Iesaki rakstu:

Arvien jaudÄ«gāk no meža nozares puses dažādos forumos tiek popularizÄ“ta ideja, ka intensÄ«vāka mežu apsaimniekošana (ietverot arÄ« intensÄ«vāku to ciršanu) palÄ«dzÄ“s mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām. Nesen arÄ« Gaujas Nacionālā parka dabas aizsardzÄ«bas apspriešanas laikā "Latvijas Finiera" padomes priekšsÄ“dÄ“tājs aicināja uz mazākiem ierobežojumiem meža ciršanai, jo mums esot jādomā par klimatu. ReizÄ“m šÄ·iet, ka meža nozari tagad oglekļa piesaiste interesÄ“ pat vairāk nekā koksnes ieguve.

Mežizstrādes kāpums samazina oglekļa piesaisti mežā

Tagad vai visi meža nozares runasvÄ«ri korÄ« skandina, ka klausÄ«ties vajag tikai zinātniekos un visam jābÅ«t zinātniski pamatotam (mazliet klusāk piebalsojot, ka jāieklausās tikai pareizajos zinātniekos). Tad nu aicinu aplÅ«kot dažus piemÄ“rus, kas ļauj novÄ“rtÄ“t, cik zinātniski pamatota ir doma par to, ka klimata mÄ“rÄ·u vārdā vajadzÄ“tu intensificÄ“t meža apsaimniekošanu.

Neapšaubāmi galvenais pasākums klimata pārmaiņu mazināšanai ir atteikšanās no fosilo energoresursu izmantošanas, lai neturpinātu kāpināt CO2 koncentrāciju atmosfÄ“rā. TomÄ“r, lai šo koncentrāciju mazinātu, svarÄ«gi veicināt arÄ« oglekļa piesaisti. Lai gan bÅ«tiskāko lomu oglekļa piesaistÄ“ spÄ“lÄ“ okeāns un svarÄ«gi oglekļa piesaistÄ«tāji ir arÄ« purvi un citi mitrāji, visbiežāk oglekļa piesaistes kontekstā tiek runāts par mežiem.

Tieši pieņēmums, ka intensÄ«vāka mežu apsaimniekošana, kas ietver mežizstrādes apjomu kāpināšanu, veicina oglekļa piesaisti mežā, ir galvenais iemesls meža nozares šÄ·ietamajām rÅ«pÄ“m par klimatu. TomÄ“r atgādināšu, ka lÄ«dzšinÄ“jā pieredze liecina pretÄ“jo - mežizstrādes kāpums oglekļa piesaisti mežā ir samazinājis.

Savās sabiedriskajās attiecÄ«bās meža nozares pārstāvji uzsver, ka piesaistes samazinājums skaidrojams ar mežu novecošanu (tātad - jācÄ“rt cÄ«tÄ«gāk). Taču ofciāls ziņojums saka ko citu: "CO2 piesaistes samazinājums ZIZIMM sektorā saistāms ar mežizstrādes apjoma pieaugumu." (sk. šeit).

Tātad mums tiek mÄ“Ä£ināts iebarot domu, ka ciršanas apjomu kāpums, kas kopš 90. gadiem samazinājis oglekļa piesaisti mežā, sāks šo piesaisti palielināt tad, ja cirtÄ«sim vÄ“l vairāk...

Teorētiski pieņēmumi un reālā dzīve

Kad esat sagremojuši iepriekš minÄ“tās domas absurdumu, pamÄ“Ä£iniet sagremot arÄ« šo - tā patiešÄm varÄ“tu bÅ«t (vismaz teorÄ“tiski).

Jāpatur prātā, ka grafikā redzama ikgadējā oglekļa piesaiste, nevis kopējais oglekļa uzkrājums. Tātad hipotētisks koks, kas vairs neaug, var saturēt daudz oglekļa, bet piesaiste būs 0, tāpat kā tad, ja koka (un piesaistītā oglekļa) nav vispār.

