Iesaki rakstu:

Zeme, kas dzied, Tilts starp Austrumiem un Rietumiem, MagnÄ“tiskā Latvija – visi šie un citi valdÄ«bas par dārgu naudu izstrādātie valsts tÄ“la lozungi ir izgāzušies, un nu Latvijas InvestÄ«ciju un attÄ«stÄ«bas aÄ£entÅ«ras un Ekonomikas ministrijas paspārnÄ“ tiek veidots atkal jauns, šoreiz izmantojot „misiju orientÄ“tu pieeju”. AizvadÄ«tajā nedēļā Krišjāņa Kariņa valdÄ«ba apstiprināja gan šo "misiju pieeju", gar arÄ« pirmo "pilota misiju" ar nosaukumu JÅ«ra 2030. Pietiek šodien publicÄ“ valdÄ«bas sÄ“dÄ“ izskatÄ«to ziņojumu par jauno projektu, kas laikrakstā Diena jau raksturots ar vārdiem „MurgoloÄ£ijas triumfs”.

InformatÄ«vais ziņojums “Par vienota Latvijas valsts tÄ“la ieviešanas stratÄ“Ä£iju”

InformatÄ«vais ziņojums “Par vienota Latvijas valsts tÄ“la ieviešanas stratÄ“Ä£iju” (turpmāk – InformatÄ«vais ziņojums) sagatavots, pamatojoties uz 2019. gada 7. maijā apstiprinātā ValdÄ«bas rÄ«cÄ«bas plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadÄ«tā Ministru kabineta iecerÄ“to darbÄ«bu Ä«stenošanu (turpmāk – VRP) 45.1. punktu “Panāksim, ka ir vienots un pozitÄ«vs tÄ“ls par Latviju kā vietu eksportÄ“jošiem uzņēmumiem”.

Ekonomikas ministrija, sadarbÄ«bā ar Latvijas InvestÄ«ciju un attÄ«stÄ«bas aÄ£entÅ«ru (turpmāk – LIAA), sniedz informāciju par VRP 45.1. punkta izpildes gaitu un turpmāko rÄ«cÄ«bas stratÄ“Ä£iju saistoši VRP 45.1. punkta 2. uzdevuma “Pamatojoties uz vienotā tÄ“la vÄ“rtÄ«bas piedāvājumu, sagatavot mārketinga piedāvājumu” un 3.uzdevuma “Apstiprināt mārketinga piedāvājumu un izstrādāt ieviešanas plānu” minÄ“tajam.

ValdÄ«bas rÄ«cÄ«bas plāna 45.1.punkta 1.uzdevuma “Izstrādāt Latvijas vienota valsts tÄ“la vÄ“rtÄ«bas piedāvājumu” izpilde un Ä«stenotie pasākumi 2020.gadā

2020.gada 29.septembra Ministru kabineta sÄ“dÄ“ tika izskatÄ«ts un apstiprināts Ekonomikas ministrijas sagatavotais InformatÄ«vais ziņojums “Par vienota valsts tÄ“la izstrādi”, kā ietvaros tika noteikti trÄ«s vienotā tÄ“la stratÄ“Ä£iskie virzieni, kas kopumā veido Latvijas vienotā tÄ“la vÄ“rtÄ«bas piedāvājumu (value proposition):

“Gatavi Izaicinājumiem” (“Ready For Any Challenges”) - Latviešu dabā ir radÄ«t un pārsteigt pasauli ar savām idejām, prasmÄ“m un augstajām darba spÄ“jām. VÄ“sture mÅ«s mācÄ«jusi bÅ«t izdomas bagātiem un rÅ«dÄ«jusi, tādēļ varam strauji pielāgoties un paveikt sarežģītas lietas ātri, radoši un pasaules lÄ«menÄ«. Savienojot cilvÄ“ku zināšanas un prasmes ar tehnoloÄ£iju iespÄ“jām un vidi, mÄ“s kļūstam par augstākās raudzes problÄ“mu risinātājiem;

“Dažādu Pasauļu Savienotāji” (“Connecting Worlds Apart”) - Latvija ir savienotājs, kas palÄ«dz satikties Ä«stajiem cilvÄ“kiem, lai radÄ«tu jaunas, negaidÄ«tas kombinācijas. MÄ“s esam starp jÅ«ru un mežu. Starp senām tradÄ«cijām un jaunākajām tehnoloÄ£ijām. Tas mums ir licis atrast veidus, kā savienot nesavienojamo. Tāpat Latvija ir kompakta, un divu rokas spiedienu attālumā ir sasniedzams jebkurš, kas ļauj mums ātri atrast vajadzÄ«gos partnerus idejas Ä«stenošanai.

“Radošu IzmÄ“Ä£inājumu Platforma” (“Natural Playground”) - Latvija piedāvā iespÄ“ju radÄ«t vai pārbaudÄ«t idejas drošos un videi draudzÄ«gos apstākļos. Galveno fokusu liekam uz vidi, kuru ir iespÄ“jams pielāgot visdažādākajām vajadzÄ«bām. Mums ir četri gadalaiki. Augstā tehnoloÄ£iskā attÄ«stÄ«ba ļauj bÅ«t jebkurā vietā, bet joprojām ar 5G interneta kvalitāti. Neatņemama vides sastāvdaļa ir mÅ«su cilvÄ“ki, kas ar radošu pieeju spÄ“j risināt dažāda rakstura un sarežģītÄ«bas problÄ“mas. Latvijas industrijas un pÄ“tniecÄ«bas organizācijas izstrādā augstas pievienotās vÄ“rtÄ«bas un izcilas kvalitātes produktus. Tas viss ļauj radÄ«t, testÄ“t un attÄ«stÄ«t neparastākos risinājumus, idejas vai sapņus.

Vienotā tÄ“la stratÄ“Ä£iskie virzieni tika izstrādāti, Ä«stenojot plašu loku stratÄ“Ä£iskus pasākumus sabiedrÄ«bas un citu interešu grupu iesaistei un viedokļa apzināšanai. Tāpat tika organizÄ“tas piecas ekspertu darba grupas, kurās kopā piedalÄ«jās 116 dalÄ«bnieku, pārstāvot Latvijas uzņēmÄ“jdarbÄ«bas, investÄ«ciju, zinātnes un akadÄ“misko vidi, medijus, valsts tÄ“la popularizÄ“šanā iesaistÄ«tās iestādes un kultÅ«ras organizācijas. Darba grupas tika veidotas tematiskajos blokos: 1) Eksports; 2) InvestÄ«cijas un inovācijas; 3) TÅ«risms; 4) Ä€rpolitika, drošÄ«ba un vÄ“sture; 5) Zinātne un kultÅ«ra. Lai arÄ« sākotnÄ“ji Ekonomikas ministrija uzsāka darbu pie Latvijas ekonomiskā tÄ“la definÄ“šanas, pÄ“c darbnÄ«cu organizÄ“šanas, tai skaitā kultÅ«ras un ārpolitikas jomā, tika secināts, ka galvenokārt vÄ“rtÄ«bas sakrÄ«t, kā rezultātā stratÄ“Ä£ija un Latvijas vÄ“rtÄ«bas piedāvājums ir veidojams vienots.

