Iesaki rakstu:

SākotnÄ“ji mans mÄ“rÄ·is bija uzrakstÄ«t padomus topošajam deputātam pirms vÄ“lÄ“šanām – kā saglabāt cik necik ciešamu veselÄ«bu nākamos četrus gadus, ja nu tauta, liela nauda vai liktenis lÄ“mis iecelt Saeimas deputāta krÄ“slā.

Mani neatstāj sajÅ«ta, ka lielu daļu no topošajiem deputātiem uz Saeimu dzen nauda un neveselÄ«gi ieradumi. ArÄ« 13. Saeimas deputāti neizskatās pārlieku veselÄ«gi, un, iespÄ“jams, savdabÄ«go publisko izpausmi determinÄ“ muguras sāpes (nav grÅ«ti pamanÄ«t piespiedu pleca - kakla daļas sāpju pozu dažiem populārākiem un runātÄ«gājajiem deputātiem).

Tad nu es izvilku savus senu dienu pierakstus, dažus jaunus populārus rakstus angļu valodā un nolÄ“mu pastāstÄ«t - kā nauda korelÄ“ ar vÄ“lmi tikt ievÄ“lÄ“tam un kā korelÄ“ ar muguras sāpÄ“m. Raksts paredzÄ“ts vÄ«riešu kārtas deputātu kandidātiem. Eiropas pseidomedicÄ«nas literatÅ«ra saka, ka sievietes - deputātes, politiÄ·es, Eiropas vadošÄs ierÄ“dnes vairāk nekā sabiedrÄ«bas vidusmÄ“rs ciešot nevis no muguras, bet gan galvas sāpÄ“m.

Tātad - nauda, stāvoklis sabiedrÄ«bā, pārprasts gods un muguras sāpes korelÄ“. Saeimas deputātam, politiÄ·im, ministram agri vai vÄ“lu parādÄ«sies sāpes muguras lejas daļā. Valsts sekretāram, ierÄ“dnim, biržas brokerim vai ātro kredÄ«tu izplatÄ«tājam sāpes drÄ«zāk bÅ«s plecu - kakla daļā. Tam, kas piedalÄ«sies priekšvÄ“lÄ“šanu debatÄ“s, sāpÄ“s ne tikai jostas daļa, bet arÄ« sāpes atstaros un gūžu. Tam, kas sparÄ«gi tviteros - sāpÄ“s pleci un sprands. Tam, kas pārlieku solÄ«s - sāpÄ“s krÅ«šu daļā, un pašam bÅ«s bailes no infarkta.

Protams, muguras sāpes ir organiska rakstura, bet ļoti lielā mērā tās nosaka psihosomātika.

Gan ministri, gan baņķieri, gan brokeri dzÄ«vo ilgāk nekā vidÄ“jais Latvijas vÄ«rietis, jo viņi vairāk nodarbojas ar sportu, uzmanÄ«gāk seko savai diÄ“tai, asinsspiedienam, holesterÄ«na lÄ«menim, viņi retāk smÄ“Ä·Ä“ vai labi slÄ“pj savu smÄ“Ä·Ä“šanu, viņi dzer labu vÄ«nu vai labu viskiju, bet tik un tā viņi nonāk pie profesora Andreja Ä’rgļa un tiek pie dažiem stentiem sirds asinsvados.

Politiski un finansiāli angažētiem vÄ«riešiem ir lielāka incidence saslimt ar prostatas vÄ“zi, bet Ä«paši bieži viņi sÅ«dzas par muguras sāpÄ“m. Agri vai vÄ“lu viņi sāk izskatÄ«ties šÄ·Ä«bi un lÄ«ki, viņi pārstāj nodarboties ar sportu šo muguras sāpju dēļ, sāk pieņemties svarā un nonāk uz operāciju galda - sākumā dažādu skriemeļu problÄ“mu dēļ, bet pÄ“c tam - lai veiktu gūžas locÄ«tavas endoprotezÄ“šanu.

