, sabiedrisko stāvokli nevarÄ“ja iegÅ«t piedzimstot, tikai pašam izsitoties uz augšu. IzglÄ«tÄ«ba gadsimtiem bija gandrÄ«z vienÄ«gais sociālais lifts, kas ļāva iegÅ«t augstāku sabiedrisko statusu. Bet tas tomÄ“r ir tikai daļējs skaidrojums. VÄ“l ir Dullā Daukas mūžīgā vÄ“lme uzzināt, kas ir tur aiz apvāršÅ†a… ArÄ« PlÅ«doņa alegoriskās poÄ“mas tautiskā romantisma stilā Atraitnes dÄ“ls varonim izglÄ«tÄ«ba ir mÄ“rÄ·is, nevis lÄ«dzeklis, lai iegÅ«tu godu, varu un mantu.

PÄ“dÄ“jā laika aktualitāte ir cīņa par Latvijas Universitātes rektora amatu. Kurš tikai nav pacÄ“lis karogu cīņā par labāku izglÄ«tÄ«bu… Batālijas par LU rektora vietu ir klasiska kliÄ·u plÅ«kšanās par naudas plÅ«smas kontroli. VÄ“lÄ“šanas ir LU iekšÄ“ja lieta - ko nu ievÄ“lÄ“ja un kā nu ievÄ“lÄ“ja, bet ievÄ“lÄ“ja. Un ne politiskajiem funkcionāriem tur bija ko mainÄ«t. Ministru kabinets ir radÄ«jis bÄ«stamu precedentu - tika pārkāpts akadÄ“miskās vides autonomijas princips. To nedrÄ«kstÄ“ja darÄ«t.

Lai nu kurš bÅ«s rektora amatā, bet izglÄ«tÄ«bas lÄ«meni tas neietekmÄ“s. To nevar teikt par citu nesenu valdÄ«bas lÄ“mumu, kas skar studiju kreditÄ“šanas modeli.

Lai mana pilsoņa sirdsapziņa būtu tīra, es gribu norādīt uz kvalitatīvas izglītības iespēju apdraudējumu Latvijas jaunajiem ļaudīm.

Starptautiskie augstskolu reitingi

Tā kā mÅ«su revolucionārie cÄ«nÄ«tāji par izglÄ«tÄ«bas kvalitāti ir piesaukuši tādus vai citādus topus - TOP 100, TOP 300, TOP 500, vÄ“los topošajiem un esošajiem studentiem, kā arÄ« viņu vecākiem paskaidrot par globālajiem reitingiem.

Visos reitingos kritÄ“riji vÄ“rtÄ“šanai ir lÄ«dzÄ«gi: pasaules mÄ“roga reputācija, studijās, citÄ“jamÄ«bā, zinātnÄ“, starptautiskajā sadarbÄ«bā un sadarbÄ«bā ar industriju. Uzsvars ir uz dabas zinātnÄ“m un eksaktajām zinātnÄ“m.

Pasaules mÄ“roga reputācija - augstskolas studentu, beidzÄ“ju, mācÄ«bspÄ“ku iegÅ«to Nobela un FÄ«ldsa (matemātika) prÄ“miju skaits. Jo senāk iegÅ«ta prÄ“mija, jo mazāk punktu augstskola saņem. Nu, kad/ja KašÄejevs un Ambainis kļūs par Nobela vai Fildsa prÄ“miju laureātiem, tad pie LU vÄ“rtÄ“šanas viņus varÄ“s ieskaitÄ«t dubultā - gan pie beidzÄ“jiem, gan pie mācÄ«bspÄ“kiem. Tas noteikti uzlabos LU pozÄ«cijas reitingos, bet lÄ«dz tam…