2020. gada oktobrÄ«, uzsākot darbu pie VRP 45.1. punkta 2. un 3. uzdevuma izpildes, proti, vienota valsts tÄ“la mārketinga un ieviešanas plāna izstrādes, lai veiktu tehniskās specifikācijas izstrādi vienota valsts tÄ“la mārketinga ieviešanas plāna izstrādei, tika nolemts Ä«stenot padziļinātu uzdevuma izpildes priekšizpÄ“ti. PriekšizpÄ“tes ietvaros, tika veiktas sarunas ar nozares pārstāvjiem, zÄ«molvedÄ«bas ekspertiem ar pieredzi starptautisku zÄ«molu ieviešanas projektos un radošo industriju ekspertiem, kā arÄ« tika iegÅ«tas vÄ“rtÄ«gas atziņas pÄ“c sarunām ar Igaunijas tÄ“la (brand Estonia) veidotājiem. Tāpat tika veikta izpÄ“te valsts tÄ“la stratÄ“Ä£ijas pieredzÄ“ Somijā, Zviedrijā, Lietuvā, Īrijā, ŠveicÄ“, Itālijā un citās pasaules valstÄ«s, lai aptvertu labās prakses piemÄ“rus un integrÄ“tu atziņas Latvijas vienota valsts tÄ“la ieviešanas stratÄ“Ä£ijā. Apkopojot iegÅ«to informāciju un citu valstu pieredzi, tika izdarÄ«ts secinājums, ka ir nepieciešams izstrādāt vienota valsts tÄ“la ieviešanas stratÄ“Ä£iju Latvijā, kas balstÄ«ta izvirzÄ«tajās vienota valsts tÄ“la vÄ“rtÄ«bās.

Vienota Latvijas valsts tÄ“la ieviešanas stratÄ“Ä£ijas virsmÄ“rÄ·is ir veidot vienotu un saskaņotu ietvaru, kā komunicÄ“t par Latvijas darbÄ«bu Ä«stenošanas kvalitāti ārvalstÄ«s, un reizÄ“ attÄ«stÄ«t naratÄ«vu Latvijas iedzÄ«votājiem. Tas iekļauj arÄ« izveidot vienota valsts tÄ“la centrālo ideju un tās kodolu. Tā kā komunikācija ir atbalsta instruments, ne mÄ“rÄ·is pats par sevi, tad komunikācijas stratÄ“Ä£ija un mārketinga plāns nevar tikt veidots bez valsts tÄ“la attÄ«stÄ«bas stratÄ“Ä£ijas un produkta. Turpinot iesākto darbu, kas balstÄ«ts 2020. gada 29. septembra InformatÄ«vā ziņojumā “Par vienota valsts tÄ“la izstrādi” noteiktajās valsts tÄ“la vÄ“rtÄ«bās, kā nākošais uzdevums tika izvirzÄ«ts “misiju pieejas” iekļaušana, kas kalpo kā centrālais ietvars Latvijas valsts tÄ“la izstrādei. Uz tā pamata top stratÄ“Ä£ija, kas ir uz rezultātiem vÄ“rsta Latvijas pozicionÄ“šana ārvalstÄ«s, kam pamatā ir tÄ“la uzraudzÄ«bas un analÄ«zes sistÄ“ma, valsts prezentācija ārvalstÄ«s, mārketings un to valsts sektora speciālistu kompetenču pilnveidošana, kuru darbÄ«ba saistÄ«ta ar valsts prezentāciju ārvalstÄ«s.

Misiju orientēta pieeja

MISIJU ORIENTĒTAS PIEEJAS MĒRĶIS IR RISINĀT DAŽĀDU JOMU IZAICINĀJUMUS, LAI SASNIEGTU AMBICIOZUS UN KONKRĒTUS MĒRĶUS NOTEIKTĀ LAIKA PERIODĀ.

Ekonomiskai attÄ«stÄ«bai nav nozÄ«mÄ«gs vien izaugsmes skaitliskais pieaugums, kas balstÄ«ts kvantitatÄ«vas skaitļu dimensijās un IKP izaugsmes mÄ“rÄ«jumos, proti, attÄ«stÄ«bas virziens un tā kvalitāte ir vienlÄ«dzÄ«gi nozÄ«mÄ«gs, ja pat ne vairāk fundamentāls. PasaulÄ“, kur šobrÄ«d ir daudz šÄ·ietami neatrisināmu problÄ“mu, kā piemÄ“ram, vides piesārņojums pret dzÄ«ves stilu un ekonomiskām interesÄ“m, nevienlÄ«dzÄ«ba, veselÄ«bas un medicÄ«nas problÄ“mas, mūžizglÄ«tÄ«ba, darba iespÄ“jas robotizācijas laikmetā un citi lieli izaicinājumi, misiju orientÄ“ta pieeja, kas ir OECD un Eiropas SavienÄ«bas (turpmāk – ES) lÄ«meņa prioritārs problÄ“mrisināšanas modelis, sniedz iespÄ“jas un stratÄ“Ä£iju kā veidot risinājumus. Izaicinājumus pārdefinÄ“jot misijās un tuvojoties to risināšanai, pielāgojoties, izmÄ“Ä£inot un prototipÄ“jot.

Ideja, kas ir aiz misiju pieejas ir nevis sākt ar jautājumu – kuriem sektoriem vai tehnoloÄ£ijām ir jāsniedz palÄ«dzÄ«ba, bet gan ar risināmo problÄ“mu identificÄ“šanu. Pamatā ir jādomā par problÄ“mām visambiciozākā veidā, iesaistot dažādus ekonomiskos spÄ“lÄ“tājus risinājumā (publiskais, privātais un bezpeļņas organizāciju sektors) un nostiprinot jaunus sadarbÄ«bas veidus individuālu projektu lÄ«menÄ«.

Lai misijas bÅ«tu veiksmÄ«gas, ir jāizpilda virkne nosacÄ«jumu, kas jāiekļauj procesā pirms to izpildes un tās laikā. PamatkritÄ“riji misiju izpildÄ“ un to vadÄ«šanai ir noteikti Eiropas Komisijas ziņojumā “Misiju OrientÄ“ta PÄ“tniecÄ«ba un Inovācija Eiropas SavienÄ«bā – problÄ“mu risināšanas pieeja inovāciju virzÄ«tai izaugsmei”, ko pÄ“c Eiropas Komisijas PÄ“tniecÄ«bas, Zinātnes un Inovāciju komisāra Karlosa Moedas lÅ«guma veica profesore Mariana Mazzucato.^[1] IdentificÄ“tie kritÄ“riji ir šÄdi:

Pārdroši, iedvesmojoši un ar sociālu nozÄ«mi. Misijām ir jāspÄ“j iedvesmot iesaistÄ«tos dalÄ«bniekus, un tām ir jābÅ«t saistošÄm plašÄkai daļai sabiedrÄ«bas. Tām jābÅ«t vienotām ar ilgtspÄ“jÄ«gas attÄ«stÄ«bas izaicinājumiem, lai ietekmÄ“tu bÅ«tisku iedzÄ«votāju daļu;

SabiedrÄ«bas iesaistošas. Lai misijas definÄ“tu, Ä«stenotu un novÄ“rtÄ“tu, ir nepieciešama pilsoņu lÄ«dzdalÄ«ba publisko debašu veidā. Tām arÄ« ir jābÅ«t saistošÄm noteiktam institucionālo un sociālo dalÄ«bnieku skaitam, lai tās tiktu Ä«stenotas arÄ« dažādos politiskajos ciklos;

Mērķtiecīgi, izmērāmi un ar noteiktu laika rāmi. Misijām ir jābūt ar precīzu virzienu. Tām ir jābūt fokusētām un izmērāmām (ar instrumentiem, kas aptver vispārējo kvalitatīvo ietekmi) noteiktā laika ierobežojumā;

