Iesaki rakstu:

KaislÄ«bas ap bankām un baņķieriem pÄ“c pāris nedēļu šekspÄ«riskas spriedzes pārgājusi ierasti birokrātiskas gaudenÄ«bas fÅ«gā: vienā balsÄ« skan “gaidÄ«sim piedāvājuma izvÄ“rtÄ“jumu”, otrā “izmeklÄ“šana bÅ«s panākumiem bagāta, un nekādā gadÄ«jumā ne ilgāka par pusgadu”.

Tā kā abi sensacionālie notikumi, gan valsts centrālās bankas vadÄ«tāja aizturÄ“šana, gan nāves spriedumu saturoša Ä«sziņa attiecÄ«bā uz trešo lielāko valsts komercbanku, sakrita laikā, tad neizbÄ“gami sākās teoriju bÅ«vdarbi. Tos pastiprināja iesaistÄ«to pušu apgalvojumi, ka katrs ir nomelnots un nomelnotājs droši vien ir tas otrais. Publisku, Bauskas tantei Martai saprotamu, pierādÄ«jumu gan nav, bet tas tak ikurāt labi teoriju attÄ«stÄ«šanai.

Tā kā karadarbÄ«ba no vÄ“rienÄ«gu manevru epohālās romantikas pārgājusi utainu ierakumu ikdienā, apskatÄ«šu divas tÄ“mas, kas šajos notikumos uzzibsnÄ«ja, bet nodzisa publicitātes smogā.

Pecunia non olet

VispārÄ“jā sašutumā par ļauno krievu naudu un tās graujošo ietekmi uz latvju tautsaimniecÄ«bu uzšÄ·Ä«lās blakus tÄ“ma: kā nav kauna ņemt šo smirdÄ«go naudu tik debešÄ·Ä«gi tÄ«rai lietai kā mÅ«sdienu māksla! Kauns, nodevÄ«ba, visus pakārt, dedzināt un mest LikteņupÄ“, vot, tā!

Piesaukts tika arÄ« augstāk driÄ·Ä“tais teiciens, burtiskā nozÄ«mÄ“ “nauda nesmird”, kura lietotāju vairākums ierastā kārtā nezina tā izcelsmi. Nelielai atkāpei atgādinājums.

Teiciens tiek pierakstÄ«ts imperatoram Vespasiānam, kurš tā atbildÄ“jis dÄ“lam Titam par urÄ«na izmantošanas nodokli no publiskajām čurātuvÄ“m Romas Cloaca Maxima sistÄ“mā. PasvÄ«trosim, atšÄ·irÄ«bā no pašreizÄ“jā priekšstata, ka nauda jāņem no čurātājiem, Vespasiāna nodokli maksāja urÄ«na lietotāji, jo tā bija svarÄ«ga izejviela amatniecÄ«bā – ādu miecÄ“šanā, audumu krāsošanā u.c.

Tātad darÄ«šana šeit bija ar reālu ekosistÄ“mu, kuru apmaksā nevis spiedÄ«gos apstākļos nonācis garāmgājÄ“js, bet tā laika industrija. No kā fisks iegÅ«st lÄ«dzekļus armijai, daiļajām mākslām un izpriecām. Imperators pamatoti uzskatÄ«ja, ka nauda nesmird, ja reiz tā iet caur valsts kases šÄ·Ä«stÄ«tavu.

LÄ«dzÄ«ga sistÄ“ma, lai arÄ« lietotāja apmaksāta, finansÄ“ja daiļās mākslas sovjetu režīmā. Katrs, kurš nopirka mantu, kuru ražoja kāds ar peļņu strādājošs Muhosranskas kombināts, ar savu artavu pabalstÄ«ja gan armiju, gan miliciju, gan čeku, nemaz nerunājot par ieslodzÄ«to vergu darbu, kurš bija nepieciešams vai ikkatram koku un metālu saturošam izstrādājumam. Bet daļa šÄ«s naudiņas caur sovjetkultÅ«riestādÄ“m nonāca pie padlatvijas māksliniekiem, un tie varÄ“ja izpausties par vergu darba un sÅ«dmÄ“beļu pārdošanas atlikuma grašiem.