CitÄ“jamÄ«ba - cik daudz izcilu zinātnieku (starp visvairāk citÄ“tajiem savā zinātņu nozarÄ“) strādā augstskolā. Žurnālos (piemÄ“ram, Nature un Science) publicÄ“to rakstu skaits). Tiek ņemtas vÄ“rā pÄ“dÄ“jo 5 gadu publikācijas. ArÄ« nekas nav vienkārši. Lai publicÄ“tos pieklājÄ«gā žurnāla, kas ir cienÄ«jamā zinātniskajā bāzÄ“ (Scopus, Science Direct, Thomson Reuters, utt.), izmaksas bÅ«s minimums ap 1000 EUR, kas jāsedz pašam autoram (jāprezentÄ“ pieklājÄ«gā konferencÄ“, tulkošana, rediģēšana, utt.). Un tās ir tikai publikācijas tehniskās izmaksas, nemaz nerunājot par pašu pÄ“tÄ«jumu. Cik zinu, Igaunijā šis izmaksas kompensÄ“ valsts, kas arÄ« parādās Tartu universitātes reitingos.

Un tā tālāk, un tā joprojām… Vispār I.Muižnieks, kur varÄ“jis, ir pragmatiski risinājis LU problÄ“mas - infrastruktÅ«rā, studiju vidÄ“. ES fondu nauda ir ieguldÄ«ta modernās Ä“kās Torņakalnā. Tas uzlabos augstskolu pozÄ«cijas starptautiskajos reitingos.

VispārÄ“ja Latvijas problÄ“ma ir nabadzÄ«ba laboratorijās. Vienreiz par ES fondu naudu aprÄ«kojumu ir nopirkuši un tagad sargā kā muzeja eksponātus, jo zina, ka vairāk nedabÅ«s. Laboratorijās ne tikai studentiem normāli strādāt neļauj, bet pat zinātniekiem ir grÅ«ti pie smalkākas aparatÅ«ras un instrumentiem klāt tikt. To, ka tas viss neglābjami morāli noveco, nav vÄ“rts pat pieminÄ“t, jo naudas, lai nopirktu jaunāku un modernāku aparatÅ«ru, tik un tā nav.

Piesaukšu 3 ietekmÄ«gākos augstskolu reitingus:

Academic Ranking of World Universities(2019)

TOP 5 - Harvardas universitāte, Stenfordas universitāte, Kembridžas universitāte , Masačusetas Tehnoloģiju institūts, Kalifornijas (Berklijas) universitāte,

Ziemeļvalstis - Kopenhāgenas universitāte (26), Zviedrijas Karolinskas institūts (38), Orhūsas universitāte (60), Upsalas universitāte (62), Helsinku universitāte (63), Stokholmas universitāte (73) un Lunda universitāte (101-150), Gēteborgas universitāte (150-200)

No Centrālās un Austrumeiropas valstu universitātēm visaugstāk novērtētā bija Prāgas Kārļa universitāte (201.-300.), Tartu universitāte (301.-400.)

Times Higher Education World University Rankings (2019./2020.)

TOP 5 – Oksfordas universitāte, Kalifornijas TehnoloÄ£iju institÅ«ts Kembridžas universitāte, Stenfordas universitāte, Masačusetas TehnoloÄ£iju institÅ«ts,

Ziemeļvalstis - Zviedrijas Karolinskas institÅ«ts (41), Lundas universitāte(96), Helsinku universitāte (96), Kopenhāgenas universitāte universitāte (101)Upsalas universitāte (102).

Tartu universitāte (301.—400.), LU (801.—100.), RTU,1001.+.

QS World University Rankings(2019)

TOP 5 - Masačusetas Tehnoloģiju institūts, Stenfordas universitāte, Harvardas universitāte, Kalifornijas Tehnoloģiju institūts, Oksfordas universitāte.

Ziemeļvalstis-Kopenhāgenas universitāte (79), Lunda universitāte (92), KTH Royal Institute of Technology (104), Helsinku universitāte (110), Upsalas universitātei (117).

Tartu universitāte  (321), RTU –(751.-800.), LU, RSU (801.-1000.).

