Iesaki rakstu:

Ceturtdien, 17.augustā Katalonijas pilsÄ“tā Barselonā musulmaņi pastrādāja kārtÄ“jo teroraktu, ar automobili ietriecoties cilvÄ“kos un laupot 14 nevainÄ«gas dzÄ«vÄ«bas, tostarp diviem maziem bÄ“rniem atņemot tÄ“vu. Nākamajā dienā Somijas pilsÄ“tā Turku marokāņu musulmanis ar nazi nodÅ«ra divus cilvÄ“kus. VÄ“l kaut kas notika Diseldorfā, Vācijā, bet par to nav skaidras informācijas.

Kopš mana pÄ“dÄ“jā ieraksta ir bijuši vairāki musulmaņu uzbrukumi neticÄ«gajiem, bet šoreiz tos neuzskaitÄ«šu un Ä·eršos uzreiz pie lietas. Par spÄ«ti tam, ka par Barselonas teroraktu atbildÄ«bu uzņēmusies Islāma valsts, nebrÄ«nos, ka Rietumu pasaules politiskā elite, neomarksistu pseidointelektuāļi un viņu sekotāji vairāk satrauksies par islamofobijas pieaugumu, nekā atzÄ«s, ka Eiropas valstu musulmaņu kopienās ir nopietna problÄ“ma.

PatiešÄm, cik vÄ“l nevainÄ«gu asiņu musulmaņiem ir jāizlej, lai mÄ“s visi beidzot saprastu, ka islāms ir miera reliÄ£ija un visus 14 tā pastāvÄ“šanas gadsimtus vaina patiesÄ«bā bijusi rasismā un islamofobijā? Un nÄ“, es to nesaukšu par islāma radikālismu, jo frāzes “nogaliniet tos jebkur, kur atrodiet” un “cÄ“rtiet tiem galvas nost!” islāmā ir norma.

Jau savos iepriekšÄ“jos rakstos esmu iztirzājis islāma svÄ“to rakstu pantus, kuri aicina uz vardarbÄ«bu un kuri izskaidro, kāpÄ“c musulmaņi dara to, ko viņi dara. TāpÄ“c šoreiz ne tik ļoti par islāmu kā tādu, bet gan tā dibinātāju – Muhamedu. Tā kā islāmā Muhamedu ir aizliegts zÄ«mÄ“t, mÄ“Ä£ināšu aprakstÄ«t Muhamedu kā cilvÄ“ku: kā viņš izskatās, kāds ir viņa psiholoÄ£iskais profils un kādas ir viņa Ä«pašÄ«bas. Raksts ir trijās daļās.

1. Muhameda izskats

Par Muhameda bÄ“rnÄ«bu maz zināms jo viņam apkārt dzÄ«vojošie arābi bija māņticÄ«gi, lielākoties lasÄ«t un rakstÄ«t neprotoši ļaudis. VienÄ«gie pieejamie resursi, kas viņu apraksta kā cilvÄ“ku, ir radušies gadsimtus pÄ“c viņa nāves, un šie resursi ir islāmiski, lÄ«dz ar to par objektÄ«viem tos nosaukt nevar. Tā kā islāmā ir iekļauts personÄ«bas (lasi – Muhameda) kults, protams, ka viņa aprakstÄ«tāji viņu glorificÄ“ kā ideālu cilvÄ“ku. Tajos ir liels daudzums atgremotu glaimojošu stāstu par viņu kā pārcilvÄ“ku; par spÄ«ti tam, ka viņš pats un viņa Korāns ir norādÄ«jis, ka viņš ir parasts Allāha ziņnesis, viņa sekotāji viņu aprakstÄ«ja visnotaļ glaimojoši.

