Iesaki rakstu:

ŠÄ gada 20. decembrÄ« analÄ«tiskais TV raidÄ«jums “De facto” skāra sen sasāpÄ“jušu un smagu tÄ“mu – tā dÄ“vÄ“to “zemes piespiedu nomu” pilsÄ“tās. RaidÄ«jumā “IetekmÄ«gākie zemes iznomātāji – maksātnespÄ“jas administratori” izskanÄ“ja šÄdas, manuprāt, svarÄ«gākās tÄ“zes:

- Zemi, kas piesaistÄ«ta daudzām RÄ«gas dzÄ«vojamajām mājām, it sevišÄ·i jaunbÅ«vÄ“tajos pilsÄ“tas rajonos, pārvalda maksātnespÄ“jas administratori, kuri šim nolÅ«kam organizÄ“jušies uzņēmumos “PilsÄ“tas zemes dienests”, “Reversed” un “Zemes Ä«pašnieku Ä£ilde”;

- Šo namu iedzÄ«votāji spiesti katru mÄ“nesi zemes Ä«pašniekiem maksāt nomu (6% no piesaistÄ«tās zemes kadastrālās vÄ“rtÄ«bas gadā) un lÄ«dz 2015. gadam arÄ« nekustamā Ä«pašuma nodokļa kompensāciju (1,5% no zemes kadastrālās vÄ“rtÄ«bas gadā). AtkarÄ«bā no piesaistÄ«tās zemes platÄ«bas šÄ« maksa var izrādÄ«ties nežēlÄ«gi liela, jo kadastrālā vÄ“rtÄ«ba “treknajos gados” tika krasi uzskrÅ«vÄ“ta atbilstoši spekulantu un banku uzpÅ«stajām nekustamo Ä«pašumu tirgus cenām, bet pÄ“c spekulāciju burbuļa plÄ«šanas atbildÄ«gās amatpersonas „aizmirsa” kadastrālo vÄ“rtÄ«bu atbilstoši samazināt;

- Saeimā tiek gatavots likums, kas attiecÄ«go namu iedzÄ«votājiem ļaus piesaistÄ«to zemi izpirkt par visai bargu naudu (kopÄ“jā izpirkšanas summa varÄ“tu sasniegt 250 miljonus eiro). Šo piedāvājumu zemes Ä«pašnieku neformālais lÄ«deris un galvenais lobÄ“tājs, zvÄ“rinātais advokāts un arÄ« maksātnespÄ“jas administrators Normunds Šlitke tad arÄ« komentÄ“ja ar visai daudznozÄ«mÄ«gu frāzi: “Labāk šausmÄ«gas beigas nekā nebeidzamas šausmas.”

Ar cÄ“liem nodomiem bruģēts ceļš uz elli

Lai saprastu, kā šÄds stāvoklis radies, jāatgriežas cerÄ«bu spārnoto 1990. gadu pašÄ sākumā. Daudzi varbÅ«t vÄ“l atceras tos stāstus, kas pÄ“c NeatkarÄ«bas deklarācijas pieņemšanas, bet it sevišÄ·i pÄ“c 1991. gada augusta puča izgāšanās publiku sagatavoja “gaišajai kapitālisma nākotnei”. Žēlabainos stāstus par “vÄ“sturiskā taisnÄ«guma atjaunošanu”, “padomju varas nelikumÄ«gi konfiscÄ“to Ä«pašumu atdošanu likumÄ«gajiem Ä«pašniekiem” u.c. Lai šos it kā cÄ“los nodomus Ä«stenotu, likumdevÄ“ji 1991. gada 20. novembrÄ« izvÄ“lÄ“jās pieņemt Ä«pašu likumu pilsÄ“tām – “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsÄ“tās”. ŠÄ«s zemes reformas mÄ“rÄ·is likumā definÄ“ts šÄdi: “Zemes reformas mÄ“rÄ·is ir pakāpeniskas valsts Ä«pašuma denacionalizācijas, konversijas, privatizācijas un nelikumÄ«gi atsavinātu zemes Ä«pašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemes Ä«pašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecÄ«bas pilsÄ“tās, lai veicinātu sabiedrÄ«bas interesÄ“m atbilstošas pilsÄ“tu apbÅ«ves veidošanos, zemes aizsardzÄ«bu un racionālu izmantošanu.” Tātad vārdos “sabiedrÄ«bas intereses”, “zemes aizsardzÄ«ba un racionāla izmantošana”, bet kā šie nodomi Ä«stenojušies realitātÄ“?

Manuprāt, šis ir tieši tas gadÄ«jums, kas spilgti ilustrÄ“ atziņu par ceļa bruģēšanu uz elli ar labiem nodomiem. Visa pasaules vÄ“sture pārpilna ar kliedzošÄm nelikumÄ«bām, taču, izturot zināmu laika pārbaudi, šÄ«s nelikumÄ«bas parasti tiek pieņemtas par jauno likumÄ«bu. Kopš “padomju varas nelikumÄ«bām” taču bija pagājuši 50 gadi, nomainÄ«jušÄs gandrÄ«z trÄ«s paaudzes, lÄ«dz nepazÄ«šanai mainÄ«jusies sabiedrÄ«bas sociālā struktÅ«ra un vÄ“rtÄ«bu sistÄ“ma, notikušas vairākas tautas staigāšanas un arÄ« pašas pilsÄ“tas šajos gados bija bÅ«tiski paplašinājušÄs uz lauku rÄ“Ä·ina. Ne velti daži rimtākie prāti iebilda, ka nav iespÄ“jams divas reizes iekāpt tajā pašÄ upÄ“. IztÄ“losimies, kas notiktu Amerikas kontinentā, ja tiktu pieņemts lÄ“mums izraidÄ«t baltādainos un melnādainos kolonizatorus, bet zemi atdot tās likumÄ«gajiem Ä«pašniekiem – vÄ“l neizslaktÄ“to indiāņu pÄ“ctečiem?