­Lielā mÄ“rā muguras sāpju saistÄ«bu ar naudu var uzskatÄ«t par bÄ“rnÄ«bas psihotraumu. Deputāti, ierÄ“dņi un finansisti baidās uzvilkt normālas kurpes, kustÄ“ties dabiski un sÄ“dÄ“t normālā krÄ“slā. Viņiem aumež jāsēž kā svecÄ«tei, kakls jānožņaudz ar smalku kaklasaiti un stÄ«vi jāsmaida. Viņi piemirst runāt normāli, lieto svešvārdus, sarežģī jebkuru izteikumu un padara jebkuru likumu par kalambÅ«ru.

Nespecifiskās muguras sāpes ir psihosomatika, kur pacientiem bail kustÄ“ties, jo viņi nevar kļūt par sporta zvaigzni; viņi uzskata, ka sports ir teniss, kalnu slÄ“pošana, burāšana vai golfs, ar ko nodarbojas viņu lielākie priekšnieki, bet nekļūst par sportistiem pat iepriekšminÄ“tajos sporta veidos.

Kāds ir muguras sāpju nomāktā vÄ«rieša portrets? Viņš labi zina, ka naudas viņam ir par maz.

Naudas problÄ“mu mÅ«su pacients, risina daudz strādājot un noticot sava darba nenovÄ“rtÄ“jamÄ«bai un bÅ«tiskumam. Par savām kaitÄ“m viņš parasti konsultÄ“jas ar vairākiem ārstiem (par iepriekšÄ“jo konsultantu un izrakstÄ«tām, taču neizpirktām receptÄ“m neminot nākošajam ārstam; vai arÄ« - iepriekšÄ“jo ārstu noniecinot), darba kolÄ“Ä£iem un dziedniekiem.

Viņš diezgan labi zina savas analÄ«zes un saprot, ka lÄ«dz infarktam ir palicis nedaudz. AtkarÄ«bā no temperamenta un iespÄ“jām viņš klusi dievina, pielÅ«dz, izmanto kā seksuālu objektu vai apprec savu sekretāri vai vismaz tinderÄ«, gribu.lv vai citā tikpat nozÄ«mÄ«gā interneta resursā zem sveša uzvārda un iespÄ“jami neatpazÄ«stama profila iepazÄ«tu, 10 vai 20 gadus jaunāku sievieti. Tieši šÄdam vÄ«rietim mugura sāp ļoti stipri, ļoti bieži un ļoti traucÄ“joši.

Šur tur angļu literatÅ«rā var atrast ziņu, ka mugura biežāk sāp vÄ«riešiem, kuru Ä£imenes veidotas starpnacionāli, no dažādām reliÄ£ijām piederošÄm personām, kam ir augsts stresa lÄ«menis.

MÅ«su muguras sāpju pārņemtajam vÄ«rietim ir uzskats, ka visu var nopirkt, jautājums - par cik? VizÄ«tÄ“ pie ārsta šis pacients labprāt uzzinātu - par kādu naudu var nopirkt (iemantot, iegÅ«t) muguras sāpes vai par kādu - no tām atbrÄ«voties. Pasaules literatÅ«rā var atrast atziņu, ka depresija vienlÄ«dz bieži sasniedz kā turÄ«gus, tā nabagus vÄ«riešus, bet pašnāvÄ«bu incidence biežāk sastopama turÄ«go ļaužu slānÄ«.

