MorÄlais garants. 2. UniversalitÄte un reitingi
Arturs PriedÄ«tis · 24.08.2018. · Komentāri (0)MorÄlais garants ir vajadzÄ«gs ne tikai sociÄli politiskajÄ sfÄ“rÄ, par ko centos rakstÄ«t esejÄ „MorÄlais garants. 1. PriekšvÄ“lÄ“šanu solÄ«jumu erozija”. MorÄlais garants ir vajadzÄ«gs katrÄ cilvÄ“ku darbÄ«bas sfÄ“rÄ. MorÄlajam garantam piemÄ«t universalitÄte – vispusÄ«gums un derÄ«gums visam. MorÄlais garants ir vajadzÄ«gs mÄkslÄ, zinÄtnÄ“, ekonomikÄ, medicÄ«nÄ, sportÄ, izglÄ«tÄ«bÄ. RespektÄ«vi, morÄlais garants ir vajadzÄ«gs visur tur, kur rosÄs cilvÄ“ki un kur viņu rosÄ«ba ietekmÄ“ sabiedrÄ«bu. CilvÄ“ku rosÄ«bu ir nepieciešams objektÄ«vi novÄ“rtÄ“t, rekomendÄ“t, izvirzÄ«t paraugam, kÄ arÄ« kritizÄ“t, noliegt, neieteikt paraugam. MorÄlais garants kalpo kÄ zinÄms augstÄkais arbitrs cilvÄ“ku profesionÄlajai un cita veida darbÄ«bai.
MorÄlais garants ir svÄ“tÄ«ba. Pateicoties morÄlÄ garanta klÄtbÅ«tnei, cilvÄ“ku darbÄ«ba kļūst kaismÄ«gÄka, radošÄka, pilnvÄ“rtÄ«gÄka, mÄ“rÄ·tiecÄ«gÄka, enerÄ£iskÄka, patriotiskÄka, pašapzinÄ«gÄka. CilvÄ“ki uzticas garantam. CilvÄ“ki apzinÄs, ka garants nepieļaus viņu darbÄ«bas nepamatotu noniecinÄšanu, kÄ arÄ« mÄžošanos un kroplÄ«bas attiecÄ«gajÄ darbÄ«bas sfÄ“rÄ. Garants ievÄ“rojami kÄpina atbildÄ«bas sajÅ«tu cilvÄ“ku darbÄ«bÄ. TurpretÄ« tad, ja ir informÄcija par garanta neesamÄ«bu, daudzi savÄ darbÄ«bÄ var iet pa vieglÄko, vienkÄršÄko, neprecÄ«zÄko, nepilnÄ«gÄko ceļu.
Ja sociÄli politiskajÄ sfÄ“rÄ garants ir valsts institÅ«cijas un to vadÄ«tÄji (piem., Valsts prezidents, premjerministrs), tad pÄrÄ“jÄs dzÄ«ves sfÄ“rÄs garants var bÅ«t atsevišÄ·as izcilas personÄ«bas un attiecÄ«gÄs sfÄ“ras visaugstÄkÄs instances. PiemÄ“ram, zinÄtnÄ“ garants var bÅ«t Nobela prÄ“mijas laureÄti. Padomju laikÄ LatvijÄ zinÄtnÄ“ garants bija ZinÄtņu akadÄ“mijas institÅ«ti.
2018.gada 6.augustÄ portÄla „Delfi” rubrikÄ „Versijas” publicÄ“ja Jura Iljina rakstu „Nav labklÄjÄ«bas bez ieguldÄ«jumiem izglÄ«tÄ«bÄ”. Autors portÄlÄ pasniegts kÄ „RTU eksperts universitÄšu reitingos”. TÄtad viņš saņem algu par augstskolu „reitingošanas” analÄ«tiku.