Kāds tad bija zemes un tās Ä«pašnieku stāvoklis pirms 1940. gada, kuru restaurÄ“t nolÄ“ma likumdevÄ“ji un viņu ideologi? Tur, kur padomju varas gados izauga lielie daudzstāvu dzÄ«vojamie rajoni, bija vairāk vai mazāk labiekārtotas lauku saimniecÄ«bas, pļavas vai pat purvi. PiemÄ“ram, tagad tik iecienÄ«tā Purvciema vietā bija t.s. Hausmaņa purvs. Daudzi tā laika zemes gabali bija ieÄ·Ä«lāti bankās, lai saņemtu kredÄ«tus (šie kredÄ«ti lielākoties tā arÄ« netika atdoti, jo padomju vara tos “piedeva”).

Tie bijušie Ä«pašnieki un citu kārtu pārstāvji, kuriem “nepalaimÄ“jās” krist karā, saņemt ceļazÄ«mi uz SibÄ«riju vai izceļot uz Rietumiem, sākoties apbÅ«vei viņu teritorijā, automātiski saņēma dzÄ«vokļus RÄ«gas jaunceltajos rajonos. Tāda bija kārtÄ«ba. Saņemt labiekārtotu dzÄ«vokli RÄ«gā padomju laikā bija liela privilÄ“Ä£ija un daudzu cilvÄ“ku grÅ«ti Ä«stenojams mūža sapnis. Īres maksa un komunālie pakalpojumi padomju laikā bija tÄ«ri simboliski. Tātad bijušie PierÄ«gas zemju Ä«pašnieki arÄ« padomju laikā piederÄ“ja privileģētai ļaužu kārtai, par ko daudzi citi viņus dikti apskauda.

Bet, tā kā bija nomainÄ«jušÄs vairākas paaudzes un ne visi Ä«pašnieku pÄ“cteči (ja tie vispār dzÄ«voja Latvijā) bija apveltÄ«ti ar eksistenciālai cīņai kapitālisma džungļos nepieciešamajām iemaņām, drÄ«z vien denacionalizÄ“tās zemes nonāca zemes spekulantu un pārpircÄ“ju Ä«pašumā. Ja apskatÄ«sim “treknajos gados” publicÄ“to Latvijas miljonāru sarakstu, tad atklāsim, ka nospiedošais vairākums savus miljonus sarausis tieši nekustāmo Ä«pašumu spekulāciju sektorā.

Denacionalizācijas rezultātā radās, šÄ·iet, tikai Latvijai raksturÄ«gs fenomens, kuru vairāki juristi nosaukuši par “juridisku anomāliju”. Šo fenomenu raksturo tādi likumos atrodami termini kā “dalÄ«tais Ä«pašums” (māja pieder vieniem, bet zeme pie un zem mājas – citiem), “zemes piespiedu noma”, “mājai piesaistÄ«tā zeme” u.c. GandrÄ«z pusei RÄ«gas iedzÄ«votāju (plus vietÄ“jiem un iebraukušajiem Ä«rniekiem u.c.) ir darÄ«šanas ar dalÄ«to Ä«pašumu un piespiedu zemes nomu.

Mājai piesaistÄ«tā zeme (bieži vien vairāk zemes nekā mājai funkcionāli nepieciešams), zemei piesaistÄ«ta māja … vai tas nerada asociāciju ar kārtÄ«bu, ko cariskajā Krievijā sauca par dzimtbÅ«šanas iekārtu? Un vai Saeimas komisiju izlolotais “zemes izpirkšanas likums” neatsauc atmiņā XIX gadsimta beigas, kad pÄ“c dzimtbÅ«šanas atcelšanas cara administrācija bijušajiem dzimtcilvÄ“kiem visžēlÄ«gi atļāva izpirkt zemi no muižniekiem par bargu naudu? It kā latviešu zemnieki ar saviem sviedriem un asinÄ«m vairākās paaudzÄ“s jau nebÅ«tu simtkārt šo zemi, kura galu galā pirms krustnešu kolonizācijas piederÄ“ja viņu senčiem, nežēlÄ«gi dārgi izpirkuši.

Te gan visas paralÄ“les arÄ« izbeidzas, jo XIX gadsimta beigās Krievijas impÄ“rijas rietumu apgabali (un jo sevišÄ·i vÄ“l netapušÄs Latvijas teritorija, izņemot Latgali) strauji attÄ«stÄ«jās, latvieši iemācÄ«jās kooperÄ“ties un strauji celt savu turÄ«bu, tāpÄ“c zemes izpirkšana daudzos gadÄ«jumos bija reāli Ä«stenojams mÄ“rÄ·is. TurpretÄ« mÅ«sdienu Latvija (cik nu to vairs var saukt par valsti) ir depresÄ«vs ekonomikas tuksnesis, kurā plaukst tikai nekustāmo Ä«pašumu spekulācijas, ārvalstu bankas, ārvalstu lielveikalu un resursu tirdzniecÄ«bas tÄ«kli, lÄ“ta darbaspÄ“ka eksports, dažādas “lÄ“tāk pÄ“rc un dārgāk pārdod” operācijas, ar varas partijām saistÄ«tas ātras iedzÄ«vošanās shÄ“mas un uzblÄ«dusi ierÄ“dņu armija, kas šeit apkalpo globālā biznesa intereses. “Zemes izpirkšanas” kampaņa, ja tā Ä«stenosies kā iecerÄ“ts, šÄdos apstākļos lielākai dzÄ«vokļu Ä«pašnieku daļai nozÄ«mÄ“s sava dzÄ«vokļa neatgriezenisku zaudÄ“šanu un strauju pārcelšanos brÄ«vo bomžu kārtā. Tās tad arÄ« ir Normunda Šlitkes piedāvātās “šausmÄ«gās beigas” pÄ“c 25 gadus ieilgušajām “nebeidzamajām šausmām”.