Gaišie spÄ“ki paralÄ“li vaimanāšanai par čekas maisu atvÄ“ršanas apokaliptisko ļaunumu aumež stingri nosoda baņķieru netÄ«rās naudas ziedošanu mÅ«sdienu mākslai. Kāds kauns, kāds ārprāts!

Uz mirklÄ«ti iedomāsimies, kas notiktu, ja mums nebÅ«tu diezgan civilizÄ“tās kārtÄ«bas ziedojumiem cÄ“liem mÄ“rÄ·iem. ŠobrÄ«d daļu no peļņas uzņēmÄ“js var novirzÄ«t pa taisno daiļajām mākslām, apejot kultÅ«rkapitālus un komitejas sakariem ar ārzemju tautiešiem. Ja tā nebÅ«tu, nauda nonāktu valsts kasÄ“, tiktu izārdÄ“ta tās svaidÄ«tajās liesmās un jau kā nesmirdÄ«ga, pÄ“c suškas – utruskas dažādos nemaskÄ“tu liekēžu un kautrÄ«gu zaglÄ“nu kantoros atgrieztos turpat, nu tikai kādā ceturtā daļā no iepriekšÄ“jās shÄ“mas. Toties nesmird, biedri mākslinieki, un novÄ“rsta iespÄ“ja apiet to pašu nesmirdÄ«go sovjetu sistÄ“mas stiprinātāju kohortu.

Å…emot vÄ“rā reālos skaitļus, šÄda ziedošana pa taisno, apejot sistÄ“miskos parazÄ«tus, atņem sistÄ“mas uzturÄ“tājiem miljonus. Un par daļu šajā dažmiljonu pÄ«rāgā var arÄ« pašausmināties, it sevišÄ·i, ja tas notiek par mazu, bet taisnÄ«gu atlÄ«dzÄ«bu. Tas gan netraucÄ“ maigi sažūžoties ar spēļu eļļu un ātro kredÄ«tu gādāto pienesumu, kurš piesÅ«cies asarām un izmisumu, toties ir valsts kases dzÄ«vinošo svÄ“to liesmu attÄ«rÄ«ts.

BÅ«tu beidzot jāsaprot, ka naudas dalÄ«šana tÄ«rā un netÄ«rā ir politiska izšÄ·iršanās, ne abstrakti objektÄ«va zinātne. Vai tie godÄ«gie bāleliņi, kas desmit gadu par padsmit miljoniņiem “programmÄ“ja” e–veselÄ«bu, drÄ«kst iet uz BrÄ«vdabas muzeja tirdziņu? Nauda tak skaidri izplinderÄ“ta, par tÄ«ru un godÄ«gu nav saucama nu itin nekādi, un šÄdu puszagtu naudu iesmÄ“rÄ“s kādam mÅ«su kolektÄ«vās sirdsapziņas uzturÄ“tājam? Ä€pāc!

Nauda nesmird, vai tā bÅ«tu ievākta Romas impÄ“rijas čurātuvÄ“s vai RÄ«gas CentrāltirgÅ«. Smird demagoÄ£ija, smird divkosÄ«ba, smird pÄ“kšÅ†Ä apgaismÄ«ba, kurai jāuznāk pÄ“c pavÄ“les no centra. Lai teicam slavu un pateicÄ«bu mÅ«su ieņēmumu dienestam, kurš novÄ“rš ikkatru smaku, vismaz attiecÄ«bā uz citu cilvÄ“ku naudu.

Naudas smirdÄ“šana vai nesmirdÄ“šana padlatviešu un mÅ«sdienu mākslā ir tikai viens, diezgan specifisks, “nerezidentu” un “čaulu” naudas plÅ«smu apkalpošanas aspekts. Vai tiešÄm kāds iedomājās, ka bargais amerikāņu dokuments bija tÄ“mÄ“ts uz modernās mākslas un kapu tramvaju ietekmÄ“šanu? Skaidrs, ka tÄ“ma ir nesalÄ«dzināmi plašÄka, kurā mÅ«su komercbanku specifiskais rÅ«pals ir ierauts Ä£eopolitiskā caurvÄ“jā.