SahÄ« al BuharÄ« 3549 Al Bara stāsta, ka pravietis bija visglÄ«tākais no cilvÄ“kiem un vislabāk izskatÄ«jās. Viņš nebija ne pārāk garš, ne pārāk Ä«ss. DžamÄ« al TirmidÄ« 3644 norāda, ka Muhamedam starp lāpstiņām atradās pravieša zÄ«mogs, kas bija sārts un atgādināja baloža olu. Jā – Muhamedam uz muguras bija augonis, ko viņš dÄ“vÄ“ja par pravieša zÄ«mi! Bet tas nebÅ«tu islāms, ja nejÄ“dzÄ«bas beigtos šeit. SahÄ« al BuharÄ« 5901 Al Bara stāsta, ka nav redzÄ“jis nevienu, kas sārtā apmetnÄ« izskatÄ«tos tik glÄ«ti kā pravietis. Maliks teic, ka pravieša mati sliecās lÄ«dz viņa pleciem. Turpat BuharÄ« 5907 Anass vÄ“stÄ«, ka Muhamedam bija lielas, maigas plaukstas un garas pÄ“das un ka viņš nav redzÄ“jis nevienu tādu kā pravietis ne pirms, ne pÄ“c viņa. Turpat BuharÄ« 3944 Ibn Abass stāsta, ka pagāni sadalÄ«ja matu celiņus, bet Muhameds mÄ“dza tos turÄ“t vaļīgus un brÄ«vus. TomÄ“r vÄ“lāk, arÄ« viņš saviem matiem dalÄ«ja celiņus.

IespÄ“jams, tas jÅ«s šokÄ“s, bet pasaulÄ“ eksplozÄ«vākās ticÄ«bas dibinātājs bija baltais cilvÄ“ks. SahÄ« al BuharÄ« 63 Anass bin Maliks Muhamedu apraksta kā “to balto vÄ«ru, kas atstutÄ“jas uz savas rokas”. SahÄ« Muslim 2343a AbÅ« Džuhaifa stāsta, ka pravietim bija balta ādas krāsa un neliels balts apmatojums. Turpat Muslim 2340a AbÅ« TufaÄ«ls stāsta, ka pravietim bija balta un glÄ«ta seja. SahÄ« al BuharÄ« 1030 Anass ieiet tik dziļi detaļās, ka pat norāda uz viņa padušu baltumu. Turpat al BuharÄ« 3561 Anass stāsta, ka nav ostÄ«jis patÄ«kamākas smaržas par pravieša sviedriem. Ja jums nemetas nelabi no šÄ«, tad lasiet tālāk.

Al TirmidÄ« ir apkopojis hadÄ«sus par Muhameda vizuālo tÄ“lu, kas saucās Shama'il Muhammadiyah jeb “Muhameda izskats”. Tajos ir veltÄ«ti komplimenti, kas sit pušu Ziemeļkorejas diktatoru oficiālās biogrāfijas par piedzimšanu zem divām varavÄ«ksnÄ“m. Al TirmidÄ« ŠamaÄ«l Muhammadija 1.grāmatas 7.hadÄ«sā Hasans Ibn AlÄ« atgremo sava tÄ“voča Abi Hālas fantāzijas: “Pravietim bija lieliskas Ä«pašÄ«bas un citi viņu turÄ“ja augstā cieņā. Viņa seja spÄ«dÄ“ja kā pilnmÄ“ness, un viņa galva bija mÄ“reni liela. Viņam bija gaiša ādas krāsa un plata piere. Viņa uzacis nebija saaugušas kopā. Kad kāds uz viņu palÅ«kojās pirmo reizi, radās iespaids, ka viņam ir liels deguns, tomÄ“r pÄ“c ilgākas aplÅ«košanas varÄ“ja secināt, ka tā skaistums to padara par lielāku, nekā tas patiesÄ«bā ir. Viņa mute bija mÄ“reni plata un zobi bija gaiši ar nelielu diastÄ“mu. Viņa kakls bija kā no statujas, kas spÄ«dÄ“ja kā sudrabs. Visas viņa Ä·ermeņa daļas bija mÄ“rena izmÄ“ra un pilnas miesas. Viņa Ä·ermenis bija proporcionāls, platiem pleciem un stingrām locÄ«tavām. Viņa pÄ“das bija gludas un tÄ«ras, lÄ«dz ar to Å«dens no tām notecÄ“ja nost ātri. Kad viņš staigāja, viņš kājas pacÄ“la ar spÄ“ku, pabÄ«dÄ«ja uz priekšu un maigi novietoja uz zemes. Viņš gāja ātrā tempā un lieliem soļiem. Kad viņš staigāja, likās, ka viņš kāpj zemāk. Kad viņš uz kaut ko paskatÄ«jās, viņš pret to pagrieza visu savu Ä·ermeni. Viņš vienmÄ“r skatÄ«jās lejup. Viņa skats koncentrÄ“jās vairāk uz zemi nekā uz debesÄ«m, bet, kad skatÄ«jās debesÄ«s, tas nozÄ«mÄ“ja, ka viņš gaidÄ«ja atklāsmi.” SlimÄ«gi un fanātiski, lai neteiktu vairāk.

