Iesaki rakstu:

Jaunā politiÄ·e Baiba Rubesa, kas pat pÄ“c akcionāru neuzticÄ«bas izteikšanas saistÄ«bā ar viņas apšaubāmo „saimniekošanu” Rail Baltica projektā mÄ“nešiem ilgi nevÄ“lÄ“jās pamest savu RB Rail valdes priekšsÄ“dÄ“tājas posteni, nule RÄ«gas domes priekšsÄ“dÄ“tāja Nila Ušakova atstādināšanu apsveikusi ar vārdiem – precÄ«za rÄ«cÄ«ba, ja amatpersona nav bijusi rÅ«pÄ«gs saimnieks, turklāt šo sajÅ«smu vÄ“l Ä«patnāku padara fakts, ka pirms dažiem mÄ“nešiem Rubesa Ušakovu bija skaļi sveikusi un novÄ“lÄ“jusi „demonstrÄ“t lÄ«derÄ«bu uz cilvÄ“ku orientÄ“tām, mÅ«sdienÄ«gām pilsÄ“tām Eiropā, kur pie polÄ«tiskās stÅ«res ir sociāldemokrāti”. Tiem, kurus izbrÄ«na šÄda regulāra „kažoka mešana uz otru pusi”, Pietiek šodien publicÄ“ trÄ«s nodaļas no pagājušÄ gada trešÄs pieprasÄ«tākās grāmatas – IndriÄ·a Latvieša „Varas”, kas gleznaini apraksta notikumus kādas Baibas Bubesas dzÄ«vÄ“ un var sniegt zināmu skaidrÄ«bu par tagad notiekošo.

39. nodaļa

Baibas Bubesas dzÄ«vÄ“ bija iestājušies lielie gaidÄ«šanas svÄ“tki. PÄ“c sarunas ar Pamparu nekādus tālākus politiskos kontaktus viņa nebija meklÄ“jusi. KāpÄ“c gan nevajadzÄ«gi piepÅ«lÄ“ties, ja reiz šis jaukais cilvÄ“ks bija palÅ«dzis viņas sagatavotā saraksta kopiju un teicis, ka pāris nedēļu laikā viss, visticamākais, bÅ«s nokārtots. Protams, tad no viņas vajadzÄ“šot arÄ« šÄdas tādas garantijas, bet tas jau tā – dienu ritumā.

Viss bija gājis tik lieliski, ka Bubesa varÄ“ja atslābt un atlicināt laiku, lai parÅ«pÄ“tos arÄ« par dzÄ«ves praktisko pusi. Jā, to nevarÄ“ja noliegt, ka piecu, sešu vai nezin cik miljardu projekta vadÄ«šanai bija arÄ« savas saulainās maliņas. Pat niecÄ«gas šÄ« projekta kripatiņas vietÄ“jiem uzņēmÄ“jiem bija tik vilinošas, ka izdevÄ«ga nākotnes pasÅ«tÄ«juma dēļ viņi, tā sacÄ«t, bija gatavi uz investÄ«cijām jau tagad un tÅ«lÄ«t.

Rezultātā, “Way Baltica” projektam beidzot uzņemot apgriezienus, Bubesai dažu nieka mÄ“nešu laikā bija izdevies tikt vaļā no saviem milzÄ«gajiem parādiem. Lauku Ä«pašumu viņa par iespaidÄ«gu cenu pārdeva cilvÄ“kam, kurš “pilnÄ«gi nejauši” izrādÄ«jās oligarha SmÄ“les znots.

Pats SmÄ“le bija ārkārtÄ«gi piesardzÄ«gs un šÄdās lietās vienmÄ“r izmantoja vismaz vienu starpposmu. Savukārt “Way Baltica” bÅ«vdarbos ieinteresÄ“tā celtniecÄ«bas koncerna Ä«pašnieks Nilovs gan pÄ“c dabas izrādÄ«jās vienkāršÄks un Bubesas RÄ«gas dzÄ«vokli par dubultu cenu nopirka pats.

VienÄ«gā sÄ«kā Ä·ibele bija tāda, ka šajā sÄ«kajā valstÄ« ziņas izplatÄ«jās nepatÄ«kami ātri. Kad informācija par Bubesas veiksmÄ«gajiem darÄ«jumiem parādÄ«jās publiskajā telpā, jau atkal nācās noderÄ«gajiem idiotiem gari un plaši klāstÄ«t, kāpÄ“c šÄdiem caurspÄ«dÄ«giem un godÄ«giem darÄ«jumiem nav pievÄ“ršama ne mazākā uzmanÄ«ba un kāpÄ“c daži simti tÅ«kstošu eiro par lauku Ä«pašumu ir pilnÄ«gi adekvāts darÄ«jums.

Taču vÄ“l krietni nepatÄ«kamāks bija bijušÄs prezidentes VÄ«Ä£es–Treibergas telefonzvans. Kur nu nepatÄ«kamāks – vienkārši šokÄ“jošs. Vecā klukste acÄ«mredzot kaut kur bija pamanÄ«jusi ziņu par Bubesas pārdotajiem Ä«pašumiem un bez gariem aplinkiem diezgan tieši un nepārprotami prasÄ«jusi, vai nevar “uz kādu laiku” aizņemties divsimt tÅ«kstošus. Es jÅ«s, Baibiņ, vienmÄ“r tik augstu esmu vÄ“rtÄ“jusi un atzinusi – nu ir pienākusi jÅ«su reize man izpalÄ«dzÄ“t!

