Iesaki rakstu:

Latviešu tautas esÄ«bu tagad nosaka antipodi – divas diametrāli pretÄ“jas dzÄ«ves izpausmes. Par katru no šÄ«m izpausmÄ“m ir emocionāli vingra atziņa. Par vienu izpausmi ir priecÄ«ga atziņa. Par otru izpausmi ir traÄ£iska atziņa.

PriecÄ«gā atziņa attiecas uz latviešu tautas fizisko (vulgāri sakot – vÄ“dera) eksistenci. PriecÄ«gā atziņa ir šÄda.

Tas ir ļoti labi, ka Latvijā saimnieko ārzemnieki. Viņiem pieder aramzeme, meži, Å«deņi. Viņu rokās ir latviešu tautas fiziskās eksistences galvenie avoti: finansu sfÄ“ra (ieskaitot Valsts banku), rÅ«pnieciskā un lauksaimnieciskā ražošana, celtniecÄ«ba, tirdzniecÄ«ba, transporta lÄ«dzekļi. Tas nozÄ«mÄ“, ka Latvijā materiālā sfÄ“ra funkcionÄ“ atbilstoši ārzemnieku prāta racionalitātei un darba organizācijai. TādÄ“jādi praktiski tiek garantÄ“ta materiālās sfÄ“ras funkcionÄ“šanas stabilitāte un pozitÄ«vs rezultāts. Ar to pilnÄ«gi pietiek, lai Latvijas ļaudÄ«m bÅ«tu nodrošināta fiziskā eksistence.

Labi ir arÄ« tas, ka LR nav neatkarÄ«ga valsts, un Latvija ir ES “dalÄ«bvalsts”. Tāds stāvoklis ir izdevÄ«gs Latvijā saimniekojošajiem ārzemniekiem, jo jurisdikcijas karkass tiek veidots un kontrolÄ“ts BriselÄ“, bet nevis RÄ«gā. Ä€rzemnieki nav atkarÄ«gi no vietÄ“jās jurisdikcijas kaprÄ«zÄ“m un aplamÄ«bām. AtkarÄ«gi ir vienÄ«gi no vietÄ“jo varas institÅ«ciju korupcijas smalkumiem.

Pašlaik latvieši var nebÄ“dāties par fizisko eksistenci. To garantÄ“ ārzemnieku darbÄ«ba Latvijā. TādÄ“jādi pašlaik nav liela nozÄ«me “6.oktobra paaudzes” politiskajai varai. “6.oktobra paaudzes” fundamentālā nevÄ“rtÄ«ba nespÄ“j ietekmÄ“t latviešu fizisko eksistenci. Dauni, pederasti, šarlatāni, gobzemblēži, muļķīši lingvisti, kretÄ«ni pÅ«ces var droši vārÄ«ties 48 stundas diennaktÄ« savu bezjÄ“dzÄ«bu katlā, jo šie “valstsvÄ«ri” nespÄ“j tautai atņemt fiziskās eksistences iespÄ“jas.

Protams, priecÄ«gā atziņa attiecas tikai uz latviešu tautas saprātÄ«gāko saujiņu, kura nepiedalās masu zagšanā un kurai patiešÄm rÅ«p fiziskās eksistences jautājums. Situācija ir amizanta. Ä€rzemnieku samaksātos nodokļus (valsts budžeta kodolu) latviešu vienai daļai ir iespÄ“jams nozagt. Šo iespÄ“ju ārzemnieku prāta racionalitāte un darba organizācija nevar liegt. To var liegt latviešu tautas inteliÄ£ence. Latvijā ir sastopama tautas inteliÄ£ence, bet ļoti nelielā apjomā. Neapšaubāmi, zagšanu var liegt Latvijas jaunā “Maskava” – ES varas dÅ«res BriselÄ“. Taču aristokrātiskos un buržuāziskos Eiropas formālos un neformālos valdniekus acÄ«mredzot neinteresÄ“ masveida zagšanas ierobežošana Austrumeiropas lumpeņu un plebeju “dalÄ«bvalstÄ«”, kura visos saimnieciskajos un sociālajos rādÄ«tājos ieņem kādu no pÄ“dÄ“jām vietām Eiropā. 