BeduÄ«nu sieviete Umma Mabada, satiekot pravieti, viņu aprakstÄ«ja šÄdi: “Viņš bija elegants ar melnām acÄ«m un biezām uzacÄ«m. KlusÄ“jot viņš bija nopietns un cÄ“ls, bet, kad viņš sāka runāt, viņu pārņēma godpilnums. No attāluma viņš bija visskaistākais no cilvÄ“kiem un viscÄ“lākais; pienākot tuvāk, viņš bija visjaukākais un dāsnākais. Viņa smalkā runa bija akurāta, bet ne sÄ«ka un niecÄ«ga. Tā bija kā kaskādes pÄ“rles.”[1] ŠÄdi totalitāra diktatora un personÄ«bas kulta cienÄ«gi komplimenti jebkuram normālam cilvÄ“kam liktu saprast, ka ar tā dÄ“vÄ“to pravieti kaut kas ir ne tā.

2. Muhameda psiholoģiskais profils

Savos iepriekšÄ“jos rakstos ar visām atsaucÄ“m esmu norādÄ«jis Muhameda vardarbÄ«gās tieksmes, cinismu, melošanu un lielummāniju. Šeit aplÅ«kosim šo Ä«pašÄ«bu cÄ“loņus. Lai izprastu Muhameda personÄ«bu, jāatgriežas viņa bÄ“rnÄ«bā. Kriminologi un psihologi, manuprāt, piekritÄ«s apgalvojumam, ka jebkura psihopāta, pedofila un slepkavas darbÄ«bas izskaidro atgadÄ«jumi, kas ar attiecÄ«go cilvÄ“ku ir notikuši kādā no viņa attÄ«stÄ«bas posmiem. Un cilvÄ“ka bÄ“rnÄ«ba ir visbÅ«tiskākais no tiem.

Abduls MutalÄ«bs bija viens no Kureišu cilts vecākajiem un lika savam dÄ“lam Abdulam ibn Abd al MutalÄ«bam apprecÄ“t citu cilts sievieti AmÄ«nu bint Vahbu. PÄ“c laulÄ«bas AmÄ«na palika grÅ«ta, un septÄ«tajā grÅ«tniecÄ«bas mÄ“nesÄ« viņas vÄ«rs nomira. Tātad Muhameds piedzima jau bez tÄ“va. Arābu tradÄ«cijās bija jaundzimušo nosÅ«tÄ«t uz tuksnesi, kur tas iemācÄ«šoties pašdisciplÄ«nu un brÄ«vÄ«bu. Šajā laikā jaundzimušais Muhameds zÄ«da surogātmāti HalÄ«mu bint AbÄ« DuaÄ«bu. Pirmos pāris dzÄ«ves gadus Muhameds pavadÄ«ja bez mātes. Ibn IšÄka SÄ«rat RasÅ«l Allāh norāda, ka viņa nevarÄ“ja parÅ«pÄ“ties un pienācÄ«gi pabarot ar krÅ«ti ne savu bÄ“rnu, ne Muhamedu.