Kā tapa nacionālo baronu kārta?

Ja XIX gadsimta beigās zemi nācās izpirkt no pārsvarā vācu izcelsmes baroniem, tad mÅ«sdienu Latvijā radÄ«ts karikatÅ«risks, bet toties nacionāls baronu ekvivalents – tie paši raidÄ«jumā minÄ“tie maksātnespÄ“jas administratori un viņiem pietuvinātie “partneri”. ReizÄ“m pat topošas baronu dinastijas, kā Normunda Šlitkes gadÄ«jumā, kura sieva Indra Kaniņa-Šlitke arÄ« savus augļus ievāc plašajā maksātnespÄ“jas administrÄ“šanas druvā.

Tieslietu nozare, kuras pajumtÄ“ veidojās maksātnespÄ“jas administratoru iemaņas un tradÄ«cijas, it sevišÄ·i kopš 2006. gada, atvÄ“lÄ“ta t.s. Nacionālajai apvienÄ«bai. Tur izpaudušies arÄ« redzamākie šÄ«s ienesÄ«gās cunftes censoņi, piemÄ“ram, Nacionālās apvienÄ«bas Ä£enerālsekretārs Aigars LÅ«sis, kurš vÄ“rienÄ«gi uzdarbojies tandÄ“mā ar maksātnespÄ“jas administratoru Māri SprÅ«du un citiem nacionāliem personāžiem (sk. Indras Sprances pÄ“tniecisko materiālu “ShÄ“ma pie Ķīšezera”). TāpÄ“c arÄ« kadri lielākoties pavisam nacionāli un spilgti latviski.

Viņi zeļ uz citu cilvÄ“ku nelaimes, it sevišÄ·i pÄ“c 2008. gada krÄ«zes, kas par spÄ«ti Dombrovska kompānijas sludinātajam “veiksmes stāstam” vÄ“l arvien nav beigusies un kuras sekas (daudzas no tām neatgriezeniskas) jutÄ«sim vÄ“l ilgi. MaksātnespÄ“jÄ«gi kļūst ne tikai indivÄ«di un uzņēmumi, bet visa valsts kopumā. MaksātnespÄ“jas administratori, darbojoties ar savām ierastajām un sistÄ“mas diktÄ“tajām metodÄ“m, šo procesu tikai paātrina, daudz nebÄ“dājot par to, ka lÄ«dz ar izsÅ«kto organismu bÅ«s jāmirst arÄ« pašiem parazÄ«tiem, kas no šÄ organisma tik Ä“rti un eleganti barojušies. Bez tam Nacionālā apvienÄ«ba ir organizācija ar nacionālu misiju. Viņi jau sen apjautuši, ka padomju laikā bÅ«vÄ“tajos dzÄ«vojamajos rajonos mÄ«t lielākoties iebraucÄ“ji no citām PSRS republikām – kurus mÄ“dz saukt arÄ« par migrantiem vai nepilsoņiem. Pārņemot zemes pārvaldÄ«bu un sagatavojot atbilstošu likumu par “zemes izpirkšanu”, nacionāļiem paveras lieliska iespÄ“ja šos “migrantus, okupantu pÄ“ctečus, kolonistus un kolaborantus” pakļaut ne tikai “nebeidzamām šausmām”, bet arÄ« “šausmÄ«gām beigām”. Jeb, kā savulaik izteicās Hitlera domubiedri, – “galÄ«gajam atrisinājumam”. Savukārt šajos namos mÄ«tošos tautiešus viņi gatavi norakstÄ«t kā “etniski samaitātu resursu”, kurš zaudÄ“jis savu latviskumu un apdraud rases tÄ«rÄ«bu. NorakstÄ«t tikpat viegli, kā jau norakstÄ«ti simti tÅ«kstoši citu tautiešu, kuri režīma politikas dēļ spiesti paši kļūt par migrantiem un okupantiem citās zemÄ“s.

Stāsts par kādu klusu, bet galvu reibinošu karjeru

Taču ietekmÄ«gākie vÄ«ri no skandalozas publicitātes lÄ«dz šim pratuši izvairÄ«ties. NespÄ“ju atrast labāku piemÄ“ru par jau minÄ“to Normundu Šlitki, kurš paveicis patiešÄm grandiozu zemes Ä«pašnieku organizÄ“šanas darbu un nodrošinājis fantastiski efektÄ«vu viņu interešu bÄ«dÄ«šanu visās instancÄ“s. Tieši Normunds Šlitke zemes Ä«pašniekus apvienojis un saliedÄ“jis lÄ«dz šim neatvairāmā spÄ“kā, tāpÄ“c viņš nu var tik droši atļauties arÄ« publiskas asprātÄ«bas par dzÄ«ves skaudro realitāti. LÄ«dz ar to zemes Ä«pašnieki vairs nav dzÄ«vas personas, ar kurām var tikties un parunāt, bet anonÄ«mas, bezpersoniskas juridiskās struktÅ«ras. Nelielu ieskatu Šlitkes karjeras ceļā 2013. gada 29. aprÄ«lÄ« sniedza TV raidÄ«jums “Nekā personÄ«ga”. Internetā šÄ raidÄ«juma saturu var sameklÄ“t ar nosaukumu “Nezina kā radÄ«t mehānismu, lai pārtrauktu privātuzņēmÄ“ju vieglo peļņu no piespiedu nomas maksas”.

