Iesaki rakstu:

MÅ«sdienu sabiedrÄ«bā sev uzmanÄ«bu visvairāk pievÄ“rš tie, kuri kliedz visskaļāk, izvÄ“las košÄkos plakātus, un kļūst par skabargu kādā pirkstā, turklāt, izmantojot vien emocijas un pašizdomātas aksiomas, kam nav nekāda zinātniska pamatojuma. ArÄ« paši kliedzÄ“ji ir ļoti tālu no apspriežamās tÄ“mas un viņus vada, visticamāk, vÄ“lme izpausties, vai kādi senāki pāridarÄ«jumi, citiem vārdiem – vÄ“lme banāli atriebties…

KārtÄ“jo reiz mednieki spiesti uzklausÄ«t pārmetumus par to, ka apsaimnieko medÄ«jamo dzÄ«vnieku populācijas, turklāt dara to pamatojoties uz zinātnieku un jomas speciālistu atzinumiem un rekomendācijām. ArÄ« parlamenta institÅ«cijas tiek apbÄ“rtas ar apgalvojumiem, kas satur bieži vien sagrozÄ«tu informāciju un lÄ«dz ar to tiek kavÄ“ta objektÄ«va lÄ“mumu pieņemšana.

Kliedzējos ieklausās vairāk nekā zinātniekos

Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Haralds Barviks pauž viedokli, ka speciālistu atzinumi un zinātnieku pÄ“tÄ«jumi medÄ«bu jomā tiek uzklausÄ«ti, taču… bieži vien netiek ņemti vÄ“rā pretÄ“ji skaļo kliedzÄ“ju emocionālam savārstÄ«jumam.

"PārsteidzošÄkais, ka šajos cilvÄ“kos ieklausās, gan valsts iestādÄ“s, gan parlamentā. Vai tiešÄm tāpÄ“c, lai paši nekļūtu par šo kliedzÄ“ju upuriem un izliktos par labiņajiem, bet tiem, kuriem nekaunÄ«bas vairāk, arÄ« iespÄ“ju vairāk? Jā tie, kuri izmanto pÄ“tÄ«jumus un rÄ«kojas saskaņā ar vispārpieņemtajām normām, taču nekliegs, uzvedÄ«sies pieklājÄ«gi, nevienu neterorizÄ“s un nestaigās ar plakātiem gar durvÄ«m. Tādi nebÅ«s arÄ« mednieki, kuriem vienÄ«gā iespÄ“ja ir paust viedokli civilizÄ“tā formā. Savukārt pretÄ“jās nometnes pārstāvjiem rokas ir brÄ«vas un skandalozas izdarÄ«bas bÅ«tÄ«bā ne ar ko nedraud – pat krāsas spaini uzgāžot uz galvas vairāk par protokolu par sÄ«ko huligānismu neuzrakstÄ«si. PašreizÄ“jās likumdošanas dēļ pat par neslavas celšanu iesÅ«dzÄ“t kliedzÄ“jus tiesā ir sarežģīti. No vairākiem simtiem gadÄ«jumu tikai daži ir nonākuši lÄ«dz tiesai. PÄ“rÄ“jiem neesot saskatÄ«ts nozieguma sastāvs…

Medību noliedzēju divas sejas

Lielākā daļa cilvÄ“ku, kuri protestÄ“ pret medÄ«bām dÄ“vÄ“jami par divkošiem. Viņu pašu dzÄ«ve paliek aizkadrā, izceļot to, par ko viņi uzbrÅ«k citiem. KliedzÄ“ju dzÄ«vÄ“ noteikti tāpat ir ādas apavi, ar ādu apvilkts dÄ«vāns, dÅ«nu spilvens, vilnas apģērbs un gaļas šÄ·Ä“le ledusskapÄ«. Viss tas, kas nāk no dzÄ«vnieku pasaules. AtšÄ·irÄ«ba vien tā, ka mednieks pats spÄ“j paveikt teju visu, lai dzÄ«vnieku pasaulÄ“ gÅ«to vÄ“lāk izmantotu, kliedzÄ“ju vietā to izdara kāds cits. Maksāt par šÄdiem pakalpojumiem tad vien jau bÅ«tu uzskatāms par amorālu rÄ«cÄ«bu.

Savukārt tie, kuri gaļu uzturā nelieto, saskaras ar medicÄ«niskas dabas problÄ“mām. MediÄ·i zina teikt, ka šiem cilvÄ“kiem jārÄ“Ä·inās ar hronisku dzelzs trÅ«kumu ar no tā izrietošajām sekām.

Tie, kuri skaļi klaigā par dabas aizsardzÄ«bu, šajā procesā no pašu kabatas nav gatavi ieguldÄ«t nevienu centu. Tieši pretÄ“ji – viņi ir gatavi dabas aizsardzÄ«bai domāto naudu tÄ“rÄ“t skaļai kliegšanai un košiem plakātiem, ieslidinot daļu arÄ« savās kabatās par pseido pakalpojumiem. Savukārt mednieki patiešÄm tÄ“rÄ“ savus lÄ«dzekļus, lai dzÄ«vnieki mežā bÅ«tu, viņiem bÅ«tu labvÄ“lÄ«gi dzÄ«ves apstākļi, turklāt ilgtermiņā. KāpÄ“c tas, kurš investÄ“ dabas aizsardzÄ«bā ir sliktais, tas, kurš tÄ“rÄ“ sabiedrÄ«bas lÄ«dzekļus skaistu papÄ«ru radÄ«šanai – labais? Atkal divkosÄ«ba, maigi izsakoties.

