Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau no padomju laikiem izveidojies naftas produktu piesārņojums AizkrauklÄ“ apdraud iedzÄ«votājus un viņu veselÄ«bu, tomÄ“r nekas netiek darÄ«ts, lai no piesārņojuma atbrÄ«votos. Aizkraukles novada dome plāta rokas, ka tai nav nepieciešamā finansÄ“juma, bet valdÄ«ba un ministrijas pagaidām nav izrādÄ«jušas interesi par šo piesārņojumu.

Kā izpÄ“tÄ«jis sabiedriskais aktÄ«vists Rodijs Rododendrs, 1950. - 60. gadu mijā Daugavas Pļaviņu HES celtniecÄ«bas vajadzÄ«bām tika uzbÅ«vÄ“ta dzelzsbetona rÅ«pnÄ«ca Aizkraukles pilsÄ“tas dienvidrietumu daļā (tiešÄ HES tuvumā), 200 m attālumā no Daugavas. Teritorijas kopÄ“jā platÄ«ba - aptuveni 10,6 ha. PÄ“dÄ“jā šo teritoriju no Aizkraukles pilsÄ“tas nomāja un apsaimniekoja SIA "KomÄ“ta" - lÄ«dz brÄ«dim, kamÄ“r tā ar tiesas spriedumu 1995. gada 11. septembrÄ« tika atzÄ«ta par bankrotÄ“jušu.

Sākot no 1994. gada 31. janvāra SIA "KomÄ“ta" mantiskais Ä«pašums tika pārdots, lai segtu nenomaksātos kredÄ«tus. IespÄ“jams, ka tieši uzņēmuma likvidācijas laikā teritorija tika intensÄ«vi piesārņota ar naftas produktiem (NP), bÅ«vgružiem, metāllūžņiem. Virszemes cisternas un pazemes uzglabāšanas rezervuāri ar naftas produktiem tika pamesti, iespÄ“jams, nenoslÄ“gti, ļaujot tajos iekļūt lietus Å«deņiem un tādejādi radot pastāvÄ«gu naftas produktu piesārņojuma avotu gan gruntij, gan pazemes Å«deņiem.

Pamatojoties uz 1998. gada 1. septembrÄ« noslÄ“gto lÄ«gumu ar Aizkraukles pilsÄ“tas domi, SIA"VentEko" veica darbus, kas saistÄ«ti ar naftas produktu piesārņojuma izpÄ“ti un likvidāciju. Saskaņā ar tehnisko darba uzdevumu tika veikta teritorijas hidroÄ£eoloÄ£iskā izpÄ“te NP piesārņojuma izplatÄ«bas novÄ“rtÄ“šanai iespÄ“jamo piesārņojuma avotu (NP uzglabāšanas rezervuāri, katlu māja, sÅ«kņu telpa) tuvumā.

Izpētes darbu rezultātā bija konstatēts intensīvs grunts un pazemes ūdeņu piesārņojums. Veiktie pētījumi liecināja, ka NP piesārņojums radies ne tikai dzelzsbetona rūpnīcas likvidācijas gaitā, bet galvenokārt rūpnīcas ekspluatācijas laikā pirms 10-18 gadiem (atskaite no 1998. gada).

TādÄ“jādi naftas produktu piesārņojums ilglaicÄ«gi infiltrÄ“jies gruntÄ« lÄ«dz pazemes Å«dens lÄ«menim, izveidojot šo Å«deņu plÅ«smas virzienā daudz plašÄku piesārņojuma areālu, nekā tas bija prognozÄ“ts uzsākot izpÄ“tes darbus. IzpÄ“tes darbu rezultātā konstatÄ“ja, ka ir nepieciešams piesārņojuma areāla precizÄ“šanai veikt papildu pÄ“tÄ«jumus. 1998. gada 21. decembrÄ« ar Aizkraukles pilsÄ“tas Domi tika noslÄ“gta papildu vienošanās, bet 1998. gada 1. septembra lÄ«gums paredzÄ“ja papildināt esošÄ lÄ«guma tehnisko darbu uzdevumu.

Kopumā NP piesārņojuma izpÄ“tes darbi objektā veikti divos etapos. Pirmajā, no 1998. gada septembra lÄ«dz novembrim, lauku darbi (urbšana, novÄ“rošanas aku ierÄ«košana, paraugošana) koncentrÄ“ti iespÄ“jamo piesārņojuma avotu tuvumā. Otrajā, no 1999.gada janvāra lÄ«dz martam, veikta piesārņojuma areāla papildu izpÄ“te visā bijušÄs Dzelzsbetona rÅ«pnÄ«cas teritorijā. Šajā etapā pirms lauku darbu uzsākšanas veikta arÄ« teritorijas Ä£eofiziskā izpÄ“te.