Ja, nomainot rektoru, sola strauju kāpumu starptautiskajos reitingos, tad tas ir no sÄ“rijas - kā boļševiki komunismu uzcelt solÄ«ja…

Bet vai latviešu jaunatnei tagad ir pieejama kvalitatÄ«va augstākā izglÄ«tÄ«ba? VarbÅ«t ne Latvijā, bet ir!

Augstākās izglītības modeļi un studiju iespējas

Pasaule mainās. ES pilsonība dod pieeju kvalitatīvai augstākajai izglītībai.

ES ir vairāki augstākās izglÄ«tÄ«bas finansÄ“šanas modeļi:

Anglosakšu modelis

Maksas augstākā izglītība:

ES - Lielbritānijā, izņemot Skotiju, kā arī Portugālē, Luksemburgā un Nīderlandē.

Un, protams, ASV, Austrālija, Kanāda.

Studiju maksas ir ļoti augstas. Visi ir redzÄ“juši amerikāņu filmas, kur vecāki jau no sÄ«kā piedzimšanas sāk krāt naudu koledžai? Jā, visos universitāšu reitingos vadošÄs ir šÄ« modeļa augstskolas.

Maksas augstāko izglÄ«tÄ«bu visiem studÄ“jušajiem Latvijā centās ieviest Roberts Ķīlis. Bet tas ir ceļš uz nekurieni. Ar Latvijas iedzÄ«votāju skaitu un ekonomikas lÄ«meni sasniegt pietiekamu konkurences lÄ«meni ir neiespÄ“jami. Var tirgot uzturÄ“šanās atļaujas trešo valstu pilsoņiem, bet ar izglÄ«tÄ«bu tam ir visai pastarpināts sakars. Izņēmums ir medicÄ«nas studijas, tai skaitā veterinārmedicÄ«na, arÄ« arhitektÅ«ra, kur Latvija tradicionāli spÄ“j nodrošināt pietiekami kvalitatÄ«vu profesionālo izglÄ«tÄ«bu.

Tā ir dārga, bet kvalitatīva izglītība. Ja kāds to var saviem bērniem atļauties, man par to prieks. Bet arī tad paskatieties reitingus, jo ne viss, kas ir dārgs, nozīmē arī labs.

Bezmaksas augstākā izglītība ES pilsoņiem

ES - Vācijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā, IslandÄ“, Skotijā (atsevišÄ·a izglÄ«tÄ«bas sistÄ“ma Lielbritānijas ietvaros), Austrijā, Polijā, Igaunijā, kā arÄ« GrieÄ·ijā, Kiprā, Maltā, SlovÄ“nijā, Slovākijā un ÄŒehijā.

KāpÄ“c lai Latvijas (ES) pilsonis studÄ“tu par ļoti lielu naudu UK, ja par brÄ«vu var studÄ“t Skotijā, Vācijā vai ZiemeļvalstÄ«s? Es pie augstskolu TOP Ä«paši izcÄ“lu Ziemeļvalstis. ArÄ« otrajā, trešajā simtā ir daudzas šÄ« reÄ£iona augstskolas. Tas nav tālu, biļetes nav dārgas - prāmis, lidojums.

ZiemeļvalstÄ«s vadošajās augstskolās un augstākajās izglÄ«tÄ«bas pakāpÄ“s (maÄ£istratÅ«ra, doktorantÅ«ra) studiju valoda ir angļu, bet, ja grib studÄ“t Vācijā, ir jāmācās vāciski.

Bet kāpÄ“c latvieši tik bikli izmanto šÄ«s iespÄ“jas? Es domāju, ka arÄ« tam saknes ir jāmeklÄ“ vÄ“sturÄ“.

