Iesaki rakstu:

ŠÄ« ir patÄ«kama atkalredzÄ“šanās ar sabiedriskās politikas centra “Providus” direktori un vadošo pÄ“tnieci, augstās Sorosa mācÄ«bas koordinatori un vieslektori Latvijas augstskolās Ivetu Kažoku. Vecajā paziņā vÄ“l kvÄ“lo uguns, verd dzÄ«vÄ«bas sulas un neapdzÄ“šams cīņas gars, Ä«si sakot, Iveta kustas kā dzÄ«vsudrabs!

Sen zināms koptÄ“ls arÄ« par “Sorosa fonds Latvija” sastāvošo organizāciju darbÄ«bas reglamentu un uzskatiem, ka Latvijā ir piesātināts ar latviskā uzspiešanu. Sorosa kolonija RÄ«gā piedāvā savu estÄ“tiku, tālas pasaules zaigu, lai vietÄ“jos, ar aklÄ«bu sistos iezemiešus, pievÄ“rstu pareizai ticÄ«bai un apgaismotu progresivitātÄ“.

Kā Kukažiņa – Latvijas politiskā lielceļa malā nav neviena lielāka akmens, uz kura Kažokiņa nebÅ«tu sÄ“dÄ“jusi. It sevišÄ·i agrākas jaunÄ«bas gados pÄ“tniecÄ«te bij’ gatava iztirzāt visplašÄko jautājumu loku – no sava redzesleņķa. Sorosa gudrÄ«bās izskolotās bÅ«tnes galvā viss griezās tādā virpulÄ«, ka dažkārt Kažoka vÄ“lmÄ“ kritiski analizÄ“t un izprast pasauli krietni izsmÄ«dināja cilvÄ“kus un nereti signalizÄ“ja – Iveta jāglābj! Ivetai nepieciešama ātrā palÄ«dzÄ«ba!

TomÄ“r radioreportierus un interneta portālu apskatniekus, dienas laikrakstu žurnālistus arvien (paralÄ“li prof. Skudras domām) interesÄ“ja Kažokjaunkundzes viedoklis par šo vai to. TāpÄ“c tāļā apkaimÄ“ visi viņu labi zina – ne tik vien tie, kam ar sirsnÄ«bu daudzmaz sakara dzÄ«vÄ“, pazÄ«st arÄ« ar nacionālismu sistie ļaudis un sirdÄ«gi oponenti.

IevÄ“rojamai študierÄ“tai politoloÄ£ei mÄ«lulÄ«ši ir visi apspiestie – vai tie nÄ“Ä£eri, Irākas bÄ“gļi, krievvalodÄ«gie, seksuālās orientācijas un pārÄ“jās minoritātes.

Katru, kuram, kā Ivetai liekas, uzkāpts uz varžacÄ«m un kurš tiek diskriminÄ“ts, “Providus” direktore ir gatava ucināt klÄ“pÄ«. Par pāridarÄ«jumiem Kažokiņas actiņās uzreiz parādās mitrumiņš, pÄ“tniece pieraudājusi kabataslakatus pilnus par nabaga nelaimes putniem uzgrÅ«sto postu un bÄ“dām.

Ar savas kompānijas kolÄ“Ä£iem Kažoka sekoja lÄ«dzi, lai uz Baltkrievijas–Latvijas robežām ieklÄ«dušos jaunekļus uzņemtu kā sengaidÄ«tus viesus. SpÄ«tÄ«gi neņēma vÄ“rā, kad viņai teica – tie ir speciāli atvesti Lukašenko un Putina hibrÄ«dkara ieroči.

NÄ“, slapstekļiem, kas lauzās tikt iekšÄ EirosavienÄ«bā, vajadzÄ“ja bÅ«t appuišotiem, lai robežsargi ar migrantiem apietos kā ar vatÄ“ tÄ«stāmām jÄ“lām olām. Un, ja Allāha vārdā šurpu nākušiem nebÅ«tu iespÄ“jams nodibināt efektÄ«vu, civilizÄ“tu atpakaļsÅ«tÄ«šanas mehānismu, Iveta un citi vilkomisti bija gatavi plaši atvÄ“rt sava mājokļa durvis, lai nabadziņiem bÅ«tu jele kāda pajumte.

Būdama sirds silta pret visu tautību muhamedāņiem, pret bērziņiem, liepiņiem Iveta gan bija mazāk piekāpīga.

VietÄ“jiem miesas kārÄ«gajiem vÄ«rišÄ·iem ir niecÄ«gas izredzes iekarot skaistules pÄ“tnieces sirdi, pret latviešiem viņa kā skābene.

Pašreiz sorosÄ«te un vadošÄ pÄ“tniece nodarbināta ar neiecietÄ«bas un aizspriedumu mazināšanu un dialoga veidošanu, lai nebÅ«tu sabiedrÄ«bas saskaldÄ«tÄ«ba un nenotiktu krievu diskriminācija. Kažokai ir iebildumi pret Saeimā pieņemamo likumprojektu, kas paredz valsts finansÄ“juma piešÄ·iršanu tikai tām priekšvÄ“lÄ“šanu kampaņām, kuras veiktas valsts, lasi, latviešu, valodā.

Tas, ka ne grama lÄ«dzekļu netiek tÄ“rÄ“ti ne ivritam, ne hieroglifiem, ne aÄ£itācijai krievu mÄ“lÄ“ un kirilicas rakstā, vienkārši satriecis “Providus” direktori!

Tas nenākšot par labu ne sabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«bai, ne partiju iespÄ“jai uzrunāt dažādus vÄ“lÄ“tāju segmentus. Šejienes krievi jau tā esot apātiski, un uzruna pirms vÄ“lÄ“šanām viņiem saprotamā valodā tikai priecÄ“tu šos skumÄ«gos, pašreizÄ“jā momentā stipri pieklusušos pilsoņus – tā Iveta čāpstina par Latvijas ļaudis pamatÄ«gi satraukušo problÄ“mu.

Viņa neklausās loÄ£iskos skaidrojumos, ka pilsoņiem, kuri turklāt taisās piedalÄ«ties vÄ“lÄ“šanās, jābÅ«t ar elementārām valsts valodas prasmÄ“m.

NÄ“, pÄ“tniece paliek pie izpÄ“tÄ«tā, ka latviešiem jābÅ«t pretimnākoši daudzvalodÄ«giem, kamÄ“r krieviem pietiek bÅ«t monolingvistiem.

Kažokiņa iet pa lielceļu salÄ«kuse, ar nÅ«ju oļus mÄ“tādama. Arājs aptur vagā zirgu, pļāvÄ“jas apstājas, un visi jÅ«t, kā kad kāds labs gars ietu ar Kažokiņu. Jo visi zina, ka Kažokiņa vÄ“lÄ“ visiem labu – druvām un pļavām, cilvÄ“kiem un kustoņiem. Un gans tura nikno Kranci aiz ausÄ«m, lai tas tik Kažokiņu vien neaiztiktu.

Muļķība tik drÄ«z nav gāžama, tomÄ“r visi sauc, cik spÄ“ka – palÄ«dziet, glābiet Ivetu, kura sapinusies reizesrÄ“Ä·inos!

Pārpublicēts no la.lv