Visvairāk naudu dievina, fetišizÄ“ vai par pašmÄ“rÄ·i pārvÄ“rš divas ļaužu grupas - iesācÄ“ji biznesmeņi un neveiksminieki. Pirmie visbiežāk ir jaunienācÄ“ji kapitāla pasaulÄ“ - viņi veiksmÄ«gi uzkrājuši lÄ«dzekļus ar ražošanu, zemkopÄ«bu, pārdevuši nekustamos Ä«pašumus, senču mežu vai - naudu mantojuši. ŠÄds cilvÄ“ks nolemj, ka lielākais „piÄ·is” ir banku, biržas, apdrošināšanas, kreditÄ“šanas, pašpalÄ«dzÄ«bas sabiedrÄ«bas vai jebkuras citas finansiālas darbÄ«bas laukā, bet ar laiku viņam sāk skaust politiÄ·i un politiÄ·u naudas maks, tad viņš pievÄ“ršas partiju biznesam, pats piedaloties vÄ“lÄ“šanās, partijai maksājot nodevas, ejot priekšvÄ“lÄ“šanu klaušÄs vai sevi ieceļot par partijas uzraugu. TomÄ“r - kā jau teicu - visbiežāk mÅ«su pacients metas ar sirdi un dvÄ“seli jomā, kur naudu pelna ar naudu. ŠÄ«s grupas ļaudis nereti tiešÄm izsitas uz zaļa zara, bet viņu attieksme pret naudu kļūst apgriezti proporcionāla attieksmei pret cilvÄ“kiem - naudu mÄ«l, apkārtÄ“jos cilvÄ“kus - ienÄ«st.

Otra ļaužu grupa, kas naudu dievina, ir neveiksminieki, sliņķi, dÄ«vāna sapņotāji, kā arÄ« cilvÄ“ki, kuri ne Ä«paši vÄ“las vai pieprot pakustināt smadzenes. Šie cilvÄ“ki tic, ka naudu var iegÅ«t laimÄ“tavās vai spēļu zālÄ“s, ka to var viņiem saziedot vai vienkārši - valsts ir radÄ«ta tikai tālab, lai viņiem maksātu pabalstus.

Ar naudas palÄ«dzÄ«bu var atrisināt daudzas problÄ“mas - var iegÅ«t labu izglÄ«tÄ«bu, var ceļot un apskatÄ«t pasauli, var dzÄ«vot lepnā savrupmājā pie Baltezera, Langstiņu ezera vai Ķīšezera, var braukt ar labāko automobili, var iestāties prestižā klubā. Tipiska attieksme pret naudu skatāma vasarā, kad ielās izbrauc krāsaini kabrioleti. PatiesÄ«bā šÄ« mašÄ«na tās Ä«pašniekam noder 10 reizes gadā, jo RÄ«gas lietainajos apstākļos ar kabrioletu var izbraukt tikai vasarā un atpÅ«tā, pat uz darbu ar to nebraukāsi.

Saviem pacientiem es mēdzu uzdot dažus jautājumus. Tie būtu: kādas ir jūsu dzīves vērtības?; kas, jūsuprāt, ir svarīgāks par naudu?; vai nauda ir veselības vērta?; vai mīlestība ir svarīgāka par naudu?; vai nauda ir svarīgāka par jūsu ģimenes locekļu, draugu un citu cilvēku labklājību?; vai nauda attaisno nodevību?

Vislabākā terapija cilvÄ“kam ar muguras sāpÄ“m ir aiziet pie sava Ä£imenes locekļa - padsmitgadnieka un parunāt par naudu un politiku ar viņu. Ar bÄ“rna muti runā patiesÄ«ba. Kopā ar tÄ«ni iztÄ“lojieties miljonu. IztÄ“lojieties miljonu mazo eklÄ“ru par eiro gabalā, kas nolikti viens otram blakus un aizņem futbola laukumam lÄ«dzÄ«gu laukumu, bet, Ä“dot pa 20 eklÄ“riem dienā, tie bÅ«tu jāēd 137 gadus. Ja Ä£imenÄ“ ir automašÄ«na, kuras vÄ“rtÄ«ba ir apmÄ“ram 7000 eiro, tad par miljonu varÄ“tu iegādāties 200 šÄdas automašÄ«nas vai vienu Bugatti un vienu Bentliju (ne pašus jaunākos un krutākos).