Tajā laikā viņš piedzÄ«voja savu pirmo krÄ«tamās kaites lÄ“kmi, par kuru stāsta, ka “divi vÄ«ri viņu turÄ“juši guļus un meklÄ“juši kaut ko viņa vÄ“derā”.[2] BÄ“rnÄ«bā un jaunÄ«bā šÄ« kaite viņu piemeklÄ“ja vairākkārt. Viena Al TabarÄ« vÄ“stures 47.lapā pierakstÄ«tā reize ir kādā kāzu pasākumā, kurā viņš klausÄ«jās mÅ«ziku un pÄ“kšÅ†i zaudÄ“ja samaņu, jo Allāhs neesot gribÄ“jis, lai viņš to klausās.[3] Abu DavÅ«da Sunnā 5103 sacÄ«ts, ka Muhamedam nepatika suņu riešanas skaņas, SahÄ« al BuharÄ« 1306 liecina, ka viņam nepatika sieviešu raudāšanas skaņas, un SahÄ« Muslim 2114 norāda Muhameda nepatiku pret zvanu skaņām. Vai var bÅ«t tā, ka šÄ«s skaņas bija viņa ausÄ«m tik griezošas, ka izraisÄ«ja nepatÄ«kamās epilepsijas lÄ“kmes vai kādus citus neiroloÄ£iskus traucÄ“jumus?

Muhameds dzÄ«voja ar HalÄ«mu lÄ«dz piecu gadu vecumam un uzturÄ“ja ar viņu kontaktus, lÄ«dz “viņa ieraudzÄ«ja melnu mākoni virs viņa, kurš kustÄ“jās viņam lÄ«dzi un apstājās, kad apstājās pats Muhameds”.[4] Muhameda māte nomira, kad viņam bija vien septiņi gadi. Atstāts par bāreni, viņš nonāca vectÄ“va Abdula MutalÄ«ba apgādÄ«bā, kuram tajā laikā bija astoņdesmit gadu. Tā kā Abduls MutalÄ«bs bija viens no svarÄ«gākajiem ciltsvÄ«riem, Muhameds ikdienā redzÄ“ja Kureišu rosÄ«bas, reliÄ£iskās aktivitātes, rituālus un vietÄ“jā tempļa ikdienas notikumus, kas uz viņu atstāja turpmāku iespaidu un kalpoja par pamatu arÄ« islāma rituāliem. Taču arÄ« šÄ« apgādÄ«ba nebija ilga jo vectÄ“vs nomira gadu vÄ“lāk.[5] Tā kā Abduls MutalÄ«bs Muhamedam neko daudz neatstāja mantojumā, kā nabags viņš nonāca sava tÄ“voča AbÅ« TalÄ«ba apgādÄ«bā. AbÅ« TalÄ«bs un viņa sieva Fātima bija viņa audžuvecāki.

TomÄ“r Muhamedu jau skāra pietiekoši daudz traumÄ“jošu notikumu, kas kombinācijā ar, iespÄ“jams, iedzimtiem neiroloÄ£iskiem traucÄ“jumiem (lasi – epilepsija) attÄ«stÄ«ja atturÄ«gu personÄ«bu, kas bija kautrÄ«ga, baudÄ«ja vientulÄ«bu. Muhameds salÄ«dzinoši vÄ“lā vecumā (lasi – 25 gados) apprecÄ“ja sievieti, kas par viņu bija 15 gadus vecāka un jau ar bÄ“rniem no iepriekšÄ“jām laulÄ«bām. TomÄ“r Hadidžai bija viena priekšrocÄ«ba – viņa bija turÄ«gākā sieviete visā pilsÄ“tā, un viņas mantojumu Muhameds izmantoja kā starta kapitālu saviem reidiem un laupÄ«šanu misijām. Tieši viņa bija tā, kurai Muhameds atklāja vienu no saviem tumšÄkajiem noslÄ“pumiem – viņš uzskatÄ«ja, ka viņu ir apsÄ“dis dÄ“mons (lasi – epilepsijas lÄ“kmes), un šÄ«s dÄ“mona klātbÅ«tnes dēļ viņš pat apsvÄ“ra domu izdarÄ«t pašnāvÄ«bu, nolecot no klints.[6] Šis pats dÄ“mons tika vÄ“lāk dÄ“vÄ“ts par enÄ£eli DžibrÄ«lu, kas nesa viņam Allāha atklāsmes. Šis atgadÄ«jums gan notika kad Muhamedam bija jau 40 gadi. Kad Hadidža nomira aptuveni 65 gadu vecumā, 50 gadus vecais Muhameds par sievu apņēma 6 gadus veco AÄ«šu. Ja visu šo laiku Muhamedam bija dzimumattiecÄ«bas ar 15 gadus vecāku sievieti, vai jābrÄ«nās, ka pÄ“c pārcelšanās uz MedÄ«nu viņš sāka dzÄ«vot jaunu un arÄ« pavisam mazu meiteņu harÄ“mā?

