Iesaki rakstu:

Maz ir to, kuri spÄ“j saprast, kas notiek, un tomÄ“r viņiem ir svarÄ«gi, lai tiem bÅ«tu savs viedoklis par notiekošo.

Daudzu cilvÄ“ku uztveres spÄ“jas ir ierobežotas, tāpÄ“c sen ir zināms, cik garam ir jābÅ«t video, cik rakstam un cik garai uzrunai, lai to vairums spÄ“tu noskatÄ«ties, noklausÄ«ties un izlasÄ«t. CilvÄ“kiem, kuri lasa biezas grāmatas, klausās lekcijas, izpratnes lÄ«menis un uztveres spÄ“jas, un prasme uztvert informāciju palielinās. Tos, kuriem nedz lekcijas, nedz regulāras nodarbÄ«bas nepalÄ«dz attÄ«stÄ«t uztverei un izpratnei nepieciešamās iemaņas, sadzÄ«vÄ“ saucam par muļķiem.

Ir daudz un dažādu muļķu un muļķības definÄ«ciju, kā arÄ« metaforu. Es arÄ« dažas zinu, bet šoreiz par ko citu.

Daļas

Ja godÄ«gi pavÄ“rosim sevi, tad secināsim (kurš biežāk, kurš retāk), ka reizÄ“m esam rÄ«kojušies muļķīgi. KāpÄ“c? TāpÄ“c, ka neizpratām notiekošo kopumā, bet saskatÄ«jām tikai kādu posmu. Visbiežāk prātu, redzi un izpratni aizmiglo dusmas. Dusmās esmu sastrādājis daudz muļķību, pateicis daudz aplamÄ«bu un spÄ“ris aplamus soļus.

Lielākā daļa cilvēku nespēj saprast to, kas jau ir noticis, kur nu vēl paredzēt to, kas notiks. Runa nav tikai par nākotni, - pat uz savu personisko pagātni cilvēks reti spēj lūkoties patiesi un objektīvi. Tas nozīmē, ka nav taisnība tiem, kuri apgalvo, ka gudrs vienmēr saprot, bet muļķis nesaprot nekad.

Muļķis nespÄ“j izrast filmu kopumā, grāmatu, rakstu laikrakstā vai žurnālā un mākslas darbu kopumā. NespÄ“j izprast nelietÄ«bu, nespÄ“j atšÄ·irt godÄ«gu ieteikumu no pazemošanas un nespÄ“j novÄ“rtÄ“t draugu labvÄ“lÄ«go attieksmei un padomus. Viņam liekas, ka citi nevÄ“las saprast, nevÄ“las novÄ“rtÄ“t, ka viņam dara pāri. Muļķis savu nelaimju cÄ“loni meklÄ“ citos, bet gudrs sevÄ«.

Kopaina

Ja kāda doma ir pateikta vairāk nekā četros teikumos, tad muļķis apmulst un nesaprot, par ko ir runa. Ja teikumā ir vairāk par sešiem vārdiem, tad muļķis jau nesaprot teikuma jÄ“gu.

Muļķim prāta pietiek tikai, lai atcerÄ“tos, iedziļinātos un izprastu kādu izlasÄ«tās grāmatas daļu, kādu filmas fragmentu, bet kopainu viņš bez priekšÄteikšanas nesaskata.

Galvenā atšÄ·irÄ«ba starp nosacÄ«ti gudro un muļķi ir tāda, ka muļķis ir spÄ“jÄ«gs galvā paturÄ“t tikai vienu domu. Ja ir vairākas, tad kāda ir jāizmet, jo tā visu padara vÄ“l nesaprotamāku.

LÄ«dzÄ«bā var teikt, ka, redzot uz galda izjauktu datoru, muļķis spÄ“j saprast, kas ir mātes plate, kas procesors un barošanas bloks, bet nespÄ“j to visu iztÄ“loties kā datoru.