Priekš manis tÄda amata esamÄ«ba bija jaunums un liels pÄrsteigums. Liekas, to pašu var teikt arÄ« citi „Delfi” lasÄ«tÄji. InternetÄ neizdevÄs noskaidrot vÄ“l kÄdu universitÄšu reitingu ekspertu LatvijÄ. Sastopami tikai augstÄkÄs izglÄ«tÄ«bas eksperti. TÄdi ir arÄ« citÄs zemÄ“s. Viņus piesaista reitingu sastÄdÄ«šanÄ.
„Reitingošana” ir „baltÄs” rases inteliÄ£ences mÄnija. TÄ ir „baltas” rases inteliÄ£ences pagrimuma izpausme. „BaltÄ” rase bez „reitingošanas” mierÄ«gi dzÄ«voja tÅ«kstošiem gadu. „Reitingošana” sÄkÄs tikai XX gs. nogalÄ“, kad „baltÄs” rases pagrimumam jau bija baismÄ«gs lÄ«menis un tas izpaudÄs ne tikai „reitingošanas” mÄnijÄ. Augstskolu „reitingošana” sÄkÄs tikai mÅ«su gadsimtÄ.
KÄ zinÄms, ar „reitingošanu” aizraujas ne tikai augstÄkajÄ izglÄ«tÄ«bÄ. Nav tik viegli pateikt, kÄdos dzÄ«ves segmentos tagad nav reitingu. IespÄ“jams, reitingu nav publiskajÄm tualetÄ“m, oficiÄli reitingi nav „prieka mÄjÄm” un to personÄlam. PÄrÄ“jam visam ir reitingi. TÄdi ir pat rakstniekiem, zinÄtniekiem, mÄksliniekiem. Labi, ka „reitingošanas” Ä“ru nepiedzÄ«voja HomÄ“rs, Dante, ŠekspÄ«rs, GÄ“te, Tolstojs, Dostojevskis, Aspazija, Rainis, PurvÄ«tis, RozentÄls, Markss, Einšteins, Freids, Jungs un citas radošÄs personÄ«bas. Nav ticams viņu atbalsts „reitingošanai”. To atbalsta tikai pelÄ“cÄ«bas, trešÄs, ceturtÄs šÄ·iras kadri. Bet pats galvenais ir tas, ka „reitingošana” ir efektÄ«vs instruments visdažÄdÄkÄ veida manipulÄcijÄm. Ar reitingiem plaši manipulÄ“ politikÄ, biznesÄ. VajadzÄ«go reitingu var pasÅ«tÄ«t, nopirkt. Ar „reitingošanu” var labi pelnÄ«t. To visu tagad izmanto arÄ« apsviedÄ«gi latvieši bez liela prÄta.
„Reitingošana” ir kļuvusi „baltÄs” rases inteliÄ£ences pašapmÄnÄ«gas darbÄ«bas sfÄ“ra. Tai ir vajadzÄ«gs garants, lai pašapmÄnÄ«ba neapdullinÄtu visu sociumu.
Garants noteikti ir vajadzÄ«gs „reitingošanai” augstÄkajÄ izglÄ«tÄ«bÄ. LatvijÄ noteikti ir vajadzÄ«gs. CitÄs zemÄ“s tÄds garants ir sastopams. Garanta misiju uzņemas Ä«stas universitÄtes, kuras smejas un ironizÄ“ par augstÄkÄs izglÄ«tÄ«bas iestÄžu reitingiem. InternetÄ lasÄmi daudzu rektoru, profesoru sarkastiskie izteikumi par zinÄtnieku un viņu grÄmatu reitingiem, kÄ arÄ« par „reitingošanas” mÄniju vispÄr.
Tikai postmodernistiski Äksti var teikt, ka augstÄkajÄ izglÄ«tÄ«bÄ reitingi ir svarÄ«ga un vajadzÄ«ga lieta. VisÄ pasaulÄ“ normÄli cilvÄ“ki reitingus uzskata par jauno laiku pagrimuma pazÄ«mi: mÄkslÄ«ga trokšÅ†a taisÄ«šanu, lai apmuļkotu sabiedrÄ«bu un tai iesmÄ“rÄ“tu kaut ko bÄlu un viduvÄ“ju. GandrÄ«z visi saprot, ka reitingi neatspoguļo realitÄti. TaÄu gandrÄ«z visi kÄ apmÄti interesÄ“jas par reitingiem un tos izmanto augstskolas izvÄ“lÄ“.