Kā vÄ“stÄ«ja “Nekā personÄ«ga”, sākotnÄ“ji šis zvÄ“rinātais advokāts un arÄ« maksātnespÄ“jas administrators gribÄ“jis privatizÄ“t visas RÄ«gas namu pārvaldes, taču šis nodoms viņam ar pirmo piegājienu nav tiešÄ veidā izdevies. ŠÄ« neveiksme Normundu tomÄ“r nav samulsinājusi, bet tikai likusi ar vÄ“l lielāku enerÄ£iju meklÄ“t citus, bieži vien netiešus un anonÄ«mus, ietekmes gÅ«šanas ceļus. Vispirms vairāki ietekmÄ«gi zemes Ä«pašnieki apvienojušies raksta sākumā minÄ“tajā akciju sabiedrÄ«bā “PilsÄ“tas zemes dienests” (tās vÄ“sturiskais nosaukums bija: Juridiskais birojs “Specialis”), kurā uz prokÅ«ras pamata darbojies un vadošo organizatorisko un ideoloÄ£isko lomu uzņēmies Normunds Šlitke. Tieši “PilsÄ“tas zemes dienests” Satversmes tiesā panāca lÄ“mumu par sakramentālajiem 6% kadastrālās vÄ“rtÄ«bas, kas garantÄ“ti iekasÄ“jami, lÄ«dz ar to zemes Ä«pašniekus atbrÄ«vojot no jebkāda stimula vienoties ar Ä«rniekiem par saprātÄ«giem zemes nomas noteikumiem, kā tas sākotnÄ“ji bija paredzÄ“ts likumā.

LÄ«dz ar to zemes Ä«pašniekam tagad de facto vispār nav nekādu pienākumu, nav pat vajadzÄ«bas kontaktÄ“ties ar saviem nomniekiem, taču jebkurā laikā viņš var iesniegt prasÄ«bu tiesā un ar garantiju iekasÄ“t savus 6% + 1,5% NĪ nodokļa kompensāciju. Vai arÄ« sākt izÅ«trupÄ“t dzÄ«vokļa Ä«pašnieku, ja tas nespÄ“j maksāt. Protams, vislabāk šÄ« iekasÄ“šana izdodas tad, ja zemes Ä«pašnieku organizāciju pārstāv maksātspÄ“jas administrators. ŠÄdā gadÄ«jumā visu procesu var pÄ“c vajadzÄ«bas laikus “sakārtot” un nav jāmaksā pat tiesas nodeva. Pašlaik šo stratÄ“Ä£iju sekmÄ«gi Ä«steno lÄ«dz maksātnespÄ“jai tÄ«šÄm vai netÄ«šÄm novestā AS “Reversed”, kuras priekšsÄ“dÄ“tāja vietnieks savulaik ar gudru ziņu bijis atkal tas pats Normunds Šlitke.

Taču tas vÄ“l nav viss, jo nenosegta bija palikusi vÄ“l viena ļoti svarÄ«ga fronte, proti – likumu rakstÄ«šana. ArÄ« par to parÅ«pÄ“jies Normunds Šlitke. Akciju sabiedrÄ«ba šim lobÄ“šanas nolÅ«kam nebija sevišÄ·i piemÄ“rota, tāpÄ“c AS “PilsÄ“tas zemes dienests” nodibināja biedrÄ«bu “Zemes reformas komiteja”, kuru augstākajās instancÄ“s pārstāv, protams, tas pats Normunds Šlitke. TādÄ“jādi tieši Šlitke konsultÄ“ Saeimas deputātus un komitejas, iesniedz tajās “vÄ“rtÄ«gus priekšlikumus”, vārdu sakot – raksta un ar gudru ziņu groza likumus, lai vÄ“l vairāk nostiprinātu zemes Ä«pašnieku nedalÄ«to varu, visatļautÄ«bu, anonimitāti un debešÄ·Ä«go neaizskaramÄ«bu. LÄ«dz ar to ir radÄ«ta sistÄ“ma, kuras ietvaros zemes Ä«pašnieki bauda tikai privilÄ“Ä£ijas un tiesÄ«bas, bet dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem (vai Ä«rniekiem) – atstāti tikai pienākumi un gandrÄ«z pilnÄ«ga beztiesÄ«ba. Un Latvijas tiesu sistÄ“ma visbiežāk šo juridisko anomāliju pieņem kā pašu par sevi saprotamu dzÄ«ves faktu. Pat velns par naudu danco!

Vai viegli būt maksātnespējas administratoram Latvijā?

VarbÅ«t esat dzirdÄ“juši, ka maksātnespÄ“jas administratori ir tādi kā ekonomikas sanitāri vai pat dakteri-mikroÄ·irurgi, kuri prasmÄ«gi atmudžina un sakārto neveselÄ«gus naudas sastrÄ“gumus, atjauno normālu ekonomikas asinsriti, atveseļo biznesa vidi un tādÄ“jādi vairo visu mÅ«su labklājÄ«bu un uzplauksmi. Vismaz tā rakstÄ«ts brÄ«vā tirgus propagandas brošÅ«rās un tā sevi cenšas publikai pasniegt paši šie censoņi. Kas zina, varbÅ«t tā patiešÄm notiek kādā iedomātā utopijas pasaulÄ“, bet mÄ“s taču dzÄ«vojam reālajā Latvijā, kāda tā pa šiem gadiem izveidojusies!