Pamatojoties uz laboratoriskiem mÄ“rÄ«jumiem, visi aprÄ“Ä·ini veikti, ar nolÅ«ku izmantojot tādus iežu parametrus, pie kuriem iespÄ“jams vislielākais piesārņojums, PraksÄ“ šie rādÄ«tāji var bÅ«t arÄ« nedaudz mazāki, bet jebkurā gadÄ«jumā, projektÄ“jot sanācijas pasākumus, ir jāorientÄ“jas uz maksimālo piesārņojuma apjomu. Tādejādi piesārņojuma apjoms varÄ“tu bÅ«t 250 tonnas.

Å…emot vÄ“rā to, ka smago naftas produktu (pie kuriem pieskaitāms arÄ« mazuts) noplūžu gadÄ«jumā gruntÄ« parasti absorbÄ“jas aptuveni 70% izlijušo produktu, ir pamats uzskatÄ«t, ka iegÅ«tie rezultāti ir tuvi reālajiem. Aptuveni vienāds naftas produktu daudzums - 61 un 76 tonnas attiecÄ«gi atrodas dolomÄ«tos Å«dens nepiesātinātajā zonā un naftas produktu "brÄ«vi" peldošajā slānÄ«.

Potenciālās dabas katastrofas situāciju uz Aizkraukli devās izpÄ“tÄ«t privātpersona Rododendrs. Viņš konstatÄ“ja, ka Aizkraukles novada domes Ä«pašumā esošajā teritorijā jebkurš var brÄ«vi iekļūt, turklāt pat virszeme ir ar bÅ«tisku naftas produktu piesārņojumu: kāds ziņkārÄ«gs bÄ“rns tur varÄ“tu arÄ« iekrist un noslÄ«kt.

Pārrunājot potenciālos dabas katastrofas riskus, domes priekšsÄ“dÄ“tājs Leons LÄ«dums un viņa vietnieks Rododendram norādÄ«juši uz to, ka no dabas katastrofas - bÅ«tiska Daugavas piesārņojuma - šÄ·ir tikai neprognozÄ“jama ilguma laiks. PašvaldÄ«bai neesot nedz lÄ«dzekļu, nedz citas iespÄ“jas veikt sanācijas darbus, - pagaidām varot vienÄ«gi izvietot norobežojošas lentes un paziņojumus par teritorijas bÄ«stamÄ«bu. Faktiski vienÄ«gā iespÄ“ja veikt sanācijas darbus ir ar izrakšanas metodi, bet tad ir jāaptur HES darbÄ«ba uz vairākiem gadiem, kas radÄ«tu milzÄ«gus zaudÄ“jumus.

Aizkraukles novada dome šÄ gada maija beigās nolÄ“ma lÅ«gt Ministru kabinetu rast finansÄ“jumu izpÄ“tes un sanācijas darbu veikšanai piesārņotajā teritorijā Dzelzceļa ielā 10. ŠÄds lÄ“mums pieņemts, jo Aizkraukles novada pašvaldÄ«ba 2017.gada 8.novembrÄ« no Madonas ReÄ£ionālās vides pārvaldes saņēmusi vÄ“stuli par papildizpÄ“tes nepieciešamÄ«bu sanācijas darbu veikšanai ar naftas produktiem piesārņotajā teritorijā. Pārvalde savā vÄ“stulÄ“ rosināja pašvaldÄ«bai uzņemties segt izdevumus, kas saistÄ«ti ar piesārņotās teritorijas 1.etapa izpÄ“tes darbu, bet turpmāko etapu darbu veikšanai rast iespÄ“ju piesaistÄ«t valsts finansÄ“jumu.

“IzvÄ“rtÄ“jot radušos situāciju, pašvaldÄ«ba konstatÄ“, ka zemes vienÄ«bā 88864 m2 platÄ«bā Dzelzceļa ielā 10, AizkrauklÄ“, Aizkraukles novadā 2014.gadā veikti 330 kv elektrolÄ«nijas balstu pamatu izbÅ«ves bÅ«vdarbi. Saskaņā ar tehnisko projektu balstu pamatu pÄ“das stiprinātas katra uz četriem pašurbjošiem mikropāļiem, kuru izbÅ«ves dziļums ir 8m, kas, iespÄ“jams, skar dolomÄ«ta slāni. AprÄ“Ä·inātā slodze uz katru no pamatu pÄ“dām ir spiedei 400 kN, izraušanas slodze 280 kN. LÄ«dz balstu pamatu izbÅ«vei piesārņojuma pārvietošanas netika konstatÄ“ta.