PriecÄ«gajai atziņai par fizisko eksistenci emocionāli pilnÄ«gi pretÄ“ja ir atziņa par garÄ«gās eksistences (ne visai vulgāri sakot – galvas un sirds) traÄ£ismu – bezizejas stāvokli, bojāeju, radot ciešanas un sāpÄ«gus pārdzÄ«vojumus. PilnÄ«gi pretÄ“jā atziņa tāpat kā priecÄ«gā atziņa attiecas tikai uz latviešu saprātÄ«go saujiņu, kurai joprojām nav sveša morālā skaidrÄ«ba, tÄ«rÄ«ba, nevainojamÄ«ba, bet galvenais – garÄ«guma un garÄ«gās attÄ«stÄ«bas nepieciešamÄ«ba.

Latviešu eksistence ir atkarÄ«ga no fiziskās esÄ«bas nosacÄ«jumiem un garÄ«gās esÄ«bas nosacÄ«jumiem. Tā tam ir jābÅ«t, un tas attiecas uz visiem Homo sapiens. VienÄ«gi Homo lethi sÄ“tā starp abiem nosacÄ«jumiem ir aiza.

Ar fizisko eksistenci, kuru Latvijā nodrošina ārzemnieki, viss ir kārtÄ«bā. Latvieši ir paÄ“duši. Bet to nevar teikt par garÄ«go eksistenci. Latvijā garÄ«go eksistenci nodrošina paši latvieši.

GarÄ«gajā eksistencÄ“ ir pilnÄ«gs traÄ£isms. Latviešiem nav elites. Elite ir vienÄ«gā tautas fiziskā barotāja un tautas garÄ«gā barotāja. Tauta pati sevi nebaro. Tautu baro tās elite. Tā ir elites misija. Tā tas ir visām tautām. Latviešiem elites vietā ir reti kropla varas inteliÄ£ence. Tā nav spÄ“jÄ«ga tautu barot ne fiziski, ne garÄ«gi. Tautas fizisko barošanu kroplā varas inteliÄ£ence ir novÄ“lusi ārzemniekiem. Kroplā varas inteliÄ£ence instinktÄ«vi apzinās savu neprasmi nodrošināt tautas fizisko eksistenci. Kroplā varas inteliÄ£ence ar prieku noveltu ārzemniekiem arÄ« tautas garÄ«gās eksistences nodrošināšanu. Taču tas reāli nav iespÄ“jams. TāpÄ“c kroplās varas inteliÄ£ences rokās ir latviešu māksla un literatÅ«ra, zinātne, filosofija, izglÄ«tÄ«ba, politika, valodas kultÅ«ra, masu komunikācijas saturs.

Tā teikt, pārtikas uzturs latviešiem nav slikts. Taču garÄ«gais uzturs ir pilnÄ«gi nederÄ«gs. Kroplā varas inteliÄ£ence spÄ“j piedāvāt tikai kaut ko primitÄ«vu, vulgāru, perversu, neestÄ“tisku, amorālu, netalantÄ«gu, mietpilsonisku, postmodernistisku, neoliberālu, antihumānu, politiski un ideoloÄ£iski seklu, tendenciozi zombÄ“jošu un  aplami orientÄ“jošu dzÄ«vei mÅ«sdienu pasaulÄ“. VienÄ«gais labums ir tas, ka kroplā varas inteliÄ£ence lielā mÄ“rā elpo viena pati savus izgarojumus un tautas saprātÄ«gākajai saujiņai ir iespÄ“jams sevÄ« uzturÄ“t relatÄ«vi labu garÄ«go formu, balstoties uz citu zemju māksliniecisko un zinātnisko devumu, un latviešu kultÅ«ras klasisko mantojumu. “RÄ«gas Nelaika” pseidointelektuālie tukšrakstÄ«tāji, perversie “Satoristi”, humanitāro un sociālo zinātņu akadÄ“miskie mudžinātāji, interneta vājprātÄ«gie troļļi, žurnālistikas “Delfi”, “NRA” Å«densgalvas un varas laizÄ«tāji, Bruņinieku nama un valdÄ«bas dauni, pederasti, kretÄ«npÅ«ces, gobzemblēži, dagmārbeitneršarlatānes, alkātÄ«go rektoru un skolu direktoru mafijas, odiozās “jābÅ«tÄ«bas dimensijas” sakÅ«lÄ“jas, debilās “par-politikas” pavļutmuzicÄ“tāji savus izgarojumus elpo vieni paši kopā ar saviem faniem un faktiski nav spÄ“jÄ«gi nosmacÄ“t visu sociumu. VisapjomÄ«gāk viņi var smadzÄ“t skolu un augstskolu jaunatni. SkolÄ“niem no tā izvairÄ«ties ir ļoti grÅ«ti. Tas ir nepatÄ«kami. StudÄ“tgribÄ“tāji no tā var viegli izvairÄ«ties. Metode ir labi zināma. Gaišus jauniešus gaida katra ārzemju universitāte.