Un vÄ“l izstāstiet savam pusaudzim, ka vidÄ“jais Latvijas iedzÄ«votājs nodzÄ«vo lÄ«dz 75 gadiem. Tātad pusaudzim priekšÄ vismaz 60 gadi. Ja viņam bÅ«tu miljons, tad viņš varÄ“tu gadā tÄ“rÄ“t 16 666 eiro, bet dienā - 46 eiro. Savukārt, ja viņš bÅ«tu šo miljonu nolicis bankas depozÄ«tā uz 4% gadā (es gan neticu šÄdam depozÄ«tam), tad viņam katru gadu bÅ«tu 40 tÅ«kstoši, bet dienā viņš varÄ“tu tÄ“rÄ“t 110 eiro. Iekārdinājāt bÄ“rnu? Viņš taču viegli var sarÄ“Ä·ināt, ko dienā varÄ“tu sadarÄ«t par 110 eiro.

Pēc tam pamēģiniet tīnim pajautāt dažus citus jautājumus: vai tu par miljonu varētu apēst dzīvu prusaku? Vai tu par miljonu varētu apēst dzīvu peli? Vai tu par miljonu varētu iemest ar akmeni matemātikas skolotājai?

Otrs ļoti labs triks ir samācÄ«t pusaudžiem jautājumus ballÄ«tei. Meitenes tad var pajautāt cita citai - vai tu pārgulÄ“tu ar vampÄ«ru? Tiesa, šis jautājums nav mÅ«sdienÄ«gs, kopš vampÄ«rs kļuva par filmas varoni, bāli nokrāsotu amerikāņu smukulÄ«ti.

Pirms saprast, par kādu lielumu nejaucÄ«bu pacients - baņķieris vai topošais politiÄ·is ir gatavs iegādāties muguras sāpes, viņam bÅ«tu jātiek skaidrÄ«bā, cik lielu porciju riebeklÄ«bu viņš ir gatavs sadarÄ«t krietnas naudiņas dēļ. Necik? Es lepojos ar jums! Ar jums ir patÄ«kami strādāt. Ar mani patiesÄ«bā ir citādāk - es to prusaku tomÄ“r apÄ“stu, jo vÄ“sturiski cilvÄ“ks nāk no medniekiem - vācÄ“jiem, mÅ«su senči vÄ“l trÄ«s tÅ«kstošus gadu atpakaļ ar kukaiņiem mielojās gardu muti. Prusaks satur tādas olbaltumvielas, kas ļoti vajadzÄ«gas cilvÄ“ka ādas, Å«su (tiem, kam ir - matu) un nagu veidošanai.

Topošajam politiÄ·im bÅ«tu vÄ“lams parunāt pašam ar sevi, jo vienmÄ“r jāatrod laiks parunāties ar gudru cilvÄ“ku. Un katram no mums patiesÄ«bā ir tiesÄ«bas sevi uzskatÄ«t par gudrāko uz zemeslodes, jo neviens cits nevar atrisināt mÅ«su problÄ“mas. Uzdodiet sev dažus sakramentālus jautājumus: kā es šeit nokļuvu, un kas par manu nokļūšanu dzÄ«vā veidā uz zemeslodes samaksāja? Vai maniem vecākiem kāds samaksāja par manu dzimšanu un audzināšanu? Ja lielākā daļa enerÄ£ijas uz zemeslodes nāk, sadedzinot benzÄ«nu, vai tomÄ“r ar saules stariem, vai par saules siltumu man ir jāmaksā?