Publiskā sektora kapacitātes. Misijas pieprasa, lai valsts attÄ«stÄ«tu prasmes un uzņēmÄ“jdarbÄ«bas garu. Sabiedriskajiem dalÄ«bniekiem ir jāuztver sevi kā sistÄ“mas elementus, kas rada un veido tirgus un tehnoloÄ£ijas. Starp kapacitātÄ“m, kas valstij  jāuzņemas ir: koordinācijas sistÄ“mas izveide starp dažādām savstarpÄ“ji nekomunicÄ“jošÄm struktÅ«rām; lielāka atsevišÄ·u departamentu, aÄ£entÅ«ru vai citu sabiedrisko organizāciju elastÄ«bas un autonomijas veidošana; pozitÄ«vas pieejas veidošana riskam; iespÄ“jas noteikt publiskā iepirkuma stratÄ“Ä£isku izmantošanu visā rÅ«pniecÄ«bas un sociālajā aparātā;

Ambiciozi, bet reālistiski. Misijām jābÅ«t vÄ“rienÄ«gām, lai motivÄ“tu iesaistÄ«tos dalÄ«bniekus, bet pietiekami reālistiskām, lai tās sasniegtu. Projektu finansÄ“šanai, ko veic publiskā un privātā sektora pārstāvji, jābÅ«t pietiekamai un jāatbilst misijas Ä«stenošanas vajadzÄ«bām, neierobežojot tās definÄ«ciju ar stingri noteiktiem ierobežojumiem vai Ä«stermiņa atgriešanās perspektÄ«vu;

Starpsektoriālas un ar augšupÄ“ju pieeju. Misiju potenciāls ir izmantojams pilnÄ«bā, ja tiek aktivizÄ“tas dažādas iniciatÄ«vas starp dažādām nozarÄ“m, dalÄ«bniekiem un disciplÄ«nām. Vairāki projekti veicina misiju Ä«stenošanu, kā arÄ« to iespÄ“jamu pārdefinÄ“šanu, caur ierobežojumiem un iespÄ“jām, kas var rasties to Ä«stenošanas laikā.

Misiju pieejas pamatā ir princips, ka valsts ir ambiciozu uzdevumu Ä«stenošanas katalizators, veicinot to, kas citādi nebÅ«tu sasniedzams. Ne tikai rezultāts, bet arÄ« pats process, kas ir misiju risināšanas pamatā, ir tas, kas galu galā atrisina lielākās problÄ“mas, radot vidi iekļaujošai, ilgtspÄ“jÄ«gai un uz inovāciju virzÄ«tai izaugsmei. Misiju orientÄ“ta pieeja ir komplekss process, kas pretÄ“ji lineāram problÄ“mu risināšanas modelim, spÄ“j savienot publisko un privāto sektoru ap vienu misiju. ŠÄ« pieeja ir tikusi apspriesta kopš 1980.gadiem, bet aktualitāti ES lÄ«menÄ« ieguvusi tikai šobrÄ«d, sniedzot iespÄ“jas Latvijai kļūt par pionieri un pozicionÄ“ties kā veiksmÄ«gam pionierim globālā lÄ«menÄ«.

Misiju orientÄ“ta pieeja Latvijas valsts tÄ“la veidošanā – “Mission Latvia”, un Latvijas pirmās misijas definÄ“šanas process

LATVIJAI JÄ€KĻŪST PAR GLOBÄ€LU SPÄ’LÄ’TÄ€JU, IESTÄ€JOTIES PAR VISIEM SVARĪGU IZAICINÄ€JUMU RISINÄ€ŠANU.

Valsts tÄ“la veidošana ir viens no sarežģītākajiem valsts stratÄ“Ä£iskajiem uzdevumiem, kas pieprasa pastāvÄ«gu valsts pārvaldes iestāžu, sabiedrÄ«bas un organizāciju iesaisti, lai veidotu vienotu izpratni un asociācijas par mÅ«su valsti. TÄ“la veidošana nav lineārs process, bet gan augstas kompleksitātes pasākumu kopums, kas reizÄ“ veido produktu un komunikāciju par to, ko valsts dara, un rezultātā attÄ«sta vienkārši izprotamu stāstu starptautiskās atpazÄ«stamÄ«bas veicināšanai. Valsts tÄ“la Ä«stenošana pieprasa nepārtrauktu koordināciju, lai ikkatrs, kas komunicÄ“ par Latviju starptautiski, izmanto vienojošu vÄ“stÄ«juma ietvaru.

Lai izvairÄ«tos no situācijas atkārtošanās, kad tÄ“ls ir tikai mārketinga sauklis, kam nav spÄ“cÄ«ga pamata, un, lai Latvija starptautiskā mÄ“rogā spÄ“tu pozicionÄ“ties kā inovatÄ«va un konkurÄ“tspÄ“jÄ«ga valsts, LIAA, kā arÄ« Ekonomikas ministrija piedāvā “misiju orientÄ“tas” pieejas Ä«stenošanu valsts tÄ“la veidošanā. Misiju orientÄ“ta pieeja valsts tÄ“la ieviešanas procesā paredz vairāku misiju veidošanos, ņemot vÄ“rā sabiedrÄ«bas nodefinÄ“tos izaicinājumus, NacionaÌ„lo attiÌ„stiÌ„bas plaÌ„nu 2021. – 2027. gadam (NAP2027), Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam (NIP2027), Latvijas ilgtspÄ“jÄ«gas attÄ«stÄ«bas stratÄ“Ä£iju lÄ«dz 2030. gadam, Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam, kā arÄ« ES  mÄ“rogā nodefinÄ“tās prioritārās misiju jomas – šie stāsti bÅ«s vÄ“stneši, bet pati metode, kā spÄ“ja risināt lielus un sarežģītus procesus vietÄ“jā un starptautiskā mÄ“rogā, bÅ«s valsts tÄ“ls. ŠÄ« pieeja risina gan dažādo ieinteresÄ“to pušu iesaisti un iekšÄ“jo saskaņotÄ«bu, gan veido “produktu” – Latvija ir vieta, kur spÄ“j risināt kompleksas globālas problÄ“mas.

2021.gada 29.janvārÄ« tika uzsākts Latvijas vienota valsts tÄ“la izstrādes otrais posms, kā ietvaros tika izveidota starpnozaru, augstu kvalificÄ“tu ekspertu darba grupa (turpmāk – Darba grupa), kuras atklāšanas sanāksmÄ“ piedalÄ«jās Valsts prezidents Egils Levits. Darba grupā piedalÄ«ties aicinātas kopā 15 personas, kuras pārstāv dažādas nozares, tai skaitā privāto, publisko un pilsonisko sektoru. Misiju orientÄ“ta pieeja, kā Latvijas valsts vienota tÄ“la veidošanas stratÄ“Ä£ija, tika prezentÄ“ta Darba grupas pirmajā sanāksmÄ“ 29.01.2021, kā rezultātā tika gÅ«ts apstiprinājums par pieejas atbalstu un apstiprināts turpmākais plāns Latvijas misiju definÄ“šanai.

Darba grupas izveides mÄ“rÄ·is ir veidot priekšnosacÄ«jumus, lai vienota valsts tÄ“la izstrādes misijas bÅ«tu iespÄ“jamas, ka arÄ« paplašināt izpratni par valsts tÄ“la veidošanas modeli, dalÄ«ties ar vÄ“rtÄ«gām atziņām, lai rezultātā gÅ«tu augstāku projekta potenciālu.