Tagad veiksim kopsavilkumu. Jau no agrÄ«nas bÄ“rnÄ«bas Muhamedam bija laupÄ«ta vecāku mÄ«lestÄ«ba, un, bÅ«dams mazs, viņš piedzÄ«voja savu tuvinieku nāvi. Viņš neizjuta Ä«stu piederÄ«bas sajÅ«tu, jo tika svaidÄ«ts no viena aizbildņa pie otra. Ne viņa Ä·ermenis, ne dvÄ“sele nesaņēma pienācÄ«gu aprÅ«pÄ“šanu un apgādÄ«bu. Tika aprÅ«pÄ“tas viņa primārās vajadzÄ«bas, bet ne emocijas, jo Arābijā bāreņiem bija sekundārs statuss. Viņam nebija nedz Ä«sta tÄ“va, nedz Ä«stas mātes, kas spÄ“j izaudzināt savu bÄ“rnu pienācÄ«gi. Ne tÄ“vocis, ne surogātmāte, ne arÄ« vectÄ“vs vai audžu vecāki nevar aizstāt vecākus. Muhameds izauga kā dvÄ“seliski tukšs un bez jebkādas izpratnes par mÄ«lestÄ«bu, žēlsirdÄ«gumu vai iecietÄ«bu. Vai mÅ«sdienu klÄ«niskā diagnoze šÄ«m bÄ“rnÄ«bā piedzÄ«votajām traumām un neattÄ«stÄ«tajai personÄ«bai bÅ«tu psihopātija un narcisisms, kas kombinācijā ar epilepsijas lÄ“kmÄ“m, noslieci uz pedofiliju un hiperseksualitāti izveidoja cilvÄ“ku, kurš uzdrÄ«kstas sevi saukt par pÄ“dÄ“jo pravieti un Dieva pÄ“dÄ“jā vārda nesÄ“ju uz šÄ«s pasaules?

3. Muhameda Ä«pašÄ«bas

Daudzos islāma tekstos ļoti izteikti pamanāma Muhameda lielummānija, kas viņu nostāda augstāk par citiem un ir pretrunā ar paša apgalvojumiem par sevi kā parastu cilvÄ“ku, - turklāt viņa atklāsmes mÄ“dza bÅ«t noderÄ«gas tikai viņam. Tagad pieskarsimies Muhameda morālajām vÄ“rtÄ«bām, kas ir dubultas.

SahÄ« al BuharÄ« 3562 AbÅ« SaÄ«ds raksturo Muhamedu kā tik kautrÄ«gu kā nevainÄ«gu meiteni. SahÄ« Al BuharÄ« 2581 vienai no savām sievām Muhameds sacÄ«ja, ka tikai mazās AÄ«šas gultā viņš saņem atklāsmes no Allāha. Ibn Mādžas Sunnā 2859 viņš sevi pielÄ«dzināja Dievam, sakot, ka “Ikviens, kas paklausa mani, paklausa arÄ« Allāhu!”. SahÄ« al BuharÄ« 15 Muhameds saka, ka neviens nebÅ«s Ä«steni ticÄ«gs, iekams nemÄ«lÄ“s pravieti vairāk par savu Ä£imeni, bÄ“rniem un visu cilvÄ“ci. Turpat BuharÄ« 438 viņš saka: “Neviens cits pirms manis nav saņēmis šÄ«s piecas lietas: 1. Esmu uzvarÄ“jis ar iebiedÄ“šanas (lasi – terora) palÄ«dzÄ«bu; 2. Zeme radÄ«ta man un maniem sekotājiem par vietu, kur lÅ«gties un veikt tayammun[7]; 3. Kara laupÄ«jums man ir tapis atļauts, bet nav bijis atļauts nevienam citam pirms manis; 4. Katrs pravietis tika sÅ«t’tis savai tautai, bet mani nosÅ«tÄ«ja visām; 5. Man ir dotas starpnieka tiesÄ«bas Atmodas dienā.”

