Iesaki rakstu:

AizvadÄ«tajā nedēļā Igaunijā par spiegošanu Ķīnas militārās izlÅ«košanas dienesta labā tika notiesāts Tallinas Tehniskās universitātes pÄ“tnieks Tarmo Kiutss. Viņam ilgus gadus bija pielaide gan Igaunijas, gan NATO noslÄ“pumiem, un pÄ“dÄ“jos trÄ«s gadus par tās nodošanu Ä·Ä«niešiem viņš bija saņēmis atalgojumu 17 tÅ«kstošu eiro apmÄ“rā.

Ja jautājat man, tad tā ir visnotaļ smieklÄ«ga summa, par kuru pārdot savu dzimteni, pie reizes ieliekot savu pakaļu aiz restÄ“m. Tajā pašÄ laikā esmu diezgan drošs, ka mÅ«su pašu bāleliņi ir gatavi izpārdot savu dzimteni par vÄ“l mazākām summām.

LÄ«dzās Kiutsam informācijas nodošanā Ä·Ä«niešiem bija iesaistÄ«ta arÄ« kāda sieviete, reiz labi pazÄ«stama golfa spÄ“lÄ“tāja un konsultāciju firmas Ä«pašniece. PÄ“dÄ“jos gados viņa daudz ceļojusi, tostarp uz Ķīnu. IespÄ“jams, ka tieši vienā no saviem ceļojumiem uz Honkongu viņa nonāca Ķīnas drošÄ«bnieku nagos un tika savervÄ“ta.

Jāteic, ka tieši ceļojumi uz Ķīnu ir viens no izplatÄ«tākajiem veidiem, kādā Latvijas iedzÄ«votāji tiek savervÄ“ti darbam Ķīnas specdienestu labā. Parasti tas notiek pÄ“c tās pašas shÄ“mas, kuru reiz izmantoja padomju čekisti, lai vervÄ“tu PSRS ieceļojušos lÄ“tticÄ«gos rietumniekus.

VietÄ“jā Pekinas vÄ“stniecÄ«ba rÅ«pÄ«gi atlasa potenciālos „ekskursantus” un piedāvā tiem doties apmaksātā ceļojumā uz „pārprasto” un eksotisko Padebešu impÄ“riju. Parasti „ekskursantiem” tiek piedāvāts piedalÄ«ties kādā starptautiskā pasākumā, forumā vai konferencÄ“, kurā Ķīnas specdienesti kā no zviedru galda atlasa sev tÄ«kamākos ietekmes aÄ£entus no visas plašÄs pasaules.

Par „ekskursantiem” parasti ir lemts kļūt noteiktu profesiju pārstāvjiem – žurnālistiem, politiÄ·iem un zinātniekiem. Nereti konspirācijas nolÅ«kos ceļojums uz Ķīnu tiek piedāvāts nevis pašai Pekinu interesÄ“jošajai personai, bet gan kādam tās radiniekam – laulātajam, bÄ“rniem vai vecākiem.

Atgriežoties savā mÄ«tnes zemÄ“, Ķīnas vÄ“stniecÄ«ba lÅ«dz „ekskursantus” atdarÄ«t dāsno ceļojumu ar lojalitāti. No sākuma ar nelielu ierakstu sociālajos tÄ«klos, kurā Ķīna tiek atspoguļota pozitÄ«vā gaismā. PÄ“c tam ar nelielu interviju kādam vietÄ“jam medijam par Ķīnā piedzÄ«voto labklājÄ«bu. Galu galā Ä«pašos gadÄ«jumos par ceļojumu var nākties samaksāt ar valsts nodevÄ«bu. Šo rÅ«gto patiesÄ«bu uz savas ādas nācās izbaudÄ«t arÄ« lÄ“tticÄ«gajam igauņu zinātniekam Kiutsam.

ŠÄdā veidā Ķīna atlasa sev lojālākos ietekmes aÄ£entus, kurus vÄ“lāk regulāri izmanto savu ietekmes operāciju Ä«stenošanai.