TāpÄ“c pataupÄ«sim savus lÄ“tticÄ«bas krājumus pasaku vakariem un mÄ“Ä£ināsim tās lietas ieraudzÄ«t tā, kā tās pastāv un vairojas mÅ«su reālajā pasaulÄ“. IegaumÄ“sim, ka katrs veiksmÄ«gs parazÄ«ts cenšas savu upuri pārliecināt, ka viņš ir pats Ä«stenākais un tuvākais upura draugs un labklājÄ«bas avots. Interesenti ar materiālu apkopojumu par reālajiem maksātnespÄ“jas administratoriem var iepazÄ«ties šeit: Latvijas sabiedrisko mediju arhÄ«vs.

Privātajā dzīvē caurmēra maksātnespējas administrators var izrādīties tīri patīkams cilvēks, taču tas nav rādītājs, jo arī Hitlers bija fantastisks orators, veģetārietis, nedzērājs, nesmēķētājs, liels dabas, dzīvnieku un godīgas zemnieku dzīves mīlētājs, pasaulē pirmais nozīmīgais ekologs laikā, kad vēl nebija izdomāts pat ekoloģijas jēdziens un zaļo kustību neredzēja pat sapņos.

Neviens cilvÄ“ks nepiedzimst apzināti ļauns, bet viņš var sākt darÄ«t neiedomājami ļaunus darbus, kuri pastāvošÄs ideoloÄ£ijas un sistÄ“mas ietvaros tiek uzskatÄ«ti par “normāliem”, pat atbalstāmiem, cildeniem, godājamiem vai stilÄ«giem. TāpÄ“c cilvÄ“ku nodarbes jāvÄ“rtÄ“ nevis pÄ“c dominÄ“jošÄ propagandas trokšÅ†a, bet pÄ“c šÄ«s nodarbes augļiem jeb sekām. Jā, katrā sistÄ“mā var darboties arÄ« pa kādam “baltajam zvirbulim”, kurš cenšas nenonākt konfliktā ar savu sirdsapziņu, taču tādi cilvÄ“ki tiek uzskatÄ«ti par dÄ«vaiņiem, tie nenosaka toni un parasti tiek izspiesti no sistÄ“mas. Kā katrā hierarhiskā struktÅ«rā, arÄ« starp maksātnespÄ“jas administratoriem sastapsim gan ietekmÄ«gu „eliti”, gan pelÄ“kus „darba zirdziņus”.

ApmÄ“ram 75% maksātnespÄ“jas administratoru ir visai divdomÄ«gs un pretrunÄ«gs statuss, jo viņi vienlaikus ir arÄ« zvÄ“rināti advokāti. Latviski šo divdomÄ«bu varÄ“tu iztulkot tā: cilvÄ“ku aizstāvji, kas nodarbojas ar cilvÄ“ku aplaupÄ«šanu, rafinÄ“tām naudas izspiešanas un Ä«pašumu piesavināšanās shÄ“mām.

Kā advokātiem viņiem nav jādeklarÄ“ savi ienākumi, jo tas esot „pretrunā ar advokātu neatkarÄ«bas un konfidencialitātes principiem”. Stingri ierobežotas ir arÄ« kontrolÄ“jošo un tiesÄ«bas aizsargājošo iestāžu (piemÄ“ram, KNAB) iespÄ“jas pārbaudÄ«t šo advokātu darbÄ«bu. Vienlaikus šiem administratoriem ir gandrÄ«z neierobežotas un nekontrolÄ“tas iespÄ“jas pÄ“c saviem ieskatiem izrÄ«koties ar maksātnespÄ“jā nonākušÄ uzņēmuma vai fiziskās personas aktÄ«viem. To savā ziņojumā “Par maksātnespÄ“jas procesa administratoru darbÄ«bas uzraudzÄ«bas sistÄ“mas pilnveidošanu” atzinusi pat pašas Tieslietu ministrijas darba grupa.

Kā liecina prakse, varenākie administratori ir parÅ«pÄ“jušies par partneru piesaistÄ«šanu no ieinteresÄ“tu tiesnešu puses (administratorus maksātnespÄ“jā nonākušiem uzņēmumiem un personām ieceļ tiesnesis). Atliek uzņēmumam pārreÄ£istrÄ“ties šÄda tiesneša jurisdikcijā, bet tiesnesim iecelt “pareizo” administratoru. Nodrošinoties ar šÄdu “elastÄ«gu” tiesnešu sadarbÄ«bu, kļūst iespÄ“jamas visfantastiskākās iedzÄ«vošanās shÄ“mas, izgriežot pogas pat lielajām ārzemju bankām.

ŠÄdi sadarbÄ«bas tandÄ“mi izrādās tik vareni, ka ignorÄ“ts tiek pat Satversmes tiesas blakuslÄ“mums, kas Valsts Ä£enerālprokuroram uzdeva pārbaudÄ«t šÄda tandÄ“ma iestrāžu likumÄ«bu. "SEB bankas" valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Ainārs Ozols intervijā Latvijas radio atzina: "Tā vietā šÄ« lieta [maksātnespÄ“jas procesu administrÄ“šana] ir pārvÄ“rtusies pati par biznesa nozari. Lasām mÄ“dijos, ka cilvÄ“ki, kas tur iesaistās, nopelna, viņu rokās apgrozās miljoni.”