Turpat BuharÄ« 3532 Muhameds sacÄ«ja: “Man ir pieci vārdi! Esmu Muhammad un Ahmad (tulk. no arābu val. – pielÅ«gtais). Es esmu al-Māhi (tulk. no arābu val. – šÄ·Ä«stÄ«tājs), ar kuru Allāhs izskauž neticÄ«gos! Es esmu al-HašÄ«r (tulk. no arābu val. – pulcÄ“tājs), kurš ap sevi pulcÄ“ ļaudis! Es esmu Al-Ä€kib (tulk. no arābu val. – pÄ“dÄ“jais).”

Korānā 33:36 sacÄ«ts, ka “ticÄ«gajiem nepienākas gribÄ“t ko citu, ja par to ir pieņēmis lÄ“mumu Allāhs vai viņa pravietis. Un, ja kāds viņam nepaklausa, tad tas ir nomaldÄ«jies no ceļa”. ŠÄ« atklāsme tapa tad, kad viņš lika savam audžu dÄ“lam ZaÄ«dam izšÄ·irties no savas sievas, lai pats varÄ“tu viņu apprecÄ“t. Arābu rindās dÄ“la meitu par sievu apņemt bija nepieņemami. ŠÄ« iemesla dēļ Muhameds atteicās no sava audžu dÄ“la un aizliedza adopciju, kas ir viena no svÄ“tākajām lietām, ko cilvÄ“ks var darÄ«t – svešu bÄ“rnu audzināt kā savu.

VÄ“l viena parocÄ«ga atklāsme ir Korānā 33:53: “Ak ticÄ«gie, neejiet pie pravieša uz mājām. Ejiet tur tikai un vienÄ«gi tad, kad esat aicināti. Ejiet, kad esat ielÅ«gti, un pÄ“c mielasta atvadieties un ejiet projām, un neizplÅ«stiet garās sarunās. Pravietis kautrÄ“jas JÅ«s dzÄ«t ārā, bet Allāhs patiesÄ«bas nekaunas.” Vai šÄ« parocÄ«gā atklāsme tapa tāpÄ“c, ka viņš regulāri staigāja no vienas sievas guļamistabas uz otru un, ja kāds aizkavÄ“jās ilgāk, viņš bÅ«tu dievišÄ·i sankcionÄ“ts dzÄ«t aizkavÄ“jušos ciemiņus projām?

Korāns 66:1 saka: “Pravieti, kamdēļ Tu sev esi aizliedzis to, ko Allāhs Tev ir atļāvis, lai izpatiktu savām sievām? Allāhs ir piedodošais un lÄ«dzjÅ«tÄ«gais!” ŠÄ« atklāsme tapa tad, kad viena no Muhameda sievām, Hafsa, viņu pieÄ·Ä“ra savā gultā guļam ar koptu kristieti Mariju. Korāns 48:10 saka, ka “tie, kas devuši solÄ«jumu tev (lasi – Muhamedam), ir devuši solÄ«jumu Allāham!”. Korāns 49:1 saka, ka “nedrÄ«kst steigties pa priekšu Allāham vai viņa vÄ“stnesim un bÄ«stieties Allāha. Jo viņš ir visu zinošais un dzirdošais”. Šeit var izsecināt, ka Muhameds ir nostādÄ«jis sevi kā vienlÄ«dzÄ«gu ar Dievu. Vai tā nav lielummānija un narcisisms?

