Iesaki rakstu:

Te nu mÄ“s esam, dārgie draugi. Laiks savilkt kopā iepriekšÄ“jās publikācijās izmÄ“tātās tÄ“zes par to – kas tad notiek ZemessardzÄ“, kā tās stāvoklis samÄ“rojams ar uzticÄ“tajiem uzdevumiem un kāpÄ“c šeit paustais tik ļoti atšÄ·iras no oficiālās versijas.

Jeb, citÄ“jot jauno Zemessardzes komandieri: “Nu tā nav taisnÄ«ba! Ar tādu blogu - nezinu, kas tas par cilvÄ“ku un uz kuru pusi strādā - viņš nomelnoja mÅ«su sistÄ“mu. Ir jābÅ«t uzmanÄ«giem ar to blogošanu.” (NRA, 11. novembris.)

Laiks noskaidrot – kurš te ir melns, kurš balts un kurš pikseļots.

IepriekšÄ“jā sÄ“rijā

AizvadÄ«ta kārtÄ“jā LāčplÄ“ša diena – zemessargu ausis atkal glaudÄ«jusi katra amatpersona, kam nav bijis slinkums. Kopš pÄ“dÄ“jās publikācijas AiM Valsts sekretārs paspÄ“jis izteikties – ja visi iestātos ZemessardzÄ“, bÅ«sim drošÄ«bā. Bet OMD nevaram atjaunot, jo nav kapacitātes to uzturÄ“t. LoÄ£iski, protams.

Domāju, ka daudz par iepriekšÄ“jo publikāciju patiesumu var secināt no tā, ka ierindas zemessargi tās kopumā atzinuši par patiesām, pat traÄ£ikomiski patiesām. Ja kāds vÄ“las pārbaudÄ«t – laipni aicinu atrast paziņu lokā zemessargu un apjautāties – kaut par medpaketÄ“m.

Pieņemot, dārgie draugi, ka jÅ«s esat man atvÄ“lÄ“juši uzticamÄ«bas avansu, un varam uzskatÄ«t – par individuālo ekipÄ“jumu, medicÄ«nu un bruņām esam izrunājuši – tur situācija ir kaut kur starp skumju un kritisku.

Ieročus un personālsastāvu neapskatÄ«sim – jautājums ir sensitÄ«vs, viegli gan pieļaut kļūdas, gan iekulties nepatikšanās. Pietiks vien pateikt – jebkurš zemessargs jums apstiprinās, ka skandinātie 8000 zemessargu pavisam noteikti neatbilda patiesÄ«bai pirms gadiem 2-3 un visticamāk neatbilst patiesÄ«bai arÄ« tagad.

Potjomkina brigādes

Nupat kā par jauno NBS komandieri pieteikts LeonÄ«ds Kalniņš, bijušais Zemessardzes komandieris. CilvÄ“ks, kas gadiem ir aktÄ«vi lÄ«dzdarbojies, uzturot mÄ«tu par Zemessardzes faktisko skaitu, stāvokli un spÄ“jām.

Bet noticis ir arÄ« kas tāds, ko daļa no jums, lasÄ«tāji, nav pamanÄ«jusi – Zemessardzes novadi – teritoriāli administratÄ«vas vienÄ«bas – ir pārtapuši par Zemessardzes brigādÄ“m. VÄ“l jo vairāk – NBS nu ir ieviesta vienota “brigāžu” numerācija – 1. Sauszemes spÄ“ku brigāde, kam seko 2.-4. Zemessardzes brigāde.

Vai tam ir saistÄ«ba ar pirms kāda pusgada publicÄ“to ASV RAND domnÄ«cas atzinumu, ka Baltijas aizstāvÄ«bai nepieciešamas 7 pilnvÄ“rtÄ«gas brigādes? Ä»aušu jums pašiem spriest, dārgie lasÄ«tāji. Tikai norādÄ«šu, ka lÄ«dz šim pastāvošie Zemessardzes novadi pamatā pildÄ«ja administratÄ«vu funkciju – savukārt brigādei, vismaz pÄ“c civilizÄ“tajā pasaulÄ“ esošÄs militārās plānošanas teorijas, piedienas savs štābs ar virsniekiem, kas noliekušies ap kartÄ“m, atbalsta vienÄ«bas un spÄ“j autonomi darboties 72 stundu garumā.

