Naftas produktu piesÄrņojums AizkrauklÄ“ apdraud iedzÄ«votÄjus, atbildÄ«gÄs iestÄdes gaida viena uz otru
PIETIEK · 10.06.2018. · Komentāri (0)Jau no padomju laikiem izveidojies naftas produktu piesÄrņojums AizkrauklÄ“ apdraud iedzÄ«votÄjus un viņu veselÄ«bu, tomÄ“r nekas netiek darÄ«ts, lai no piesÄrņojuma atbrÄ«votos. Aizkraukles novada dome plÄta rokas, ka tai nav nepieciešamÄ finansÄ“juma, bet valdÄ«ba un ministrijas pagaidÄm nav izrÄdÄ«jušas interesi par šo piesÄrņojumu.
KÄ izpÄ“tÄ«jis sabiedriskais aktÄ«vists Rodijs Rododendrs, 1950. - 60. gadu mijÄ Daugavas Pļaviņu HES celtniecÄ«bas vajadzÄ«bÄm tika uzbÅ«vÄ“ta dzelzsbetona rÅ«pnÄ«ca Aizkraukles pilsÄ“tas dienvidrietumu daÄ¼Ä (tiešÄ HES tuvumÄ),
SÄkot no 1994. gada 31. janvÄra SIA "KomÄ“ta" mantiskais Ä«pašums tika pÄrdots, lai segtu nenomaksÄtos kredÄ«tus. IespÄ“jams, ka tieši uzņēmuma likvidÄcijas laikÄ teritorija tika intensÄ«vi piesÄrņota ar naftas produktiem (NP), bÅ«vgružiem, metÄllūžņiem. Virszemes cisternas un pazemes uzglabÄšanas rezervuÄri ar naftas produktiem tika pamesti, iespÄ“jams, nenoslÄ“gti, ļaujot tajos iekļūt lietus Å«deņiem un tÄdejÄdi radot pastÄvÄ«gu naftas produktu piesÄrņojuma avotu gan gruntij, gan pazemes Å«deņiem.
Pamatojoties uz 1998. gada 1. septembrÄ« noslÄ“gto lÄ«gumu ar Aizkraukles pilsÄ“tas domi, SIA"VentEko" veica darbus, kas saistÄ«ti ar naftas produktu piesÄrņojuma izpÄ“ti un likvidÄciju. SaskaÅ†Ä ar tehnisko darba uzdevumu tika veikta teritorijas hidroÄ£eoloÄ£iskÄ izpÄ“te NP piesÄrņojuma izplatÄ«bas novÄ“rtÄ“šanai iespÄ“jamo piesÄrņojuma avotu (NP uzglabÄšanas rezervuÄri, katlu mÄja, sÅ«kņu telpa) tuvumÄ.
IzpÄ“tes darbu rezultÄtÄ bija konstatÄ“ts intensÄ«vs grunts un pazemes Å«deņu piesÄrņojums. Veiktie pÄ“tÄ«jumi liecinÄja, ka NP piesÄrņojums radies ne tikai dzelzsbetona rÅ«pnÄ«cas likvidÄcijas gaitÄ, bet galvenokÄrt rÅ«pnÄ«cas ekspluatÄcijas laikÄ pirms 10-18 gadiem (atskaite no 1998. gada).
TÄdÄ“jÄdi naftas produktu piesÄrņojums ilglaicÄ«gi infiltrÄ“jies gruntÄ« lÄ«dz pazemes Å«dens lÄ«menim, izveidojot šo Å«deņu plÅ«smas virzienÄ daudz plašÄku piesÄrņojuma areÄlu, nekÄ tas bija prognozÄ“ts uzsÄkot izpÄ“tes darbus. IzpÄ“tes darbu rezultÄtÄ konstatÄ“ja, ka ir nepieciešams piesÄrņojuma areÄla precizÄ“šanai veikt papildu pÄ“tÄ«jumus. 1998. gada 21. decembrÄ« ar Aizkraukles pilsÄ“tas Domi tika noslÄ“gta papildu vienošanÄs, bet 1998. gada 1. septembra lÄ«gums paredzÄ“ja papildinÄt esošÄ lÄ«guma tehnisko darbu uzdevumu.
KopumÄ NP piesÄrņojuma izpÄ“tes darbi objektÄ veikti divos etapos. PirmajÄ, no 1998. gada septembra lÄ«dz novembrim, lauku darbi (urbšana, novÄ“rošanas aku ierÄ«košana, paraugošana) koncentrÄ“ti iespÄ“jamo piesÄrņojuma avotu tuvumÄ. OtrajÄ, no 1999.gada janvÄra lÄ«dz martam, veikta piesÄrņojuma areÄla papildu izpÄ“te visÄ bijušÄs Dzelzsbetona rÅ«pnÄ«cas teritorijÄ. ŠajÄ etapÄ pirms lauku darbu uzsÄkšanas veikta arÄ« teritorijas Ä£eofiziskÄ izpÄ“te.
