Iesaki rakstu:

TV 24 Preses kluba raidÄ«jumā Edijs Klaišis, jauniešu radošo centru "OPEN" vadÄ«tājs, teica: „Man nav izvÄ“les, ja es gribu strādāt ar bÄ“rniem, man bÅ«s jāvakcinÄ“jas...” To teica vÄ«rietis, iespÄ“jams - vÄ«rs un tÄ“vs, iespÄ“jams – pedagogs... nezinu... bet jauniešu centra vadÄ«tājs. VÄ“l viena aita iekšÄ aplokā, un vārtiņi ciet.

KamÄ“r sadzÄ«s pārÄ“jos – tā valdošÄ kliÄ·e domā. Cop-cobÄ“ un ar dienesta suņiem parÄ«dot? Tu nevarÄ“si strādāt, mācÄ«ties, iegÅ«t autovadÄ«tāja tiesÄ«bas, ceļot… Tu netiksi apkalpots frizÄ“tavā, bankā, medicÄ«nas iestādÄ“, pat āra Ä“stuvÄ«tÄ“… Tādas frāzes bārsta mÅ«su ministri, pat tieslietu ministrs, kuram jau nu vajadzÄ“tu zināt, ka pastāv likumi, pat cilvÄ“ktiesÄ«bas.

ŠÄ«s idejas atreferÄ“ nopirktie mediji, ziņu dienesta darbinieki satuntuļojušies stāv ārā, vÄ“jā pie tukšÄ vakcinācijas centra cerÄ«bā sagaidÄ«t kaut trÄ«s cilvÄ“ku grupiņu, lai ziņās atkal varÄ“tu stāstÄ«t par lielajām rindām uz poti… Uga Dumpis – jā, tas pats, kura pusmiljonu vÄ“rto pÄ“tÄ«jumu mÄ“s acÄ«mredzot tā arÄ« nesagaidÄ«sim, jo termiņi tiek pārcelti un pārcelti, pretÄ“ji nu jau visas pasaules zinātnieku viedoklim nebeidz stāstÄ«t par vakcÄ«nas drošumu…

Uz ko JÅ«s cerat, Dumpja kungs – uz karu Ukrainā, uz grÄ“ku plÅ«diem, uz apokalipsi? MÄ“s sagaidÄ«sim un izvÄ“rtÄ“sim JÅ«su zinātnisko darbu, tāpat kā ikdienā vÄ“rtÄ“jam to, ko JÅ«s darāt.

Kas teica, ka mums nav izvÄ“les? Marionetes? Darba inspekcija, tiesÄ«bsargs, pat vienÄ«gais ziņu raidÄ«jums Latvijā, kuru ir vÄ“rts skatÄ«ties, saka ko citu. Nu, labi - man nav izvÄ“les, tad es nodošu, pametÄ«šu, nošaušu? Ja es gribu strādāt ar bÄ“rniem, man nav izvÄ“les - es likšu vakcinÄ“ties saviem bÄ“rniem, savai grÅ«tajai sievai? Tā?

NolādÄ“ts, ja esi vÄ«rietis, tad ej izvadāt maizi, kāpostus, stādÄ«t mežu, remontÄ“t karuseļus, karot uz Donbasu… bet esi vÄ«rietis! Atņems šo darbu vai radÄ«s tādus apstākļus, ka nevarÄ“si strādāt profesijā…. Visus neatlaidÄ«s. Bet – VISUS! Pa vienam mÅ«s sadzÄ«s aplokā, kā jau simtreiz to darÄ«juši – mums ir tik Ä«sa atmiņa, ka mÄ“s ceram, ka šoreiz pažēlos?

Kad pažēloja – kad prihvatizÄ“ja, izsaimniekoja, likvidÄ“ja? Kad veseliem ciemiem izdzina uz Eiropu darbā? Kad sakrātos tÅ«kstošus pārvÄ“rta piecos latos? Kad uztaisÄ«ja nākošo krÄ«zi un iedzina mÅ«s parādu verdzÄ«bā? Kad politisko ambÄ«ciju dēļ faktiski nolikvidÄ“ja tranzÄ«tu, dzelzceļu, ostas ar tÅ«kstošiem darba vietu? Kad atklāti lobÄ“ vienus un iznÄ«cina citus uzņēmÄ“jus?

Ko pažēloja – tos bÄ“rnus, kuriem atņēma bÄ“rnÄ«bu, vecākus un saspundÄ“ja psihenÄ“s un pārdeva? Tos daudzbÄ“rnu vecākus, kuriem nozaga diferencÄ“to valsts pabalstu Dombrovska laikā – es runāju par to pašu VienotÄ«bu, kas pārdÄ“vÄ“jusies, sapumpurojusies kā hidra un turpina rullÄ“t – un tagad taisās atņemt otrreiz?

Tos simtus tÅ«kstošu, kuriem nedeva pilsoņa tiesÄ«bas, vai tos, kuriem pirms sešiem gadiem pielika trÄ«s eiro pie algas, lai atņemtu trÅ«cÄ«go statusu un visas garantijas, medicÄ«nu un medikamentus ieskaitot? Tos slimos bÄ“rnus, kuriem vācam ziedojumus, vai tos slimniekus, kuriem skaidri pasaka – ja tev nav naudas operācijai, mÄ“s tevi izrakstām no slimnÄ«cas? Tos, kurus noārstÄ“ja pa telefonu?

Mums ir ārsti, žurnālisti, kuri nebÄ«stas runāt. Mums ir politiÄ·es - JÅ«lija, Ä»ubova, Ilga Kreituse... Mums ir sievietes, kas nebaidās, – feldšerÄ«te Marina, aprÅ«pÄ“tāja Jolanta no KuldÄ«gas, kur nemaz tik daudz darba vietu nav… MÅ«su ir daudz. Viņas neteiks – man nav izvÄ“les, jo viņas zina, kas ir atbildÄ«ba, viņas radÄ«s savu darba vietu, kaut vai slauks govi un kops dārzu, bet nepiedalÄ«sies genocÄ«dā…

Mums ir uzņēmÄ“ji, kas cÄ«nās… Mums vÄ“l nav ar vakcÄ«nu piebeigta tā hromosoma, kas atbild par intelektu… MÄ“s vÄ“l esam cilvÄ“ki. Mums ir atmiņa un loÄ£iskā domāšana. Un mums ir izvÄ“le.