Iesaki rakstu:

Morāla neatlaidÄ«ga prasÄ«ba un organiska nepieciešamÄ«ba ir sastopama ne tikai Ä“tikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatÄ«vs”. Kants tā dÄ“vÄ“ja vispārÄ“ju obligātu, mūžīgu un nemainÄ«gu tikumisko likumu. Tas ir jāievÄ“ro ikvienam cilvÄ“kam neatkarÄ«gi no apstākļiem. Kategoriskais imperatÄ«vs ir iespÄ“jams arÄ« nacionāli politiskajā sfÄ“rā. PiemÄ“ram, latviešu nacionāli politiskajā sfÄ“rā. Faktiski tas cilvÄ“ku apziņā un dzÄ«ves praksÄ“ ir ne vien iespÄ“jams, bet vitāli vajadzÄ«gs kā konstruktÄ«vs un kompetents morālais uzstādÄ«jums un orientieris nacionāli politiskajos risinājumos.

Politikā tāpat kā jebkurā citā cilvÄ“ciskās darbÄ«bas nozarÄ“ eksistÄ“ Ä“tiskais subrāts, morāli caurvijot pilsoņu, valsts, valdÄ«bas, partijas vai citas organizācijas mÄ“rÄ·us, centienus, principus, stratÄ“Ä£iskās nostādnes. Politika kā valsts vadÄ«šanas māksla, politika kā politiskie notikumi un politiskā dzÄ«ve nevar bÅ«t vÄ“rtÄ«ga un cilvÄ“ciski noderÄ«ga bez Ä“tiskā substrāta. Politika bez Ä“tiskā substrāta ir amorāla politika. Pret amorālu politiku var efektÄ«vi vÄ“rsties tikai ar dzelžaini konsekventu Ä“tisko pozÄ«ciju. Morāli tikumiskajā jomā jebkura emocionāla pielaidÄ«ba un gļēva iecietÄ«ba ir ļoti bÄ«stama un principā nepieļaujama. Morāli tikumiskajā jomā kompromisi nav ieteicami.

Aristotelis cilvÄ“kus nosauca par “politiskajiem dzÄ«vniekiem”. Tādu apzÄ«mÄ“jumu viņš izvÄ“lÄ“jās atbilstoši saviem uzskatiem. Aristotelis uzskatÄ«ja, ka cilvÄ“kiem ir Ä“tiskās jÅ«tas – priekšstats par labo un ļauno, taisnÄ«bu un netaisnÄ«bu. Un, lÅ«k, šÄ«s cilvÄ“ka Ä“tiskās jÅ«tas ir vislielākā garantija viņu spÄ“jai dzÄ«vot sabiedrÄ«bā ar kopÄ«gu darbÄ«bu, kas visplašÄkajā nozÄ«mÄ“ vienmÄ“r ir politiskā darbÄ«ba, jo politika ir jebkura rÄ«cÄ«bas lÄ«nija un jebkurš rÄ«cÄ«bas kurss, jebkura taktika un stratÄ“Ä£ija. Pats par sevi ir saprotams, ka “politisko dzÄ«vnieku” politiskie panākumi nav reāli bez kategoriskas attieksmes visbÅ«tiskākajos jautājumos.

Par nacionāli politisko imperatÄ«vu iesaku dÄ“vÄ“t kategorisku prasÄ«bu kopumu cilvÄ“ku attieksmÄ“ pret 1) tautu, 2) valsti un 3) tās politiku. Runa ir par cilvÄ“ku attieksmi pret nacionālo politiku. Tātad runa ir par to, kas attiecas uz attiecÄ«go konkrÄ“to tautu un valsti. Šajā ziņā cilvÄ“ku attieksmÄ“ ir jāvalda stingrai morālajai pozÄ«cijai. CilvÄ“kiem ir nekļūdÄ«gi un stabili jāzina, kādai ir jābÅ«t tautai, kādai ir jābÅ«t tautas valstij un kādai ir jābÅ«t tautas valsts politikai. CilvÄ“ku attieksmÄ“ ir jāvalda stingriem kritÄ“rijiem. CilvÄ“kiem ir jāvÄ“rtÄ“ tauta, valsts un tās politika atbilstoši šiem stingrajiem kritÄ“rijiem.

Tautas vērtējumā pats svarīgākais ir tās attieksme pret brīvību, suverenitāti, neatkarību, valsti. Tautā ir jābūt nelokāmai cieņai pret brīvību, suverenitāti, neatkarību, valsti. Tautas apziņā ir jāvalda pārliecībai, ka tās dzīve ir cilvēciski pilnvērtīga vienīgi brīvībā - savā neatkarīgā un suverēnā valstī. Pret neatkarīgu un suverēnu valsti tautai ir jāizturas kā pret savas attīstības galveno mērķi un rezultātu.