Pamatojoties uz laboratoriskiem mÄ“rÄ«jumiem, visi aprÄ“Ä·ini veikti, ar nolÅ«ku izmantojot tÄdus iežu parametrus, pie kuriem iespÄ“jams vislielÄkais piesÄrņojums, PraksÄ“ šie rÄdÄ«tÄji var bÅ«t arÄ« nedaudz mazÄki, bet jebkurÄ gadÄ«jumÄ, projektÄ“jot sanÄcijas pasÄkumus, ir jÄorientÄ“jas uz maksimÄlo piesÄrņojuma apjomu. TÄdejÄdi piesÄrņojuma apjoms varÄ“tu bÅ«t 250 tonnas.
Å…emot vÄ“rÄ to, ka smago naftas produktu (pie kuriem pieskaitÄms arÄ« mazuts) noplūžu gadÄ«jumÄ gruntÄ« parasti absorbÄ“jas aptuveni 70% izlijušo produktu, ir pamats uzskatÄ«t, ka iegÅ«tie rezultÄti ir tuvi reÄlajiem. Aptuveni vienÄds naftas produktu daudzums - 61 un 76 tonnas attiecÄ«gi atrodas dolomÄ«tos Å«dens nepiesÄtinÄtajÄ zonÄ un naftas produktu "brÄ«vi" peldošajÄ slÄnÄ«.
PotenciÄlÄs dabas katastrofas situÄciju uz Aizkraukli devÄs izpÄ“tÄ«t privÄtpersona Rododendrs. Viņš konstatÄ“ja, ka Aizkraukles novada domes Ä«pašumÄ esošajÄ teritorijÄ jebkurš var brÄ«vi iekļūt, turklÄt pat virszeme ir ar bÅ«tisku naftas produktu piesÄrņojumu: kÄds ziņkÄrÄ«gs bÄ“rns tur varÄ“tu arÄ« iekrist un noslÄ«kt.
PÄrrunÄjot potenciÄlos dabas katastrofas riskus, domes priekšsÄ“dÄ“tÄjs Leons LÄ«dums un viņa vietnieks Rododendram norÄdÄ«juši uz to, ka no dabas katastrofas - bÅ«tiska Daugavas piesÄrņojuma - šÄ·ir tikai neprognozÄ“jama ilguma laiks. PašvaldÄ«bai neesot nedz lÄ«dzekļu, nedz citas iespÄ“jas veikt sanÄcijas darbus, - pagaidÄm varot vienÄ«gi izvietot norobežojošas lentes un paziņojumus par teritorijas bÄ«stamÄ«bu. Faktiski vienÄ«gÄ iespÄ“ja veikt sanÄcijas darbus ir ar izrakšanas metodi, bet tad ir jÄaptur HES darbÄ«ba uz vairÄkiem gadiem, kas radÄ«tu milzÄ«gus zaudÄ“jumus.
Aizkraukles novada dome šÄ gada maija beigÄs nolÄ“ma lÅ«gt Ministru kabinetu rast finansÄ“jumu izpÄ“tes un sanÄcijas darbu veikšanai piesÄrņotajÄ teritorijÄ Dzelzceļa ielÄ 10. ŠÄds lÄ“mums pieņemts, jo Aizkraukles novada pašvaldÄ«ba 2017.gada 8.novembrÄ« no Madonas ReÄ£ionÄlÄs vides pÄrvaldes saņēmusi vÄ“stuli par papildizpÄ“tes nepieciešamÄ«bu sanÄcijas darbu veikšanai ar naftas produktiem piesÄrņotajÄ teritorijÄ. PÄrvalde savÄ vÄ“stulÄ“ rosinÄja pašvaldÄ«bai uzņemties segt izdevumus, kas saistÄ«ti ar piesÄrņotÄs teritorijas 1.etapa izpÄ“tes darbu, bet turpmÄko etapu darbu veikšanai rast iespÄ“ju piesaistÄ«t valsts finansÄ“jumu.