Lai paskaidrotu savu otru secinājumu no februāra vidus lielā uzbudinājuma, bÅ«s noderÄ«gs vÄ“l viens ekskurss vÄ“sturÄ“, šoreiz gan tikai gadsimta ceturkšÅ†a dziļumā.

Marketings, modelis ’94 DeLux, ar citronu smaržu

Iedomāsimies jauku dienu VecrÄ«gā, teiksim, Smilšu ielā. Pa kādas bankas durvÄ«m ienāk jauns, sportisks cilvÄ“ks un dodas pie informācijas. Šim iedomātajam stāstam nav svarÄ«gi, tieši kurā bankā. [Izziņai: tikai Smilšu ielā vien adreses bija vismaz sešÄm bankām, un vairumā no tām notikumi varÄ“tu attÄ«stÄ«ties lÄ«dzÄ«gi.]

Jaunais cilvÄ“ks noskaidro, ka konta atvÄ“ršanai nepieciešama pase, juridiskas personas gadÄ«jumā – arÄ« reÄ£istrācijas apliecÄ«ba un pilnvara. Viss. Nekādu anketu par firmas Ä«pašniekiem, labuma guvÄ“jiem, par biznesu, tā partneriem, iecerÄ“to apgrozÄ«jumu un citām blēņām. Un tā nav atsevišÄ·i ņemtas bankas frivola politika, viss ir likumÄ«gi, komercbanku pārrauga – tai laikā Latvijas Bankas – stingrā uzraudzÄ«bā. Jaunais cilvÄ“ks paņem informācijas lapiņas, cenrāžus un dodas atvÄ“rt kontu. Viņam ir visnotaļ derÄ«ga Kurkestānas pase, kā arÄ« dokumentu paka, kas apliecina, ka viņš ir BVI (British Virgin Islands) reÄ£istrÄ“tas firmas Empty Space Marketing Ltd pilnvarots pārstāvis, tiesÄ«gs atvÄ“rt kontus visā pasaulÄ“ un operÄ“t ar tiem.

PÄ“c kādas nedēļas bankā pienāk pārskaitÄ«jums no saulainās Kurkestānas, summa USD 200 000, info saņēmÄ“jam “par mārketinga pakalpojumiem”. Banka atskaita komisiju par pakalpojumu un atlikumu – nu jau nepilnus 200 tÅ«kstošus – ieskaita firmas kontā. Jaunais cilvÄ“ks piesaka kasÄ“, ka grib saņemt visu, cik ir, skaidrā naudā. Cenrādis paredz, ka parastā komisija ir kādi 3%, steidzamā kārtā un dažādos Ä«pašos gadÄ«jumos var bÅ«t arÄ« divreiz vairāk.

Simts tÅ«kstoši dolāru simtnieku banknotÄ“s sver precÄ«zi vienu kilogramu, un tā nu ar nepilnu divu kilo smagu nešÄ¼avu jaunais cilvÄ“ks dodas saules piemirdzÄ“tā VecrÄ«gā, mūžīgo svÄ“tku valstÄ«bā, savās marketinga speciālista gaitās.

Rezultāti:

pilnÄ«ga likumÄ«bas un instrukciju ievÄ“rošana;

banka nopelnÄ«jusi komisijās kādus 10 lÄ«dz 12 tÅ«kstošus dolāru ekoloÄ£iski tÄ«rā veidā (komisijas par konta atvÄ“ršanu, par summas ieskaitÄ«šanu, par skaidru naudu kasÄ“ pÄ“c steidzamā tarifa);

blakus esošs vai tajās pat telpās mÄ«tošs servisa kantoris tikpat ekoloÄ£iski ir nopelnÄ«jis nepilnu tÅ«kstoti par uzņēmuma reÄ£istrÄ“šanu BVI;

kāds Kurkestānas uzņēmums kļuvis mazāk apgrÅ«tināts par 200 tÅ«kstošiem, kas pašu uzņēmumu vai tā kuratorus pilnÄ«bā apmierina;

divi kilo banknošu sāk grÅ«ti izsekojamus ceļus.