Misiju orientÄ“ta pieeja piedāvā iespÄ“ju iesaistÄ«t iedzÄ«votājus ievÄ“rojamu sabiedrÄ«bas problÄ“mu risināšanā un radÄ«t plašu pilsonisko atbalstu, kā arÄ« kolektÄ«vās kustÄ«bas spÄ“ku. Laika posmā no 15.februāra lÄ«dz 8.martam, tika organizÄ“tas dizaina domāšanas darbnÄ«cas, kurās tika definÄ“ti Latvijas sabiedrÄ«bas izaicinājumi. DarbnÄ«cas kopā piedalÄ«jās 100 iedzÄ«votāji, kas proaktÄ«vi aizpildÄ«ja pieteikšanās anketu dalÄ«bai diskusijām www.missionlatvia.com mājas lapā. DalÄ«bnieku profils bija mÄ“rÄ·tiecÄ«gi dažāds: diskusijās piedalÄ«jās iedzÄ«votāji no dažādām pilsÄ“tām un reÄ£ioniem Latvijā, kā arÄ« ārvalstÄ«s dzÄ«vojošÄ diasporas pārstāvniecÄ«ba. DalÄ«bnieku starpā bija gan valsts pārvaldes darbinieki, gan pārstāvji no kultÅ«ras jomas, izglÄ«tÄ«bas, pilsoniskā un privātā sektora. Lai arÄ« darbnÄ«cas norisinājās latviešu valodā, dalÄ«bnieku vidÅ« bija arÄ« cilvÄ“ki, kuri Ä£imenÄ“ sarunājas arÄ« citās valodās.

SabiedrÄ«bas iekļaujošo darbnÄ«cu mÄ“rÄ·is bija identificÄ“t izaicinājumus, kas šobrÄ«d ir aktuāli sabiedrÄ«bai un valstij kopumā. DarbnÄ«cu ietvaros izskanÄ“ja dažādi viedokļi un idejas,  tomÄ“r to rezultātā tika panāktas vienošanās un izcelti prioritārie Latvijas izaicinājumi:

Valsts pārvaldes un sabiedrÄ«bas savstarpÄ“jā dialoga trÅ«kums. ŠÄ« problÄ“ma no diskusijām izrietot atspoguļo demokrātisko prasmju iztrÅ«kumu, proti, izteikšanās, uzklausÄ«šanas, kompromisu meklÄ“šanas prasmes, kā arÄ« savstarpÄ“jās cieņas un uzticÄ«bas trÅ«kumu kopumā. IztrÅ«kstošÄ dialoga dēļ iedzÄ«votāji spÄ“j justies nevajadzÄ«gi, taču vÄ“las bÅ«t piederÄ«gi plašÄkai kopienai, justies droši un izjust attieksmi, ka cilvÄ“ks ir valsts interešu centrā.

IzglÄ«tÄ«bas modernizācija. IzglÄ«tÄ«bas sistÄ“ma un skola ir vietas, kur veidojas nākamā paaudze. DarbnÄ«cās tika uzsvÄ“rts, ka izglÄ«tÄ«bas jomā Latvijā ir nepieciešamas pārmaiņas, pielāgojoties mÅ«sdienu situācijai un prasmju pieprasÄ«jumam. Tāpat ir nepieciešams uztvert demokrātiskas prasmes ne tikai formāli, bet arÄ« pÄ“c bÅ«tÄ«bas, lai veicinātu vÄ“lmi pÄ“c kulturālas bagātÄ«bas un dažādÄ«bas.

ReÄ£ionu ekonomiskā nevienlÄ«dzÄ«ba tika norādÄ«ta vienlaikus gan kā svarÄ«ga problÄ“ma, gan kā unikāla iespÄ“ja. DarbnÄ«cu ietvaros, jau domājot par projekta turpmākajiem attÄ«stÄ«bas soļiem, dalÄ«bnieki sprieda, ka globālā klimata krÄ«ze pieprasa svaigus un inovatÄ«vus risinājumus, kas spÄ“j kalpot kā iespÄ“ja Latvijai laicÄ«gi reaģējot un nodrošinot attiecÄ«gu piedāvājumu.

Nacionālās pašapziņas trÅ«kums. Latvijas sabiedrÄ«ba redz sevi kā ar mazvÄ“rtÄ«bas kompleksiem un pieticÄ«bu sirgstošu. Pastāv sistemātisks ambÄ«ciju trÅ«kums, bailes riskÄ“t un bÅ«t atvÄ“rtiem pret citām kultÅ«rām rada noslÄ“gšanos un vÄ“lmi slÄ“pties pieticÄ«bā, norobežojoties un palikt lokālā domāšanas un prakses lÄ«menÄ«.

Politiskā fokusa iztrÅ«kums. DalÄ«bnieki izcÄ“la problÄ“mu, kurā valsts cenšas risināt visas problÄ“mas vienlaicÄ«gi nevis mÄ“rÄ·tiecÄ«gi izvÄ“las konkrÄ“tas jomas, kuras attÄ«stÄ«t. ŠÄda pieeja arÄ« liedz izveidot kopÄ“ju stāstu par valsti un vienotu tautas pašidentifikāciju.

Balstoties definÄ“tajos izaicinājumos un sabiedrÄ«bas iekļaujošo dizaina domāšanu darbnÄ«cās iegÅ«tajās atziņās, LIAA nodrošināja turpmākās diskusijas gan izveidotās Latvijas valsts tÄ“la izveides Darba grupas ietvaros, gan iesaistot plašÄku loku privātā un sabiedriskā sektora pārstāvjus. Diskusiju rezultātā ir tikusi definÄ“ta Latvijas pirmā misija, kas virzÄ«ta turpmāk apstiprināšanai Latvijas Republikas Ministru kabinetā – “SEA 2030”, jeb “JŪRA 2030”. Misijas pamata mÄ“rÄ·is ir risināt ar klimata pārmaiņām, piesārņojumu un aprites ekonomikas jautājumu saistÄ«tus problÄ“mu jautājumus, veidojot “smilškastes”[2] inovatÄ«vu risinājumu radÄ«šanai un ilgtspÄ“jÄ«bas nodrošināšanai, vienlaikus pozicionÄ“joties kā inovatÄ«vai un tālredzÄ«gai valstij, piedāvājot savus risinājumus starptautiskā lÄ«menÄ«.

LIAA 2021.gada ietvaros, sadarbÄ«bā ar Ekonomikas ministriju, ir Ä«stenojusi Misiju pieejas pilotprojektus, kuru ietvaros, balstoties Latvijas valsts tÄ“la vÄ“rtÄ«bas piedāvājumā, organizÄ“tas inovatÄ«vas investÄ«ciju piesaistes aktivitātes. Reaģējot uz Ä£eopolitisko situāciju Eiropas austrumos, saistÄ«bā ar Baltkrievijas politisko situāciju, LIAA Ä«stenoja kampaņu, palÄ«dzot Baltkrievijas uzņēmumiem pārcelt savu uzņēmÄ“jdarbÄ«bu uz Latviju. ŠÄ«s kampaņas rezultātā tikai piesaistÄ«tas vairāk kā 9,5 miljonu EUR investÄ«cijas, uzņēmÄ“jdarbÄ«bu Latvijā uzsākuši 39 uzņēmumi un radÄ«tas 755 jaunas darba vietas. Tāpat Latvijā šÄ gada ietvaros, LIAA sadarbÄ«bā ar Ekonomikas ministriju izveidoja “Zaļā korida” iniciatÄ«vu, kas nodrošina paātrinātu investÄ«ciju un uzņēmÄ“jdarbÄ«bas uzsākšanas procedÅ«ru veikšanu ārvalstu kompānijām, kas vÄ“las uzsākt uzņēmÄ“jdarbÄ«bu Latvijā, Latvijas viedās specializācijas stratÄ“Ä£ijas jomās.

VALSTS TÄ’LS IR AKTIVITÄ€TES, RĪCĪBPOLITIKA UN VIRZIENS, KO VALSTS UZSTÄ€DA UN KAM TÄ€ SEKO ILGTERMIÅ…Ä€ – VALSTS TÄ’LS IR TAS, KO VALSTS DARA.