Protams, kluksti nācās atšÅ«t – ne jau tāpÄ“c Bubesa bija šos darÄ«jumus organizÄ“jusi un kārtojusi, lai ar sÅ«ri grÅ«ti nopelnÄ«to naudu tagad šÄ·iestos pa labi un kreisi. Tādas izdevÄ«bas nemaz tik bieži dzÄ«vÄ“ negadÄ«jās, Laima tādas atsÅ«tÄ«ja ļoti reti un, protams, uzmanÄ«gi sekoja, kā tiek novÄ“rtÄ“ti to dotie augļi.

Tikai pÄ“c neÄ“rtās sarunas diezgan strupajām beigām Bubesai ienāca prātā – vai tikai nebija tā, ka izlepušajai kundzÄ«tei kaut kas dzÄ«vÄ“ galÄ«gi nebija kārtÄ«bā un ka to bÅ«tu bijis iespÄ“jams izmantot pašai savā labā? Jā, ja tā padomātu… viņas situācijā publiskai aizstāvÄ«bai VÄ«Ä£es–Treibergas izpildÄ«jumā varÄ“tu bÅ«t tiešÄm lielisks efekts.

VarbÅ«t tiešÄm vajadzÄ“ja pret lÅ«gumu izturÄ“ties iecietÄ«gāk – vismaz dot kaut kādas cerÄ«bas?.. Bet nÄ“, ko niekus, par tik milzÄ«gu naudu viņai ko tādu no šÄ«s kādreiz tik iedomÄ«gās un augstprātÄ«gās, bet tagad sašÄ¼ukušÄs bekas nemaz nevajadzÄ“ja! Nekādā gadÄ«jumā! PilnÄ«gi pietiks ar Pamparu un viņa spÄ“jām!…

Kad šajā patÄ«kamajā noskaņā pie Bubesas uz sarunu pieteicās advokāts Lauris Ziepe no viņas iepriekšÄ“jās darbavietas izmantotā biroja, nekas, pilnÄ«gi un absolÅ«ti nekas neliecināja par to, kā šÄ« saruna varÄ“tu izvÄ“rsties. Ziepes kungs vienkārši pārstāvot nozÄ«mÄ«gu klientu, kura vārdā viņam esot jāsniedz šÄda tāda informācija un jāizsaka abpusÄ“ji izdevÄ«gas sadarbÄ«bas piedāvājums.

Globālā lÄ«meņa menedžere bija mierÄ«ga un atslābusi kā tāds lielu, treknu trusi aprijis pitons – kopš atrašanās šajā amatā advokāti, kuri izteica sadarbÄ«bas piedāvājumus, bija pelÄ“cÄ«ga ikdiena. Pat fakts, ka jau otro dienu neizdevās sazvanÄ«t Pamparu, nekādu trauksmes zvaniņu neieskandināja. Vienkārši laikam vÄ“l neko lÄ«dz galam nebija noorganizÄ“jis profesionālais cilvÄ“ks un negribÄ“ja atņemt laiku menedžmenta superprofesionālei…

Un tad pÄ“kšÅ†i pasaule ņēma un ar lielu blÄ«kšÄ·i sašÄ·Ä«da sÄ«kās driskās. Ziepes kungs pieklājÄ«gi sasveicinājās, lÅ«dza atļauju piesÄ“st, laipni atteicās no piedāvātās tÄ“jas vai kafijas tases, tad lietišÄ·i izvilka no mapes milzÄ«gu beisbola vāli un ar to no visa spÄ“ka iegāza Bubesai pa galvu. Vāle, protams, bija metaforiska, toties sitiens – pilnÄ«gi Ä«sts.

Nākamo pusstundu – kaut varbÅ«t tās bija tikai piecas sešas minÅ«tes, laika plÅ«dumu Bubesa bija pilnÄ«bā pārstājusi izjust – viņa pavadÄ«ja kā neizturamā murgā. Kājas neklausÄ«ja, mute bija sausa, ausÄ«s zvanÄ«ja, acu priekšÄ griezās varavÄ«kšÅ†aini apļi. Viņa spÄ“ja tikai sÄ“dÄ“t, klausÄ«ties, māt ar galvu un neartikulÄ“ti Ä«dÄ“t.

Pavisam vienkārši – izrādÄ«jās, ka viņas saruna ar Pamparu ir ierakstÄ«ta. Vai tas bija noticis ar Pampara ziņu vai arÄ« neviens viņam piekrišanu nebija prasÄ«jis, – kas to lai zina. Un Pampara liktenis viņu pašlaik interesÄ“ja mazāk par visu. Viņu interesÄ“ja tikai viens – kas tagad notiks? Bet advokāts Ziepe nekur nesteidzās, šÄ·ita, ka stāstot viņš vienkārši izbauda situāciju.

– Jā, Bubesas kundze, situācija nav no patÄ«kamākajām. JÅ«s esat bijusi ļoti, ļoti neapdomÄ«ga. Man ļoti žēl izmantot šÄdu raksturojumu, bet pat dzelzceļa prezidents, kurš tiek aizturÄ“ts pÄ“c neveiksmÄ«gas bÄ“gšanas ar pusmiljonu skaidras naudas auto bagāžniekā, vÄ“l ir salÄ«dzinoši cerÄ«gākā situācijā nekā jÅ«s. Viņš vÄ“l var mÄ“Ä£ināt stāstÄ«t, ka tā ir viņa kabatas nauda vai vÄ“l kaut ko, bet jÅ«su izteikumi ir bijuši viennozÄ«mÄ«gi tulkojami…

To Bubesai nevajadzÄ“ja stāstÄ«t. Sarunu ar Pamparu viņa atcerÄ“jās pietiekami labi. Jā, situācija bija tik spiedÄ«ga un Pampars bija izrādÄ«jies tik izprotošs un lietišÄ·s, ka… jā, globālā lÄ«meņa menedžere bija izteikusies tiešÄm skaidri un nepārprotami. Bet Ziepe tik mala savu.