Pusgadsimtu sena konvencija

Daudzviet pasaulÄ“ radikālās dzÄ«vnieku un dabas aizsardzÄ«bas organizācijas tiek pielÄ«dzinātas teroristiskām un aizliegtas, jo tiek izmantotas lÄ«dzÄ«gas ietekmÄ“šanas metodes. Latvija lÄ“nām tuvojas tai robežai, kad kliedzÄ“ji kļūst par morālajiem teroristiem. Kā tas darbojas? SalÄ«dzinoši liela sabiedrÄ«bas daļa tiek nesodÄ«ti zākāta, tiek publicÄ“ti aizskaroši komentāri. Tiek skartas mednieku Ä£imenes, bÄ“rni, viņiem tiek nesodÄ«ti novÄ“lÄ“ts tas, ko pats sev pie pilnas apziņas neviens nenovÄ“lÄ“tu.

Tā ir iejaukšanās citu cilvÄ“ku privātajā dzÄ«vÄ“, bÄ“rnu audzināšanā. VÄ“los atgādināt, ka Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijas (1950) 2. protokolā minÄ“ts, ka ikvienam vecākam ir tiesÄ«bas savus bÄ“rnus audzināt atbilstoši savai reliÄ£iskajai un filozofiskajai pārliecÄ«bai. MedÄ«bas – tā ir filozofiska pārliecÄ«ba.

Lai šie cilvÄ“ki, kuri bārstās ar pārmetumiem, izaudzina savus bÄ“rnus un tad runā par citiem! DzÄ«ve parāda, ka lielai daļai kliedzÄ“ju pašiem šajā jomā ir morālās un cita veida problÄ“mas. Tieciet galā ar savu māju, un tad māciet dzÄ«vot citiem!

Par kliedzÄ“ju jājamzirdziņu ir kļuvis apgalvojums, ka jauniešu pievÄ“ršana medÄ«bām var ietekmÄ“t viņu psihi. Bet vai Ä£imeņu zākāšana publiskā vidÄ“ un draudi izrÄ“Ä·ināties ar visiem Ä£imenes locekļiem, tajā skaitā bÄ“rniem, nav uzskatāma par morālo terorismu? Par jauniešu psihes graušanu un psiholoÄ£isko vajāšanu, par ko bÅ«tu jāparedz bargs sods? Kā lai bÄ“rns šo situāciju vÄ“rtÄ“?

Tas nav salÄ«dzināms ar Ä£imenes tradÄ«ciju ievÄ“rošanu. Kad bÄ“rns vecākiem dodas lÄ«dzi medÄ«bās, viņš laiku pavada veselÄ«gi darbojoties svaigā gaisā, iegÅ«st iemaņas un zināšanas, kas nepieciešamas, lai saprastu norises dabā, fiziski attÄ«stÄ«tos.

Es nemaz nerunāju par to, ka viņš bÅ«s apmācÄ«ts rÄ«koties ar ieročiem un vajadzÄ«bas gadÄ«jumā spÄ“s aizstāvÄ“t savu valsti. Jo ātrāk to iemācās, jo iemaņas ir pamatÄ«gākas un dziļākas, ar laiku šÄ«s iemaņas nepazÅ«d. VÄ“lāk šÄds cilvÄ“ks, kurš nolÄ“mis ko tādu iemācÄ«ties vecumā, ir bÄ«stams sev un apkārtÄ“jiem. Lielo valstu armiju prakse pierāda, cilvÄ“ks, kurš nav laikus apguvis prasmi rÄ«koties ar ieroci, nonākot konflikta zonā, nespÄ“j to pielietot ne lai aizsargātu sevi, ne citus. Viņš ir pieradis kariņu spÄ“lÄ“t tikai datorā. Vai tiešÄm domājot par valsts aizsardzÄ«bu mums vajadzÄ«gi fiziski neattÄ«stÄ«ti podziņu spaidÄ«tāji?

Kuri ir lielākie piesārņotāji?

MedÄ«bu noliegšana ir tieši saistÄ«ta arÄ« ar vides piesārņošanu. Neizmantojot dabÄ«gus materiālus, vienjÅ«gā alternatÄ«va ir Ä·Ä«miskie, kas pÄ“c izmantošanas nesadalās simtiem gadu. Irst sÄ«kās daļiņās un saindÄ“ to, ko vÄ“lāmies aizsargāt – dabu. Plastmasa no sintÄ“tiskā kažoka nonāk vidÄ“ un vÄ“lāk uz mÅ«su pašu galda. No dabÄ«gās ādas izgatavotais kažoks sadalās paris gadu laikā, kļūstot par auglÄ«gu augsni kādam augam… Tāpat sintÄ“tiski materiālu ražošana izraisa daudz lielāku dabas piesārņojumu nekās visas zvÄ“ru fermas un lopu novietnes kopā ņemtas.

MedÄ«bu noliedzÄ“ji kliedz par dabas aizsardzÄ«bu, taču paši ir lielākie piesārņotāji. ArÄ« tie, kuri izvÄ“las neÄ“st gaļu neafišÄ“, ka kaitÄ“ ne tikai savai veselÄ«bai, bet netieši visai pasaulei. Lai iegÅ«tu augu gadu ar viņiem nepieciešamajām vielām bagātos augus, tiek izmantots milzums Ä·Ä«mijas, plastmasas iesaiņojuma, izcirsti meži, no ierastajām dzÄ«ves vietām padzÄ«ti savvaļas dzÄ«vnieki, kurus vÄ“lamies taču aizsargāt… Vai tā atkal nav divkosÄ«ba?

Leposimies ar to, ka esam mednieki, ka zinām par dabā notiekošo un atšÄ·irÄ«bā no kliedzÄ“jiem, bÅ«sim pieklājÄ«gi un ieturÄ“ti, gatavi aizsargāt savu zemi!"

* saglabāta oriģinālā rakstība