Misija: “JŪRA 2030”

Ūdens kā resurss nākotnes ekonomikas attīstībai

MISIJA “JŪRA 2030” BŪS IESPÄ’JA JAUNA VEIDA SADARBĪBAI UN INOVÄ€CIJÄ€M, BALSTOTIES ESOŠAJÄ€S TAUTSAIMNIECĪBAS KOMPETENCÄ’S UN TAJÄ€S, KAS TIKS ATTĪSTĪTAS.

MÄ“s, kā valsts, iestājamies par tÄ«ru saldÅ«dens pieejamÄ«bu ikvienam planÄ“tas iedzÄ«votājam – tas ir mÅ«su pozicionÄ“jums. Lai to sasniegtu, ir nepieciešams atjaunot dabisku Å«dens aprites ciklu, kas ir plašs, komplekss un sistÄ“misks process. MÅ«su “smilškaste” ir Baltijas jÅ«ra, kas ir viena no piesārņotākajām jÅ«rām pasaulÄ“, un misija – lÄ«dz 2030. gadam izveidot tādu sistÄ“misku ietvaru, kas attÄ«ra un atjauno tÄ«ru Å«deni Baltijas jÅ«rā.

Ūdens nosedz apmÄ“ram 70% no pasaules kopÄ“jās platÄ«bas, tomÄ“r saldÅ«dens, ko mÄ“s dzeram, izmantojam sanitāriem nolÅ«kiem un lauksaimniecÄ«bā ir pavisam maza daļa no tā, sastādot vien 3% no Å«dens daudzuma un 2% no šÄ« apjoma ir neaizsniedzams sasalušos ledājos vai citādi nepieejams. Aptuveni, 1,1 miljardam cilvÄ“ku visā pasaulÄ“ trÅ«kst piekļuves tÄ«ram Å«denim, un kopā 2,7 miljardiem cilvÄ“ku Å«dens trÅ«kums ir raksturojams vismaz vienu mÄ“nesi gadā. Daudzas Å«dens sistÄ“mas, kas uztur ekosistÄ“mu uzplaukumu un pabaro pieaugušo globālo populācijas skaitu, ir pakļautas pieaugošam riskam. Upes, ezeri un Å«denskrātuves izžūst vai kļūst pārāk piesārņotas, lai tās izmantotu. Klimata pārmaiņas maina laika apstākļus un Å«dens pārdales modeļus visā pasaulÄ“, dažos reÄ£ionos izraisot bÄ«stamu sausumu, bet citos – plÅ«dus, kas ir iemesli sociāliem nemieriem, badam un negatÄ«vām klimata pārmaiņām.

Ūdens piesārņojums ir viens no pieaugošÄkajiem riskiem tÄ«ra Å«dens pieejamÄ«bai plašÄkajai pasaules populācijai. Ūdens piesārņojums veidojas no vairākiem avotiem, tostarp neattÄ«rÄ«tiem cilvÄ“ku un ražošanas veidotiem notekÅ«deņiem. Tāpat arÄ« ir jāņem vÄ“rā strauji pieaugošÄ pasaules kopÄ“jā populācija. PÄ“dÄ“jos 50 gados cilvÄ“ku populācija ir vairāk kā dubultojusies un šÄ« straujā izaugsme un ar to saistÄ«tā ekonomiskā un industriālā izaugsme ir pārveidojusi Å«dens ekosistÄ“mas visā pasaulÄ“, izraisot ievÄ“rojamu bioloÄ£iskās daudzveidÄ«bas samazināšanos.

Baltijas jÅ«ra, kas ir Latvijas viens no bÅ«tiskākajiem ekonomiskajiem virzÄ«tājspÄ“kiem, nav izņēmums pieaugošajiem riskiem. Baltijas jÅ«ru gandrÄ«z pilnÄ«bā ieskauj zeme, un tāpÄ“c to vairāk apdraud piesārņojums nekā citas jÅ«ras teritorijas. JÅ«ras piesārņojuma avoti ir sadzÄ«ves un rÅ«pnieciskie atkritumi, kas nonāk tieši jÅ«rā caur upÄ“m, kā arÄ« atmosfÄ“ras piesārņojums, galvenokārt no satiksmes un lauksaimniecÄ«bas. Baltijas jÅ«rai ar tās problÄ“mām ir vajadzÄ«gi dažādi kompleksi risinājumi, kā arÄ« stingra apņemšanās no tās robežvalstÄ«m aizsargāt jÅ«ru, veidojot ilgtspÄ“jÄ«gu un noturÄ«gu politiku.

Ūdens problÄ“mu jautājumi ir identificÄ“ti arÄ« starptautiski gan ES, gan globālā lÄ«menÄ«, veidojot sistemātiskus risinājumus un atbalsta mehānismus pārejai uz ilgtspÄ“jÄ«gas nākotnes ekonomikas veidošanu, kas veicina noturÄ«gas Å«dens sistÄ“mas izveidi:

Kā neatņemamu daļu no “Horizon Europe” pamatprogrammas, kas sākas 2021.gadā, ES ir noteikusi misijas caur kurām tiek pausta apņemšanās risināt dažas no prioritārajām problÄ“mām ar ko saskaras mÅ«su pasaule. Kopā ir noteiktas 5 misiju jomas, kurām katrai ir deleģēta misiju pārvalde un asambleja. Misijas pārvalde veselÄ«gas okeānu, jÅ«ras, piekrastes un iekšzemes Å«deņu jautājumos ir ierosinājusi misiju “Starfish 2030: lÄ«dz 2030.gadam atjaunot mÅ«su okeānus un Å«deņus”. ŠÄ«s misijas sasniegšanai ir atvÄ“lÄ“ti 500 miljardi euro (2021.-2027.gadam), ar mÄ“rÄ·i palielināt lÄ«dz 2030.gadam  atjaunojamās enerÄ£ijas daudzumu no jÅ«ras lÄ«dz piecām reizÄ“m, un lÄ«dz 2050.gadam – pat lÄ«dz 25 reizÄ“m;

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, ūdens pieejamība un ilgtspējība ūdens pārvaldība un sanitārija ir viens no ilgtspējīgas attīstības mērķiem 2050.gadam;

Eiropas zaļais kurss[3] nulles emisiju sasniegšanai gaisā, Å«denÄ« un uz zemes. Tas ietver integrÄ“tu redzÄ“jumu 2050.gadam: pasaule, kurā piesārņojums ir samazināts lÄ«dz lÄ«menim, kas vairs nav kaitÄ«gs cilvÄ“ku veselÄ«bai un dabiskajām ekosistÄ“mām, ietverot arÄ« pasākumus,  kas paredzÄ“ti šÄ« lÄ«meņa sasniegšanai. ES plāns apvieno visas attiecÄ«gās ES politikas, lai cÄ«nÄ«tos pret piesārņojumu un to novÄ“rstu, Ä«pašu uzmanÄ«bu pievÄ“ršot tam, kā izmantot digitālos risinājumus piesārņojuma novÄ“ršanai;

ES BioloÄ£iskās daudzveidÄ«bas stratÄ“Ä£ija 2030.gadam ir visaptverošs un ilgtermiņa plāns, lai aizsargātu dabu un novÄ“rstu ekosistÄ“mu degradāciju. StratÄ“Ä£ijas mÄ“rÄ·is ir lÄ«dz 2030.gadam panākt Eiropas bioloÄ£iskās daudzveidÄ«bas atjaunošanos, un tajā ir iekļautas konkrÄ“tas darbÄ«bas un apņemšanās no dalÄ«bvalstÄ«m, tai skaitā: nostiprināt plašÄku ES tÄ«klu ar aizsargātām teritorijām uz zemes un Å«dens, ES dabas atjaunošanas plāna izstrāde, ieviešot atbalsta instrumentus bioloÄ£iskās daudzveidÄ«bas nodrošināšanai un globālo bioloÄ£iskās daudzveidÄ«bas izaicinājumu risināšanai;