– Un vÄ“l, Bubesas kundze, šeit man ir dators, kurā, ja jums gadÄ«jumā ir kādas šaubas, mÄ“s varam noklausÄ«ties spilgtākos fragmentus no jÅ«su sarunas ieraksta… Viss ir tieši tā, kā jÅ«s publiski bieži mÄ“dzat izteikties, – skaidri, pilnÄ«gi atklāti un caurspÄ«dÄ«gi. Tā vairs nav tirgošanās ar ietekmi vai kas tamlÄ«dzÄ«gs. Diemžēl nÄ“, Bubesas kundze, te ir acÄ«m redzams kukuļošanas gadÄ«jums. Bez kādām interpretācijas iespÄ“jām…

Un atkal advokātam Ziepem bija taisnÄ«ba, viņa to labi zināja – joprojām varÄ“ja tikai turpināt neartikulÄ“ti Ä«dÄ“t.

– VÄ“l vairāk, Bubesas kundze, Pampara kungs bija tik pretimnākošs, ka neatteicās izsniegt mums arÄ« jÅ«su sagatavotu sarakstu. Par to, ka saraksts ir jÅ«su gatavots, šaubām nevajadzÄ“tu bÅ«t. Kaut arÄ« pats saraksts ir datorrakstā, tajā ir arÄ« pāris ar jÅ«su roku rakstÄ«tas piezÄ«mes. Atceraties tādu faktu, vai ne? Turklāt, man šÄ·iet, ja mÄ“s ielÅ«kotos jÅ«su datora izdzÄ“sto failu krātuvÄ«tÄ“, tieši šo sarakstu mÄ“s arÄ« atrastu…

Nepamest skatu uz kabineta stÅ«ri, kur somā atradās tieši tas portatÄ«vais dators, uz kura viņa šo sarakstu bija gatavojusi, Bubesa iespÄ“ja tikai tāpÄ“c, ka caur smadzenÄ“m izšÄvās vÄ“l baisāka doma – visam tiešÄm bija beigas! Pampars viņu bija nodevis ar visām Ä·eskām, visu, kā stāv.

Nebija šaubu, ka Ziepe viņu pašlaik lasa kā atvÄ“rtu grāmatu ar lieliem, lieliem burtiem, taču advokāts ar pilnÄ«gi neizteiksmÄ«gu pokera spÄ“lmaņa sejas izteiksmi turpināja uzskaitÄ«t.

– Kā noprotams no jÅ«su detalizÄ“tās sarunas, šajā sarakstā ir runa par tiem “Way Baltica” iepirkumiem, kurus jÅ«s esat bijusi gatava nodrošināt Pampara kunga minÄ“tām personām apmaiņā pret atbalstu jÅ«su palikšanai uzņēmuma valdes priekšsÄ“dÄ“tājas amatā… Tā, šie laikam ir tie, ko jÅ«s sarunā apzÄ«mÄ“jat kā “mazos gardos kumosiņus”. VeselÄ«bas apdrošināšana “Way Baltica” darbiniekiem RÄ«gas birojā – 10 000 EUR. KomandÄ“jumu nodrošināšanai nepieciešamo pakalpojumu sniegšana – 290 000 EUR. Nodokļu konsultāciju pakalpojumi – 40 000 EUR. Tad vÄ“l juridiskie pakalpojumi par divsimt tÅ«kstošiem, tad vÄ“l vieni par tādu pašu summu, tad riska vadÄ«bas rokasgrāmata par četrdesmit tÅ«kstošiem… “Way Baltica” komunikāciju stratÄ“Ä£ijas izstrāde un sabiedrisko attiecÄ«bu pakalpojumi – 400 000 EUR… Vai tad šo jÅ«s jau nebijāt sadalÄ«jusi? Ä€, šÄdā situācijā varat arÄ« pārdalÄ«t, ja? Okei, skaidrs… Es neko nejaucu, ne, Bubesas kundze? Nav kļūdu?

Bubesai nebija, ko piebilst, viņa nespÄ“ja ne pavÄ“rt muti, ne pakustÄ“t. Bet Ziepe turpināja izbaudÄ«t situāciju – korekti un diskrÄ“ti, bet ļoti uzskatāmi.

– Ä€, un šÄ«s laikam bÅ«s “lielās lietas”, ja? BÅ«vprojektÄ“šanas darbi un autoruzraudzÄ«ba jaunam sliežu ceļam – gan Igaunija, gan Lietuva, gan Latvija… Tehniski ekonomiskā pamatojuma un tehniskā ietvara pÄ“tÄ«juma izstrāde… Dzelzceļa operacionālā plāna izstrāde… BÅ«vprojektÄ“šanas darbi un autoruzraudzÄ«ba sliežu ceļa pamatlÄ«nijas caur RÄ«gu posmam… Un te jau ir miljonu miljoni, vai ne, Bubesas kundze? Cik atceros, tā jÅ«s šo sadaļu raksturojāt Pampara kungam?

– Jā, tieši tā tas arÄ« bija, – Bubesa beidzot sāka atgÅ«ties, un arÄ« tas nepaslÄ«dÄ“ja garām Ziepes vÄ“rÄ«gajam skatam.