Latviešu varas inteliÄ£ence, saprotams, ir reitingu fane. TÄ negrib dzirdÄ“t, ko par reitingiem saka OksfordÄ, KembridžÄ, SorbonÄ, HarvardÄ un citÄs Ä«stÄs universitÄtÄ“s. ĪstenÄ«bÄ reitingi ir vajadzÄ«gi tikai tÄdÄm diplomu tirgotavÄm kÄ LU, RTU, BSA, „TurÄ«bai”, kuras nÄ«kuļo bez zinÄtnes un ar šarlatÄniem docÄ“tÄjiem, bet vÄ“las pelnÄ«t miljonus.
„Reitingošana”, atkÄrtoju, ir pagrimuma izpausme. Un tas izsaka daudz. Pagrimuma struktÅ«rÄ vienmÄ“r ietilpst nevÄ“rÄ«ga, nicÄ«ga, naidÄ«ga vÄ“ršanÄs pret kaut ko vispÄratzÄ«tu un vispÄrcienÄ«tu kultÅ«rÄ. Tas var notikt apzinÄti, un tas var notikt arÄ« neapzinÄti.
„Reitingošana” neapzinÄti vÄ“ršas pret tÄdu kultÅ«rÄ vispÄratzÄ«tu un vispÄrcienÄ«tu fenomenu kÄ Å«nikums – vienÄ«gais, vienreizÄ“jais, kaut kÄdÄ ziÅ†Ä viens vienÄ«gais, ne ar ko nesalÄ«dzinÄms. „Reitingošana” principÄ ir unifikÄcija – vienveidošana, lÄ«dzÄ«gu objektu daudzveidÄ«bas samazinÄšana, vienveidÄ«bas panÄkšana. „Reitingošana” faktiski izskauž skaistÄko un vÄ“rtÄ«gÄko, kas var bÅ«t cilvÄ“ku dzÄ«vÄ“; proti, izskauž iespÄ“ju bÅ«t unikÄlam. „Reitingošana” tÄpat ir neapzinÄta ņirgÄšanÄs par liberÄlisma un humÄnisma tÄdu svÄ“tumu kÄ cilvÄ“ka individualitÄte. „Reitingošana” pret cilvÄ“ku izturas kÄ pret klonÄ“tu bÅ«tni, atmetot individuÄlismu kÄ morÄlo, politisko un sociÄlo pasaules uzskatu.
Tas viss pilnÄ mÄ“rÄ attiecas uz universitÄšu reitingiem. Ikviena universitÄte ir unikÄla mÄcÄ«bu iestÄde. TajÄ nestrÄdÄ klonÄ“tas „dollijas”, bet strÄdÄ cilvÄ“ciski unikÄli darbinieki. UnikÄlajÄ mÄcÄ«bu iestÄdÄ“ unikÄla ir katra katedra, fakultÄte, katrs zinÄtniski pÄ“tnieciskais institÅ«ts. UnikÄlas ir profesoru zinÄtniski pÄ“tnieciskÄs intereses un to tematika, unikÄlas ir viņu sarakstÄ«tÄs monogrÄfijas, unikÄli ir universitÄšu zinÄtniskie žurnÄli un rakstu krÄjumu sÄ“rijas.
Protams, to saprot katrs normÄls cilvÄ“ks. TaÄu normÄlu cilvÄ“ku skaits „baltajÄ” rasÄ“ strauji samazinÄs, un „reitingošanas” izbaudÄ«šana pašapmÄnÄ«gi turpinÄs. Rietumu civilizÄcijas augstÄkÄs izglÄ«tÄ«bas garantus Oksfordu, Kembridžu, Sorbonu, Harvardu respektÄ“ tikai „baltÄs” rases garÄ«gi veselÄ inteliÄ£ence.