Te nu atbildes varat sniegt atkarÄ«bā no savas reliÄ£iozitātes, attiecÄ«bām pret radÄ«tāju vai Ä£enÄ“tiku, zināšanām fizikā vai astronomijā. Es kā ārsts ar zināmām bioloÄ£ijas zināšanām esmu cÄ“lies no pÄ“rtiÄ·a, kad mani senči nokāpa no koka un uzšÄ·Ä«la uguni. Manam sencim par šo viņa unikālo soli neviens nesamaksāja, bet man viņš ir atstājis gÄ“nus, ko var sekvencÄ“t akadÄ“miÄ·is Kloviņš, izaugsmes iespÄ“jas un varÄ“šanu rosÄ«ties industriālajā pasaulÄ“ par brÄ«vu.

Citiem ļaudÄ«m ar citu zināšanu bagāžu RadÄ«tājs dienas laikā saÄ·epināja Ä€damu, bet pÄ“c tam no viņa ribas izgreba Ievu, taču arÄ« RadÄ«tājs, šÄ·iet, neko par to nav saņēmis, bet šÄ« pirmÄ“jā Ä£imenÄ«te ir nākusi pasaulÄ“ vairoties, Dievu lÅ«gt un naudu pelnÄ«t, pasauli industrializÄ“t un noplicināt. Bet tiem, kas ikdienā satraucas tikai par benzÄ«na, elektrÄ«bas un gāzes dārdzÄ«bu un pÄ“rkamÄ«bu, vÄ“los atgādināt - ja planÄ“tu Zeme neapspÄ«dÄ“tu zvaigzne Saule, tad uz mÅ«su planÄ“tas temperatÅ«ra tuvotos absolÅ«tajai nullei jeb mÄ«nus 287 grādiem pÄ“c Celsija. Un šÄdā temperatÅ«rā lāga sasildÄ«ties nevarÄ“tu ar visiem mÅ«su energoresursiem.

Ne dzīvību, kas mantota no pērtiķa vai Ādama, ne sauli, kas dod mums enerģiju, ne dabas skaistumu un dabas bagātības, ne vecāku mīlestību nevar iegādāties par eiro.

PasaulÄ“ ir daudz lietu, kam nav un principā nevar bÅ«t cenas, jo tās ir nenovÄ“rtÄ“jamas. Nav iespÄ“jams nopirkt veselÄ«bu, laimi, mieru, tÄ«ru sirdsapziņu. Patiesās cilvÄ“ciskās vÄ“rtÄ«bas nevar ne nopirkt, ne pārdot. Bet tieši tās jau veido to, ko mÄ“s saucam par laimi. Bet laime korelÄ“ ar muguras veselÄ«bu. Naudas loma ir utilitāra, otršÄ·irÄ«ga.

VeselÄ«bu nevar nopirkt aptiekā. No pasaulÄ“ kopā medicÄ«nai tÄ“rÄ“tajiem lÄ«dzekļiem 89% patÄ“rÄ“ 11% cilvÄ“ku ārstÄ“šanai. Vairāk nekā 80% pasaules iedzÄ«votāju pamatā iztiek ar tautas medicÄ«nas lÄ«dzekļiem un nesaņem modernos medikamentus. Taču jÅ«su veselÄ«ba un muguras sāpes farmācijas pasaulei (un ne tikai) ir biznesa lauks, un kādam tomÄ“r ir prieks par to, ka jÅ«s iedzÄ«vojaties muguras sāpÄ“s, lai pÄ“c tam tās ārstÄ“tu.

Ja maksājat mācÄ«tājam lielu naudu un viņš viegli atlaiž jums vissmagākos grÄ“kus, tas lāga nenozÄ«mÄ“, ka esat nopircis Visaugstāko. Fundamentālās vÄ“rtÄ«bas - ticÄ«ba, cerÄ«ba, mÄ«lestÄ«ba, tÄ«ra sirdsapziņa, gudrÄ«ba - nav pÄ“rkamas. Tas ir jÅ«su nenovÄ“rtÄ“jamais iekšÄ“jais kapitāls.