Ja jÅ«s šo hipotÄ“tisko koku nocirtÄ«siet, bet vietā iestādÄ«siet koku, kas aug ātri, sākumā jÅ«s bÅ«siet lielos "mÄ«nusos", palaižot gaisā pirmā koka piesaistÄ«to oglekli, taču turpmāk piesaiste augs. KopÄ“jais oglekļa uzkrājums vienā brÄ«dÄ« var pat pārsniegt to piesaistes apjomu, ko bÅ«tu varÄ“jis nodrošināt lÄ“naudzÄ«gais koks, ja nebÅ«tu nocirsts.

Un, ja jÅ«s šo lÄ“naudzÄ«go koku nebÅ«siet sakurinājis, bet uzbÅ«vÄ“jis no tā māju, bÅ«s laime pilnÄ«bā - pirmā koka uzņemtais ogleklis bÅ«s palicis piesaistÄ«ts, un tam klāt bÅ«s nācis vÄ“l otrā koka piesaistÄ«tais.

Uz iepriekš aprakstÄ«tās loÄ£ikas tad arÄ« balstās meža nozares runasvÄ«ru argumenti, ka cirst mežu ir labi klimatam. Pagaidām mÄ“s pat varÄ“tu atlikt malā dabas daudzveidÄ«bas jautājumu (piemÄ“ram, to, ka nocirstais lÄ“naudzÄ«gais koks varbÅ«t bija izcila dzÄ«votne virknei aizsargājamu sugu, bet ātraudzÄ«gais ir svešzemju koks, ko nevienai vietÄ“jai sugai nevajag). Galvenā problÄ“ma meža nozares pārstāvju argumentācijā ir tā, ka aprakstÄ«tajam vienkāršotajam piemÄ“ram ir maz sakara ar reālo dzÄ«vi, jo:

parasti tiek nocirsti koki, kas vÄ“l ilgi bÅ«tu sekmÄ«gi turpinājuši piesaistÄ«t oglekli;

pavisam neliela daļa nocirsto koku piesaistītā oglekļa tiek uzglabāta ilgmūžīgos produktos;

nocirstā meža vietā iestādÄ«tie koki var nemaz nebÅ«t labāki oglekļa piesaistÄ«tāji nekā iepriekš augušie koki;

jaunie koki var tikt nocirsti daudz ātrāk nekā tie bÅ«tu varÄ“juši kompensÄ“t iepriekšÄ“jās mežizstrādes rezultātā zaudÄ“to oglekli;

pats mežizstrādes process un augsnes sagatavošana pirms meža atjaunošanas rada papildu emisijas.

Mazāk cērtot, paliek vairāk koku

Zinot, ka oglekļa piesaistes samazinājumu radÄ«jis galvenokārt mežizstrādes apjoma kāpums, loÄ£iski bÅ«tu piesaistes uzlabošanai ciršanas apjomus mazināt. Protams, šÄdu iespÄ“ju nopietni apsvÄ“rt meža nozares politikas veidotāji nav gatavi.

Taču nesen uzzināju par kādu LVMI "Silava" pÄ“tÄ«jumu, kas sniedz zināmu priekšstatu par to, kādas sekas varÄ“tu bÅ«t dažādiem mežu apsaimniekošanas scenārijiem (pÄ“tÄ«juma pārskats atrodams šeit). 

Šajā pÄ“tÄ«jumā izvÄ“rtÄ“ti trÄ«s scenāriji (esmu saglabājis pÄ“tÄ«juma autoru lietotos scenāriju nosaukumus):

1. ikdienišÄ·a mežsaimniecÄ«ba (tiek turpināta lÄ«dzšinÄ“jā prakse);

2. pasÄ«va mežsaimniecÄ«ba (tiek turpināta lÄ«dzšinÄ“jā prakse, bet aizsargāto mežu platÄ«ba palielināta lÄ«dz 500 tÅ«kst. ha);

3. intensÄ«vi-mÄ“rÄ·tiecÄ«ga mežsaimniecÄ«ba (tiek Ä«stenoti ZemkopÄ«bas ministrijas virzÄ«tie koku ciršanas un atjaunošanas noteikumu grozÄ«jumi (par ko esmu rakstÄ«jis šeit), palielinās mākslÄ«gi atjaunoto mežu Ä«patsvars, jaunaudzes tiek koptas (t.i., retinātas) intensÄ«vāk).

