Iesaki rakstu:

Covid-19 pandÄ“mijas seku novÄ“ršanai š. g. jÅ«nija sākumā valdÄ«ba pieņēma lÄ“mumu pārdalÄ«t 600 miljonus eiro dažādām ministriju iniciatÄ«vām. No tiem 15 miljoni, tas ir 2,5%, tiks demogrāfijas veicināšanai. Kopumā mobilizÄ“s aptuveni 4500 miljonu, ziņoja mediji 18. jÅ«nijā.

Pagājšnedēļ mediji informÄ“ja par plānotajiem 10,5 miljardiem Latvijai no Eiropas SavienÄ«bas nākamā septiņu gadu budžeta, kas ir par 39% vairāk nekā iepriekšÄ“jā septiņu gadu periodā. Tātad saistÄ«bā ar pandÄ“miju un mÅ«su dalÄ«bu Eiropas SavienÄ«bā varam rÄ“Ä·ināties tuvākajā nākotnÄ“ ar milzÄ«gas naudas masas ieplÅ«šanu valsts ekonomikā.

Covid-19 dēļ Latvija lÄ«dz šim ir zaudÄ“jusi 31 cilvÄ“ku. Tāda ir situācija šobrÄ«d. Å…emot vÄ“rā neprognozÄ“jamo slimÄ«bas attÄ«stÄ«bas gaitu, nav iespÄ“jams pateikt, cik cilvÄ“ku valsts vÄ“l zaudÄ“s lÄ«dz brÄ«dim, kad pandÄ“mija beigsies. TomÄ“r, spriežot pÄ“c lÄ«dz šim piedzÄ«votā, zaudÄ“to cilvÄ“ku skaits bÅ«s divciparu robežās.

2019. gadā Latvijā piedzima 18 589 bÄ“rni, un kopumā mira 27 661 dažāda vecuma iedzÄ«votājs. Valsts iedzÄ«votāju skaits samazinājās par 9072 cilvÄ“kiem. Viss norāda uz to, ka šogad un arÄ« turpmāk situācija bÅ«s lÄ«dzÄ«ga.

ŠÄ« gada pirmajos sešos mÄ“nešos piedzimuši par 22 bÄ“rniem mazāk nekā tajā pašÄ periodā pagājušogad. PandÄ“mijas dēļ lÄ«dz šim mÅ«su valstij zudis 31 cilvÄ“ks, zemās dzimstÄ«bas dēļ 9072 ‒ tikai viena gada laikā.

Covid-19 pāries, bet dzimstÄ«bas samazināšanās turpināsies, tas ir, ja turpināsies 2,5% attieksme pret demogrāfiju. Vai šÄda naudas sadale ir samÄ“rÄ«ga?

Demogrāfijas problÄ“ma ir risināma. Kā to paveikt, ir diezgan daudz ieteikumu un sekmÄ«gu piemÄ“ru. Demogrāfs Ilmārs Mežs nenoguris ir skaidrojis, brÄ«dinājis. Īsā rak­stā nav iespÄ“jams to izklāstÄ«t, bet pāri visam ir vajadzÄ«ga nauda. Jā, diemžēl tā tas ir. Demogrāfijas problÄ“mas risināšanai ir nepieciešami pabalsti jaunajām Ä£imenÄ“m, kas saskaras ar nozÄ«mÄ«gu dzÄ«ves lÄ«meņa kritumu bÄ“rnu dēļ.

Ir vajadzīgi kvalitatīvi, viegli pieejami un valsts apmaksāti bērnudārzi, lai māmiņas varētu atgriezties darbā.

Ir nepieciešamas nodokļu atlaides, prÄ“mijas, mājokļu dotācijas, arÄ« tādas nemateriālas lietas kā pagodinājumi (piemÄ“ram, katru gadu Triju Zvaigžņu ordenis kādām izcilām māmiņām) un varbÅ«t pats svarÄ«gākais – izglÄ«tojošas kampaņas medijos.

Nesen lasÄ«ju kāda slavena vÄ«ra domugraudu. Raimundo Montecucoli 1664. gadā vadÄ«ja armiju, kas sakāva divreiz lielāku turku karaspÄ“ku. Turki gatavojās ieņemt VÄ«ni ceļā uz visas Eiropas iekarošanu. VÄ“lāk, kādā tikšanās reizÄ“ Ä·eizars viņam jautāja: feldmaršal, kas vajadzÄ«gs, lai uzvarÄ“tu karu? Sirmais virsnieks atbildÄ“ja: “Majestāte, ja man kāds jautātu, kas ir karam vajadzÄ«gākās lietas, es atbildÄ“tu, ka tādas ir trÄ«s: nauda, nauda un nauda.”

Tā tas ir ar gandrÄ«z visu dzÄ«vÄ“. Ne jau naudas dēļ cilvÄ“ki izlemj radÄ«t bÄ“rnus, taču zemais valsts atbalsts Ä£imenÄ“m ar vairākiem bÄ“rniem tās nostāda netaisnÄ«gas izvÄ“les priekšÄ – bÄ“rni vai labklājÄ«ba.

Ja mÄ“s šÄ«s vienkāršÄs lietas turpināsim ignorÄ“t, latviešu tautas noslÄ«dÄ“šana lÄ«dz nenozÄ«mÄ«gam skaitam un minoritātes statusam ir neizbÄ“gama.