Augstākās izglītības iespējas Baltijā (vēsturiski)

LÄ«dz 19.gadsimta sākumam Baltijas jaunie muižnieki tika sÅ«tÄ«ti uz Vācijas universitātÄ“m. Tur baltieši nodibināja personÄ«gas saites ar tā laika Eiropas izcilākajiem prātiem. Viņi ne tikai studÄ“ja, bet draudzÄ“jās un dzÄ«roja, Ä·Ä«vÄ“jās un duelÄ“jās.

Kēnigsbergas universitāte - tēviem Imanuēls Kants bija studiju biedrs, bet dēliem jau profesors.

Jēnas universitāte - talsinieks Kārlis Amenda, Mocarta bērnu skolotājs, tuvākais Bēthovena draugs.

Veimāras universitāte - jaunais un lecÄ«gais GÄ“te uzbrauca provinciālajam Gustavam Bergmanim, kurš, arÄ« jauns un ļoti lecÄ«gs, atbildÄ“ja apvainotājam ar publisku pļauku, kam sekoja duelis. Paukošanā daudz veiklākais vidzemnieks nākošo dižo dzejnieku ievainoja augšdelmā. Gustavs Bergmanis, Mazsalacas un RÅ«jienas mācÄ«tājs, savā mājā ierÄ«koja tipogrāfiju, kur tika iespiesti pirmie latviešu tautasdziesmu krājumi, pirmais Latvijā uzsāka masveida vakcināciju pret bakām -vakcinÄ“ja 12 tÅ«kstošus Vidzemes bÄ“rnu.

Protams, 18.gadsimtā izglÄ«tÄ«ba universitātÄ“s bija tikai vācu tautÄ«bas privilÄ“Ä£ija, latvieši tai laikā sāka apmeklÄ“t pirmās draudzes skolās.

Bet kāpÄ“c jaunlatvieši Krišjānis Valdemārs, Eduards Veidenbaums, Krišjānis Barons studÄ“t devās uz TÄ“rbatu, PÄ“terpili, Maskavu nevis uz KÄ“nigsbergu, Leipcigu vai Veimāru? Viņiem nebija izvÄ“les iespÄ“jas!

Aizliegums Krievijas pavalstniekiem studēt ārvalstīs

1798. gadā Krievijas impÄ“rijas tronÄ« savu māti KatrÄ«nu II nomainÄ«ja Pāvels I. Viens no viņa pirmajiem uzkaziem aizliedza Krievijas impÄ“rijas pavalstniekiem, tai skaitā baltiešiem, studÄ“t ārvalstu augstskolās. Ä»oti Pāvelu bija sabaidÄ«jusi Lielā franču revolÅ«cija… TomÄ“r kaut kur iegÅ«t izglÄ«tÄ«bu Baltijas muižnieku dÄ“liem vajadzÄ“ja. Pāvelam I tika piedāvāts izveidot augstskolu TÄ“rbatā vai Jelgavā, cars izvÄ“lÄ“jās TÄ“rbatu. Tā bija vienÄ«gā universitāte Krievijas teritorijā, kur lÄ«dz 19.gadsimta beigām studiju valoda bija vācu.

Aizliegums saglabājās lÄ«dz 1917.gada Lielajai krievu revolÅ«cijai, bet pÄ“c tam boļševiki aizliedza pat izbraukt uz ārzemÄ“m, kur nu vÄ“l studÄ“t.

Latviešiem, izņemot trimdas diasporu, nekad nav bijusi dota iespÄ“ja studÄ“t Eiropas universitātÄ“s, jo 1) cara aizliegums, 2) PSRS dzelzs priekškars, 3) brÄ«vvalsts laikos vai pÄ“c neatkarÄ«bas atgÅ«šanas tas bija finansiāli nepaceļami.

Vienkārši mums nav izveidojusies tradÄ«cija.