Ap 1994. gada beigām vairums Latvijas komercbanku bija jau iemācÄ«jušÄs pilnÄ«gi legāli iegādāties USD banknotes ar cenu 0.0045, tas ir, nedaudz zem pusprocenta. MilzÄ«gas izmaksas šÄdai transakcijai ir tikai no šodienas skata, tai laikā Maskavā tipiska komisija bija lÄ«dz pat 10%. Piedevām norÄ“Ä·ini RÄ«gā bija nesalÄ«dzināmi ātrāki, pieslÄ“gšanās SWIFT sistÄ“mai jau bija notikusi, bankās strādāja jauni ambiciozi cilvÄ“ki, kas komunicÄ“ja ij krieviski, ij angliski.

Ek, bija laiki. Nu kāda šaitana pÄ“c vajadzÄ“ja tajos torņos lidmašÄ«nas grohņīt, varÄ“tu varbÅ«t vÄ“l tagad ekoloÄ£iski operÄ“t. Bet ir lietas, ar ko nejoko, it sevišÄ·i TÄ“vocis Sems. Pirmo un lÄ«dz šim vienÄ«go reizi tika iedarbināts NATO lÄ«guma 5. pants, nopietnāk nemÄ“dz bÅ«t.

Banku uzraudzÄ«ba un kontrole gan skaidras naudas, gan BVI tipa firmu apkalpošanā ir nepārtraukti augušas kopš tā laika. Protams, pilnveidojās arÄ« bankings. ShÄ“mas, kas vienkāršas un skaistas kā pusaudžu ļubestÄ«ba, vairs darbināt nevarÄ“ja, tā vietā nāca izsmalcināti investÄ«ciju mehānismi, dārgu iekārtu pirkumi komplektā ar ostu un transporta dokumentu pakām utml., bet bÅ«tÄ«ba tā pati: Kurkestāna maksā un smaida, RÄ«ga pārskaita, marketings priecÄ«gs, visi apmierināti.

Tie, kuri domāja, ka, ja reiz papÄ«ri bÅ«s kārtÄ«bā, tad mums neko nevarÄ“s padarÄ«t, nav sapratuši Ä£eopolitiskās sekas, kādas izriet no miljardu summu nepārredzamas kustÄ«bas. PresÄ“ bija ziņas, ka caur Latviju aizpÄ“rn gājis 1% pasaules USD norÄ“Ä·inu. Šis nav “tikai viens procentiņš”, tas ir 1% no neaptverami lielām summām. Nafta, zelts, dimanti, viss viss viss, ko vien varam iedomāties, tā vai citādi atstarojas dolāru norÄ“Ä·inos, un no šÄ« astronomiskā apjoma 1% iziet caur RÄ«gu! Tā palikt nevarÄ“ja un nepalika ar.

BrÄ«dinājumu ir bijis gana, ieskaitot mājienus ar mietu. ŠÄ·iet, tas bija 2006. gadā, kad VEF Banka dabÅ«ja izjust, ko nozÄ«mÄ“ “nesaprast”, un aizgāja pa skuju taku. Galu galā visas Latvijas komercbankas zaudÄ“ja korespondentkontus ASV, un tām nācās dolārus trenkāt apkārt vai puspasaulei, kamÄ“r tie sasniedza iecerÄ“to klientu. Šo vÄ“stures posmu noslÄ“dz TÄ“voča Sema ABLV bankai izsniegtā izziņa, ka šiem vairs ZiemsvÄ“tku eglÄ«ti nevajadzÄ“s. GrÅ«ti iedomāties, ka šeit ir vÄ“l ir kas palicis nesaprotams.