Jau vairākus gadus MK un Saeimā runā par administratoru/advokātu šizofrÄ“niskā dubultstatusa novÄ“ršanu, „pielÄ«dzinot” administratorus valsts amatpersonām un turpmāk liekot tām izvÄ“lÄ“ties – palikt par maksātnespÄ“jas administratoru vai par advokātu, bet ne par abiem vienlaikus. PielÄ«dzināšanu valsts amatpersonai t.s. eksperti saistÄ«ja ar lielāku administratoru atbildÄ«bu, lielāku viņu darbÄ«bas kontroli un bargākiem sodiem par pārkāpumiem. 2014. gada rudenÄ« Saeima patiešÄm pieņēma attiecÄ«gus grozÄ«jumus MaksātnespÄ“jas likumā un likumā „Par interešu konfliktu novÄ“ršanu valsts amatpersonas darbÄ«bā. Taču pavisam nesen Satversmes tiesa šos grozÄ«jumus atzina par antikonstitucionāliem un atcÄ“la.

Un vispār visa šÄ« kņada, kā jau Latvijā ierasts, bija tukša gaisa tricināšana ar skaistām frāzÄ“m. Kā norādÄ«ja daži kritiÄ·i, „pielÄ«dzināt amatpersonai” nav tas pats kas „bÅ«t amatpersonai”. Otrkārt, vai ir dzirdÄ“ts, ka kāda no valsts amatpersonām bÅ«tu tiesāta par kādu no Latvijai, tās pilsoņiem vai iedzÄ«votājiem apzināti nodarÄ«tajiem šaušalÄ«gajiem kaitÄ“jumiem, kas 25 gados Latviju noveduši kolonijas un parādu verdzenes statusā, bet tās tautu – uz izmiršanas sliekšÅ†a?

Secinājums tāds: maksātnespÄ“jas administratori, it sevišÄ·i viņu elitārā daļa, mÅ«sdienu Latvijā bauda apmÄ“ram tādas pašas privilÄ“Ä£ijas, neaizskaramÄ«bu un patvaļas brÄ«vÄ«bu, kādu XVIII gadsimtā Latvijā baudÄ«ja vācu baroni. Viņi visai sekmÄ«gi un netraucÄ“ti darbojas virs likuma un jebkādām morāles normām.

Nacionālo baronu terors

Iesākumam viena svaigs piemÄ“rs par jauno, inovatÄ«vo zemes Ä«pašnieku taktiku. Daļu zemes no maksātnespÄ“jÄ«gās AS “Reversed” pārpirka SIA “Maltavas”. Kad dzÄ«vokļu Ä«pašnieku pilnvarotā namu pārvalde “Maltavām” nosÅ«tÄ«ja oficiālu, rakstisku un pastā reÄ£istrÄ“tu aicinājumu tikties, lai apspriestu un parakstÄ«tu zemes nomas lÄ«gumu, kā tas paredzÄ“ts likumā, SIA “Maltavas” šo aicinājumu vÄ“si ignorÄ“ja un neatbildÄ“ja. Tātad baroniem nekāda lÄ«guma nevajag.

Tas savukārt nozÄ«mÄ“ to, ka attiecÄ«go dzÄ«vokļu Ä«pašnieki pat gribÄ“dami nespÄ“j samaksāt par ikmÄ“neša zemes nomu, jo nav nekāda maksājuma pamatojuma, rÄ“Ä·ina, konta numura utt., bet SIA “Maltavas” tai izdevÄ«gā brÄ«dÄ« vienkārši iesniegs tiesā prasÄ«bu par parādu piedzÄ«šanu, un tās bÅ«s lielas summas par vairākiem gadiem.

Paldies raidÄ«jumam “De facto” par aktuālo un iedvesmojošo tÄ“mu, taču vienlaikus jānorāda, ka 20. decembra raidÄ«jumā izskanÄ“ja arÄ« aplam novecojusi informācija. PiemÄ“ram, AS “Reversed” nekāda zeme vairs nepieder, jo jau trešo gadu šis uzņēmums sekmÄ«gi transformÄ“jies maksātnespÄ“jas režīmā un pÄ“c maksātnespÄ“jÄ«gā uzņēmuma administratores ElÄ«nas Dupates iniciatÄ«vas sācis vÄ“trainu parādu (Ä«stu un izdomātu) piedzÄ«šanas kampaņu caur tiesām, ko jau uz savas ādas izjutuši daudzi aplaimotie dzÄ«vokļu Ä«pašnieki Struktoru, Raunas, IeriÄ·u u.c. ielās, kā arÄ« vairākas iestādes.

ArÄ« ik mÄ“nesi veicamā maksa par zemes nomu nav tas briesmÄ«gākais “nebeidzamo šausmu” variants. Protams, nav viegli, bet vienmÄ“r taču var vÄ“l mazlietiņ savilkt jostu, lai šo 12. daļu gada maksas kaut kā ieplānotu, atraujot no citām dzÄ«ves vajadzÄ«bām, un ziedotu barona lielkungam … ja gribi saglabāt savu privatizÄ“to dzÄ«vokli. Daudz efektÄ«vāk uzdzÄ«t šausmas izdodas, ja vienu skaistu dienu laimÄ«gais dzÄ«vokļa Ä«pašnieks, kurš dzÄ«vojis stingrā pārliecÄ«bā, ka godÄ«gi un pedantiski maksājis visus piesÅ«tÄ«tos rÄ“Ä·inus, pÄ“kšÅ†i no tiesas saņem prasÄ«bu par parādu piedziņu uzreiz par trim gadiem it kā nesamaksātas zemes nomas!