Muļķis

Muļķis, lasot rakstu par lauksaimniecÄ«bu, kurā aprakstÄ«ta rudzu audzÄ“šana, ir neizpratnÄ“. Viņam tas šÄ·iet pārāk sarežģīti. To, ka rudzi ir jāsÄ“j, viņš saprot, bet, kā no sÄ“šanas izkult graudus, viņam paliek noslÄ“pums. Ja runa ir par kulšanu, tad arÄ« to viņš spÄ“j aptvert, bet ārpus izpratnes paliek sÄ“šana.

IztÄ“losimies, ka muļķis atrodas tumšÄ telpā un tam ir kabatas lukturÄ«tis. Ar to spÄ«dinot, viņš redzÄ“s cita cilvÄ“ka apavus, vÄ“deru, krÅ«tis un galvu. Viņš nespÄ“s redzÄ“t cilvÄ“ku, jo lukturis izgaismos tikai kādu Ä·ermeņa daļu. Aptuveni tā ir iekārtota muļķa uztvere un domāšana.

Muļķi mÄ“dz bÅ«t arÄ« ļoti apÄ·Ä“rÄ«gi, viņi lÄ«dz smalkumam var iemācÄ«ties, kā darbojas simtkāja kāja, bet nav spÄ“jÄ«gi izprast, kā tārps pārvietojas ar šo kāju palÄ«dzÄ«bu.

Kopaina

Muļķis redz tikai kādu detaļu, bet, lai gÅ«tu kopainu, ar spÄ“ju redzÄ“t dažu detaļu nepietiek. TāpÄ“c bieži varam vÄ“rot, kā muļķis, darot kādu darbu, nespÄ“j iztÄ“loties, kas bÅ«s ar viņa veikto pÄ“c tam. Viņš nespÄ“j aizdomāties, ja ceļ māju vai veic kādus santehnikas darbus, ka to lietos cilvÄ“ki, ka tiem ir ne tikai vajadzÄ«bas pÄ“c Å«dens, bet ir dažādi augumi un vecumi.

MÅ«rÄ“jot kāpnes, viņš nespÄ“j aizdomāties, ka pa tām staigās cilvÄ“ki. Ir tikai viņš un kāpnes. Darbu viņš veiks, it kā viņš mÅ«rÄ“ tikai, lai saņemtu samaksu.

Muļķiem nav nianšu. Viņi ir kā ciparu pasaules pārstāvji, kurā ir tikai vai nu balts vai melns. Viņu domāšana ir bināra – «ir» vai «nav».

Zinātniskās filmas satelÄ«tā ir veidotas tā, lai šo uztveres un izpratnes trÅ«kumu kompensÄ“tu tiem, kas nespÄ“j saprast stāstÄ«to kopumā. MinÅ«tes četras stāsta, tad pievÄ“ršas kam tādam, kas uz stāstu neattiecas, un tad atkal citiem vārdiem, jau iepriekš teikto un tad pÄ“c reklāmas rullÄ«ša vai citiem zibšÅ†iem tiek pateikts apkopojoši tas, kas bija teikts pirmajās četrās minÅ«tÄ“s.

Piedodiet

Pat šai rakstiņā muļķis spÄ“s uztvert tikai kādu no rindkopām. TāpÄ“c, pirms ko rakstÄ«t, filmÄ“t vai vienkārši kādu uzrunāt, padomājiet, kā to uztvers, cik no jÅ«su snieguma sapratÄ«s un cik pārpratÄ«s.

Muļķi, rakstā, filmā vai sociālo tÄ«klu ierakstā spÄ“j uztvert tikai vienu domu. Tas ir zināms tiem, kuri raksta, veido izglÄ«tojošas filmas un publicÄ“jas sociālajos tÄ«klos. GrÅ«ti ir savaldÄ«ties un nepārblÄ«vÄ“t ar informāciju. Tik daudz ir ko teikt... TomÄ“r, lai sadzirdÄ“tu, ir jārunā Ä«sāk un vienkāršÄk. Es tikai mācos, piedodiet ja varat.