Iesaki rakstu:

Morālais garants ir vajadzÄ«gs ne tikai sociāli politiskajā sfÄ“rā, par ko centos rakstÄ«t esejā „Morālais garants. 1. PriekšvÄ“lÄ“šanu solÄ«jumu erozija”. Morālais garants ir vajadzÄ«gs katrā cilvÄ“ku darbÄ«bas sfÄ“rā. Morālajam garantam piemÄ«t universalitāte – vispusÄ«gums un derÄ«gums visam. Morālais garants ir vajadzÄ«gs mākslā, zinātnÄ“, ekonomikā, medicÄ«nā, sportā, izglÄ«tÄ«bā. RespektÄ«vi, morālais garants ir vajadzÄ«gs visur tur, kur rosās cilvÄ“ki un kur viņu rosÄ«ba ietekmÄ“ sabiedrÄ«bu. CilvÄ“ku rosÄ«bu ir nepieciešams objektÄ«vi novÄ“rtÄ“t, rekomendÄ“t, izvirzÄ«t paraugam, kā arÄ« kritizÄ“t, noliegt, neieteikt paraugam. Morālais garants kalpo kā zināms augstākais arbitrs cilvÄ“ku profesionālajai un cita veida darbÄ«bai.

Morālais garants ir svÄ“tÄ«ba. Pateicoties morālā garanta klātbÅ«tnei, cilvÄ“ku darbÄ«ba kļūst kaismÄ«gāka, radošÄka, pilnvÄ“rtÄ«gāka, mÄ“rÄ·tiecÄ«gāka, enerÄ£iskāka, patriotiskāka, pašapzinÄ«gāka. CilvÄ“ki uzticas garantam. CilvÄ“ki apzinās, ka garants nepieļaus viņu darbÄ«bas nepamatotu noniecināšanu, kā arÄ« māžošanos un kroplÄ«bas attiecÄ«gajā darbÄ«bas sfÄ“rā. Garants ievÄ“rojami kāpina atbildÄ«bas sajÅ«tu cilvÄ“ku darbÄ«bā. TurpretÄ« tad, ja ir informācija par garanta neesamÄ«bu, daudzi savā darbÄ«bā var iet pa vieglāko, vienkāršÄko, neprecÄ«zāko, nepilnÄ«gāko ceļu.

Ja sociāli politiskajā sfÄ“rā garants ir valsts institÅ«cijas un to vadÄ«tāji (piem., Valsts prezidents, premjerministrs), tad pārÄ“jās dzÄ«ves sfÄ“rās garants var bÅ«t atsevišÄ·as izcilas personÄ«bas un attiecÄ«gās sfÄ“ras visaugstākās instances. PiemÄ“ram, zinātnÄ“ garants var bÅ«t Nobela prÄ“mijas laureāti. Padomju laikā Latvijā zinātnÄ“ garants bija Zinātņu akadÄ“mijas institÅ«ti.

2018.gada 6.augustā portāla „Delfi” rubrikā „Versijas” publicÄ“ja Jura Iljina rakstu „Nav labklājÄ«bas bez ieguldÄ«jumiem izglÄ«tÄ«bā”. Autors portālā pasniegts kā „RTU eksperts universitāšu reitingos”. Tātad viņš saņem algu par augstskolu „reitingošanas” analÄ«tiku.

Priekš manis tāda amata esamÄ«ba bija jaunums un liels pārsteigums. Liekas, to pašu var teikt arÄ« citi „Delfi” lasÄ«tāji. Internetā neizdevās noskaidrot vÄ“l kādu universitāšu reitingu ekspertu Latvijā. Sastopami tikai augstākās izglÄ«tÄ«bas eksperti. Tādi ir arÄ« citās zemÄ“s. Viņus piesaista reitingu sastādÄ«šanā.

„Reitingošana” ir „baltās” rases inteliÄ£ences mānija. Tā ir „baltas” rases inteliÄ£ences pagrimuma izpausme. „Baltā” rase bez „reitingošanas” mierÄ«gi dzÄ«voja tÅ«kstošiem gadu. „Reitingošana” sākās tikai XX gs. nogalÄ“, kad „baltās” rases pagrimumam jau bija baismÄ«gs lÄ«menis un tas izpaudās ne tikai „reitingošanas” mānijā. Augstskolu „reitingošana” sākās tikai mÅ«su gadsimtā.

Kā zināms, ar „reitingošanu” aizraujas ne tikai augstākajā izglÄ«tÄ«bā. Nav tik viegli pateikt, kādos dzÄ«ves segmentos tagad nav reitingu. IespÄ“jams, reitingu nav publiskajām tualetÄ“m, oficiāli reitingi nav „prieka mājām” un to personālam. PārÄ“jam visam ir reitingi. Tādi ir pat rakstniekiem, zinātniekiem, māksliniekiem. Labi, ka „reitingošanas” Ä“ru nepiedzÄ«voja HomÄ“rs, Dante, ŠekspÄ«rs, GÄ“te, Tolstojs, Dostojevskis, Aspazija, Rainis, PurvÄ«tis, Rozentāls, Markss, Einšteins, Freids, Jungs un citas radošÄs personÄ«bas. Nav ticams viņu atbalsts „reitingošanai”. To atbalsta tikai pelÄ“cÄ«bas, trešÄs, ceturtās šÄ·iras kadri. Bet pats galvenais ir tas, ka „reitingošana” ir efektÄ«vs instruments visdažādākā veida manipulācijām. Ar reitingiem plaši manipulÄ“ politikā, biznesā. VajadzÄ«go reitingu var pasÅ«tÄ«t, nopirkt. Ar „reitingošanu” var labi pelnÄ«t. To visu tagad izmanto arÄ« apsviedÄ«gi latvieši bez liela prāta.