ES stratÄ“Ä£ija Baltijas jÅ«ras reÄ£ionam, kas ir pirmā ES iekšÄ“jā stratÄ“Ä£ija Eiropas makroreÄ£ionam, kuras pamatā ir inovatÄ«va un integrÄ“ta ilgtermiņa pieeja ES politiku Ä«stneošanai Baltijas jÅ«ras reÄ£ionā. Kopš 2021.gada ir definÄ“ti trÄ«s vispārÄ“jie šÄ«s stratÄ“Ä£ijas mÄ“rÄ·i – “Glābt jÅ«ru”, “Apvienot reÄ£ionu” un “Celt labklājÄ«bu”;

Baltijas jÅ«ras vides aizsardzÄ«bas komisija, kas pazÄ«stama arÄ« kā Helsinku komisija (HELCOM) ir reÄ£ionāla sadarbÄ«bas platforma, kas izveidota ar mÄ“rÄ·i, lai aizsargātu Baltijas jÅ«ras vidi no piesārņojuma. Pašlaik tiek aktualizÄ“ts Baltijas jÅ«ras rÄ«cÄ«bas plāns, pirms tā apstiprināšanas HELCOM dalÄ«bvalstu vides ministru sanāksmÄ“ 2021.gada 20.oktobrÄ«;

Tāpat arÄ« OECD rosina tās dalÄ«bvalstÄ«m ieviest politiskas iniciatÄ«vas, kas veicina un risina Å«dens piesārņojumu vietÄ“jā un reÄ£ionālā lÄ«menÄ«, nodrošinot ilgtspÄ“jÄ«gu pārvaldÄ«bu pār Å«dens resursiem. Saskaņā ar OECD 2019.gada ziņojumu “Rethinking Innovation for a Sustainable Ocean Economy”, “zilās ekonomikas” industrija katru gadu ievÄ“rojami pieaug un paredzÄ“ts, ka 2030.gadā veidojot ap 3 triljoniem ASV dolāru tirgu, radot 43 miljonu darba vietu.

Nodrošināt tÄ«ru jÅ«ru ir atslÄ“ga gan klimata pārmaiņām, gan Å«dens kvalitātes paaugstināšanai jÅ«rā un saldÅ«dens resursiem, kas atbilst ES StratÄ“Ä£ijas Baltijas jÅ«ras reÄ£ionam vispārÄ“jam mÄ“rÄ·im “glābt jÅ«ru” un HELCOM Baltijas jÅ«ras rÄ«cÄ«bas plāna mÄ“rÄ·im panākt, lai Baltijas jÅ«ru neskartu eitrofikācijas problÄ“ma. Misija “JŪRA 2030” orientÄ“jas uz ambicioziem mÄ“rÄ·iem: SistÄ“miska dabas Å«dens aprites cikla atjaunošana gan jÅ«rā, gan uz zemes, kas rezultÄ“sies tÄ«rā Baltijas jÅ«rā; Misiju orientÄ“tas pieejas modeļa izstrāde, iesaistot pilsoņus, publisko un privāto sektoru; Veidot jauna veida ekonomiku, kas iespÄ“jo ieguldÄ«t ilgtermiņa dabas reÄ£enerācijas projektos.

Misija “JŪRA 2030” un misiju orientÄ“tas pieeja kalpos kā instrumenti, kas veicinās Latvijas tautsaimniecÄ«bas viedās reindustrializācijas attÄ«stÄ«bu, gan veidojot jaunus sadarbÄ«bas tirgus, gan arÄ« ražojot un piedāvājot jaunus, globāli pieprasÄ«tus, produktus.  Misijas “JŪRA 2030” ieviešana paredz veidot inovācijas plašÄ spektrā saistÄ«tos starpsektoros, kā piemÄ“ram, informācijas tehnoloÄ£ijas, zaļās tehnoloÄ£ijas, zinātne, lauksaimniecÄ«ba, finanses, ražošana, bÅ«vniecÄ«ba, tÅ«risms, izglÄ«tÄ«ba, kultÅ«ra un Latvijas viedās specializācijas stratÄ“Ä£ijas nozares.

Risinot klimata izaicinājumus, Latvijai ir augsts potenciāls apgÅ«t ES fondu, kā arÄ« Eiropas Komisijas tiešo atbalsta programmu finansÄ“jumu, kas paredzÄ“ts klimata mÄ“rÄ·u sasniegšanai, kā arÄ« piesaistÄ«t plašas investÄ«cijas un augsti kvalificÄ“tus talantus. Latvijas zinātnes, inovāciju un prasmju kapitāls spÄ“j sniegt pienesumu Baltijas jÅ«ras reÄ£iona valstu kopÄ“jos centienos, lai veicinātu Baltijas jÅ«ras vides stāvokļa uzlabošanos, vienlaikus veidojot savu globālo tÄ“lu kā ilgtspÄ“jÄ«gai un starptautiskus izaicinājumus risinošai valstij. Latvijas sabiedrÄ«ba, neatkarÄ«gi no savas dzÄ«vesvietas, ir mÅ«su valsts tÄ“la vÄ“stneši, ko misiju orientÄ“ta pieeja apvienos ap vienotu stāstu un vÄ“rtÄ«bām, lai rezultātā tiktu nodrošināts, ka Latvijas tÄ“la vÄ“stÄ«jums tiek nodots gan vietÄ“jā, gan starptautiskā lÄ«menÄ«, vienkāršÄ un uztveramā veidā.

Latvijai šÄ« ir unikāla iespÄ“ja nekavÄ“joties uzsākt mÄ“rÄ·Ä“tu un strukturÄ“tu virzÄ«bu klimata neitralitātes virzienā, fokusÄ“joties uz dabai nekaitÄ«gu un aprites ekonomiku veicinošu inovatÄ«vu risinājumu izstrādi, kas ir un bÅ«s nākotnÄ“ ar augstu pieprasÄ«jumu globālajā tirgÅ«. Lai veicinātu klimata mÄ“rÄ·u sasniegšanu, Latvijā ir izstrādāta “Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam lÄ«dz 2030.gadam” un “Latvijas stratÄ“Ä£ija klimatneitralitātes sasniegšanai lÄ«dz 2050.gadam”.

 Misiju pieejas Ä«stenošanai tiks turpināta uzsāktā sadarbÄ«ba ar OECD ekspertiem misijas Ä«stenošanas ietvara izstrādei. Tās ietvaros tiks izveidots pārvaldÄ«bas, juridisko jautājumu un finansÄ“juma modelis. Pirmās misijas pilotÄ“šanas ietvaros, kas tiks Ä«stenota 2021.gada ietvaros, iesaistot sabiedrÄ«bu un nozaru pārstāvjus, tiks izstrādāti vairāki organizatoriskie lÄ«meņi:

Modelis, kas noteiks misijas virzienus, izvērtēs misijas, koordinēs dalībnieku iesaisti un vadīs projektu attīstību;

Projektu veicināšanai, kas radÄ«s projektu idejas, nodrošinās plašÄku ieinteresÄ“to pušu iesaisti, veidojot starpnozaru sadarbÄ«bu;

PrototipÄ“šanas daļa, kas nodrošinās inkubācijas procesus, resursu piesaisti, juridiskā un finanšu instrumentu ietvara izstrādi;

IzvÄ“rtÄ“šanas sistÄ“ma, nodrošinot nepārtrauktas atpakaļsaites un rezultātu analÄ«zi.