Par draugiem, nedraugiem un to pašu smaku

Tiktāl par vÄ“sturi, tagad nedaudz prātošanas.

Ar eifÄ“mismu “nerezidenti” šobrÄ«d presÄ“ apzÄ«mÄ“ ne jau Īrijā mÄ«tošus latviešu darba rÅ«Ä·us vai turÄ«gus zviedrus, kas vasaru ieklÄ«st Pāvilostā. Ar šo domāti banku klienti, kuru naudas izcelsme ir tuvāk vai tālāk uz austrumiem no mums un kuru apkalpošanā ir vÄ“rojama specializācija mÅ«su komercbanku vidÅ«. Nepateikts šajā “nerezidentu” un “čaulu” apkārtrunāšanā ir tas, ka nav labi (1) taisÄ«t nepārredzamas naudas plÅ«smas, jo tas traucÄ“ NATO, un (2) palÄ«dzÄ“t tuvāku un tālāku kaimiņvalstu resursu izplinderÄ“šanā.

Par pirmo skaidrs. Un, kam nav skaidrs, pats vainÄ«gs. SkatÄ«t iepriekš.

Par nedraugiem stāsts it kā cits. Ja reiz ir ļaudis, kas spÄ“j par lielām summām aptÄ«rÄ«t kaimiņvalsts budžetu, tad varÄ“tu šÄ·ist, ka viņi to vājina, ir tās objektÄ«vi naidnieki un piedevām dod peļņu mÅ«sÄ“jiem un tie savukārt miljonus budžetam. AtzÄ«šos, es pirms gadiem 20 domāju lÄ«dzÄ«gās kategorijās. Tas ir aplami, pagalam aplami.

MÅ«su kaimiņvalsts vadÄ«bu nekādi neuztrauc tās ekonomikas vājināšana un daudzu miljonu trÅ«cÄ«gu cilvÄ“ku posts. Tieši otrādi, jo trÅ«cÄ«gākos un nehumānākos apstākļos tie dzÄ«vo, jo vairāk vaino šajā situācijā ārÄ“jos ienaidniekus, pirmkārt jau NATO, un tātad arÄ« mÅ«s, un sirsnÄ«gi atbalsta savu lÄ«deri. Divdesmit gadu pieredze nepārprotami rāda, ka šo kaimiņu vada kleptokrātisku bastardu banda un izzadzÄ“ji ir režīma atbalstÄ«tāji, jo tā ir vienÄ«gā šÄ« režīma funkcionalitāte.

MÄ“s nevaram atļauties prasÄ«t amerikāņu atbalstu savām robežām, vienlaicÄ«gi apčubinot kaimiņu “biznesmeņus”, jo tādā veidā šis režīms tiek stiprināts, nevis novājināts. Ja mÅ«su vienÄ«gais vÄ“rā ņemamais sabiedrotais uzskata, ka ar savu rÅ«palu mÄ“s kakājam viņam aiz apkakles, tad nekādi stāsti par eko–šmeko–citronu smaržu neies cauri. Biznesa modeli nāksies mainÄ«t un mainÄ«t ātri.

Galu galā pasaulÄ“ neaptrÅ«kās ne tabakas, ne cukura tādēļ vien, ka tika atcelts gadu tÅ«kstošiem ierastais biznesa mehānisms, proti, vergu darbs. Nokārtojās ne uzreiz, un pa vidam bija lÄ“venis visādu nepatikšanu, bet pasaule galu galā kļuva tuvāka tādai, kurā mums pašiem ir Ä“rtāk dzÄ«vot.

BÅ«s jāmācās dzÄ«vot vairāk no sava darba un atjautÄ«bas, mazāk no kaimiņu nelaimes. BÅ«t cienÄ«jamiem sabiedrotajiem, prasÄ«giem pilsoņiem, neviltotiem patriotiem. Un, protams, Zemessardzei visu nepieciešamo, tas pats par sevi.

Pārpublicēts no https://benedictingibjorg.wordpress.com