“IzvÄ“rtÄ“jot radušos situÄciju, pašvaldÄ«ba konstatÄ“, ka zemes vienÄ«bÄ
PiesÄrņojuma likvidÄcija prasÄ«s ievÄ“rojamus finanšu lÄ«dzekļus, kurus pašvaldÄ«ba nevar un nevarÄ“s nodrošinÄt. Aizkraukles novada pašvaldÄ«ba nevar uzņemties finansiÄlÄs saistÄ«bas un no budžeta lÄ«dzekļiem segt izdevumus teritorijas papildus izpÄ“tei. SaskaÅ†Ä ar PiesÄrņojuma likuma 38.pantu, pašvaldÄ«ba nav veikusi piesÄrņojošo darbÄ«bu un nav atbildÄ«ga par veikto piesÄrņojumu. SaskaÅ†Ä ar Dabas resursu nodokļa likuma 28.panta ceturto daļu nodokļu maksÄjumus par Å«dens resursu lietošanu elektroenerÄ£ijas ražošanai hidroelektrostacijÄs ieskaita valsts pamatbudžetÄ, pašvaldÄ«ba tos nesaņem,” lÄ“mumÄ norÄda Aizkraukles novada dome.
Aizkraukles novada dome jautÄjumu izskatÄ«ja jau pÄ“rn 30.novembrÄ« un pieņēma lÄ“mumu lÅ«gt Ministru kabinetu bez atlÄ«dzÄ«bas pÄrņemt valsts Ä«pašumÄ zemes vienÄ«bu
Lai meklÄ“tu risinÄjumu situÄcijai, šÄ gada 14.februÄrÄ« Aizkraukles novada pašvaldÄ«ba tikÄs ar VARAM, Dabas aizsardzÄ«bas pÄrvaldes un Latvenergo pÄrstÄvjiem. TikšanÄs laikÄ tika nolemts, ka, lai lemtu par izpÄ“tei un sanÄcijai nepieciešamÄ finansÄ“juma apjomu un avotu, Dabas aizsardzÄ«bas pÄrvalde veiks minÄ“to darbu programmas un izmaksu aktualizÄciju.
PašvaldÄ«ba saņēma Dabas aizsardzÄ«bas pÄrvaldes vÄ“stuli ar izpÄ“tes uzdevumu, izpÄ“tes un sanÄcijas pasÄkumu orientÄ“jošo darbu izmaksu aprÄ“Ä·inu. VÄ“stulÄ“ izskatÄ«ti trÄ«s iespÄ“jamie scenÄriji izpÄ“tes un sanÄcijas darbu veikšanai. Pirmais scenÄrijs paredzÄ“ja, ka nenotiek plÄnveida izpÄ“tes un sanÄcijas darbi, lÄ«dz ar to scenÄrijs nav tÄlÄk izskatÄms, jo radušies draudi Daugavas piesÄrņojumam. Otrais scenÄrijs paredz veikt pamata pasÄkumus – peldošÄ naftas produktu slÄņa likvidÄciju ar divkÄršo atsÅ«knÄ“šanas metodi, piesÄrņotÄs grunts ekskavÄciju un utilizÄ“šanu un atlikušÄ piesÄrņojuma likvidÄciju ar mikrobioloÄ£isko vai Ä·Ä«misko metodi. SavukÄrt trešais scenÄrijs paredz, ka peldošÄ naftas produktu slÄņa daļēja likvidÄcija tiek veikta ar mikrobioloÄ£isko vai Ä·Ä«misko metodi, kÄ arÄ« notiek piesÄrņotÄs grunts ekskavÄcija un utilizÄcija.
TÄ kÄ trešÄ metode tiek pielietota zemas vai vidÄ“jas piesÄrņojuma koncentrÄcijas gadÄ«jumÄ, kÄ reÄlÄkais uzskatÄms otrais scenÄrijs. Atbilstoši Dabas aizsardzÄ«bas pÄrvaldes veiktajai izpÄ“tes un sanÄcijas darbu izmaksu aktualizÄcijai, paredzamÄs otrÄ scenÄrija realizÄcijas izmaksas ir 3 344 956 eiro, no kurÄm 2 508 720 eiro ir projektÄ“šanas, autoruzraudzÄ«bas, ekspertÄ«zes un bÅ«vuzraudzÄ«bas izmaksas. KalkulÄcijÄ nav vÄ“rtÄ“tas priekšizpÄ“tei paredzamÄs izmaksas.
“IevÄ“rojot iepriekš minÄ“to, izprotot piesÄrņojuma problÄ“mas aktualitÄti un to, ka valsts nepÄrņems piesÄrņoto zemes vienÄ«bu savÄ Ä«pašumÄ, pašvaldÄ«ba var uzņemties izpÄ“tes un sanÄcijas darbu organizÄ“šanu, ja šiem darbiem tiek nodrošinÄts nepieciešamais finansÄ“jums,” norÄdÄ«ts domes lÄ“mumÄ. ValdÄ«bas un ministrijas reakcija uz šo priekšlikumu vÄ“l nav sekojusi.