Jautājums attapÄ«gākajiem – ja mÄ“s paņemam aptuvenu Viļakas novada pašvaldÄ«bas ekvivalentu pÄ“c cilvÄ“ku skaita, noslodzes un visa pārÄ“jā, un nomainām plāksnÄ«ti pie durvÄ«m uz “brigāde”, vai tajā maÄ£iski rodas štābs ar kompetentiem kaujas virsniekiem, apgādes sistÄ“ma un spÄ“ja praktiski komandÄ“t tai uzticÄ“tās vienÄ«bas?

Vai šis reti primitÄ«vais darbÄ«bas imitācijas mÄ“Ä£inājums spÄ“s pārliecināt mÅ«su sabiedrotos? Laiks rādÄ«s. Protams, neviens medijs nav uzdevis nevienu kritisku jautājumu šajā virzienā. Bet nevarÄ“tu taču bÅ«t, ka mediji militārajā jomā principā neko nesaprot?

NevarÄ“tu taču arÄ« bÅ«t, ka uz šo nekompetenci paļaujas par aizsardzÄ«bas nozari atbildÄ«gie, bez Ä«paša stresa paužot klajas, absurdas nepatiesÄ«bas, ar drošu apziņu – neviens jau neuzÄ·ers?

“Vienkārši saki viņiem kaut ko, neviens jau nesapratÄ«s, un pavisam noteikti nepārbaudÄ«s”.

Zemessardzes loma un iespējas

Tātad, apkopojot iepriekš iztirzāto – zemessargi iespÄ“ju robežās sevi ekipÄ“ par saviem lÄ«dzekļiem, cenšoties sasniegt adekvātas kaujasspÄ“jas.

To redzot, Zemessardzes un aizsardzības nozares vadība var būtībā ar to rēķināties un Zemessardzi apgādāt daļēji, noteiktas ekipējuma vienības bez aizspriedumiem uz bataljona izmēra vienību nosūtot apjomā ap 30 gabaliem. Jo kāpēc gan ne?

MedicÄ«nas un bruņu nodrošinājums tikmÄ“r nav atrisināms ar pašu zemessargu spÄ“kiem (lai gan runā, ka dažos bataljonos notiek pašdarbÄ«ba arÄ« šajos virzienos).

Tas faktiski ierobežo pat vislabāk apmācÄ«to Zemessardzes vienÄ«bu spÄ“jas lÄ«dz tām, kas piemÄ«t pašiem vieglākajiem kājniekiem – uzbrukums skaitā un ekipÄ“jumā vājākam pretiniekam vai aizsardzÄ«bai iepriekš sagatavotās pozÄ«cijās (lasi: ierakumos).

ArÄ« šÄ« mÄ“rÄ·a Ä«stenošanai pastāv objektÄ«vi ierobežojumi – reaģēšanas ātrums un apmācÄ«bas lÄ«menis. Nav noslÄ“pums, ka lielākā daļa zemessargu mācÄ«bas apmeklÄ“ neregulāri, un spÄ“jas un zināšanas atšÄ·iras, tas ir nenovÄ“ršami.

Kā mums visiem zināms, lielākā daļa zemessargu ikdienā nodarbojas ar ko citu, pozÄ«cijās ap stratÄ“Ä£iskiem objektiem nesēž un uzbrukumu negaida. AttiecÄ«gi – iniciatÄ«va kā jau vienmÄ“r ir agresora priekšrocÄ«ba. Tātad ZS darbÄ«bas, pienākot X stundai, bÅ«s reaktÄ«vas tam, ko dara pretinieks – pārņem RÄ«gas lidostu, Zilupes domi, spārda strausus privātā zoodārzā – vienalga.