Piesārņojuma likvidācija prasÄ«s ievÄ“rojamus finanšu lÄ«dzekļus, kurus pašvaldÄ«ba nevar un nevarÄ“s nodrošināt. Aizkraukles novada pašvaldÄ«ba nevar uzņemties finansiālās saistÄ«bas un no budžeta lÄ«dzekļiem segt izdevumus teritorijas papildus izpÄ“tei. Saskaņā ar Piesārņojuma likuma 38.pantu, pašvaldÄ«ba nav veikusi piesārņojošo darbÄ«bu un nav atbildÄ«ga par veikto piesārņojumu. Saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likuma 28.panta ceturto daļu nodokļu maksājumus par Å«dens resursu lietošanu elektroenerÄ£ijas ražošanai hidroelektrostacijās ieskaita valsts pamatbudžetā, pašvaldÄ«ba tos nesaņem,” lÄ“mumā norāda Aizkraukles novada dome.

Aizkraukles novada dome jautājumu izskatÄ«ja jau pÄ“rn 30.novembrÄ« un pieņēma lÄ“mumu lÅ«gt Ministru kabinetu bez atlÄ«dzÄ«bas pārņemt valsts Ä«pašumā zemes vienÄ«bu 88864 m2 platÄ«bā Dzelzceļa ielā 10, nodrošinot piesārņojuma problÄ“mas risinājumu. Savukārt Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrija (VARAM) atrakstÄ«jās, ka zemes vienÄ«ba Dzelzceļa ielā 10 nav nepieciešama publiskai personai noteiktās valsts pārvaldes vai deleģētā pārvaldes uzdevuma veikšanai, kā arÄ« nav nepieciešama VAS Latvenergo komercdarbÄ«bas veikšanai, un nav tiesiska pamatojuma nekustamā Ä«pašuma pārņemšanai valsts Ä«pašumā.

Lai meklÄ“tu risinājumu situācijai, šÄ gada 14.februārÄ« Aizkraukles novada pašvaldÄ«ba tikās ar VARAM, Dabas aizsardzÄ«bas pārvaldes un Latvenergo pārstāvjiem. Tikšanās laikā tika nolemts, ka, lai lemtu par izpÄ“tei un sanācijai nepieciešamā finansÄ“juma apjomu un avotu, Dabas aizsardzÄ«bas pārvalde veiks minÄ“to darbu programmas un izmaksu aktualizāciju.

PašvaldÄ«ba saņēma Dabas aizsardzÄ«bas pārvaldes vÄ“stuli ar izpÄ“tes uzdevumu, izpÄ“tes un sanācijas pasākumu orientÄ“jošo darbu izmaksu aprÄ“Ä·inu. VÄ“stulÄ“ izskatÄ«ti trÄ«s iespÄ“jamie scenāriji izpÄ“tes un sanācijas darbu veikšanai. Pirmais scenārijs paredzÄ“ja, ka nenotiek plānveida izpÄ“tes un sanācijas darbi, lÄ«dz ar to scenārijs nav tālāk izskatāms, jo radušies draudi Daugavas piesārņojumam. Otrais scenārijs paredz veikt pamata pasākumus – peldošÄ naftas produktu slāņa likvidāciju ar divkāršo atsÅ«knÄ“šanas metodi, piesārņotās grunts ekskavāciju un utilizÄ“šanu un atlikušÄ piesārņojuma likvidāciju ar mikrobioloÄ£isko vai Ä·Ä«misko metodi. Savukārt trešais scenārijs paredz, ka peldošÄ naftas produktu slāņa daļēja likvidācija tiek veikta ar mikrobioloÄ£isko vai Ä·Ä«misko metodi, kā arÄ« notiek piesārņotās grunts ekskavācija un utilizācija.

Tā kā trešÄ metode tiek pielietota zemas vai vidÄ“jas piesārņojuma koncentrācijas gadÄ«jumā, kā reālākais uzskatāms otrais scenārijs. Atbilstoši Dabas aizsardzÄ«bas pārvaldes veiktajai izpÄ“tes un sanācijas darbu izmaksu aktualizācijai, paredzamās otrā scenārija realizācijas izmaksas ir 3 344 956 eiro, no kurām 2 508 720 eiro ir projektÄ“šanas, autoruzraudzÄ«bas, ekspertÄ«zes un bÅ«vuzraudzÄ«bas izmaksas. Kalkulācijā nav vÄ“rtÄ“tas priekšizpÄ“tei paredzamās izmaksas.

“IevÄ“rojot iepriekš minÄ“to, izprotot piesārņojuma problÄ“mas aktualitāti un to, ka valsts nepārņems piesārņoto zemes vienÄ«bu savā Ä«pašumā, pašvaldÄ«ba var uzņemties izpÄ“tes un sanācijas darbu organizÄ“šanu, ja šiem darbiem tiek nodrošināts nepieciešamais finansÄ“jums,” norādÄ«ts domes lÄ“mumā. ValdÄ«bas un ministrijas reakcija uz šo priekšlikumu vÄ“l nav sekojusi.

Foto

Novērtē šo rakstu:

0
0