Valsts vÄ“rtÄ“jumā pats svarÄ«gākais ir tautas suverÄ“nās varas garantija, sociālā un tiesiskā taisnÄ«guma nodrošināšana. Valsts var iegÅ«t pozitÄ«vu vÄ“rtÄ“jumu vienÄ«gi tad, ja tās pastāvÄ“šanas laikā ir iespÄ“jama tautas severÄ“nā vara, kā arÄ« valsts spÄ“j nodrošināt sociālo un tiesisko taisnÄ«gumu.

Politikas vÄ“rtÄ“jumā pats svarÄ«gākais ir tautas demogrāfiskais kāpums, nacionālo interešu aizstāvÄ“šana, tautas kultÅ«ras attÄ«stÄ«ba un kultÅ«ras mantojuma saglabāšana. CilvÄ“kiem ir jāvÄ“rtÄ“, kā valsts izturas pret tautas bioloÄ£isko atražošanu, tautas ekonomiskajām, izglÄ«tÄ«bas, veselÄ«bas aizsardzÄ«bas, garÄ«gās kultÅ«ras vajadzÄ«bām, tautas tradÄ«ciju saglabāšanos un tautas etniskās identitātes nostiprināšanu.

Nenākas šaubÄ«ties par diviem momentiem. Pirmkārt, par atsevišÄ·u tautiešu velmi doto kategorisko prasÄ«bu kopumu papildināt ar savām prasÄ«bām, kuras viņiem subjektÄ«vi liekas ne mazāk svarÄ«gas nacionāli politiskajā imperatÄ«vā. Otrkārt, par izteikti negatÄ«vo stāvokli visos trijos kategorisko prasÄ«bu lÄ«meņos un par tautas majoritātes nevÄ“lÄ“šanos to godÄ«gi atzÄ«t. Ja pret velmi papildināt prasÄ«bu kopumu nākas izturÄ“ties apsveicami, tad pilnÄ«gi pretÄ“ju reakciju pelna  masveidÄ«gā sociāli politiskā aprobežotÄ«ba. MasveidÄ«gā sociāli politiskā aprobežotÄ«ba ir latviešu tautas vÄ“sturiskās virzÄ«bas vislielākā nelaime. Par to nevar bÅ«t nekādu šaubu.

Latviešu tauta ir atsacÄ«jusies no iespÄ“jas dzÄ«vot brÄ«vÄ«bā - neatkarÄ«gā un suverÄ“nā valstÄ«. Latvijas Republikā Latvijas tautas suverÄ“nās varas vietā vara ir parvÄ“niju oligarhijai ar tās valdošo kliÄ·i. Sociālā un tiesiskā taisnÄ«guma vietā ir tautas milzÄ«gas daļas nabadzÄ«ba un noziegumu brÄ«vÄ«ba, bet politika ir nacionāli reakcionāra, veicinot tautas izmiršanu, degradāciju un deÄ£enerāciju. Diemžēl sabiedrÄ«bas nepatÄ«kami liela daļa kriminālā kapitālisma un tā satelÄ«ta organizÄ“tās noziedzÄ«bas kritiku aprobežoti uztver kā latviešu tautas un Latvijas valsts nepatiesu apvainošanu. Latviešu varas inteliÄ£encÄ“ cieņā ir kviÄ“tisms – vienaldzÄ«ba, pasÄ«va izturÄ“šanās pret apkārtÄ“jo pasauli. DominÄ“ masveida kompradorisms, stimulÄ“jot pret latviešu tautu izturÄ“ties kā pret kompradoru tautu, kura kosmopolÄ«tiski slimÄ«gi jÅ«smo par “eiroatlantismu”.

Nacionāli politiskais imperatÄ«vs ir tāds fenomens, par kura jÄ“gu un pamatsaturu nevar bÅ«t diskusijas, polemika, izlÄ«gums. Pret nacionāli politisko imperatÄ«vu nākas izturÄ“ties kā pret kaut ko tādu, par ko nevar strÄ«dÄ“ties. StrÄ«dÄ“ties var vienÄ«gi tad, ja kāds sevi pasniedz kā milzÄ«gu patriotu, bet tajā pašÄ laikā nemaz neuztraucas par viņa dārgās valsts suverenitātes trÅ«kumu, nemaz neuztraucas par vietÄ“jās organizÄ“tās noziedzÄ«bas triumfu, latviešu izmiršanu, “6.oktobra paaudzes” infantilismu. StrÄ«dÄ“ties var ar tiem tautiešiem, kuri patiesÄ«bu maskÄ“ ar ilÅ«zijām, vÄ“sturi un dzÄ«ves tagadni grib aizvietot ar solipsismu. Proti, tÄ“zi, ka es pats un mani apziņas stāvokļi ir vienÄ«gais, ko iespÄ“jams patiesi izzināt. StrÄ«dÄ“ties ir ieteicams tad, ja ir cerÄ«ba cilvÄ“kā pozitÄ«vi koriģēt  nepamatoti lojālo attieksmi pret krimināli oligarhisko režīmu, valdošo kliÄ·i, apkaunojošo atsacÄ«šanos no valstiskās neatkarÄ«bas.