Šeit nemaz neizskatÄ«sim situāciju, kur zemessargiem nākas saskarties ar nedraudzÄ«gu civiliedzÄ«votāju pūļiem. Pūļa kontroles mācÄ«bas, cik zināms jÅ«su padevÄ«gajam kalpam, pÄ“dÄ“jo 3 gadu laikā ZS nav notikušas. Bet kas gan var notikt, ja pret civilistiem (pretinieka televÄ«zijas kameru priekšÄ) palaiž neapmācÄ«tu paramilitāru personālu.

Tas visnotaļ loÄ£iski un pamatoti nozÄ«mÄ“ – zemessargiem, kas reāli izvÄ“rsÄ«sies pret pretinieku (kā plānotā pirmā reakcija, kas apstiprināts nu jau vairākkārt), nebÅ«s iespÄ“jas izveidot aizsardzÄ«bas pozÄ«cijas, kuras aizstāvÄ“t vÄ“l bÅ«tu kaut kādas nebÅ«t cerÄ«bas – nāksies cÄ«nÄ«ties pretinieka izvÄ“lÄ“tos un izveidotos apstākļos.

Tātad zemessargiem bez bruņām, medicÄ«nas nodrošinājuma (pieņemot, ka pārÄ“jo tie ir apzinÄ«gi sagādājuši paši) nāksies mÄ“Ä£ināt kā minimums ierobežot pretinieka kustÄ«bu. Pretinieks, protams, bÅ«s mobils – nav redzÄ“ts, ka krievu profi braukātu ar nebruņotām kravas mašÄ«nām, arÄ« čečenu bandformÄ“jumi ir izdarÄ«juši secinājumus.

AttiecÄ«gi – cerÄ“t, ka zemessargiem bÅ«s iespÄ“ja ierakties un gaidÄ«t uzbrukumu frontālu uzbrukumu Pirmā pasaules kara manierÄ“ no iepriekš zināma virziena, ko tie potenciāli varÄ“tu atsist, ir visnotaļ naivi.

Jebkāds variants, kurā ZS vienības nevar ierakties, nozīmē ka to spējas noturēt pozīcijas vai izpildīt citus kaujas uzdevumus ir ļoti ierobežotas (nerunājot par to, ja pretiniekam ir gaisa vai artilērijas atbalsts), zaudējumi ir būtiski, un vienības zaudē savu jau tā ierobežoto kaujasspēju.

Bet bažu nav, šÄ«s vienÄ«bas papildina mÅ«su rezerve!

Rezervēts optimisms

Tagad, neapģērbuši un nenoveidojuši lÄ«dz galam ZS (kas ir mÅ«su aizsardzÄ«bas balsts!), šobrÄ«d veidosim brÄ«vprātÄ«go dienestu – lai papildinātu mÅ«su rezerves karavÄ«ru rindas!

Mums jau esot 7000 rezerves karavÄ«ru! Skan lepni, kā jau viss, kas tapināts PR speciālistu speÄ·ainajām roÄ·elÄ“m. Pat nerunājot par panākumiem rezerves karavÄ«ru sasaukšanā uz apmācÄ«bām (jo citādāk šÄ« 7000 rezerve ir gaisa pilis, no kuras daļa sen ir ārzemÄ“s, daļa zem zemes, daļa ar vienu kāju vai sver 200kg), bet šeit ir vÄ“l viens interesants fakts. Ja ielÅ«kojamies Militārā dienesta likumā – rezerves karavÄ«ra kārtā ieskaita arÄ« zemessargus pÄ“c lÄ«guma izbeigšana.

Tas hipsters, kas iestājās zemessargos, lai postÄ“tu selfijus, parakstÄ«ja lÄ«gumu un, neapguvis pilnÄ«gi neko, lauza lÄ«gumu? Viņš un viņam lÄ«dzÄ«gie arÄ« ir daļa no šÄ«s jau teorÄ“tiskās 7000 rezerves.

Ceru, ka tas visiem ļauj gulÄ“t mierÄ«gāk. Bet bez bažām – vismaz par civiliedzÄ«votājiem taču esam parÅ«pÄ“jušies laicÄ«gi – lai zemessargs frontÄ“ var neuztraukties, kas notiks ar viņa tuviniekiem.