– Man jums noteikti jāpiemin, ka mans klients jÅ«s pietiekami labi pazÄ«st, Bubesas kundze. Viņš atceras iepriekšÄ“jos gadÄ«jumus, kad jums ir gadÄ«jusies kāda, tā sacÄ«t, sabiedrisko attiecÄ«bu krÄ«ze, un to, kāda ir jÅ«su standarta reakcija. Atvainojiet, Bubesas kundze, bet atļaušos citÄ“t klienta vārdus – kad viņa pati ir notaisÄ«jusies no galvas lÄ«dz kājām, viņa vienmÄ“r mÄ“Ä£ina atrast kādu citu, kas pie visa ir vainÄ«gs, – nu gluži kā tāda Vaira VÄ«Ä£e–Treiberga. Es jÅ«s, Bubesas kundze, katram gadÄ«jumam gribÄ“tu brÄ«dināt, ka šis ir citāds gadÄ«jums. Visi pierādÄ«jumi, visi ieraksti – un mums, ziniet, ir ne tikai audio, bet arÄ« video – var tikt nekavÄ“joties nodoti sabiedrÄ«bai. Un, tikko tā notiks, visi jÅ«su piebarotie mediju ļaudis, visi šie Naudsepi, Jarves, Ķigas, Alksnes un pārÄ“jie pagriezÄ«sies un lielā vienprātÄ«bā ieÄ·ersies jums rÄ«klÄ“. JÅ«s taču to arÄ« pati ļoti labi zināt, vai ne?

Jā, diemžēl viņa zināja gan. Tāda tā suga bija, un tur neko nevarÄ“ja darÄ«t. KamÄ“r tu, cilvÄ“ks, staigāji pa naža asmeni, bet izskatÄ«jies balts un spožs, viņi labprāt bija kopā ar tevi. Turklāt naudas un pārliecināšanas vara uz viņiem bija tik liela, ka lÄ«dz noteiktai robežai tu varÄ“ji šmucÄ“t pa labi un kreisi, un viņu acÄ«s tu vienalga biji gandrÄ«z tikpat nevainojams. VÄ“l vairāk – kā tādu viņi tevi pasniedza arÄ« visiem saviem skatÄ«tājiem, klausÄ«tājiem un lasÄ«tājiem.

Bet tad vienā brÄ«dÄ« tika pārsniegta kritiskā masa – un visi šie gadiem piebarotie un lojālie ļautiņi, joprojām uzskatot sevi par tikpat Ä“tiskiem un principiāliem kā vienmÄ“r, apcirtās otrādi un metās tev virsÅ«, vienalga, stāvÄ“ji tu kājās vai jau slÄ«ki. ŠobrÄ«d viņa jau slÄ«ka, slÄ«ka, slÄ«ka – un tad pÄ“kšÅ†i nez no kurienes parādÄ«jās glābšanas riņķis.

– Bubesas kundze, jums tomÄ“r nevajadzÄ“tu pašreizÄ“jo situāciju tik ļoti dramatizÄ“t, – jau pavisam citā balsÄ« ierunājās advokāts Ziepe. – Kā jau es jums telefoniski teicu, mans klients man ir uzdevis ne tikai sniegt informāciju, bet arÄ« izteikt abpusÄ“ji izdevÄ«gas sadarbÄ«bas piedāvājumu. MÄ“s tagad varÄ“tu pāriet pie šÄ«s sarunas daļas.

55. nodaļa

Nožēlojamā radÄ«ba! Nožēlojamā, nožēlojamā, nožēlojamā radÄ«ba! Tas bija viss, ko Baiba Bubesa pati pie sevis varÄ“ja teikt pÄ“c tikšanās ar to personu, kas nez kāda pārpratuma pÄ“c ieņēma Valsts prezidenta amatu un sÄ“dÄ“ja RÄ«gas pilÄ«. Vai ko nu šÄ« persona tur darÄ«ja.

Ne jau sava prieka pÄ“c viņa uz šo tikšanos bija devusies. Taču jaunā noslÄ“gtā savienÄ«ba lika izpildÄ«t uzņemtos pienākumus. Turklāt tas bija valsts interešu vārdā. Tā Bubesai pārliecinoši bija izstāstÄ«ts, un viņai nebija pamata neticÄ“t senajam paziņam – advokātam Ziepem. It Ä«paši jau šajos kaut daudzsološajos, tomÄ“r nepatÄ«kamajos apstākļos.

– Kā jau es jums, Bubesas kundze, telefoniski teicu, mans klients man ir uzdevis ne tikai sniegt informāciju, bet arÄ« izteikt abpusÄ“ji izdevÄ«gas sadarbÄ«bas piedāvājumu. MÄ“s tagad varÄ“tu pāriet pie šÄ«s sarunas daļas. – Šis dramatiskais mirklis, par laimi, bija izrādÄ«jies bÅ«tiskais pavÄ“rsiens sarunā, kuras laikā viņa jau bija jutusies kā pie Tartara vārtiem nonākusi. NÄ“, ne laša tartara, – Ä«stā!

Kurš viņu bija iegāzis un nodevis? Nebija jÄ“gas par to daudz domāt, vajadzÄ“ja iet tālāk, tomÄ“r Bubesa nespÄ“ja nemÄ“Ä£ināt analizÄ“t. Jā, jā, jā, bija ļoti iespÄ“jams, ka mÄ“Ä£inājums viņu atstādināt no amata bija speciāli noorganizÄ“ts. Labi zinot, ka spÄ“ku samÄ“rs neļaus viņu vienkārši atlaist, toties pamudinās pašu cÄ«niņa karsumā sastrādāt ko neapdomÄ«gu.

Viņa sev neko šai sakarā nepārmeta. Tāda nu viņa bija – izcili profesionāls, globāla mÄ“roga un globāla lÄ«meņa speciālists, eksperts un menedžeris, bet pāri visam rÄ«cÄ«bas cilvÄ“ks.