„Reitingošana” ir kļuvusi „baltās” rases inteliÄ£ences pašapmānÄ«gas darbÄ«bas sfÄ“ra. Tai ir vajadzÄ«gs garants, lai pašapmānÄ«ba neapdullinātu visu sociumu.

Garants noteikti ir vajadzÄ«gs „reitingošanai” augstākajā izglÄ«tÄ«bā. Latvijā noteikti ir vajadzÄ«gs. Citās zemÄ“s tāds garants ir sastopams. Garanta misiju uzņemas Ä«stas universitātes, kuras smejas un ironizÄ“ par augstākās izglÄ«tÄ«bas iestāžu reitingiem. Internetā lasāmi daudzu rektoru, profesoru sarkastiskie izteikumi par zinātnieku un viņu grāmatu reitingiem, kā arÄ« par „reitingošanas” māniju vispār.

Tikai postmodernistiski āksti var teikt, ka augstākajā izglÄ«tÄ«bā reitingi ir svarÄ«ga un vajadzÄ«ga lieta. Visā pasaulÄ“ normāli cilvÄ“ki reitingus uzskata par jauno laiku pagrimuma pazÄ«mi: mākslÄ«ga trokšÅ†a taisÄ«šanu, lai apmuļkotu sabiedrÄ«bu un tai iesmÄ“rÄ“tu kaut ko bālu un viduvÄ“ju. GandrÄ«z visi saprot, ka reitingi neatspoguļo realitāti. Taču gandrÄ«z visi kā apmāti interesÄ“jas par reitingiem un tos izmanto augstskolas izvÄ“lÄ“.

Latviešu varas inteliÄ£ence, saprotams, ir reitingu fane. Tā negrib dzirdÄ“t, ko par reitingiem saka Oksfordā, Kembridžā, Sorbonā, Harvardā un citās Ä«stās universitātÄ“s. ĪstenÄ«bā reitingi ir vajadzÄ«gi tikai tādām diplomu tirgotavām kā LU, RTU, BSA, „TurÄ«bai”, kuras nÄ«kuļo bez zinātnes un ar šarlatāniem docÄ“tājiem, bet vÄ“las pelnÄ«t miljonus.

„Reitingošana”, atkārtoju, ir pagrimuma izpausme. Un tas izsaka daudz. Pagrimuma struktÅ«rā vienmÄ“r ietilpst nevÄ“rÄ«ga, nicÄ«ga, naidÄ«ga vÄ“ršanās pret kaut ko vispāratzÄ«tu un vispārcienÄ«tu kultÅ«rā. Tas var notikt apzināti, un tas var notikt arÄ« neapzināti.

„Reitingošana” neapzināti vÄ“ršas pret tādu kultÅ«rā vispāratzÄ«tu un vispārcienÄ«tu fenomenu kā Å«nikums – vienÄ«gais, vienreizÄ“jais, kaut kādā ziņā viens vienÄ«gais, ne ar ko nesalÄ«dzināms. „Reitingošana” principā ir unifikācija – vienveidošana, lÄ«dzÄ«gu objektu daudzveidÄ«bas samazināšana, vienveidÄ«bas panākšana. „Reitingošana” faktiski izskauž skaistāko un vÄ“rtÄ«gāko, kas var bÅ«t cilvÄ“ku dzÄ«vÄ“; proti, izskauž iespÄ“ju bÅ«t unikālam. „Reitingošana” tāpat ir neapzināta ņirgāšanās par liberālisma un humānisma tādu svÄ“tumu kā cilvÄ“ka individualitāte. „Reitingošana” pret cilvÄ“ku izturas kā pret klonÄ“tu bÅ«tni, atmetot individuālismu kā morālo, politisko un sociālo pasaules uzskatu.

Tas viss pilnā mÄ“rā attiecas uz universitāšu reitingiem. Ikviena universitāte ir unikāla mācÄ«bu iestāde. Tajā nestrādā klonÄ“tas „dollijas”, bet strādā cilvÄ“ciski unikāli darbinieki. Unikālajā mācÄ«bu iestādÄ“ unikāla ir katra katedra, fakultāte, katrs zinātniski pÄ“tnieciskais institÅ«ts. Unikālas ir profesoru zinātniski pÄ“tnieciskās intereses un to tematika, unikālas ir viņu sarakstÄ«tās monogrāfijas, unikāli ir universitāšu zinātniskie žurnāli un rakstu krājumu sÄ“rijas.

Protams, to saprot katrs normāls cilvÄ“ks. Taču normālu cilvÄ“ku skaits „baltajā” rasÄ“ strauji samazinās, un „reitingošanas” izbaudÄ«šana pašapmānÄ«gi turpinās. Rietumu civilizācijas augstākās izglÄ«tÄ«bas garantus Oksfordu, Kembridžu, Sorbonu, Harvardu respektÄ“ tikai „baltās” rases garÄ«gi veselā inteliÄ£ence.