Atlikt piegādes!

Šeit nevar neapskatÄ«t EM radošo risinājumu stratÄ“Ä£isko rezervju izveidei. Paskaidroju – normālos apstākļos valsts sagatavo rezerves ar Ä“dienu, segām, apģērbu un citām lietām, kuras nepieciešamas vidusmÄ“ra pilsonim apstākļos, kad viss aiziet uz elli – un šis pilsonis, protams, nekam no tā nav gatavs.

Kur ar to esam mÄ“s? MÅ«su EM jau 2015. gadā pieteica jauno divriteni – kas nosaukts par “atliktajām piegādÄ“m”. Teksts iešifrÄ“ts paziņojumā par to, kādus tad labumus mÅ«su gādÄ«gā valsts mums nodrošinās.

Tulkoju tiem, kas neuztvÄ“ra: rezervju principā nav, un to neveidošana tiek pasniegta kā izcila izdoma un tÄ«rs ietaupÄ«jums. AttiecÄ«gi – kamÄ“r citām valstÄ«m stipri mazāk apdraudÄ“tos pasaules nostÅ«ros ir noliktavas ar pirmās nepieciešamÄ«bas precÄ“m, tostarp pārtiku, zālÄ“m un visu pārÄ“jo, mÅ«su plāns ir pavisam citā matÄ“rijas plaknÄ“.

LÄ«dzÄ«gi kā ar NBS (kur mÅ«su Nokia ir nedaekipÄ“ts, nevienmÄ“rÄ«gi apmācÄ«ts paramilitārs formÄ“jums kā aizsardzÄ«bas stÅ«rakmens), šeit mÄ“s ar pārākuma apziņu nevis veidojam reālas, taustāmas noliktavas, bet slÄ“dzam lÄ«gumus ar uzņēmÄ“jiem, kur šie solās piegādāt mantu, kad sāksies podi, bet valsts solās apmaksāt pÄ“c tam.

Pastāstiet man, lÅ«dzams, kurš no jums kā uzņēmÄ“js ņemsies riskÄ“t ar dzÄ«vÄ«bu un Ä«pašumu, lai piegādātu preces valstij, kura (ja Ä«stenojas smagākais X stundas scenārijs) var paredzamā nākotnÄ“ pastāvÄ“t vairs tikai de iure, un attiecÄ«gi pat ar visiem riskiem cerÄ“t uz samaksu nav Ä«sti stabila pamata.

Nē, bet ietaupījums ir būtisks. Jo nekas ir būtiski lētāks par kaut ko.

Iniciatīva ir nosodāma

Taču pastāv iespÄ“ja ZemessardzÄ“ ko mainÄ«t pašu spÄ“kiem – paskat, bija diezgan veiksmÄ«ga ziedojumu kampaņa, kur tika savākts finansÄ“jums nakts redzamÄ«bas iekārtu iegādei!

Šeit jāmin, ka ir diezgan saprotams – kādēļ zemessargam.lv izdevās piesaistÄ«t tik nelielu skaitu ziedotāju. Galu galā – ja NBS vadÄ«ba apgalvo, ka viss ir kārtÄ«bā, lielāku finansÄ“jumu nevajag – un vÄ“l vairāk, valstÄ« taču ir arÄ« citas nozares, kam vajag finansÄ“jumu. Jeb, citÄ“jot neseno NBS komandieri: “Man kā komandierim ir jāskatās ne tikai politiski, bet arÄ« kopÄ“jā tautsaimniecÄ«bas kontekstā.”

Jo nav taču, ko satraukties, ka 2017. gada aizsardzÄ«bas budžets tika apgraizÄ«ts par padsmit miljoniem – jo IKP neaug kā plānots. Galu galā – nav jau tā, ka aizsardzÄ«bai ir konkrÄ“tas vajadzÄ«bas, galvenais ir procents no IKP. Mazāks IKP – varam ietaupÄ«t, skaisti! Lohi igauņi tikmÄ“r kāpina uz 2,75% no IKP. TikmÄ“r visādi par tautsaimniecÄ«bu nedomājoši ASV spÄ“ku komandieri Eiropā var atklāti paprasÄ«t, kādi spÄ“ki tiem nepieciešami, lai Ä«stenotu kaujas uzdevumu. Amatieri.