SajÅ«tot krÄ«zes situāciju vai pat tās tuvošanos, viņai gluži vienkārši vajadzÄ“ja rÄ«koties. Ja esi sÅ«… iekÅ«lies, tad labāk nečivini, – tas nebija domāts viņai, nÄ“, nekādā gadÄ«jumā. AcÄ«mredzot kāds šo viņas pietiekami labi zināmo Ä«pašÄ«bu bija izmantojis – un, lÅ«k, rezultāts. NevarÄ“ja viņa sev neko pārmest.

Droši vien arÄ« Laima, kas vadÄ«ja viņas ceļus, to bija ņēmusi vÄ“rā, jo tālākā sarunas gaita bija kā diena pret nakti. Nebija faktiski nekādu šaubu, ka Ziepes kungs pārstāvÄ“ja nopietnu valsts drošÄ«bas iestādi – visnopietnāko un galveno valsts drošÄ«bas iestādi, ja jāizsakās precÄ«zāk.

Vārdos tas tieši netika pateikts, bet pasaulÄ“ bija lietas, kuras nemaz nevajadzÄ“ja saukt vārdos. Lai nu kam, bet Bubesai tas pÄ“c sarunas ar Pamparu bija pilnÄ«gi skaidrs. Savukārt lielo, meganopietno iestādi interesÄ“ja ne jau Bubesas kundzes sÄ«kās aktivitātes sava amata saglabāšanai, bet gan nesalÄ«dzināmi svarÄ«gākas lietas ar valstisku pieskaņu.

– VarbÅ«t jÅ«s, Bubesas kundze, savā profesionālajā darbÄ«bā stāvat pāri šÄdām lietām, bet Latvijas valsts ir lielu izaicinājumu priekšÄ. – Atmiņa viņai joprojām bija laba, krÄ«zes brīžos viņa daudzas sarunas spÄ“ja atcerÄ“ties gandrÄ«z vārds vārdā. – Un tieši tāpÄ“c arÄ« mums vajadzÄ“tu vienoties par sadarbÄ«bu, jo jÅ«su profesionalitātes nozÄ«me daudzās lietās varÄ“tu bÅ«t neatsverama.

Un tā tālāk, un tā tālāk – šÄdos nedaudz glaimÄ«gos, taču neapšaubāmi patiesos vārdos Ziepes kungs bija iezÄ«mÄ“jis viņas iespÄ“jamo lÄ«dzdalÄ«go darbÄ«bu savas valsts vārdā. Bubesa varÄ“ja tikai piekrist viņa sacÄ«tajam – savu vÄ“rtÄ«bu un izcilo intelektu viņa tiešÄm labi apzinājās. Tāda viņa bija viena no retajām Latvijā – ja ne vienÄ«gā.

– Neko daudz mums, Bubesas kundze, no jums noteikti nevajadzÄ“tu – vismaz pagaidām ne. Tāpat kā jums no mums, tas ir, no mana klienta. Taču viss jums un jÅ«su dzÄ«vÄ“ ar laiku var mainÄ«ties, vai ne? Pat diezgan drÄ«z, vai ne? JÅ«s taču negatavojaties visu mūžu pavadÄ«t šajā amatā. Jums taču ir vÄ“lme ieiet vÄ“sturÄ“ kā personai, kas veiksmÄ«gi aizsāka Latvijas grandiozāko divdesmit pirmā gadsimta projektu? Un nevis kā tādai, kas nav spÄ“jusi tikt galā ar uzbÅ«vÄ“to un nevienam nevajadzÄ«go monstru, vai ne?

Bubesa bija tikai dziļdomÄ«gi mājusi ar galvu. Ko lai saka, gluži viņas domas, tikai varbÅ«t diezgan nekorekti, taisnvirzienā izsacÄ«tas…

– Es atļaušos teikt ko vÄ“l vairāk, Bubesas kundze. Klients, kura vārdā es pašlaik runāju, ļoti nopietni noraugās Latvijas nākotnes jautājumos. Tieši un nepastarpināti tas, protams, procesos neiesaistās, bet jÅ«s pietiekami labi zināt Latvijas valsts reālijas. Viens no šiem jautājumiem, protams, ir pÄ“c pāris gadiem, pat mazāk, gaidāmās Valsts prezidenta vÄ“lÄ“šanas…

Pat to viņi zināja! Vai vismaz nojauta! Ne jau par vÄ“lÄ“šanām kā tādām, protams, bet par viņas kluso sapni.

– Nu, lÅ«k, Bubesas kundze, veiksmÄ«gas mÅ«su sadarbÄ«bas vārdā mÄ“s ar patiesu prieku atbalstÄ«tu jÅ«s jÅ«su politiskās karjeras sekmÄ«gā turpināšanā. Protams, neko konkrÄ“tāku es neesmu pilnvarots jums teikt, taču jÅ«s pietiekami labi saprotat kontekstu. Vai ne, Bubesas kundze?

Jau atkal viņa varēja tikai dziļdomīgi māt ar galvu.