Tas, ka mÅ«su jaunie nav gatavi studijām TOP augstskolās, jo izglÄ«tÄ«ba skolās nav pietiekami kvalitatÄ«va, nav taisnÄ«ba. Labi pazÄ«stu jaunieti, kurš pabeidza šeit ierindas vidusskolu (ne Ä£imnāziju), ieguva bakalauru, iestājās maÄ£istratÅ«rā un aizbrauca Erasmus programmā - pusgadu uz GÄ“teborgas Universitāti, kur sekmÄ«gi nokārtoja kursus. Pārbrauca, pateica, ka grib kvalitāti mācÄ«bās, pameta studijas šeit, iesniedza dokumentus Upsalas universitātÄ“. Viņu uzņēma bez problÄ“mām, GÄ“teborgas kursus pārskaitÄ«ja, pat nekādu TOEFL sertifikātu neprasÄ«ja - ja spÄ“j GÄ“teborgā, tad bÅ«s OK arÄ« Upsalā. Pirms tam viņa studiju biedrs gāja lÄ«dzÄ«gu ceļu-Latvijā bakalaurs, Upsalā maÄ£istratÅ«ra, tagad ir Lundas universitātÄ“ doktorantÅ«rā.

Jauktā sistēma

Gan valsts finansētās, gan maksas studiju vietas. Tāda ir Latvijā, kā arī Francijā, Itālijā, Spānijā, Īrijā, Rumānijā, Ungārijā, Bulgārijā un Lietuvā.

Latvijā 2018./2019. akadÄ“miskajā gadā par studijām maksāja 59% studÄ“jošo.

Koledžas un bakalaura lÄ«meņa gada maksas ir no 1019 lÄ«dz 5500 euro par pilna laika studijām, savukārt maÄ£istratÅ«ras programmās – no 1221 lÄ«dz 6000 euro par pilna laika studijām. Maksa par garā cikla – profesionālām 5 gadu studiju programmām (pamatā medicÄ«nas un veterinārmedicÄ«nas jomā) ir no 2600 euro lÄ«dz 15000 euro gadā. Nepilna laika studiju maksa vidÄ“ji ir zemāka, nekā pilna laika studiju maksa.

Studiju kreditÄ“šanas modeļa maiņa

Ministru Kabinets jÅ«lija izskatÄ«ja IZM informatÄ«vo ziņojumu “Konceptuālais ziņojums par studiju un studÄ“jošo kreditÄ“šanas no kredÄ«tiestāžu lÄ«dzekļiem ar valsts vārdā sniegto galvojuma modeļa maiņu”. Visi dati, kurus es šai rakstā piesaucu, ir no šÄ« ziņojuma.

Sabiedrībai tam uzmanību nepievērsa, bet sekas būs ļoti nopietnas.

Studenti var saņemt divu veidu kredītus:

Studiju kredÄ«ts– paredzÄ“ts studiju maksas segšanai.. 

StudÄ“jošÄ kredÄ«ts – paredzÄ“ts studenta iztikas izdevumu segšanai- dzÄ«vokļa Ä«re, pārtika, sociālās vajadzÄ«bas.

Galvenās izmaiņas

Summas ierobežojuma atcelšana

EsošÄ sistÄ“ma

Summas ierobežojums:

Studiju kredītam valsts finansējums budžeta vietai pēc min. koeficientiem *koeficients 1,2.

StudÄ“jošÄ kredÄ«tam - nepārsniedz 80% no valstÄ« noteiktās minimālās mÄ“neša algas apjoma, 10 mÄ“nešus gadā

Jaunā sistēma

Studiju kredÄ«tam nav summas ierobežojuma, maksimālā summa ir pilna studiju programmas maksa. Studiju kredÄ«ts tiks izsniegts pilnai studiju programmas maksas segšanai, un tam netiks noteikti maksimālie kredÄ«ta griesti.

StudÄ“jošÄ kredÄ«ta 80% no valstÄ« noteiktās minimālās mÄ“neša algas apjoma (neto minimālā alga), 10 mÄ“nešus gadā.