OnkoloÄ£ijas centra paliatÄ«vajā nodaļā mirstoša cilvÄ“ka acÄ«s miljonam eiro nav nekāda vÄ“rtÄ«ba, tā ir kaudzÄ«te krāsainu papÄ«riņu un nekas vairāk. Taču naudai piemÄ«t bÄ«stams magnÄ“tisms, kas daudzus cilvÄ“kus pamudina uz visnekrietnākajiem nodarÄ«jumiem.

CilvÄ“kam, kas naudu dievina, ir divi dzÄ«ves scenāriji - šis cilvÄ“ks itin viegli nonāk uz nelikumÄ«bas vai noziedzÄ«bas ceļa vai arÄ« strādā kā vÄ“rsis ar ragiem zemÄ“ lÄ«dz bezspÄ“kam, beigu beigās nonākot lÄ«dz fiziskam un garÄ«gam izsÄ«kumam. Viens no viņiem ar muguras sāpÄ“m mocÄ«sies cietumā (es šeit apzināti neminÄ“ju - partijā un Saeimā), otrs - slimnÄ«cā. Nauda ir ļoti nepateicÄ«gs elks pielÅ«gsmei - tai piemÄ«t spÄ“ja cilvÄ“ku notrulināt, izsusināt sava pielÄ«dzÄ“ja smadzenes.

Lai saprastu aksiomu - veselÄ«bu nevar nopirkt par naudu, es JÅ«s aicinu iedomāties sevi par svariem. CilvÄ“ka kaulu un muskuļu sistÄ“ma izveidota kā ļoti precÄ«za struktÅ«ra, kur precÄ«zi izvietoti balsti. Ja kādam sākas problÄ“mas ceļa locÄ«tavā, cilvÄ“ks šo locÄ«tavu saudzÄ“, neiztaisno pilnÄ«bā vai stāv, atbalstoties tikai uz otru kāju, cilvÄ“ka vertikālā ass izmainās - parādās problÄ“mas gūžas locÄ«tavā, izvelvÄ“jas mugurkauls. Pareizai stājai ir ļoti liela nozÄ«me cilvÄ“ka dzÄ«vÄ“, jo tā rada pārliecÄ«bu, stabilitāti, spÄ“ka apziņu, arÄ« iepriekšminÄ“to ticÄ«bu. Lai pilnÄ«bā iedomātos sevi par svariem, es Jums iesaku stingri nostāties stāvus, svaru izlÄ«dzinot vienādi uz abām kājām, iztaisnot muguru un pacelt zodu. Tad paņemiet slotaskātu (bez pašas slotas - nelidosiet taču prom!), paņemiet to izstieptās rokās horizontāli sev priekšÄ un izpildiet dažus vingrinājumus. Salieciet un iztaisnojiet rokas ar slotas kātu uz priekšu un uz augšu. Aizlieciet slotas kātu aiz muguras un rokas ar to iespÄ“jami attāliniet no muguras. Tagad nolieciet slotas kātu uz pleciem šÄ·Ä“rsām un pa to iztaisnojiet rokas abos virzienos. Noliecieties pa labi un pa kreisi, izjÅ«tiet sevi kā svarus. Gana - lieciet nost to slotas kātu, paliekam stāvot, rokas sānis plecu augstumā.

Centrālā lÄ«nija, kas sākas galvas virsÅ« un sakrÄ«t ar mugurkaulu, dala Ä·ermeni uz pusÄ“m - tā ir JÅ«su svaru ass. Tagad paņemiet rokās divas krÅ«zÄ«tes ar kafiju - vienu pilnu, otru - gandrÄ«z izdzertu. Izstieptajās rokās taču jÅ«tat atšÄ·irÄ«bu, svaru kausus var kopā ar Jums noliekt tā, kā nesen noliecāties ar slotas kātu sāniski.

Labi, iztiksim bez krÅ«zÄ«tÄ“m. Iedomājieties vienā rokā ieliktus divus eiro, otrā piena paciņu. Ar šÄ«brīža inflāciju tas ir ekvivalents. ŠÄdu svÄ“ršanu JÅ«s taču ikdienā veicat veikalā - vai tÄ“rÄ“t vai netÄ“rÄ“t savu eiro.