No vietÄ“jiem žurnālistiem tiek lÅ«gts publicÄ“t Ķīnai draudzÄ«gus rakstus masu medijos, veidot blogus un sociālo tÄ«klu lapas, kas aÄ£itÄ“ par sadarbÄ«bu ar Pekinu. AtsevišÄ·os gadÄ«jumos propagandas publikācijas tiek jau iepriekš sagatavotas vÄ“stniecÄ«bā vai ar ziņu aÄ£entÅ«ras „Xinhua” atbalstu. SavervÄ“tajam žurnālistam atliek tikai „aizlienÄ“t” Ä·Ä«niešiem savu vārdu un stāvokli sabiedrÄ«bā. AcÄ«gākie lasÄ«tāji noteikti bÅ«s pamanÄ«juši, ka Ķīnai Ä«paši draudzÄ«gas publikācijas mÄ“dz parādÄ«ties gan „NeatkarÄ«gajā RÄ«ta AvÄ«zÄ“”, gan „Dienā”, ik pa laikam arÄ« t.s. „prokremliskajos” medijos.

Sava lojalitātei Ķīnai ir jāapliecina arÄ« savervÄ“tajiem politiÄ·iem. No tiem kā parasti tiek pieprasÄ«ti Pekinai izdevÄ«gi balsojumi parlamentā, kā arÄ« atsevišÄ·os gadÄ«jumos, ziņošana par iekšpolitiskajām aktualitātÄ“m un intrigām varas gaiteņos.

AcÄ«gākie politikas vÄ“rotāji noteikti bÅ«s manÄ«juši, ka pÄ“dÄ“jos gados Ķīnā ir paciemojušies ne vienas vien Latvijas partijas politiÄ·i, kas pÄ“c tam ir manÄ«ti gan, aÄ£itÄ“jot par sadarbÄ«bu ar Ķīnu, gan slavinot tur redzÄ“to progresu un kārtÄ«bu. Vārdos nevienu nesaukšu, vien minÄ“šu, ka tādas personas ir atrodamas ne vien ierasto vaininieku „Saskaņas”, ZZS un Krievu savienÄ«bas, bet arÄ« Nacionālās apvienÄ«bas pseidopatriotu rindās.

Pati personÄ«gi esmu manÄ«jusi, ka starp nacionālās dzÄ«ves ziņas sludinātājiem ir atrodami arÄ« tādi, kas pÄ“c „ekskursijas” uz  skaisto Ķīnu ir gatavi sludināt arÄ« komunisma pārākumu pār „liberālo” Eiropu.

Galu galā ilgtermiņa sadarbÄ«ba ar Ķīnas specdienestiem tiek piedāvāta arÄ« jau iepriekšminÄ“tajiem zinātniekiem, kas nereti sevÄ« iever dalÄ«šanos ar sensitÄ«vu informāciju ar Ķīnas kolÄ“Ä£iem. Bez liekvārdÄ«bas šÄdu sadarbÄ«bas modeli dÄ“vÄ“ par „zinātnisko spiegošanu”.

Tarmo Kiutsa lieta ir pirmais gadÄ«jums Igaunijā un, iespÄ“jams, visās trÄ«s Baltijas valstÄ«s, kad par spiegošanu tiek notiesāts nevis Maskavas, bet gan Pekinas aÄ£ents. IespÄ“jams, ka tā ir tikai pirmā skaļā lieta, ko tuvāko gadu laikā dzirdÄ“sim saistÄ«bā ar Ķīnas ietekmi ne vien Igaunijā, bet arÄ« Latvijā.

Vismaz vienu kandidātu zinātnieka Tarmo Kiutsa liktenim varu iedomāties jau tagad. Lai man nebÅ«tu jāatklāj šÄ«s personas vārds, minÄ“šu vien to, ka labas zināšanas Ä£eogrāfijā nebÅ«t nenozÄ«mÄ“ laba un pareiza morālā kompasa klātesamÄ«bu...