Starp citu – kur vispār mÄ“s esam ar Zemessardzes – mÅ«su aizsardzÄ«bas balsta – finansÄ“jumu? Galu galā – aizsardzÄ«bas nozarei jau tÅ«liņ atvÄ“lÄ“sim 2% no IKP. Noteikti tas atspoguļojas ZS finansÄ“jumā – ja jau tas ir mÅ«su galvenais teritoriālās aizsardzÄ«bas balsts!

2016. gadā aizsardzÄ«bas budžets bija 368 miljoni eiro. No tā Zemessardzes ekipÄ“juma iegādei tika novirzÄ«ti 8,4 miljoni, jeb 2,2%. RÄ“Ä·inot plašÄk: mÅ«su aizsardzÄ«bas balstam mÄ“s nodrošinām 0,032% IKP.

Starp citu – vai kādam no jums, mani mazie draugi, rodas jautājums, kāpÄ“c zemessargam.lv kampaņa apsÄ«ka un tika noslÄ“gta pirms cerÄ“tā finansÄ“juma sakasÄ«šanas? PačukstÄ“šu, ka LATO – kampaņas rÄ«kotājs – tiek finansÄ“ts no AizsardzÄ«bas ministrijas puses. Bet nevarÄ“tu taču bÅ«t, ka AiM izmantoja iespÄ“ju piedraudÄ“t ar kampaņas organizatora finansÄ“juma noraušanu, ja kampaņa, kas rada nopietnus jautājumus par ZS apgādi, netiks ātri nokopta?

Lai gan, kāpÄ“c lai kāds apšaubÄ«tu jebkādus AiM lÄ“mumus.

Kopsavilkuma kopsavilkums

Zemessardze šobrÄ«d ir brutāli nepietiekoši nodrošināta ar gan individuālo, gan kolektÄ«vo ekipÄ“jumu, lai izpildÄ«tu tai publiskajā retorikā – un tātad arÄ« slepenajos plānos – uzkrautos uzdevumus. NevairÄ«šos šÄ« vārda - ir noziedzÄ«gi uzskatÄ«t, ka ZS šobrÄ«d ir spÄ“jÄ«ga izrādÄ«t jÄ“gpilnu pretestÄ«bu (nevis varoņa nāvi pÄ“c pirmā kontakta) pretinieka regulāro spÄ“ku vienÄ«bām, kas ir pārākas gan apmācÄ«bā, gan tehniskajā nodrošinājumā, kā arÄ« visticamāk varÄ“s diktÄ“t sadursmes apstākļus un arÄ« skaitliski pārspÄ“s reÄ£ionālās ZS vienÄ«bas.

Šo situāciju dramatiskāku padara nespÄ“ja droši pārvietoties un sniegt adekvātu medicÄ«nisko palÄ«dzÄ«bu ievainotajiem, kas praksÄ“ novedÄ«s pie nevajadzÄ«giem dzÄ«vā spÄ“ka zaudÄ“jumiem.

AizsardzÄ«bas nozarÄ“ iesaistÄ«tie turpina mÄ“rÄ·tiecÄ«gi melot par Zemessardzes stāvokli un spÄ“jām - frāze “stiprināt Zemessardzi” pirmo reizi lietota 2003. gadā un no tā brīža kļuvusi par visu aizsardzÄ«bas ministru bestselleru. Atļaušos uzskatÄ«t, ka šÄ« publikāciju sÄ“rija sniedz adekvātu ieskatu – kur esam pÄ“c 13 stiprināšanas gadiem.

VÄ“l jo vairāk – ja lÄ«dz Ukrainas krÄ«zei Zemessardze bija skaitliski panÄ«cis un dranÄ·Ä«gi apgādāts paramilitārs formÄ“jums, taču tam pamatā tika paredzÄ“tas atbalsta funkcijas, tad tagad, kad ar kerzača spÄ“rienu pa pakausi esam pamodināti no letarÄ£iskā miega, tai ir uzkrauts pienākums bÅ«t par galveno aizsardzÄ«bas spÄ“ku, vienlaikus ZS ekipÄ“jumam atveltot ciniskus 2,2% no aizsardzÄ«bas budžeta.