Pamēģināsim nākamo vingrinājumu. Vienā rokā ieliksim kaudzīti ar piecdesmit eiro zīmēm, bet otrā - veselību, draudzību, mīlestību, u.t.t. Salīdziniet. Tas bija pārāk vispārīgi?

PamÄ“Ä£iniet salÄ«dzināt konkrÄ“tu bagātÄ«bu ar konkrÄ“tu mÄ«lestÄ«bu pret konkrÄ“tu cilvÄ“ku, konkrÄ“tu naudas summu ar attiecÄ«bām ar šo cilvÄ“ku. Vai ir summa, kuras dēļ jÅ«s bÅ«tu gatavs ziedot morālos un dvÄ“seliskos faktorus attiecÄ«bā pret radiniekiem, draugiem. Bet tagad pamÄ“Ä£iniet veikt tieši šo pašu izsvÄ“ršanu pret jÅ«su nemÄ«lamo priekšnieku, nemÄ«lamo Ministru kabineta locekli, nemÄ«lamo 13. Saeimas deputātu. IespÄ“jams - jÅ«s ne par kādu naudu nenodotu attiecÄ«bas ar saviem tuviniekiem, bet labprāt „apmestu” priekšnieku, citas partijas deputātu vai savÄ“jā saraksta deputātu kandidātu, kurš taču jums ir konkurents uz krÄ“slu nākamajās vÄ“lÄ“šanās. Tiesa, viņš kādreiz atdarÄ«s ar to pašu.

Pasveriet vēlreiz un nosakiet tās vērtības, kuras Jūs personīgi nespētu nodot nekad.

Šis vingrinājums droši palÄ«dz noteikt kompromisa robežas.

Vispār šÄda svÄ“ršana ir viena interesanta spÄ“lÄ«te. Ieliksim vienā svaru kausā iespÄ“jamos ieguvumus biznesā, bet otrā - sirmus matus, stenokardijas lÄ“kmi, augstu asinsspiedienu, kuņģa dedzināšanu, sliktu garastāvokli vakarā ar strÄ«diem Ä£imenÄ“ un bezmiegu, bet Ä«paši - mÅ«su šodienas galveno apspriesto bÄ“du - sāpes vietā, kur mugura zaudÄ“ savu cÄ“lo nosaukumu. Vārdu sakot - politika un bizness ir varen stresaina nodarbe.

PatiesÄ«bā jau partijas vÄ“lÄ“šanu sarakstā, pirms parakstÄ«t piekrišanu balotÄ“ties, vajadzÄ“tu lieliem burtiem rakstÄ«t - ja vÄ“lies doties politikā un ar politiku pelnÄ«t naudu, ziedo daļu naudas savai veselÄ«bai. Vislabāk veselÄ«bai varÄ“tu lÄ«dzÄ“t, ja naudu ziedosi veselÄ«gai pārtikai, ikdienas fiziskās kultÅ«ras un sporta nodarbÄ“m, vismaz reizi nedēļā izbrauksi pie dabas, bet divas reizes gadā atpÅ«tÄ«sies pÄ“c labākās sirdsapziņas - kāpjot kalnos vai ar slÄ“pÄ“m no tiem, braucot, airÄ“jot un Ä·erot zivis vai iepazÄ«stot svešas zemes.