Tāpat vienlÄ«dzÄ«gi svarÄ«gi ir uzsākt Latvijas pozicionÄ“šanās pasākumus, definÄ“jot valsti kā misiju pieejas pionieri starptautiskā mÄ“rogā, tai skaitā iesaistot OECD un citus ES mÄ“roga ekspertus. LIAA, sadarbÄ«bā ar iesaistÄ«tajām pusÄ“m, 2022. gadā Ä«stenos starptautisku forumu Latvijā “Mission How”, daloties ar Latvijas pieredzi un piesaistot globālu interesi Latvijas rezultātiem.

ValdÄ«bas rÄ«cÄ«bas plāna 45.1.punkta 2.uzdevuma “pamatojoties uz vienotā tÄ“la vÄ“rtÄ«bas piedāvājumu, sagatavot mārketinga piedāvājumu” un 3.uzdevuma “apstiprināt mārketinga piedāvājumu un izstrādāt ieviešanas plānu” izpilde

2020.gada 29.septembra Ministru kabineta sÄ“dÄ“ tika apstiprināts Ekonomikas ministrijas sagatavotais informatÄ«vais ziņojums “Par vienota valsts tÄ“la izstrādi”, kā ietvaros tika noteikti trÄ«s Latvijas vienota tÄ“la stratÄ“Ä£iskie virzieni, kas kopumā veido Latvijas vienotā tÄ“la vÄ“rtÄ«bas piedāvājumu. Balstoties uz šiem stratÄ“Ä£iskajiem virzieniem, atbilstoši VRP 45.1. punkta 2. un 3. uzdevumam tika paredzÄ“ts veidot mārketinga piedāvājumu un ieviešanas plānu, vienota Latvijas valsts tÄ“la komunikācijai gan vietÄ“jā, gan starptautiskā lÄ«menÄ«. PÄ“c padziļinātas izpÄ“tes un citu valstu pieredzes analÄ«zes, kā arÄ« ekspertu intervijām, tika secināts, ka izstrādātais Latvijas valsts tÄ“la vÄ“rtÄ«bas piedāvājums neatrisina ilgtermiņa valsts tÄ“la vienotas stratÄ“Ä£ijas ieviešanas un tās pastāvÄ«gas koordinācijas jautājumus, tai skaitā nesniedzot komunikācijas kodolu, kas ir šis “produkts”, kam tÄ“ls tiek veidots.

Mārketinga bÅ«tÄ«ba un mÄ“rÄ·is ir veidot jaunus tirgus un iespÄ“jas, ko nodrošina misiju pieeja un pilota misija “JÅ«ra 2030”, kas ir LIAA un Ekonomikas ministrijas virzÄ«ts problÄ“mas risinājums.  Veidojot Latvijas valsts tÄ“lu, mums nepieciešams produkts, kas veicina Latvijas atpazÄ«stamÄ«bu starptautiskā mÄ“rogā. Misija “JŪRA 2030” ir produkts, kas Latviju virzÄ«s par starptautiska lÄ«meņa spÄ“lÄ“tāju, kas arÄ« ir valsts tÄ“la galvenais mÄ“rÄ·is. Misiju orientÄ“ta pieejas stratÄ“Ä£ijas iekļaušana valsts tÄ“la veidošanā ir sistemātiska pieeja dažādo ieinteresÄ“to pušu iesaistei un saskaņotÄ«bai, sabiedrÄ«bas un privātā sektora lÄ«dzdalÄ«bas nodrošināšanai, kā arÄ« skaidras Latvijas pozÄ«cijas veidošanai starptautiskā lÄ«menÄ«. Latvijas definÄ“tās misijas un to rezultāti bÅ«s vÄ“stneši, bet pati metode, kā spÄ“ja risināt lielus un sarežģītus procesus vietÄ“jā un starptautiskā mÄ“rogā, bÅ«s valsts tÄ“ls.

LIAA kā vadošÄ Latvijas publiskā institÅ«cija Latvijas valsts tÄ“la veidošanā un ieviešanā, turpmāk, balstoties uz misiju veidošanas procesu, Ä«stenos vienotas komunikācijas koordināciju gan vietÄ“jā, gan starptautiskā lÄ«menÄ«. Komunikācija pasākumi tiks nodrošināti saskaņā ar 2020. gada 29. septembra informatÄ«vo ziņojumu “Par vienota valsts tÄ“la izstrādi”, kas paredz gan iesaistÄ«to pušu koordinÄ“šanu informācijas izplatÄ«šanā, gan mārketinga un reklāmas materiālu sagatavošanu un izplatÄ«šanu, Ä«stenojot tiešÄ un netiešÄ mārketinga kampaņas, uzturot atbilstošas tÄ«mekļa vietnes un nodrošinot aktuālākās informācijas pieejamÄ«bu vienuviet.

BÅ«tiskākie komunikācijas pasākumi 2021.gadā ir šÄdi:

Valsts tÄ“la komunikācija starptautiskajā izstādÄ“ "Expo 2020" Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos. Starptautiskā izstāde sāksies 2021. gada 1. oktobrÄ«, lai pusgada garumā starptautisku auditoriju iepazÄ«stinātu ar Latviju  un Latvijas uzņēmÄ“ju piedāvājumu. Paviljons EXPO 2021 veidots kā stāsts par Latviju - no vÄ“stures uz tagadni un nākotni. KÅ«dra kā paviljona centrālais elements ir ļoti simbolisks un Latviju raksturojošs materiāls. Ar šÄ« piedāvājuma starpniecÄ«bu tiks akcentÄ“tas nodefinÄ“tās valsts tÄ“la vÄ“rtÄ«bas un prezentÄ“ti Latvijas uzņēmumi. EXPO 2021 šogad Dubaijā pulcÄ“s vairāk nekā 190 valstis. Kā prioritārās jomas EXPO kontekstā pārstāvÄ“tas informācijas un komunikācijas tehnoloÄ£ijas, farmāciju un medicÄ«nas aprÄ«kojums, inovatÄ«vi bÅ«vniecÄ«bas materiāli un tehnoloÄ£ijas, transports un loÄ£istika, kā arÄ« pārtikas segments.

Valsts tÄ“la komunikācija Pasaules Hokeja ÄŒempionāta (PHÄŒ) ietvaros. ÄŒempionāta ietvaros (periodā: 2021. gada 21. maijs – 6. jÅ«nijs) tika prezentÄ“ts valsts tÄ“ls un tā vÄ“rtÄ«bas, veidojot video stāsta komunikāciju, kuras vÄ“stneši ir bijusÄ« Latvijas valsts Prezidente V. VÄ«Ä·ei-Freiberga, komponists PÄ“teris Vasks, zinātnieks Kaspars Kalniņš. Latvija tika prezentÄ“ta kā inovatÄ«va, uz zināšanām vÄ“rsta valsts, vienlaikus prezentÄ“jot tÅ«risma, mākslas  un kultÅ«ras piedāvājumu.  

Valsts tÄ“la mārketinga kampaņas investÄ«ciju piesaistei. Tiek Ä«stenotas regulāras investÄ«ciju piesaistes kampaņas 10 mÄ“rÄ·a valstÄ«s, tai skaitā NorvÄ“Ä£ijā,  Zviedrijā, Dānijā, Lielbritānijā, Apvienotajos Arābu Emirātos. Kampaņu ietvaros tiek stāstÄ«ts par Latvijas viedās specializācijas stratÄ“Ä£iju un tās izrietošajām ekosistÄ“mām, integrÄ“jot potenciālas investÄ«ciju iespÄ“jas.