Turpmāk augstskolām, Ä«paši privātajām, maksas noteikšanā nebÅ«s ierobežojumu. Principā visas klasiskās kredÄ«tu burbuļa radÄ«šanas pazÄ«mes. Tas nozÄ«mÄ“, ka jauni cilvÄ“ki uzņemsies nepārdomātas kredÄ«tsaistÄ«bas, nonākot situācijā, kad vienÄ«gā izeja ir doties uz UK un tur iziet maksātnespÄ“jas procedÅ«ru.

Galvotājs

EsošÄ sistÄ“ma

Ir nepieciešams otrs galvotājs. Parasti tie ir vecāki vai kāds cits tuvs radinieks.

Jaunā sistēma

Vienīgais galvotājs ir valsts.

Bankām tie ir absolūti bezriska darījumi, jo nodokļu maksātāji samaksās par visu un uzreiz. Līdz ar to bankas nekādus kredītņēmēja riskus nevērtēs.

Bet no otras puses tas ir risinājums jauniešiem, kuri grib iegÅ«t izglÄ«tÄ«bu, bet vecāki nevar vai arÄ« negrib uzņemties galvojumu. Tā teikt, ko nu āksties ar tām skolām, paskat, Maximā darbiniekus vajag.

Visādi var gadÄ«ties. ArÄ« ļoti talantÄ«gam un centÄ«gam studentam var nepaveikties sesijā, Ä«paši, ja ir rotÄ“jošÄs budžeta vietas, tad studiju kredÄ«ts ir vienÄ«gais risinājums, lai studijas nav jāpamet vidÅ« vai pat pÄ“dÄ“jos kursos.

Ir svarÄ«gi, lai tik nozÄ«mÄ«gs sociālais lifts kā izglÄ«tÄ«ba bÅ«tu pieejams arÄ« jauniešiem no maznodrošinātām vai sociāli nelabvÄ“lÄ«gām Ä£imenÄ“m.

Studijas ārvalstīs

EsošÄ sistÄ“ma

Tiek izsniegti kredīti studijām Latvijā un ārvalstīs

Jaunā sistēma

Ar budžeta riska segumu kredīti tikai studijām Latvijā

No 2016.lÄ«dz 2018.gadam kredÄ«ti studijām ārvalstÄ«s ir piešÄ·irti 248 cilvÄ“kiem. VidÄ“ji - 83 cilvÄ“kiem gadā. VidÄ“ji ap 10% no visu kredÄ«tu kopsummas šajā periodā.

IZM argumentÄ“ja atteikšanos no ārvalstu studiju kreditÄ“šanas, ka VID esot sniedzis informāciju, ka tikai 30-40% ir atgriezušies Latvijā. Bet kur ir salÄ«dzinošie dati? PiemÄ“ram, cik Latvijā izglÄ«tÄ«bu ieguvušo mediÄ·u ir devušies uz ārvalstÄ«m? Bet medicÄ«nas studijas nodokļu maksātājiem izmaksā ļoti dārgi.

Tie, kuri neatgriežas Latvijā uzreiz pÄ“c studijām, šos kredÄ«tus atmaksā, galvotāji ir vecāki vai citi tuvinieki. Nodokļu maksātāji neko nezaudÄ“. Un varbÅ«t viņi pārnāks, kad bÅ«s ieguvuši savus doktoru grādus vai pieredzi starptautiskos uzņēmumos, institÅ«cijās, projektos.

Jau feodālās RÄ«gas laikos zeļļiem, lai iegÅ«tu meistara (Master Study maÄ£istratÅ«ra) pakāpi, bija jādodas klejojumos pa Hanzas pilsÄ“tām, lai iegÅ«tu jaunu pieredzi, nodibinātu sakarus, uzzinātu par inovācijām amatā - vanderzeļļa gadi.

IZM informatÄ«vajā ziņojumā ir norādÄ«jusi, ka anglosakšu modeļa valstÄ«s kredÄ«ts ir pieejams arÄ« ārvalstniekiem. PÄ“c noklusÄ“juma jāsaprot, ka valstÄ«s, kur universitātes ES pilsoņiem ir par brÄ«vu, latviešiem nav ko meklÄ“t?

