Iesaki rakstu:

Lielu sabiedrÄ«bas sašutumu pagājušonedēļ izraisÄ«ja Liepājas tiesas spriedums. TÄ“vs un dÄ“ls, Jevgeņijs un Oļegs Smirečanski, ilgāku laiku seksuāli izmantojuši mazu meitenÄ«ti. Viss sācies, kad meitenÄ«tei bijuši pieci gadiņi, un kopumā ildzis apmÄ“ram piecus gadus... Abiem pedofiliem piespriestas divsimt stundas piespiedu darba un probācijas uzraudzÄ«ba.

Šis tiesas spriedums publiski nav pieejams. Tas, protams, liedz precÄ«zi, pilnvÄ“rtÄ«gi komentÄ“t notikušo. Varu paust tikai savas vispārÄ«gas domas.

CilvÄ“ciski šÄds spriedums man nav saprotams, ar prātu aptverams. Nepiespriežot cietumsodu, kāds tos pedofilus divās paaudzÄ“s – tÄ“vu un dÄ“lu – ir dikti pažēlojis, pasaudzÄ“jis.

Pat noziedzÄ«gajā pasaulÄ“ ir savi “tabu”, savi morāles principi, un tiem, kuri darÄ«juši pāri bÄ“rniem, cietumā nereti nākas izbaudÄ«t uz savas ādas arÄ« ieslodzÄ«to “piespriestos” sodus. Agrāk pedofiliem, cietumā nonākušiem, pat tika “piespriests” un izpildÄ«ts “nāvessods”.

Nākas dzirdÄ“t, ka Latvijas cietumi ir piepildÄ«ti. TāpÄ“c laiku pa laikam kādus izlaižot brÄ«vÄ«bā pirms soda izciešanas termiņa beigām. ArÄ« tiesu darbā esot manāma tendence – kad vien iespÄ“jams, piespriež ar reālu brÄ«vÄ«bas atņemšanu nesaistÄ«tus sodus.

Dažkārt dīvainus, neizprotamus spēles noteikumus diktē Eiropa. Arvien mazāku autoritāti Latvijas juristu aprindās bauda Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Tās spriedumi nereti liek secināt, ka noziedznieki un viņu tiesības ir svarīgāki nekā viņu upuri un upuru tiesības.

CilvÄ“ktiesÄ«bas nereti tiek pārprastas, pārspÄ«lÄ“tas. PiemÄ“ram, vÄ“l nesen pederastija un lesbiānisms pret nepilngadÄ«go bija skaidri un gaiši ierakstÄ«ti Krimināllikumā. Vairs nav. Izskatās, ka drÄ«z vien varÄ“tu pienākt laiks, kad krimināli sodÄ«s to, kurš pederastu ir nosaucis par pederastu.

Apsveicama ir tiesÄ«bsarga Jura Jansona vÄ“ršanās Saeimā ar lÅ«gumu izvÄ“rtÄ“t nepieciešamÄ«bu Krimināllikumā noteikt, ka dzimumnoziegumam pret nepilngadÄ«go neiestājas kriminālatbildÄ«bas noilgums, paredzÄ“t atbildÄ«bu par netiklu darbÄ«bu izdarÄ«šanu ar mazgadÄ«go, kā arÄ« soda bardzÄ«bu noteikt, ņemot vÄ“rā cietušÄ vecumu.

Es uzskatu, ka visos gadÄ«jumos, kad noticis dzimumnoziegums pret nepilngadÄ«go un jo Ä«paši pret mazgadÄ«gu bÄ“rnu, vainÄ«gajiem ir jāpiespriež reāls cietumsods. Smagākajos gadÄ«jumos – mūža ieslodzÄ«jums. Dzimumnoziegums pret bÄ“rnu – tas nav un nekad nedrÄ«kst bÅ«t normāli. Papildu sodam jābÅ«t Ä·Ä«miskai kastrācijai. Ja tā nelÄ«dz, tad – fiziskai.

Liepājas tiesas sprieduma sakarā man nav saprotams arÄ« tas, ka abiem pedofiliem vien jāatmaksā kompensācija, kuru valsts izmaksājusi cietušajai, – 1120 eiro. Kā tas var bÅ«t, ka vienÄ«gā kompensācija, kuru šajā lietā saņems cietusÄ«, ir šÄ«, valsts izmaksātā? Ir gan vÄ“l arÄ« iespÄ“ja cietušajai vai viņas pārstāvjiem papildu kompensāciju pieprasÄ«t civiltiesiskā kārtÄ«bā.

Viena no kriminālsoda pamatfunkcijām ir – atturÄ“t ne tikai notiesātos, bet potenciāli arÄ« citas personas no lÄ«dzÄ«giem nodarÄ«jumiem nākotnÄ“.

LikumdevÄ“js ir tautas gribas Ä«stenošanas instruments. Katram tautas gribas Ä«stenošanas rezultātā pieņemtam likumam un uz tā pamata taisÄ«tam tiesas spriedumam jāsignalizÄ“, kāda ir mÅ«su valsts attieksme pret konkrÄ“tiem likumu pārkāpumiem.

Neapšaubāmi tiesu varai ir jābÅ«t neatkarÄ«gai, tiesu vara ir jāciena. TomÄ“r sabiedrÄ«bai ir tiesÄ«bas pievÄ“rst uzmanÄ«bu nesaprotamiem, pārlieku maigiem sodiem. TāpÄ“c es vÄ“rtÄ“ju pozitÄ«vi, ka liela sabiedrÄ«bas daļa, nebÅ«dama mierā ar notikušo, iniciÄ“ un iesaistās pilsoniskas sabiedrÄ«bas cienÄ«gās aktivitātes. AktÄ«vi diskutÄ“ publiskā telpā. RÄ«ko piketus. Raksta un paraksta petÄ«cijas.

SabiedrÄ«bas iesaistÄ«šanās liecina, ka tā pamazām atveseļojas un aug. Tā apliecina, ka latvieši pamazām atbrÄ«vojas no “kalpa kompleksa”. Proti – attieksme mainās no “ai, ai, ai, diezkas jau nav, bet ko tad mÄ“s, nabadziņi, varam tur padarÄ«t...” uz “pagaidiet, pagaidiet, kas tad tas, kas te, mÅ«su valstÄ« notiek?!”.

MÅ«su summa ir mÅ«su valsts. RÅ«pÄ“simies par katru saskaitāmo! Visupirms – katru bÄ“rnu. No paaudzes uz paaudzi.