Mediju neiedziļināšanās aizsardzÄ«bas nozarÄ“ kopumā un Zemessardzes realitātÄ“s jo Ä«paši ir ļāvusi politiÄ·iem un augstākajiem virsniekiem ilgstoši maldināt sabiedrÄ«bu par kopÄ“jo aizsardzÄ«bas stāvokli, un jo Ä«paši Zemessardzi. Nekritiski tiek pieņemti visi apgalvojumi par tās spÄ“jām, skaitu un attÄ«stÄ«bu.

Par daļu no aizsardzÄ«bas koncepcijas bez iebildumiem tiek pieņemta Zemessardzes palielināšana lÄ«dz 12 000 – lai arÄ« zemessargu skaita pieaugums ir atkarÄ«gs no brÄ«vprātÄ«go vÄ“lmes tajā iestāties.

Vai tiktu pieņemta VeselÄ«bas ministrijas iniciatÄ«va mazināt plaušu vēža saslimšanu skaitu ar cerÄ«bu, ka gan jau cilvÄ“ki sāks pÄ«pot mazāk?

Zemessardzes novadi – fundamentāli administratÄ«vas struktÅ«ras – ir pārformÄ“ti brigādes, kas, lai arÄ« varbÅ«t kaut kad nākotnÄ“ tiks noformÄ“tas, lai bÅ«tu adekvātas šim nosaukumam, šobrÄ«d tādas pavisam noteikti nav.

Zemessardzei kopumā jau šodien ir uzticÄ“ti uzdevumi, kam tā var bÅ«t adekvāti gatava tikai tālā nākotnÄ“, Ä«stenojot vairākus attÄ«stÄ«bas posmus, kas vÄ“l pat neeksistÄ“ uz papÄ«ra.

Vai veselÄ«bas aprÅ«pÄ“ tiktu pieņemta prakse izsniegt ārsta diplomus pÄ“c pamatskolas knapas pabeigšanas ar domu “gan jau zināšanas piedzÄ«s vÄ“lāk”?

Izmantojot šo neziņu medijos – un tātad arÄ« sabiedrÄ«bā –, tiek apzināti uzturÄ“ts mÄ«ts par Zemessardzi kā Latvijas unikālo panaceju jebkuriem drošÄ«bas apdraudÄ“jumiem tā vietā, lai reāli risinātu radušÄs problÄ“mas.

KamÄ“r mÅ«su kaimiņi atjauno obligāto karadienestu un kāpina aizsardzÄ«bas budžetu virs 2%, lai nodrošinātu reālas vajadzÄ«bas, mÅ«su aizsardzÄ«bas nozares atbildÄ«gie, acÄ«s skatoties, melo par Zemessardzi, kas mums aizvieto karaklausÄ«bu, un savā spÄ“jā izpildÄ«t jebkuras komandieru vÄ“lmes liek zelta zivtiņai nervozi pÄ«pÄ“t stÅ«rÄ«. Šie meli tiek atskaņoti gadu no gada, jo neviens nav spÄ“jÄ«gs tos atspÄ“kot.

Noslēgumā

Reāla konflikta apstākļos mums nāksies skaudri apzināties šÄ«s darbÄ«bas imitācijas sekas, par tām maksājot ar asinÄ«m. Tad bÅ«s par vÄ“lu atzÄ«t kļūdas un maldus.

Zemessardzes komandieris ir izteicies, ka šÄ«s publikācijas nomelno Zemessardzi. IespÄ“jams. Taču nerunāt par problÄ“mām, kuras mierlaikā vÄ“l var labot, ir noziedzÄ«gi.

Ja neviens cits nav gatavs to darīt, pie darba nākas ķerties nesmieklīgu komiksu zīmētājam.

Pārpublicēts no http://ciekurs.blogspot.com