Man ir žēl to vecāku un jauniešu, kuriem tagad nāksies risināt šÄ«s lietas.

Par studijas ES pilsoņiem nav jāmaksā, bet par kaut ko jau jādzÄ«vo. Vismaz sākumā piestrādāt ir grÅ«ti, jo mācÄ«bu slodze ir ļoti pamatÄ«ga. Kā to komentÄ“ja viens students - tur (Latvijā) mÅ«s nelaida laboratorijās iekšÄ, šeit mÅ«s nelaiž no laboratorijām ārā.

Ja nebūs pieejams valsts garantētais kredīts, tad sameklēt finansējumu studijām būs daudz, daudz sarežģītāk un kredīta % būs daudz neizdevīgāki.

KredÄ«tu dzÄ“šana

EsošÄ sistÄ“ma

Notiek kredÄ«tu dzÄ“šana 30% apmÄ“rā no atlikuma bÄ“rna dzimšanas gadÄ«jumos vienam no vecākiem pÄ“c izvÄ“les, par darbu noteiktajās jomās, nāves un invaliditātes gadÄ«jumos

Jaunā sistēma

Ministrijas virzÄ«tais variants ir turpināt kredÄ«tu dzÄ“šanu 30% apmÄ“rā no atlikuma bÄ“rna dzimšanas gadÄ«jumos, turklāt attiecināt to uz abiem vecākiem, savukārt neturpināt kredÄ«tu dzÄ“šanu par darbu noteiktajās jomās, vismaz 2020.-2021.gados.

Tam būs ļoti smagas sekas.

VidÄ“ji 3 gados (2016. – 2018.g.)

Studiju kredÄ«tu dzÄ“šana par darbu noteiktajās jomās(tÅ«kst.euro/gadā) - 857,2;

tai skaitā: izglÄ«tÄ«ba- 416,2; augstākā izglÄ«tÄ«ba, zinātne-18,5; sociālais darbs-78,1; kultÅ«ra-31,7; veselÄ«ba – 57,2; valsts pārvalde- 255,4

StudÄ“jošo kredÄ«tu dzÄ“šanai par darbu noteiktajās jomās (tÅ«kst.euro/gadā) - 391;

tai skaitā: izglÄ«tÄ«ba - 132,3; augstākā izglÄ«tÄ«ba, zinātne-34,6; sociālais darbs-13,4; kultÅ«ra-27,2; veselÄ«ba – 41,9; valsts pārvalde – 141,6.

Kam tika dzēsti kredīti?

izglÄ«tÄ«bas jomā (prioritārā secÄ«bā)- vispārÄ“jās pamatizglÄ«tÄ«bas skolotājiem, vispārÄ“jās vidÄ“jās izglÄ«tÄ«bas skolotājiem (vispirms kredÄ«tu dzÄ“st priekšmetu skolotājiem, kuru darbavieta atrodas ārpus RÄ«gas un RÄ«gas reÄ£iona), profesionālās izglÄ«tÄ«bas skolotājiem, pirmsskolas izglÄ«tÄ«bas skolotājiem.

sociālajā jomā (prioritārā secībā) - sociālajiem darbiniekiem, sociālajiem aprūpētājiem, sociālajiem rehabilitētājiem, sociālās palīdzības organizatoriem, sociālo iestāžu vadītājiem, fizioterapeitiem, psihologiem, juristiem;

kultūras jomā - bibliotekāriem, bibliogrāfiem, kultūras iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, nodaļu vadītājiem, muzeju speciālistiem, horeogrāfiem, vokālistiem, diriģentiem, mūziķiem, dokumentālistiem, kostīmmāksliniekiem;

ārstniecības personām (prioritārā secībā- vispirms kredītu dzēst speciālistiem, kuru darbavieta atrodas ārpus Rīgas un Rīgas reģiona un kuri sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta)- māsām (medicīnas māsām),

sertificÄ“tiem ārstiem, ārsta palÄ«giem (feldšeriem), rezidentiem, biomedicÄ«nas laborantiem, funkcionālajiem, zobārstiem.

valsts pārvaldes iestādēs, prokuratūrās un tiesās nodarbinātajam.