Protams, kā jebkuru nākotnes prognožu gadÄ«jumā arÄ« šajā pÄ“tÄ«jumā "Silavai" bijis jābalstās uz dažādiem pieņēmumiem, turklāt bijuši nepieciešami ne tikai pieņēmumi par koku augšanu, bet arÄ« par mežu apsaimniekotāju uzvedÄ«bu, tā vÄ“l vairāk palielinot prognožu nenoteiktÄ«bu.

Par to, cik šie pieņēmumi reālistiski, varÄ“tu diskutÄ“t citreiz, un skaidrs, ka vienÄ«gais, par ko varam bÅ«t puslÄ«dz droši, ir tas, ka precÄ«zi neÄ«stenosies neviens no šiem scenārijiem. TomÄ“r pÄ“tÄ«jums ļauj ieskatÄ«ties nākotnÄ“, kāda tā bÅ«tu tad, ja izteiktie pieņēmumi Ä«stenotos.

Rezultāti parāda to, kas, loÄ£iski domājot, skaidrs ir jau tāpat - mazāk cÄ“rtot mežus (šajā gadÄ«jumā - palielinot aizsargāto mežu platÄ«bu), dzÄ«vu koku kopÄ“jā krāja (lÄ«dz ar to arÄ« dzÄ«vajos kokos uzkrātais ogleklis) bÅ«tu lielāka nekā ikdienišÄ·as vai intensÄ«vas mežsaimniecÄ«bas gadÄ«jumā.

Taču, ja vÄ“rtÄ“jam nevis kopÄ“jo krāju, bet tās pieaugumu (šajā gadÄ«jumā - pa piecgadÄ“m), redzams, ka arÄ« šÄdā griezumā lÄ«dz 2050. gadam labākais ir pasÄ«vās mežsaimniecÄ«bas scenārijs. JāatzÄ«mÄ“, ka tieši 2050. gads, ir tas, lÄ«dz kuram šobrÄ«d nosprausti Latvijas un ES mÄ“rÄ·i klimata pārmaiņu mazināšanai. PÄ“c 2050. gada katrs no trim scenārijiem kādā piecgadÄ“ ir labākais un kādā citā - sliktākais.

SkaidrÄ«bai gribu pasvÄ«trot, ka kopÄ“jo oglekļa bilanci mežā veido vairāki mainÄ«gie, ne tikai dzÄ«vu koku krājas pārmaiņas. TomÄ“r koksnes krājas pārmaiņas spÄ“lÄ“ šajā vienādojumā bÅ«tisku lomu, turklāt tieši uz "koksnes ražošanu" ir vÄ“rsta intensÄ«va mežsaimniecÄ«ba un šis aspekts ir galvenais meža nozares arguments diskusijās par šo tÄ“mu.

VarbÅ«t kāds atgādinās citu tradicionālu meža nozares argumentu - intensÄ«vākas mežsaimniecÄ«bas rezultātā vairāk oglekļa tiek piesaistÄ«ts koksnes produktos. ArÄ« ŠÅ†epsta pÄ“tÄ«jumā redzams, ka, summÄ“jot nocirsto un mežā palikušo koksnes apjomu, intensÄ«vas mežsaimniecÄ«bas rezultātā summa bÅ«s vislielākā.

Arguments par oglekļa zudumu mežā kompensÄ“šanu ar piesaisti koksnes produktiem ir tikpat hipotÄ“tisks un ar reālo dzÄ«vi nesaistÄ«ts kā apgalvojums, ka oglekļa piesaistes palielināšanai jācÄ“rt vairāk mežu. Jau minÄ“ju, ka ilgmūžīgos produktos tiek izmantota vien neliela mežā iegÅ«tās koksnes daļa. Turklāt piesaiste produktos nekompensÄ“ oglekļa piesaistes mazināšanos mežā.

Cits meža nozares arguments saistÄ«ts ar t.s. "aizstāšanas efektu", resp., domu, ka ar koku tiek aizstāti fosilie resursi, tā kopumā tomÄ“r uzlabojot oglekļa bilanci pat tad, ja piesaiste mežā tiek samazināta. Šis ir sarežģīts jautājums, un arÄ« augsta lÄ«meņa zinātniski pÄ“tÄ«jumi reizÄ“m ir šÄ·ietami pretrunÄ«gi, jo stāsts jau ir ne tikai par "koksne pret fosilie", bet par to, kas tieši ar ko tieši tiek aizstāts un cik precÄ«zi izrÄ“Ä·inātas emisijas katrā no gadÄ«jumiem.

