Iesaki rakstu:

“Jebkurš projekts, vai tas bÅ«tu uzņēmÄ“jdarbÄ«bas jomā vai politikā, balstās uz dalÄ«bnieku interešu kopÄ«bu. Ja šÄ« kopÄ«ba zÅ«d, tad projekts ir lemts neveiksmei. Šis princips bÅ«tu jāievÄ“ro, arÄ« veidojot militāri politiskas savienÄ«bas.” Šis ir izvilkums no mana raksta, kas tika publicÄ“ts portālā PIETIEK šÄ« gada 30.maijā ar virsrakstu “Vai Eiropā ir nepieciešams jauns militāri politisks bloks”.

NATO jeb Ziemeļatlantijas LÄ«guma organizācija tika izveidota 1949. gadā aukstā kara apstākļos. To izveidoja 10 Eiropas valstis, ASV un Kanāda. Pašlaik alianses sastāvā ir 30 valstis. Runāt par vienprātÄ«bu dažādos ar drošÄ«bu saistÄ«tos jautājumos tik skaitliskā militāri politiskā apvienÄ«bā acÄ«mredzot nenākas. Tas labi izgaismojās Ukrainas notikumu kontekstā, kad tādas valstis kā ASV, Lielbritānija un Polija, piebalsojot baltiešiem, runā par Krievijas stratÄ“Ä£isku sakāvi, turpretim Francija, Vācija un Itālija izstrādā plānus par sarunām ar agresoru attiecÄ«bā uz Krievijas okupÄ“to teritoriju statusu.

Šajā sakarā prātā nāk zināmas asociācijas. Ja pieņem sliktāko scenāriju un Krievijai izdodas kaut vai daļēji realizÄ“t savus plānus Ukrainā, tad nav jābÅ«t gaišreÄ£im, lai saprastu, ka nākošÄs rindā var bÅ«t Baltijas valstis ar mÄ“rÄ·i nodibināt kādu “Tautas republiku” LatgalÄ“, kur 50%, ja ne vairāk, iedzÄ«votāju ir promaskaviski noskaņoti, vai kaut ko lÄ«dzÄ«gu Igaunijas Narvā.

Savu artavu NATO vienotÄ«bas “stiprināšanā” ir ieguldÄ«jusi arÄ« Turcija ar savu veto Zviedrijas uzņemšanai aliansÄ“. SaspÄ«lÄ“jums abu dalÄ«bvalstu – Turcijas un GrieÄ·ijas starpā arÄ« nav zudis.

Kā nesatricināms drošÄ«bas garants jebkurai dalÄ«bvalstij patstāvÄ«gi tiek pieminÄ“ts lÄ«guma 5. pants. LÅ«k, tā pilns teksts:

“Puses vienojas, ka bruņotu uzbrukumu vienai vai vairākām no tām Eiropā vai Ziemeļamerikā uzskatÄ«s par uzbrukumu visām dalÄ«bvalstÄ«m, un tādēļ tās apņemas, ka šÄda uzbrukuma gadÄ«jumā katra no tām, izmantojot individuālās un kolektÄ«vās pašaizsardzÄ«bas tiesÄ«bas, kas paredzÄ“tas Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartas 51.pantā, sniegs palÄ«dzÄ«bu Pusei vai PusÄ“m, kas pakļautas uzbrukumam, individuāli un kopā ar citām PusÄ“m, veicot pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spÄ“ka pielietošanu, lai atjaunotu un saglabātu Ziemeļatlantijas reÄ£iona drošÄ«bu. Par jebkādu šÄdu bruņotu uzbrukumu un visiem pasākumiem, kas tā rezultātā ir veikti, nekavÄ“joties jāziņo DrošÄ«bas Padomei. Šie pasākumi jāpārtrauc, kad DrošÄ«bas Padome ir veikusi nepieciešamos pasākumus, lai atjaunotu un saglabātu starptautisku mieru un drošÄ«bu.”

Tātad dalÄ«bvalstis veic pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem. Ä»oti izplÅ«dis formulÄ“jums. Tas var bÅ«t agresora nosodÄ«jums un aicinājums uzsākt sarunas, dodot iespÄ“ju agresoram “saglabāt seju”, tās var bÅ«t bruņojuma piegādes, kas Baltijas valstu gadÄ«juma neko reālu nedos, un tās var bÅ«t alianses ātro reaģēšanas spÄ“ku iesaistÄ«šanās aktÄ«vā karadarbÄ«bā (šiem spÄ“kiem ir jābÅ«t kaujas gatavÄ«bā attiecÄ«gajā reÄ£ionā, ja rodas agresijas draudi).