MÅ«su esÄ«bas antipodi nevar neizraisÄ«t bÅ«tiskas sekas. Tie ir sociālie antipodi. Tie attiecas uz sabiedrÄ«bas esÄ«bas eksistencionālo bāzi. Antipodi nosaka latviešu tautas dzÄ«ves iespÄ“jas un perspektÄ«vas. Un šajā gadÄ«jumā nav tik svarÄ«gi, kas kuram latvietim ir galvenais – fiziskā eksistence jeb garÄ«gā eksistence. Katram normālam cilvÄ“kam ir saprotams, ka starp abiem tik tikko minÄ“tajiem eksistences veidiem pastāv nesaraujama vienotÄ«ba.

Sekas ir dažādas un vairāk vai mazāk bÄ«stamas. Ä»oti bÄ«stama ir antipodu izraisÄ«tā sociālā vienaldzÄ«ba, kad sabiedrÄ«ba masveidā pārstāj interesÄ“ties par politiku. Tas patiesÄ«bā liecina, ka sabiedrÄ«ba masveidā ir pārstājusi interesÄ“ties par tautas demogrāfiju, tautas morālo seju, tautas reputāciju, tautas izglÄ«tÄ«bu, zinātni, mākslu un literatÅ«ru. Sociālā vienaldzÄ«ba ir tikai pussoli no sociālā nihilisma – sabiedrÄ«bas dzÄ«vesveida noraidÄ«šanas, valstiskuma un valsts institÅ«tu necieņas un izsmiešanas.

2019.gada 21.martā portālā “Delfi” tika ievietots teksts ar nosaukumu “Aptauja: interese par politiskajiem notikumiem Latvijā sasniegusi vÄ“sturiski zemāko lÄ«meni”. Sociologu pÄ“tÄ«jumā vairāk kā puse no aptaujātajiem iedzÄ«votājiem neinteresÄ“jas par politiku. Tas nozÄ«mÄ“, ka viņi neinteresÄ“jas arÄ« par ekonomikas, izglÄ«tÄ«bas, medicÄ«nas, zinātnes, mākslas un literatÅ«ras stāvokli Latvijā.

Politika ir cilvÄ“ku visa dzÄ«ve. Politika nav tikai cīņa par tiesÄ«bām zagt, kā tas ir kriminālajā kapitālismā un “6.oktobra paaudzes” priekšstatos. Latviešu jaunā paaudze ir tikusies vienÄ«gi ar kriminālo kapitālismu. Tā nepazÄ«st citu dzÄ«ves vÄ“rtÄ«bu. Tā pazÄ«st tikai zagšanu kā dzÄ«ves vÄ“rtÄ«bu.

Politika nav vienÄ«gi “politika” tautas elektorāta noskatÄ«tajās 100 galvās. Politikā izpaužas un apstiprinās cilvÄ“ku dzÄ«ves realitāte visos esÄ«bas aspektos. Politika ir universāls dzÄ«ves esÄ«bas idejiski organizatoriskais instruments. Politika nav abstrakta darbÄ«ba politisko organizāciju telpās, bet gan ir ikdienas konkrÄ“ta sastāvdaļa katrā ikdienišÄ·ajā norisÄ“. Politika organiski attiecas uz katru cilvÄ“ku. ArÄ« uz tiem, kuri koÄ·etÄ«gi lepojas ar frāzi “Man neinteresÄ“ politika!”. Tāda koÄ·etÄ“šana parasti liecina par rezignāciju – psihisko stāvokli, kurā cilvÄ“ks ir samierinājies ar apstākļiem, padevies nenovÄ“ršamajam, zaudÄ“jis ticÄ«bu saviem spÄ“kiem, mÄ“rÄ·iem un pat dzÄ«ves jÄ“gai. No rezignÄ“tiem indivÄ«diem nekas enerÄ£iski labdabÄ«gs nav gaidāms. Tādi indivÄ«di vÄ“las vienÄ«gi piestÅ«Ä·Ä“t vÄ“deru.