Hei, nevajag mÅ«s baidÄ«t ar Daesh teroru vai „Krievijas agresiju”, – pavaicājiet, kā jÅ«tas pensionāri, bezdarbnieki, mazatalgotie, studenti, jaunās māmiņas, gaidot tiesas dienu, kas lÄ“ni, bet nenovÄ“ršami tuvojas, un piedzenamās summas ir milzÄ«gas? Pavaicājiet viņiem, kā viņi naktÄ«s cÄ«nās ar bezmiegu, cik nervu zāļu izdzer nedēļas laikā, kā šajos mÄ“nešos mainÄ«jusies viņu veselÄ«ba? Un kā varÄ“s vienaldzÄ«gai un pārslogotai tiesai pierādÄ«t, ka esi godÄ«gi maksājis, ja arÄ« namu pārvaldes, kas tajā periodā bija pilnvarotas kārtot zemes nomas jautājumus ar AS “Reversed”, ir Ä“rti bankrotÄ“jušas un jau sen likvidÄ“tas?

Manā rÄ«cÄ«bā pagaidām nav faktu, lai to pierādÄ«tu, taču nebrÄ«nÄ«tos, ja izrādÄ«tos, ka baronu cilvÄ“ki darbojušies arÄ« šajās namu pārvaldÄ“s, piemÄ“ram, nu jau sekmÄ«gi likvidÄ“tajās AS “Māju serviss KSA” un SIA “Jauna vide.lv”, par kuru “tikumiem” internetā var atrast daudz interesantu materiālu. Starp citu, kad bija izsludināts AS “Māju serviss KSA” un SIA “Jauna vide.lv” maksātnespÄ“jas process, AS „Reversed” savas pretenzijas par nesamaksātu zemes nomu neiesniedza.

Vai “šausmÄ«gās beigas” ir nenovÄ“ršamas?

CilvÄ“ki jau sen pieraduši un samierinājušies, ka Saeima pieņem tikai “tautā nepopulārus lÄ“mumus”, paši šo stratÄ“Ä£iju saucot par “politisko atbildÄ«bu” un pat ar to lepojoties. Uz Saeimas un t.s. valdÄ«bas (pareizāk sakot, koloniālās administrācijas) darbÄ«bas sekām var pilnÄ«bā attiecināt N. Šlitkes teikto par “nebeidzamajām šausmām”. Kopš Latvijas valstiskā suverenitāte ir veiksmÄ«gi deleģēta Briselei un Vašingtonai, likumdevÄ“ji nodarbojas galvenokārt ar Briseles direktÄ«vu atgremošanu un klonÄ“šanu Latvijas administratÄ«vās pārvaldÄ«šanas vajadzÄ«bām, savus lÄ“mumus publikai attaisnojot ar “Eiropas prasÄ«bām”, “eiropeiskām vÄ“rtÄ«bām” vai “mÅ«su Ä£eopolitisko izvÄ“li”. Un kāpÄ“c gan lai Saeima to nedarÄ«tu, ja Latvijas tauta, kurai mÅ«su Satversme noteikusi “suverenās varas” privilÄ“Ä£iju, savu varu ne mazākā mÄ“rā neizmanto un ir pieradinājusies ar katru kārtÄ“jo cÅ«cÄ«bu klusu samierināties?

Jā, jā, suverenā vara Latvijā de jure nepieder ne deputātiem vai ministriem, ne Briseles vai Vašingtonas birokrātiem, ne starptautiskām korporācijām, bet gan Latvijas tautai, t.i., mums visiem kopā. Tikai, lai Ä«stenotu šo varu, ir jāapzinās savs stāvoklis, jāspÄ“j organizÄ“ties un sadarboties. Jo labi organizÄ“ts mazākums vienmÄ“r valdÄ«s pār dezorganizÄ“tu, nedomājošu, pasÄ«vu un savstarpÄ“ji Ä·ildÄ«gu vairākumu jeb pÅ«li. Es neesmu no tiem publicistiem, kurš, izpatÄ«kot publikai, lamā “valdÄ«bu, partijas, deputātus, varnešus” utt. Uzskatu, ka tauta ir tikpat atbildÄ«ga par notiekošo Latvijā, kā tās formāli ievÄ“lÄ“tie priekšstāvji. Vai pat vÄ“l atbildÄ«gāka, jo tai pieder suverenā vara. Un nevajag raustÄ«t plecus un meklÄ“t citus vainÄ«gos, ja vainÄ«go var tik Ä“rti apskatÄ«t spogulÄ«.

Tātad – tik ilgi, cik sabiedrÄ«ba savu attieksmi nemainÄ«s, turpināsies arÄ« “nebeidzamās šausmas”, kurām nenovÄ“ršami sekos arÄ« “šausmÄ«gās beigas”. Ne tikai RÄ«gas dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem un Ä«rniekiem, bet visiem, kas vÄ“l palikuši strauji izmirstošajā un izklÄ«stošajā Latvijā. TāpÄ“c tālāk rakstÄ«tais var Ä«stenoties tikai tādā gadÄ«jumā, ja mÅ«su sabiedrÄ«ba pati mainÄ«sies: pārvÄ“rtÄ“s savus tikumus un ieradumus, izvÄ“lÄ“sies augstākus mÄ“rÄ·us, mācÄ«sies domāt (nevis eksistÄ“t autopilota režīmā), sadarboties un organizÄ“ties šo mÄ“rÄ·u sasniegšanai. Tikai tādā gadÄ«jumā, ja sabiedrÄ«ba Saeimu piespiedÄ«s rÄ“Ä·ināties ar savām elementārākajām izdzÄ«vošanas vajadzÄ«bām, kuras starptautiskajās konvencijās mÄ“dz saukt arÄ« par cilvÄ“ka tiesÄ«bām uz dzÄ«vi, iztiku, darbu, taisnÄ«gu atalgojumu, izglÄ«tÄ«bu, kultÅ«ras dzÄ«vi, piemÄ“rotu pajumti utt.

