MVU žurnÄlistikas fakultÄtÄ“ bija nÄkamo spiegu kalve. S.V. arÄ«?
Otto Ozols · 30.12.2018. · Komentāri (0)IdeoloÄ£iskie apS.V.Ä“rumi ir S.V.arÄ«gi, bet ne vienÄ«gie, kÄdēļ VDK tik ļoti uzmanÄ«ja un pÄrbaudÄ«ja Maskavas Valsts universitÄtes (MVU) studentus. MÅ«sdienÄs atklÄtÄ«bÄ ir parÄdÄ«jušies fakti, ka Padomju režīma laikos MVU un lÄ«dzÄ«go P. Lumumbas Tautu draudzÄ«bas universitÄti Ä«paši uzmanÄ«ja PSRS VDK 5. pÄrvaldes 3. nodaļa. VervÄ“šana bija gandrÄ«z masveidÄ«ga gan starp mÄcÄ«bspÄ“kiem, gan studentiem. VislielÄkÄ uzmanÄ«ba tika pievÄ“rsta okupÄ“to republiku un Ärvalstu studentiem. Protams, šobrÄ«d nav iespÄ“jams pateikt, vai S.V. tika vervÄ“ta un vai tika savervÄ“ta? TomÄ“r ir skaidrs, ka viņa pavisam noteikti bija Maskavas VDK (Padomju SavienÄ«bas slepenpolicijas) uzmanÄ«bas lokÄ. ŠobrÄ«d atklÄjies, ka viņas vÄ«rs bija reÄ£istrÄ“ts kÄ VDK ziņotÄjs.
PSRS VDK tolaik bija viens no spÄ“cÄ«gÄkajiem izlÅ«kdienestiem pasaulÄ“, un tajÄ strÄdÄja rafinÄ“ti aÄ£entu vervÄ“šanas speciÄlisti. Viens no Äekistu uzdevumiem bija gatavot no studentiem tÄ dÄ“vÄ“tos „guļošos aÄ£entus.” Viņiem pÄ“c atgriešanÄs savÄ valstÄ« bija aktÄ«vi jÄveido karjera un jÄcenšas iegÅ«t pÄ“c iespÄ“jas ietekmÄ«gÄkus un nozÄ«mÄ«gÄkus posteņus savÄs mÄ«tnes zemÄ“s. Karjeras veidošanas laikÄ Krievijas drošÄ«bas iestÄdes ar viņiem nesazinÄjÄs, lai neapdraudÄ“tu. Kontakti tika atjaunoti tikai tad, kad viņi ieguva nozÄ«mÄ«gus posteņus, amatus vai pieeju svarÄ«gai informÄcijai.
Atkal – nevar un nedrÄ«kst bez pierÄdÄ«jumiem pÄrmest S.V., ka viņa toreiz bÅ«tu savervÄ“ts kÄ „guļošais aÄ£ents”, tomÄ“r šÄda iespÄ“jamÄ«ba ir ļoti augsta, Ä«paši zinot VDK Ä«pašÄs aÄ£entu vervÄ“šanas prasmes. VervÄ“šanas laikÄ Äekistiem allaž bija upuriem sagatavoti „piedÄvÄjumi, no kuriem atteikties ir neiespÄ“jami”.
S.V. universitÄtes biedri - VDK virsnieks un ietekmÄ«gs putinists
NÄkamais apdraudÄ“juma avots ir S.V. bijušie studiju biedri un viņu pierÄdÄmi ciešÄs saites ar padomju un vÄ“lÄk Krievijas spiegu dienestiem. AukstÄ kara laikÄ uz ASV aizbÄ“gušais kÄdreizÄ“jais augsta ranga Äekists, VDK Ä£enerÄlmajors Oļegs Kalugins liecina, ka spiegošanÄ bija iesaistÄ«ta vairÄk nekÄ puse no Padomju SavienÄ«bas ziņu aÄ£entÅ«ras TASS un APN Ärzemju nodaļu darbiniekiem. Liela daļa no viņiem bija mÄcÄ«jušies tajÄ pašÄ MVU ŽurnÄlistikas fakultÄtÄ“. TÄdēļ mÄ“s diezgan droši varam apgalvot, ka vairÄki kÄdreizÄ“jie S.V. studiju biedri šobrÄ«d ir kaut kÄdÄ veidÄ saistÄ«ti ar Krievijas izlÅ«kdienestiem.
To apliecina arÄ« salÄ«dzinoši nesen uz Rietumiem pÄrbÄ“gušais VDK virsnieks, bijušais spiegs un MVU ŽurnÄlistikas fakultÄtes absolvents Aleksandrs Vasiļjevs. Viņš ieguva žurnÄlista diplomu tajÄ pašÄ MVU burtiski pÄris gadus pirms S.V. Cits, daudz spilgtÄks MVU ŽurnÄlistikas fakultÄtes absolvents ir Rietumos un LatvijÄ labi pazÄ«stamais, ÄrkÄrtÄ«gi ietekmÄ«gais „putinists” Dmitrijs Rogozins. Par žurnÄlistikas un spiegošanas arodu ÄrkÄrtÄ«gi ciešo tuvÄ«bu liecina arÄ« fakts, ka VDK Ä£enerÄlis VjaÄeslavs Kevorkovs ilgus gadus bija arÄ« PSRS un Krievijas lielÄkÄs ziņu aÄ£entÅ«ras - TASS Ä£enerÄldirektora vietnieks un vÄ“lÄk TASS un ITAR-TASS VÄcijas, Austrijas un Šveices reÄ£ionÄlo nodaļu vadÄ«tÄjs.
Par Äekistu un žurnÄlistu amatu savienošanu visbiežÄk lÄ“ma Padomju SavienÄ«bas CentrÄlÄs komitejas sekretariÄta lÄ«menÄ«, proti – visaugstÄkajÄ. TÄ tas turpinÄjÄs arÄ« „perestroikas” un vÄ“lÄkajos gados. Par to liecina retie atklÄtÄ«bÄ nonÄkušie dokumenti. PiemÄ“ram, PSRS Kompartijas CentrÄlÄs komitejas politbiroja 1989. gada sÄ“des Nr. 148. protokols, kurÄ par laikraksta Komsomoļskaja Pravda žurnÄlistu KanÄdÄ apstiprinÄts kÄds Äekists.
TÄdēļ atkal var droši apgalvot, ka žurnÄlisti, Äekisti un spiegi Padomju SavienÄ«bÄ sadarbojÄs ļoti cieši. Nav šaubu, ka tÄ tas turpinÄs lÄ«dz pat mÅ«sdienÄm, par ko vairÄkkÄrt ziņojušas ASV drošÄ«bas iestÄdes. TÄ ir sabiedrÄ«ba un apstÄkļi, kuros S.V. pavadÄ«ja savus studiju gadus MaskavÄ.
Protams, starp Maskavas Valsts universitÄtes absolventiem atrodami arÄ« pašreizÄ“jÄ Äekistu režīma kritiÄ·u vÄrdi. PiemÄ“ram, Anna Poļitkovska. Jau 2006. gadÄ nezinÄmas personas viņu nogalinÄja. Īstie vainÄ«gie nav noskaidroti vÄ“l šodien. IespÄ“jams, ka tas bija brÄ«dinÄjums no specdienestiem, kas notiek, ja pÄrej otrÄ pusÄ“.