Mums izdevÄs
Viesturs Ķerus · 18.12.2017. · Komentāri (44)Ko mantojusi es no senÄiem saviem?/Ne titulus, ne zelta gredzenus,/Vien viņu egles, ozoli un kļavas/PÄr mana mūža ceļiem vÄ“jÄ zuz. (Ä€rija Elksne "Mans mantojums") "Kad vÄ«ri mani grib saraudinÄt, viņi uzdzied šo dziesmu," reiz man teica pensionÄ“tais mežkopis JÄnis PoÄs.
Par to, kÄ gandrÄ«z pirms gada tikos ar JÄni PoÄu, esmu jau rakstÄ«jis iepriekš (šeit), bet tÄ arÄ« Ä«sti neesmu pastÄstÄ«jis, kÄpÄ“c viņš aicinÄja mani uz sarunu. ŠÄ·iet, tagad tam ir Ä«stais brÄ«dis.
KÄ vÄ“lÄkas sarunas lika noprast, iemesls, kÄpÄ“c tiku aicinÄts uz tikšanos, varÄ“ja bÅ«t mans raksts "Vai Latvijai lemts kļūt par izcirtumu lielvalsti?", kurÄ izteicu aizdomas, ka tiekam gatavoti intensÄ«vÄkai Latvijas mežu izciršanai. VÄ“lÄk, pÄ“toši samiedzis acis, JÄnis teica: "Es nesaprotu, kÄ jÅ«s, cilvÄ“ks bez speciÄlas izglÄ«tÄ«bas, esat tik precÄ«zi sapratis problÄ“mas sakni."
Bet pirmoreiz tikÄmies pie CentrÄltirgus. JÄnis sÄ“dÄ“ja savÄ mašÄ«nÄ un klÄ“pÄ« turÄ“ja ne tikai savas grÄmatas, kuras bija iecerÄ“jis man uzdÄvinÄt, bet arÄ« mapÄ«ti ar avīžu izgriezumiem. Izgriezumu kaudzÄ«tes virspusÄ“ bija Dagņa Dubrovska raksts "Meža kanoni jÄmaina!". Un JÄnis bija nikns! RÄdot rakstu, viņš teica: "Redziet, tas vajadzÄ«gs, lai varÄ“tu teikt, ka zinÄtnieki tÄ ieteikuši!" Bet mÅ«su sarunu viņš noslÄ“dza, sakot, ka tauta esot jÄceļ kÄjÄs. Esot jÄstÄsta, kas notiek.
TaÄu JÄnis PoÄs nebija vienÄ«gais, ko satrauca virziens, kÄdÄ iet Latvijas mežu apsaimniekošana. KÄds cits mežkopis (ko nepazÄ«stu, tÄpÄ“c vÄrdÄ šoreiz nesaukšu) rakstÄ«ja vÄ“stulÄ“ Latvijas TelevÄ«zijai: "TaÄu vienreiz vismaz valsts vadÄ«bai jÄnÄk pie prÄta, ka nedrÄ«kst cirst nepieaugušus kokus. TÄs priežu audzes, kuras tika iestÄdÄ«tas pagÄjušajÄ gadu simtenÄ« 60. un 70. gados, nevar atļaut nocirst. PÄ“c sešdesmit gadiem bÅ«s pieaugušas audzes, un meža apsaimniekošana aiziet pareizas apsaimniekošanas ritmÄ. Mums taÄu jÄdomÄ par nÄkotni." Bet vÄ“stuli noslÄ“dza ar vÄrdiem: "PirmkÄrt, tas nav godÄ«gi, un, otrkÄrt, tie, kas to mežu iestÄdÄ«ja sešdesmit gadus atpakaļ, domÄja par nÄkotnes koku, nevis lai kÄds atnÄktu un izvarotu mežu!"
PÄ“c dažiem mÄ“nešiem tapa skaidrs, ka veco mežkopju un manas bažas bija pamatotas - ZemkopÄ«bas ministrija nÄca klajÄ ar ideju par grozÄ«jumiem koku ciršanas noteikumos (lasÄ«t šeit). "Tauta jÄceļ kÄjÄs!" atkal teica JÄnis PoÄs un cÄ“lÄs kÄjÄs arÄ« pats, rakstot atklÄtu vÄ“stuli zemkopÄ«bas ministram JÄnim DÅ«klavam un aicinot neatbalstÄ«t noteikumu grozÄ«jumus (vÄ“stule lasÄma šeit).
JÄatzÄ«st, es nebiju pÄrliecinÄts, ka tÄda šÄ·ietami tehniska lieta kÄ galvenÄs cirtes caurmÄ“rs liks tautai celties kÄjÄs, lai gan bija skaidrs, ka šie grozÄ«jumi ir liels drauds Latvijas mežiem, kÄ to bija sapratuši mežkopÄ«bÄ izglÄ«toti vÄ«ri. TomÄ“r tad, kad vairÄkas vides organizÄcijas un privÄtpersonas lika galvas un spÄ“kus kopÄ un radÄs iniciatÄ«va ar skarbi ironisko nosaukumu "100 kailcirtes Latvijas simtgadei", tauta galu galÄ saprata, ka runa ir ne tikai par dzeņiem un melno stÄrÄ·i, kam vajag resnus kokus, bet par mums visiem. Un tauta cÄ“lÄs kÄjÄs. VairÄk nekÄ 4500 cilvÄ“ku parakstÄ«ja petÄ«ciju pret noteikumu grozÄ«jumiem.