Taču pamatproblÄ“ma stāstā par aizstāšanas efektu ir lÄ«dzÄ«ga kā anekdotÄ“, kurā dÄ“ls lielās tÄ“vam, ka ietaupÄ«jis naudu, skrienot pakaļ autobusam, nevis braucot ar to, bet tÄ“vs iesaka nākamreiz skriet pakaļ taksim, lai ietaupÄ«tu vairāk. RespektÄ«vi, mÄ“s varam aprÄ“Ä·ināt dažādus hipotÄ“tiskos aizstāšanas efektus, bet tas vÄ“l nenozÄ«mÄ“, ka kaut kas reāli tiek aizstāts.

Intensīvāka mežsaimniecība mazina mežu pielāgotību klimata pārmaiņām

Atgādinu, ka, no klimata pārmaiņu viedokļa raugoties, bÅ«tiska ir ne tikai klimata pārmaiņu mazināšana, bet arÄ« pielāgošanās šÄ«m pārmaiņām. ArÄ« šajā gadÄ«jumā meža nozares piedāvātais risinājums ir intensÄ«va mežsaimniecÄ«ba - mežu ciršana kailcirtÄ“ un mākslÄ«ga atjaunošana. Iepriekš aprakstÄ«tās "Silavas" prognozes parāda arÄ« to, kā šÄda intensÄ«va saimniekošana mainÄ«tu meža koku sugu sastāvu.

Redzams, ka, izpildoties intensÄ«vas mežsaimniecÄ«bas scenārijam, par galveno koku sugu Latvijas mežos kļūtu egle - vairāk nekā 40% mežu bÅ«tu egļu meži. Atkal varÄ“tu runāt par acÄ«mredzamo mežu bioloÄ£iskās daudzveidÄ«bas noplicināšanos intensÄ«vākas mežsaimniecÄ«bas scenārijā, bet šoreiz palikšu pie klimata pārmaiņu tÄ“mas.

Arvien vairāk pÄ“tÄ«jumu rāda, ka mākslÄ«ga egļu kultivÄ“šana mÅ«su reÄ£ionā, ņemot vÄ“rā prognozÄ“jamās klimata pārmaiņas, nav saprātÄ«ga. Vienu no šiem pÄ“tÄ«jumiem (lasāms šeit) savās prezentācijās, par klimata pārmaiņām runājot, nereti demonstrÄ“ arÄ« "Silavas" pārstāvji. No šÄ« raksta arÄ« prognoze, ka lÄ«dz šÄ« gadsimta beigām egles izplatÄ«bas areāls (t.i., apgabals ar egļu mežiem piemÄ“rotiem apstākļiem) Eiropā bÅ«s pavirzÄ«jies uz ziemeļiem, atkāpjoties no Baltijas valstÄ«m. Tātad intensÄ«vās mežsaimniecÄ«bas scenārijs mÅ«s ved uz jaunajiem apstākļiem nepiemÄ“rotu mežu platÄ«bu palielināšanos.

Secinājumi

No iepriekš rakstÄ«tā varam secināt, ka mežizstrādes intensitātes kāpums jau lÄ«dz šim ir mazinājis oglekļa piesaisti Latvijas mežos un arÄ« turpmāk tam nav gaidāmas labas sekas. IntensÄ«vāka mežizstrāde pat kombinācijā ar ražīgāku koku stādÄ«šanu novestu pie mazākas kopÄ“jās dzÄ«vu koku krājas mežaudzÄ“s (t.i., mazāka oglekļa uzkrājuma dzÄ«vajos kokos) nekā tā, ko varÄ“tu nodrošināt lielāku meža platÄ«bu aizsardzÄ«ba.

Turklāt "Silavas" iezīmētais intensīvākas mežsaimniecības scenārijs padarītu Latvijas mežus nepiemērotus prognozētajām klimata pārmaiņām, palielinot mākslīgi atjaunotu egļu mežu platības, kam prognozējamais Latvijas klimats nebūs piemērots.

Pārpublicēts no vkerus.blogspot.com