Tādā gadÄ«jumā ir novÄ“ršamas gan “šausmÄ«gās beigas”, gan “nebeidzamās šausmas”. AttÄ«roties no propagandas sārņiem, jāsaprot, ka zemes reformai un citiem lÄ«dzÄ«giem 1990. gadu aktiem nebija nekāda cita humāna vai racionāla mÄ“rÄ·a, kā tikai mÄ“rÄ·is egalitāro padomju sabiedrÄ«bu sadalÄ«t mantÄ«gajā, privileģētajā “elitÄ“” un nabadzÄ«gā, beztiesÄ«gā plebeju masā, vidusslāņa vietu rezervÄ“jot sistÄ“mas tiešajiem apkalpotājiem. Un zemes reforma pilsÄ“tās tiešÄm radÄ«ja šÄdu parazÄ«tisku rantjÄ“ slāni, kurš neko neiegulda, bet tikai ievāc meslus no saviem dzimtcilvÄ“kiem un spekulÄ“.

TāpÄ“c, kamÄ“r vien Latvijā pastāv šÄ«s kapitālistiskās un bieži vien pat feodālās attiecÄ«bas, no Saeimas nav jāgaida pat kāds Ä«paši labs lÄ“mums, bet tikai iepriekšÄ“jā lÄ“muma katastrofālo seku novÄ“rtÄ“šana un novÄ“ršana. Likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsÄ“tās” pieņemšana bija tÄ«ri politisks, voluntārs lÄ“mums, un šÄ likuma Ä«stenošanas katastrofālākās sekas var novÄ“rst ar citu politisku lÄ“mumu, turklāt nevienu neaplaupot, netÄ“rÄ“jot 250 miljonus nodokļu maksātāju naudas un nevienu nesÅ«tot uz SibÄ«riju. Nevajag par katru cenu (simtu tÅ«kstošu cilvÄ“ku likteņu cenu) turÄ“ties pie “juridiskām anomālijām”, nevajag feodālu rantjÄ“ parazÄ«tismu liekulÄ«gi saukt par “privātÄ«pašuma svÄ“tumu un neaizskaramÄ«bu”.

ŠÄ« likuma daļa atzÄ«stama par ļaunprātÄ«gu antisociālu diversiju, cilvÄ“ka tiesÄ«bu un cieņas sabradāšanu, kas nav pat jāatceļ, bet tikai jāaptur tā antihumāno seku tālāka attÄ«stÄ«ba. Šim nolÅ«kam atliek konstatÄ“t, ka pagājušajos 25 gados, ik gadu maksājot 7,5% no zemes kadastrālās vÄ“rtÄ«bas, šiem namiem piesaistÄ«tā zeme jau sen ir vairāk nekā de facto izpirkta, tāpÄ“c tā vienkārši ar likumu atzÄ«stama par attiecÄ«gā nama neatdalāmu sastāvdaļu un atbilstoši pārreÄ£istrÄ“jama Zemesgrāmatā. Zemes Ä«pašnieki savu no debesÄ«m nokritušo (t.i., nepelnÄ«to) daļu jau saņēmuši ar uzviju, tiem turpmāk sava alkatÄ«ba un parazitÄ“šanas apetÄ«te jāapvalda, jāsāk rÄ“Ä·ināties ar citu cilvÄ“ku izdzÄ«vošanas vajadzÄ«bām.

Var bÅ«t arÄ« modificÄ“ts zemes jautājuma atrisināšanas variants: dzÄ«vojamajām mājām un iestāžu Ä“kām atstājot tikai funkcionāli nepieciešamo teritoriju – pārÄ“jo zemi pārņemot pilsÄ“tas Ä«pašumā infrastruktÅ«ras labiekārtošanas vajadzÄ«bām, piemÄ“ram, bÄ“rnu rotaļu laukumu, sporta laukumu, automašÄ«nu stāvvietu, sadzÄ«ves pakalpojumu objektu iekārtošanai u.tml.

Pats gan esmu par radikālāku risinājumu. Uzskatu, ka gudra un patriotiska sabiedrÄ«ba savu zemi netirgo, nepārvÄ“rš to par pirkšanas, pārdošanas, spekulāciju burbuļu pÅ«šanas un krāpniecisku shÄ“mu objektu. Tā kā zemi cilvÄ“ks nav ne radÄ«jis, ne saražojis, bet pats ir no zemes nācis un par zemi paliks, un tā kā zeme mums dota ilgam laikam – no paaudzes uz paaudzi, tā vispār nav dodama kādam privātÄ«pašumā. Zemi, atbilstoši cilvÄ“ku pamatotām vajadzÄ«bām, var piešÄ·irt beztermiņa lietošanā, atkarÄ«bā no lietošanas veida par to iekasÄ“jot saprātÄ«gu lietošanas maksu, kas iemaksājama valsts un/vai pašvaldÄ«bu budžetā. KultivÄ“tai un apbÅ«vÄ“tai zemei var piešÄ·irt mantojamas lietošanas tiesÄ«bas. No tā gan Latvijā saplaks miljonāru skaits, toties citu cilvÄ“ku dzÄ«ve kļūs brÄ«vāka, veselÄ«gāka un bez lieka sadārdzinājuma. Labāk lÄ“ta zeme, nekā lÄ“ts darbaspÄ“ks, vai ne?

* Grāmatas “Mājokļu politika un tās instrumenti” autors