– MÅ«su kopdarbÄ«bas Ä·Ä«la varÄ“tu bÅ«t kāds pilnÄ«gs sÄ«kums, Bubesas kundze. Nu, piemÄ“ram… Jā, vienkārši piemÄ“ram… Ja nu gadÄ«jumā mÅ«su Valsts prezidents jums lÅ«gtu padomu par naudas atmazgāšanas apkarošanas tÄ“mu… jā, ja nu kas tāds gadÄ«tos, tas tiešÄm tiktu novÄ“rtÄ“ts, ja jÅ«s šai sakarā izteiktos stingri un principiāli. Teikšu pat vairāk, Bubesas kundze. JÅ«s taču zināt, cik intelektuāli… nu, tā sacÄ«t, ar Ä«pašÄm vajadzÄ«bām un alternatÄ«vi apdāvināts ir mÅ«su valsts vadÄ«tājs. Ir lietas, kurās viņam ir nepieciešams kompetents atbalsts un padoms. Uzticams un pārliecinošs padoms. Ja mÅ«su jaunās sadarbÄ«bas ietvaros jÅ«s viņam dotu stingru un skaidru ieteikumu aicināt mÅ«su stratÄ“Ä£iskos partnerus spert izšÄ·irÄ«gus soļus šajā jautājumā… jā, un ja šis padoms dotu rezultātus… Pavisam Ä«si – tas tiktu novÄ“rtÄ“ts…

Krievu padomju dzejniekam Majakovskim, ar kura poÄ“ziju viņa aizrāvās savu sociālistisko noskaņu gados, bija dzejolis – nu, vai poÄ“ma – “Mākonis biksÄ“s”. Gan tiekoties ar RÄ«gas pilÄ« pārpratuma pÄ“c nonākušo un tagad tur sÄ“došo “mākoni biksÄ“s”, ko drÄ«zāk varÄ“ja saukt par “vÄ“joni biksÄ“s”, gan pÄ“c tam Bubesa nejuta nekādus sirdsapziņas pārmetumus. Protams, ka šitādus vajadzÄ“ja virzÄ«t un stumdÄ«t pareizajā virzienā, citādi…

Viņas nepatÄ«kamākais iespaids no tikšanās ar Valsts prezidentu bija tāds, ka šis cilvÄ“ks, pÄ“c visa spriežot, pats par sevi bija visaugstākajās domās. Sastopoties ar acÄ«mredzami, nenoliedzami un uzskatāmi pārāka intelekta pārstāvi, viņam pat prātā neienāca, ka vajadzÄ“tu šÄda intelekta nesÄ“jai atdot pienācÄ«go godu. NÄ“, nekā tamlÄ«dzÄ«ga!

Par laimi, kopā kaut ko ieraut Vājonis neaicināja, taču visādi citādi bija nepatÄ«kami familiārs un pat uzbāzÄ«gs. Nedaudz pārzinot Latvijas administratÄ«vo virtuvi, Bubesa labi varÄ“ja iedomāties, kā šis omulÄ«gais, pusaptÄ“stais lauÄ·is bez kādiem kompleksiem sievai aiz muguras ar nepārvaramu jaudu kā tāds traktors bija vilcis pa kreisi te vienas, te otras viņa vadÄ«tās ministrijas apaļīgi ļumÄ«gākās darbinieces, lÄ«dz viņu apstādināja Drāzekas jaunkundzes tvÄ“riens pie pāris paša vārÄ«giem apaļumiņiem.

Bet vÄ“l nepatÄ«kamāks pārsteigums Bubesu sagaidÄ«ja sarunas gaitā. Pirms tās viss bija apmÄ“ram tā, kā Ziepe bija pieļāvis. Vispirms zvans no kancelejas, pataustÄ«šanās, tad viedokļa noskaidrošana, pÄ“c tam jau precÄ«zas sarunas tÄ“mas nosaukšana un sarunas laika saskaņošana. Taču tikai pašÄ sarunas gaitā Bubesai bija kļuvis skaidrs, ka valsts galva par apspriežamo tÄ“mu vispār neko nejÄ“dz. Neko, neko, neko.

Protams, arÄ« viņa pati nekad mūžā neviena dzelzceļa bÅ«vÄ“ nebija piedalÄ«jusies – un arÄ« netaisÄ«jās. Lai to “Way Baltica” bÅ«vÄ“ tie, kam ir luste, viņas funkcija bija organizÄ“t, kārtot un uzstāties visur, kur vien iespÄ“jams. Taču, pirms lemt kādu jautājumu, viņa centās par to noskaidrot vismaz kaut ko – vai arÄ« censties turÄ“ties no tā iespÄ“jami tālu.

Šeit bija pilnÄ«gi cits gadÄ«jums – uz prezidenta Vājoņa sejas un pārÄ“jām Ä·ermeņa daļām lieliem, trekniem un skaidri saskatāmiem burtiem bija uzrakstÄ«ts, ka viņš ar šo nedaudz jokaino naudas atmazgāšanas apkarošanas pasākumu saista kaut kādas pilnÄ«gi personiskas cerÄ«bas. Saista – bet tai pašÄ laikā nejÄ“dz, kas vispār notiek un ko vajadzÄ“tu darÄ«t.

AcÄ«mredzot kāds ar plecÄ«go, lādzÄ«go pusmuļķi vienkārši manipulÄ“ja un virzÄ«ja viņu pareizā virzienā. Tā jau tam bija jābÅ«t, pie sevis nosprieda Bubesa: ar intelektuāli izcili augsti attÄ«stÄ«tām bÅ«tnÄ“m – tādām kā viņa, piemÄ“ram, – bija vajadzÄ«gs principiāli vienoties. Toties ar provinces lempjiem varÄ“ja Ä«paši neceremonÄ“ties. Nožēlojamā radÄ«ba. Viņa bÅ«tu tÅ«kstoškārt labāka, lieliskāka prezidente!