Viņš atļāva sev to, ko aizliedza citiem. Korānā 2:222 sacÄ«ts, ka “Tas (lasi – menstruÄ“šana) ir nepatÄ«kams periods. Kad sievietes menstruÄ“, no viņām jāturas pa gabalu.” SahÄ« al BuharÄ« 323 Um Salāma teica, ka gulÄ“ja blakus pravietim savu menstruāciju laikā. Turpat BuharÄ« 7549 AÄ«ša teica, ka Muhameds ar savu galvu viņas klÄ“pÄ« atkārtoja Korāna pantus laikā, kad viņa menstruÄ“ja.

Saskaņā ar Muhamedu zeme ir tÄ«rāka par sievieti. Korānā 5:6 sacÄ«ts, ka, “...ja bijusi tuvÄ«ba ar sievieti, bet tuvumā nav Å«dens, ar zemi vai smiltÄ«m jānoslauka seja un rokas”. SahÄ« Al BuharÄ« 4788 AÄ«ša atklāti ironizÄ“ par Muhameda atklāsmÄ“m, sakot, ka “Allāhs nu dien steidzami izpilda katru Tavu (lasi – Muhameda) vÄ“lÄ“šanos”. Pat bÅ«dama mazgadÄ«ga, psiholoÄ£iski satraumÄ“ta no seksuālas izmantošanas agrā bÄ“rnÄ«bā un dzÄ«ves harÄ“mā, AÄ«ša ļoti lieliski saprata, ka Muhameda atklāsmes, iespÄ“jams, ir viņa paša lielā ego apmierināšanai.

Apkopojot visu šo informāciju, kurā izmantota tikai islāmiskā literatÅ«ra un dažas atsauces uz vikipÄ“diju, vai jums nešÄ·iet, ka ar šo cilvÄ“ku kaut kas nav bijis kārtÄ«bā? Tas, protams, ir retorisks jautājums. Tikai atcerieties, ka šim cilvÄ“kam ir 1,6 miljardi sekotāju, kas viņu uzskata par ideālāko paraugu, kāds vien var bÅ«t. Un tas liek šermuļiem noskriet pāri kauliem.

Tagad uztaisām balsojumu. Vai jÅ«s sekotu šÄ« cilvÄ“ka paraugam? Spiediet “+” par NÄ’ un “–” par JÄ€!

Mani iepriekšÄ“jie raksti:

1. Īstā patiesība par musulmaņu kultūru jeb tas, ko mediji nevēlas publicēt par islāma vēsturi;

2. Kāpēc musulmaņi mūs ienīst, un kāpēc viņi pret mums cīnās?;

3. Par islāmu un sieviešu sišanu;

4. Kāds sakars islāmam ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?;

5. Maskētā džihāda rokasgrāmata un Stokholmas sindroms;

6. Islāma frontÄ“ bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizÄ“ja” DP pārskatu;

7. Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi.

---

[1] Farzana Moon, “No Islam but Islam”, (Cambridge Scholars publ. 2015), p. 181 http://bit.ly/2wZTvCW

[2] Ibn Ishaq, Sīrat Rasūl Allāh, pp. 70-72. http://bit.ly/17xBE8S

[3] Al-Tabari, “History of Prophets and Kings”, vol. 6: Muhammad at Mecca, p. 47. http://kalamullah.com/Books/The%20History%20Of%20Tabari/Tabari_Volume_06.pdf

[4] Tabarqat Ibn Sa’d, vol. 1, p.124.

[5] Ibn Ishaq, Sīrat Rasūl Allāh, p. 73. http://bit.ly/17xBE8S

[6] Al-Tabari, “History of Prophets and Kings”, vol. 6: Muhammad at Mecca, p. 68. http://kalamullah.com/Books/The%20History%20Of%20Tabari/Tabari_Volume_06.pdf

[7] Rituālā apskalošanās lÅ«gšanās laikā