Ukrainas – kura gan nav NATO dalÄ«bvalsts – gadÄ«jumā šÄ« dažādā pieeja ir labi redzama. Lauvas tiesu bruņojuma piegādÄ“s ukraiņiem nodrošina ASV, Lielbritānija un Polija, šo to iedod Francija , bet Vācija aprobežojas ar solÄ«jumiem, savukārt NATO kā organizācija ukraiņiem nav nodevusi faktiski neko, ja neskaita NATO Ä£enerālsekretāra patstāvÄ«gos apgalvojumus par neiesaistÄ«šanos konfliktā.

LÄ«guma 4. pantā ir noteikts, ka dalÄ«bvalstis kopÄ«gi apspriedÄ«sies jebkurā brÄ«dÄ«, kad vien pÄ“c jebkuras Puses uzskatiem bÅ«s apdraudÄ“ta jebkuras Puses teritoriālā integritāte, politiskā neatkarÄ«ba vai drošÄ«ba. Atbilstoši LÄ«guma 9. pantam kā galvenā politisko lÄ“mumu pieņemšanas struktÅ«ra aliansÄ“ ir izveidota Ziemeļatlantijas Padome ar visu dalÄ«bvalstu pārstāvniecÄ«bu, kas regulāri sanāk uz kopÄ«gam sÄ“dÄ“m reizi vai divas nedēļā. Padomes pakļautÄ«bā ir militārā komiteja, kuras uzdevums, nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā, ir nodrošināt militāro komponenti Padomes pieņemto lÄ“mumu Ä«stenošanā.

Un tagad svarÄ«gākais. Visi lÄ“mumi PadomÄ“ tiek pieņemti, nevis balsojot un vadoties pÄ“c balsu vairākuma, bet uz visu dalÄ«bnieku vienprātÄ«bas un kopÄ«gas vienošanās pamata. Turklāt tas neizslÄ“dz iespÄ“ju atsevišÄ·Äm dalÄ«bvalstÄ«m rÄ«koties konkrÄ“tā situācijā pÄ“c saviem ieskatiem un uz savu atbildÄ«bu. Par to, kāda ir šÄ« vienprātÄ«ba, bija runa iepriekš. Šajā sakarā nāk prātā impotentā ANO un tās DrošÄ«bas padome, kur Krievijai un Ķīnai ir veto tiesÄ«bas.

LasÄ«tajam var rasties jautājums - kāda jÄ“ga no šÄdas sarežģītas un daudzskaitlÄ«gas organizācijas, kur dalÄ«bnieku vidÅ« nav vienprātÄ«bas? Tad jau labāk iegÅ«t atsevišÄ·u lielvalstu drošÄ«bas garantijas. ŠÄda jautājuma nostādne ir kļūdaina. Jā, prezidents Baidens vairākkārtÄ«gi un emocionāli solÄ«jis aizstāvÄ“t katru alianses dalÄ«bvalsts teritorijas pÄ“du. TomÄ“r jāņem vÄ“rā, ka demokrātiskā valstÄ« politiÄ·u lÄ“mumi ir pa tiešo atkarÄ«gi no vÄ“lÄ“tāju gribas un šÄ« griba var mainÄ«ties.

Šodien Amerikas sabiedrÄ«bā ir atbalsts administrācijas politikai attiecÄ«bā uz Ukrainu, pateicoties plašai informatÄ«vai kampaņai, tomÄ“r degvielas cenas iekšÄ“jā tirgÅ« kāpj un noskaņojums var mainÄ«ties. Turklāt aiz kalniem nav prezidenta vÄ“lÄ“šanas, un ievÄ“lÄ“ts var tikt kāds trampveidÄ«gais populists ar saukli “America first”. Šeit bÅ«tu jāatceras ASV izolacioniskā politika 20. gadsimta starpkaru periodā. Pastāv uzskats, ka toreizÄ“jais prezidents Franklins Delano RÅ«zvelts apzināti izprovocÄ“ja japāņus uzbrukumam PÄ“rlharboras bāzei ar mÄ“rÄ·i gÅ«t nācijas atbalstu, lai iesaistÄ«tos WWII, bet tas jau ir atsevišÄ·s stāsts.

NATO blokā, lai cik neviendabīgs tas būtu, ir un būs valstu grupa, kuras, pateicoties savai vēsturiskai pieredzei, jutīs apdraudējumu no konkrēta potenciāla agresora puses un nevilcināsies sniegt jebkura veida atbalstu jebkurai bloka dalībvalstij - agresijas upurim, jo būs skaidra sapratne, ka tas ir konkrēts apdraudējums arī viņiem. Turklāt kopīgā aizsardzība nebūs jāveido no nulles, jo tam jau būs iestrādes - standartizēts bruņojums, atstrādāta sadarbība kopīgās mācībās un izstrādāti operatīvie aizsardzības plāni.

Nobeigumā, ja runa par NATO kopumā, tad, pārveidojot raksta virsrakstu, gribÄ“tos teikt - pacients ir drÄ«zāk dzÄ«vs nekā miris, bet nepieciešams reanimācijas process - reformas.

* Literārs pseidonīms