Valsts tÄ“la komunikācija dalÄ«ba festivālā “Lampa”. Valsts tÄ“la komunikācijas ietvaros tiks Ä«stenotas aktivitātes sarunu festivālā “Lampa”.  Diskusiju formātā ar ekspertiem un nozaru pārstāvjiem tiks aktualizÄ“ti Latvijas izaicinājumi, Latvijas valsts tÄ“la nozÄ«me starptautiskā mÄ“rogā, kā arÄ« misiju pieejas ieviešana Latvijā.

Valsts tÄ“la komunikācija forumā “5G Techritory”. Baltijas jÅ«ras reÄ£iona 5G ekosistÄ“mas forums “5G Techritory” ir viens no lielākajiem 5G tehnoloÄ£iju pasākumiem pasaulÄ“, kas tiek Ä«stenots ar mÄ“rÄ·i radÄ«t platformu veselÄ«gas 5G ekosistÄ“mas izveidei. Valsts tÄ“ls forumā tiks pārstāvÄ“ts, organizÄ“jot diskusijas un prezentācijas par misiju pieeju, kā vienoto ietvaru starpnozaru sadarbÄ«bai un globālo izaicinājumu risināšanai. 

Saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 21.janvāra rÄ«kojumu Nr.39 “Par Latvijas institÅ«ta pievienošanu Latvijas InvestÄ«ciju un attÄ«stÄ«bas aÄ£entÅ«rai” ar 2021.gada 1.jÅ«niju, LIAA pilnÄ«bā pārņem Latvijas institÅ«ta darbÄ«bas funkcijas, primāri saistÄ«tas ar valsts tÄ“la veidošanu un komunikāciju starptautiskā lÄ«menÄ«. LIAA lÄ«dz ar Latvijas InstitÅ«ta integrÄ“šanu savā struktÅ«rā ir uzsākusi darbu pie mārketinga materiālu aktualizÄ“šanas atbilstoši vienota valsts tÄ“la stratÄ“Ä£ijai, lai nodrošinātu uzskatāmus instrumentus vietÄ“jai un ārvalstu mÄ“rÄ·auditorijai. Tāpat LIAA regulāri sniegs valsts pārvaldes institÅ«cijām nepieciešamo informatÄ«vo un saturisko atbalstu, kas ietver vÄ“stÄ«jumus atbilstoši nodefinÄ“tajām Latvijas valsts tÄ“la vÄ“rtÄ«bām un misiju pieejai, lai nodrošinātu vienotus un koordinÄ“tus vÄ“stÄ«jumus, pārstāvot Latviju starptautiski.

Turpmākā rīcība

Misiju orientÄ“tas pieejas ieviešana paredz padziļinātu un nepārtrauktu darbu ar sabiedrÄ«bu, industriju un valsts pārvaldes pārstāvjiem, rezultātā veidojot funkcionÄ“jošu struktÅ«ru, kas piemÄ“rota ambiciozu mÄ“rÄ·u izpildei un ilgtermiņa vienota valsts tÄ“la koordinācijai un komunikācijai. Misiju orientÄ“tas pieejas pielietošana Latvijas valsts tÄ“la izstrādÄ“ nodrošina efektÄ«vu darbÄ«bas struktÅ«ru turpmāka LIAA darbam, sadarbÄ«bā ar visām, valsts tÄ“la izstrādÄ“ iesaistÄ«tām pusÄ“m, kā arÄ« nodrošinās ar 2020.gada 29.septembra informatÄ«vo ziņojumu “Par vienota valsts tÄ“la izstrādi” noteikto rezultatÄ«vo rādÄ«tāju sasniegšanu.

Piedāvātā misiju orientÄ“ta stratÄ“Ä£ija ir efektÄ«va pieeja ilgtspÄ“jÄ«ga valsts tÄ“la ieviešanā, iekļaujot tai skaitā ar komunikāciju plānotus pasākumus, kas tiek fokusÄ“ti uz Latvijas tÄ“la piedāvājumu, jeb misijām, vietÄ“jā un globālā lÄ«menÄ«. Atbilstoša komunikācija, paralÄ“li vispārÄ“jām investÄ«ciju piesaistes aktivitātÄ“m, tiks veidota balstoties uz katras misijas jomu un rezultātiem, izceļot Latvijas stiprās puses.

Lai nodrošinātu efektÄ«vu, vienotu un ilgtspÄ“jÄ«gu valsts tÄ“la ieviešanu, LIAA, piešÄ·irto finanšu lÄ«dzekļu ietvaros:

Veido sadarbÄ«bas platformu, iesaistot starptautiskus un vietÄ“jus partnerus, kā piemÄ“ram, OECD, Ä«stenojot pirmās pilotmisijas “JŪRA 2030” misijas pieejas ieviešanas un stratÄ“Ä£ijas izstrādi, kas ietver pārvaldÄ«bas, juridisko un finansÄ“juma modeļu jautājumus;

LÄ«dz 2021.gada 30. oktobrim uzsāks pirmās misijas pilotÄ“šanu, iesaistot sabiedrÄ«bu un nozaru pārstāvjus, nodrošinot vairāku organizatorisko lÄ«meņu pārvaldÄ«bu (sandbox, projektu veicināšana, prototipÄ“šana un izvÄ“rtÄ“šÄna);

Uz www.missionlatvia.com platformas bāzes, turpinās attÄ«stÄ«t tās saturu un piedāvājumu, nodrošinot: informāciju par aktualitātÄ“m misiju orientÄ“tas pieejas un valsts tÄ“la veidošanas jautājumos; ar vienotu valsts tÄ“lu saistošu materiālu (prezentāciju, informācijas, vÄ«zijas, u.c.) pieejamÄ«bu; misiju orientÄ“tas pieejas rezultātā Ä«stenoto projektu portfeli;

IevÄ“rojot 2020. gada 29.septembra informatÄ«vajā ziņojumā minÄ“to, veic informāciju kampaņas gan vietÄ“jā, gan starptautiskā mÄ“rogā: izskaidrojošas un informatÄ«vas ziņas Latvijas sabiedrÄ«bai; integrÄ“tas mārketinga kampaņas vismaz 2 mÄ“rÄ·a valstÄ«s/ reÄ£ionos gadā (primārie reÄ£ioni: Lielbritānija un Īrija, Skandināvija, Vācija, Austrija un Šveice, Kanāda, Baltijas valstis, Japāna, Dienvidkoreja, Amerikas Savienotās Valstis).

Īsteno un koordinÄ“ visu Latvijas valsts tÄ“la komunikācijā iesaistÄ«to pušu – valsts un nevalstiskās organizācijas, nozaru asociācijas, biznesa organizācijas, komersanti un privātpersonas – vienotu pieeju informācijas izplatÄ«šanā, regulāri sniedzot informāciju un atskaites Latvijas ārÄ“jā tÄ“la politikas koordinācijas padomÄ“.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs

---

[1] Mazzucato, M. (2018). Mission-Oriented Research & Innovation in the European Union – a problem-solving approach to fuel innovation-led growth”. Ziņojums Eiropas Komisijai.

[2] Smilškaste, jeb “sandbox” -  vieta, kur ieinteresÄ“tās personas spÄ“j radÄ«t un testÄ“t jaunas, inovatÄ«vas idejas, veidot prototipus dažādiem projektiem un rÄ«kiem, izpÄ“tÄ«t jaunus tematus, attÄ«stÄ«t tehnoloÄ£ijas un dalÄ«ties ar zināšanām.

[3] Eiropas Komisijas prioritātes 2019-2024: “Eiropas zaļais kurss”. https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/european-green-deal_lv