Es pieņemu, ka tieslietu ministrs J.Bordāns (JKP) neko nav dzirdējis par tiesiskās paļāvības principu, jo kā citādi TM ir IZM Informatīvo ziņojumu saskaņojusi?

Jo, piemÄ“ram, medmāsa, kad ņēma studiju kredÄ«tu, rÄ“Ä·inājās, ka strādās valsts slimnÄ«cā un viņai šis kredÄ«ts tiks dzÄ“sts. Tagad, kad valdÄ«ba paziņo, ka kredÄ«tu dzÄ“šana tiek atcelta, kā viņa no savas algas kredÄ«tu atdos? VienÄ«gais, kas atliek ir emigrÄ“t uz valsti, kur maksās pieklājÄ«gu algu. Tā mediÄ·iem, pedagogiem, kultÅ«ras un sociālajiem darbiniekiem bÅ«s vienÄ«gā iespÄ“ja. Kā, piemÄ“ram, valdÄ«ba gatavojas nodrošināt ar jauniem ārstiem lauku reÄ£ionus?

Ja pašlaik daļa no studiju kreditÄ“šanai paredzÄ“tā finansÄ“juma tika novirzÄ«ta kredÄ«tu dzÄ“šanai, tad turpmāk viss finansÄ“jums tiks novirzÄ«ts tikai kredÄ«tu izsniegšanai, lai bankas maksimāli varÄ“tu pelnÄ«t uz procentiem, bet privātās augstskolas uz maksas studentiem.

Pieļauju, ka mÅ«su prezidenta un premjera, kas ir turÄ«gi cilvÄ“ki, spriežot pÄ“c deklarācijām, bÄ“rni Latvijā nestudÄ“s, bet mÅ«su, bauru, bÄ“rnu izglÄ«tÄ«ba viņiem ir dziļi vienaldzÄ«ga. Par IZM klerkiem pat runāt nav vÄ“rts - banku un augstskolu (piemÄ“ram, TurÄ«ba, RISEBA) lobijs pāri visam...ES izglÄ«tÄ«bas mobilitātes programma "Erasmus+" ir nosaukta par godu filozofam un teologam Roterdamas Erasmam, kura slavenākais darbs ir Muļķības slavinājums . Kā Å«denÄ« renesanses domātājs skatÄ«jies-veltÄ«jums mÅ«su izglÄ«tÄ«bas darboņiem...

Prezidenta un valdÄ«bas apsolÄ«tās augstākās izglÄ«tÄ«bas reformas nozÄ«mÄ“ tikai to, ka tiks izveidota vÄ“l viena barotne politiÄ·iem. Tā teikt, negaidÄ«s dāvanas no dabas, tas ir rektora, ņems paši...Un vienas Brokas (60 tÅ«kst eur/gadā), kuru izvÄ“lÄ“jās rektors, vietā bÅ«s padomÄ“ (konvents) ar kādām n personām (60 tÅ«kst eur/gadā katram), kuras izvÄ“lÄ“sies politiskie grupÄ“jumi. Tas arÄ« bÅ«s vienÄ«gais pienesums.

Līdz novembrim IZM ir jāiesniedz valdībā attiecīgie MK noteikumi.

Valdošajai elitei (deputāti+ministri+viņu sponsori), kas ir iedevusi nepilngadÄ«gajiem ieročus, pazeminājusi akcÄ«zi alkoholam un atņēmusi brÄ«vpusdienas bÄ“rniem, mÅ«su jaunatnes, tautas un valsts vitālās intereses nav arguments.