Interesanti, ka prezidentu Vājoni atmazgāšanas apkarošanas jomā gudrāku nebija paspÄ“jis pataisÄ«t pat Centrālās bankas prezidents RimÄ“vičs, kuru Bubesa satika pils gaiteņos. Viņa tikšanās acÄ«mredzot tikko bija beigusies, un Bubesa pie sevis atzÄ«mÄ“ja, ka vienmÄ“r savākto, izgludināto un pieÄ·emmÄ“to bankas prezidentu viņa vÄ“l nekad nebija redzÄ“jusi tik nesavāktu, haotisku, patiesÄ«bā jau vienkārši izplÅ«kātu.

Ar neko neredzošu skatienu, pusbalsÄ« murminot kaut ko lÄ«dzÄ«gu “un neko tas ausainis nesaprot un neredz”, Centrālās bankas prezidents panesās viņai garām kā tukšai vietai un izzuda ap stÅ«ri. Bubesai gribot negribot ienāca prātā stāsts par RimÄ“viču, kurš, valdÄ«bai spriežot par “Marex bankas” likvidāciju, skaļi spiegdams bija uzstājis uz noguldÄ«tāju naudas aizplÅ«šanas neierobežošanu – un savu arÄ« panācis. Ka tik kungam atkal kas nebija piesvilis – bet tā, protams, nebija viņas darÄ«šana.

Nākamajā dienā viņai sanāca vÄ“l viena saruna ar Ziepes kungu. Bija jÅ«tams, ka ziņas par viņas tikšanās saturu jau bija nonākušas lÄ«dz “iestādÄ“m”, – interesanti gan, kā viņi to spÄ“ja dabÅ«t gatavu? TiešÄm noklausÄ«šanās iekārtas pat prezidenta kabinetā? Nu gan laiki pienākuši…

Bet kāda starpÄ«ba – kad viņa kādreiz, bet, vÄ“lams, jau pÄ“c nepilniem diviem gadiem šo kabinetu ieņems, tad arÄ« bÅ«s Ä«stais laiks par to padomāt. Un rÄ«koties! Tad gan Ziepes, gan Pampara kungi varÄ“tu arÄ« nožēlot savu iesaisti viņas ietekmÄ“šanā!

ŠÄ« saruna atšÄ·irÄ«bā no iepriekšÄ“jās jau bija Ä«sti jauka un sirsnÄ«ga. Ziepes kungs izplÅ«da pateicÄ«bas vārdos un komplimentos. Viņa klientiestādes vadÄ«ba esot sajÅ«smā par šÄdu sadarbÄ«bas sākumu, valsts intereses esot aizstāvÄ“tas, viss esot lieliski, Bubesas kundze esot viens reāli liels malacis! Valsts vārdā – paldies, liels paldies!

Mikroskopiskas bažas radÄ«ja tikai tas, ka atšÄ·irÄ«bā no pirmās sarunas šoreiz Ziepes kungs pat nemÄ“Ä£ināja ieminÄ“ties par viņas un tā arÄ« skaļi un skaidri nenosauktās valsts iestādes turpmāko sadarbÄ«bu. Jā, un arÄ« par to ne, ka šo sadarbÄ«bu vajadzÄ“tu kaut kā formalizÄ“t.

Kad viņa pati neizturÄ“ja un pajautāja bez aplinkiem, atbilde bija tieši tāda, kādu pati Bubesa sniedza, kad galÄ«gi nebija, ko teikt. Jāskatās, nevajag sasteigt, visam savs laiks, mums ir ļoti daudz laika…

NÄ“, nebija tā, ka viņas jaunsaaugušÄs rožainās cerÄ«bas šÄ« saruna apšÅ†Äptu kā ar trimeri. Taču katram gadÄ«jumam viņa, riskÄ“jot ar izvelšanos, tālu izliecās pa logu un pierakstÄ«ja Ziepes kunga izmantotās automašÄ«nas numuru. VajadzÄ“s painteresÄ“ties, kam tā pieder. Kā nekā tieši šis kungs vÄ“l pirms dažiem mÄ“nešiem milzÄ«gi stresoja, ka netiek ārā no nodokļu parādnieku publiskā saraksta. TiešÄm bÅ«tu izkÅ«lies?

69. nodaļa

Viena no izcilākajām Latvijas menedžerÄ“m un uzņēmumu vadÄ«tājām bija apmulsusi – vai tas bija nekrietns joks, ko ar viņu bija izstrādājuši nezināmi ļaundari, vai tomÄ“r kaut kas nopietnāks?

Viss bija sācies ar pilnÄ«gu sÄ«kumu. No veciem laikiem viņai bija ieradums – fiksÄ“t atmiņā zÄ«mÄ«gus automašÄ«nu numurus. Advokāts Ziepe pie viņas biroja bija piebraucis ar diezgan impozantu auto, kas bija jo Ä«paši dÄ«vaini, lasot par viņa nodokļu parādiem valstij. Protams, ka numurs palika galvā.

Kā katram noteiktu lÄ«meni sasniegušam Latvijas uzņēmÄ“jam viņai, protams, bija cilvÄ“ks, pie kura varÄ“ja painteresÄ“ties par konkrÄ“ta auto Ä«pašnieku un citiem likumÄ«gi nepieejamiem sÄ«kumiem.

Ne mazums valsts ierÄ“dņu pÄ“dÄ“jā laikā ar šÄdu rakņāšanos pa datu bāzÄ“m bija iebiruši, bet viņas metode bija nevainojama: parasts, čakls ceļu policists ziņas par konkrÄ“to auto ieguva, sēžot dienesta auto, un vienmÄ“r varÄ“ja attaisnoties – brauca garām, izskatÄ«jās aizdomÄ«gi, vajadzÄ“ja pārbaudÄ«t.