ArÄ« noteikumu virzÄ«tÄji, kas sÄkumÄ mÅ«su iebildumus bija ierastajÄ kÄrtÄ«bÄ ignorÄ“juši, kļuva arvien tramÄ«gÄki, un argumentus par noteikumiem arvien biežÄk (it Ä«paši publiskajÄ telpÄ) aizstÄja emocionÄlÄm frÄzÄ“m piesÄtinÄti argumenti pret tiem, kas atļaujas iebilst pret grozÄ«jumiem, salÄ«dzinot mÅ«s pat ar fašistiem. Tika nosprausta frontes lÄ«nija, kur vienÄ pusÄ“ ir meža Ä«pašnieki, bet otrÄ - "zaļÄs" organizÄcijas (tieši tÄ - pÄ“diņÄs). TomÄ“r mÅ«su pusÄ“ bija ne tikai cilvÄ“ki, kas ar meža nozari nav saistÄ«ti un saka: "Ja rÄ«kosiet piketu, es bÅ«šu klÄt!", bet arÄ« meža Ä«pašnieki ("Katram saprÄtÄ«gam cilvÄ“kam ir skaidrs, ka šie grozÄ«jumi nav pieņemami," komentÄ“ja kÄds no viņiem) un mežkopji ("LÅ«dzu, dariet visu iespÄ“jamo, lai nepieļautu šos grozÄ«jumus!").
NeapšaubÄmi liela nozÄ«me bija arÄ« tam, ka pienÄcis laiks, kad politiskajÄm partijÄm interesÄ“ sabiedrÄ«bas viedoklis, - laiks pirms vÄ“lÄ“šanÄm. TurklÄt arÄ« VARAM un Tieslietu ministrija iebilda pret noteikumu grozÄ«jumu tÄlÄku virzÄ«bu. Ja vides organizÄcijÄm varÄ“tu pÄrbrist pÄri, kÄ tas darÄ«ts iepriekš, tad ministriju iebildumi ir cita lieta. ZemkopÄ«bas ministrija saprata, ka grozÄ«jumi tomÄ“r šoreiz neies cauri, un atsauca grozÄ«jumus, publiski to paziņot ļaujot Latvijas Meža Ä«pašnieku biedrÄ«bai (lasÄ«t šeit).
ŠobrÄ«d tauta ir uzvarÄ“jusi. Protams, nemÄnÄ«sim sevi ar pÄrlieku optimismu. KÄdÄ publikÄcijÄ anonÄ«ms meža Ä«pašnieku pÄrstÄvis jau norÄdÄ«jis, ka pie noteikumu grozÄ«jumiem atgriezÄ«sies pÄ“c vÄ“lÄ“šanÄm (lasÄ«t šeit). LÄ«dz tam varam bÅ«t gatavi intensÄ«vai nomelnošanas kampaņai pret vides organizÄcijÄm. Jauni argumenti par labu noteikumu grozÄ«jumiem lÄ«dz vÄ“lÄ“šanÄm jau neradÄ«sies, tÄpÄ“c loÄ£iski ir koncentrÄ“ties uz to, lai vienkÄrši mÄ“Ä£inÄtu nostumt malÄ un sabiedrÄ«bas acÄ«s par neuzticamiem padarÄ«t tos, kas iebilst pret grozÄ«jumiem. Bet pagaidÄm varam ievilkt elpu un piesprÄdzÄ“ties, gatavojoties turpmÄkajam.
KÄ es tagad gribÄ“tu atceÄ¼Ä uz mÄjÄm iegriezties pie JÄņa PoÄa BabÄ«tÄ“, Meža ielÄ un teikt: "JÄni, mums izdevÄs! Es nebiju pÄrliecinÄts, ka mums izdosies, es zinu, ka atelpa ir Ä«slaicÄ«ga, bet mums izdevÄs!" Bet tagad pie JÄņa PoÄa ir jÄbrauc nevis uz BabÄ«ti, bet uz Salaspils kapiem. "Citi baidÄs runÄt vai jau zem velÄ“nas," viņš man teica pirms gada, un tagad pats pievienojies tiem aizgÄjušajiem mežkopjiem, kuru atstÄtais mantojums redzams mums visapkÄrt. Bet kopÄ mums izdevÄs.
Un kad jÅ«s mani projÄm aiznesÄ«siet/Un baltÄ smilšu kalnÄ atstÄsiet,/Es reizÄ“m atnÄkšu uz brÄ«di Ä«su,/Lai redzÄ“tu, kÄ mani koki zied.
PÄrpublicÄ“ts no http://vkerus.blogspot.com