Nu, lÅ«k, un dažas dienas vÄ“lāk pagadÄ«jās izdevÄ«gs brÄ«dis, lai palÅ«gtu pārbaudÄ«t – kuram dienestam tad pieder automašÄ«na, ar kuru pie viņas bija atbraucis advokāts, lai izteiktu piedāvājumu, no kura nav iespÄ“jams atteikties. Un – tavu brÄ«numu! – tas nebija nekāds dienests. Tā bija pavisam nesen izveidotā “Dumidor” banka – pavisam noteikti un droši.

Tas bija savādi. Pat ļoti. Latvijas dienesti darÄ«ja visādas dÄ«vainas lietas, bet sÅ«tÄ«t pa pasauli savus cilvÄ“kus, sasÄ“dinot tos banku limuzÄ«nos… nÄ“, tas bija kaut kas pārāk eksotisks. Savukārt, kad vÄ“l dažas dienas vÄ“lāk izdevās nedaudz pačalot ar Satversmes apsardzÄ«bas biroja direktoru MÄ«zÄ«ša kungu, sievišÄ·Ä un administratÄ«vā intuÄ«cija kliegtin kliedza – par viņas mazajiem grÄ“ciņiem un noslÄ“gto sadarbÄ«bas vienošanos šis kungs nezina ne bÅ«, ne mÄ“.

Bija tāda nekrietna anekdote par vieglas uzvedÄ«bas sievieti, kas vÄ“las veikalā norÄ“Ä·ināties ar tikko nopelnÄ«to banknoti, tad uzzina, ka tā ir viltota, un patiesā sašutumā izsaucas – kādas šausmas, es esmu izvarota! Ja atmestu sociālos aizspriedumus, tad tieši tā sajutās Bubesa. Viņa bija iznesta cauri – nekaunÄ«gi un primitÄ«vi!

VÄ“l trakāk – nebija skaidrs ne tas, kurš Ä«sti šo joku izstrādājis, ne tas, kāds ir bijis ļauno jokdaru mÄ“rÄ·is. Nu labi, pārbiedÄ“t viņu lÄ«dz pusnāvei – tas bija izdevies, nevarÄ“ja noliegt. Bet neko jau biedÄ“tāji nebija ieguvuši. Viņus nebija interesÄ“juši ne “Way Baltica” iepirkumi, ne kas cits konkrÄ“ts. Vismaz pagaidām ne.

VienÄ«gais, kas viņai bija “palÅ«gts”, bija prezidenta – niecÄ«bas Vājoņa apmeklÄ“šana. Jā, tā, protams, bija nepatÄ«kama, bet… nu, padomā, liela muiža, vai mazums reižu viņai dzÄ«vÄ“ bija gadÄ«jies klanÄ«ties necienÄ«giem cilvÄ“kiem un stāstÄ«t viņiem… nu, teiksim tā, alternatÄ«vu patiesÄ«bu.

Naudas atmazgāšana – tas taču bija tik abstrakti, tik vispārzināmi. Turklāt, lai ko viņa Vājonim bÅ«tu stāstÄ«jusi, šis radÄ«jums taču bija tik tukšs, tik nesaprātÄ«gs. Viņai nebija ne mazāko šaubu, ka visas viņas gudrās domas, ieskrÄ“jušas viņa tukšajā galvā pa vienu ausi, tur neuzkavÄ“jās un pa otru ausi devās tālāk Visumā.

SkumÄ«gāk bija tas, ka acÄ«mredzot arÄ« visas gaišÄs perspektÄ«vas, ko viņai bija iezÄ«mÄ“jis “viltotais zaÄ·is”, bija tikpat vÄ“rtas. Un, ja tā, tad – un te izcilā menedžere beidzot sarāvās… Viņai pÄ“kšÅ†i pielÄ“ca – kā tad nu bÅ«s ar viņas darba lÄ«guma pagarināšanu rudenÄ«? Par tālākajiem valstiskajiem plāniem nemaz nerunājot…

Un vÄ“l – viss pārÄ“jais varbÅ«t arÄ« bija ļauns joks, bet… viņas sarunas ieraksts ar “VienÄ«bas” Pamparu bija pilnÄ«gi reāls un Ä«sts. Kaut kur pasaulÄ“ bija rokas, kurās šis ieraksts atradās, un prāti, no kuriem bija atkarÄ«gs, kas ar šo ierakstu notiks tālāk. Jā, atšÄ·irÄ«bā no prostituÄ“tās sievietes vecajā anekdotÄ“ viņa bija ne tikai izvarota vien.

Bet varbÅ«t tomÄ“r ne? Ja tā tiešÄm bija “Dumidor” banka – vai tas bija tik ļoti, ļoti slikti? SolÄ«da skandināvu banka ar labiem un solÄ«diem… nu labi, ja arÄ« ne vienmÄ“r labiem un solÄ«diem, tad vismaz lielākoties saprotamiem mÄ“rÄ·iem. Protams, tie varÄ“ja mainÄ«ties, kā pasaulÄ“ mainÄ«jās viss – sabiedrotie, idejas, simpātijas, valstu robežas.

Jā, “Dumidoru” vadÄ«bā viņai noteikti atradÄ«sies dažs labs kontakts, un šiem ļaudÄ«m noteikti bÅ«s interesanti gan tas, ko viņa varÄ“s piedāvāt, paliekot “Way Baltica” izpilddirektores amatā, gan… Nudien, viss vÄ“l nebija zaudÄ“ts. VarbÅ«t tieši otrādi – varbÅ«t lieliska sadarbÄ«ba spožas nākotnes vārdā vÄ“l tikai sākās. Baiba Bubesa dziļāk ievilka elpu. VÄ“l tālu jāiet!