PamÄ“Ä£ināsim mÅ«su svaru spÄ“lÄ«ti attiecÄ«bās - nauda pret sāpÄ“m. Izstiepjam rokas kā svari un iztÄ“lojamies sāpes, kas mÅ«s ir mocÄ«jušas (galvas sāpes, zobu sāpes, muguras sāpes) un tagad naudu otrajā rokā. PatiesÄ«bā cik cilvÄ“ku, tik risinājumu un atbilžu. Atcerieties - naudai mÄ“dz bÅ«t arÄ« sāpju remdÄ“jošs efekts. NaudaszÄ«mju pārskaitÄ«šana var atvieglot sāpes. Savulaik Ķīnā tika veikts eksperiments, kur grupai studentu lika skaitÄ«t naudaszÄ«mes bet otrai grupai - lÄ«dzÄ«ga izmÄ“ra papÄ«ra lapas. Ar speciāliem monitoriem tika secināts, ka studentiem, kas bija skaitÄ«juši naudu, sāpes un diskomforts bija ievÄ“rojami mazāks. Jau sen ar dažādām metodÄ“m ir pierādÄ«ts, ka savstarpÄ“jas attiecÄ«bas spÄ“j mazināt sāpju sajÅ«tu. Ja blakus ir mīļotais cilvÄ“ks - sāpju slieksnis izmainās ievÄ“rojami. Sāpes ir mazākas tiem cilvÄ“kiem, kas ir iemÄ«lÄ“jušies. MÄ«lestÄ«bas izraisÄ«tā endomorfÄ«nu izdale smadzenÄ“s mazina sāpes. Tātad nauda ir lÄ«dzÄ«ga mÄ«lestÄ«bai? Politika ir lÄ«dzÄ«ga mÄ«lestÄ«bai?

Cilvēka prāts naudu izmanto, lai mazinātu sociālo problēmu ietekmi, fizisku diskomfortu un pat sāpes. Nauda nereti mazina negatīvās izjūtas - līdzīgi kā to dara mīlestība.

Psiholoģija pēta zemapziņas reakciju uz dažādām lietām. Domājot par mīļoto, cilvēks smaida. Domājot par veciem ļaudīm, cilvēks neapzinoties sāk iet lēnāk.

CilvÄ“ka prāts netieši naudu uztver kā dziedÄ“jošu spÄ“ku, kas darbojas lÄ«dzvÄ“rtÄ«gi diklofenakam.

Bet atgriezīsimies pie muguras sāpēm. Kaut datorspeciālists, bankas brokeris un parlamentārais sekretārs sēž pie datora vienā pozā, politiķim un bankas brokerim ir lielākas iespējas pārslogot starpskriemeļu muskulatūras daļu, kas ar laiku pāriet ļoti stiprā muskuļu krampjveida sasprindzinājumā, bet citus muskuļus pilnībā atrofē.

Ko tad darÄ«t - kur tad mÅ«su finansistam vai topošajam parlamentārietim izdot naudu muguras veselÄ«bai? Es jau ieteiktu - mājā iekārtot dziļu baseinu ar siltu Å«deni. VisrelaksÄ“jošÄkais vingrinājums ir paņemt vecu automašÄ«nas kameru un ļauties 20 minÅ«šu vertikālai peldei, kur piepÅ«sta kamera atrodas ap krÅ«tÄ«m, ar rokām balstoties uz šÄ«s kameras. Siltajā Å«denÄ« mugura pastiepsies. Pieejami ir trenažieriem lÄ«dzÄ«gi muguras stiepšanas aparāti, tie maksā dažus simtus eiro. Diemžēl vidÄ“jais pacients, kam fizioterapeits ieteicis šo muguras staipÄ«tāju, novieto to dzÄ«voklÄ« un izmanto par krekla pakaramo, bet nestaipās, gluži kā nelieto trenažierus.

Un tomÄ“r - muguras sāpju profilakses un primāras ārstÄ“šanas pamatrÄ«ks ir jau minÄ“tais slotas kāts. Slotas kāts jāņem horizontāli izstieptās rokās un jāveic roku apļošanas kustÄ«bas trijās dimensijās. Tad tas pats jāveic aizmugurÄ“ un aiz galvas. Šos vingrojumus jums ieteiks jÅ«su fizioterapeits. Un galu galā - katra politiÄ·a kabinetā bÅ«tu jābÅ«t lielajai fizioterapeita bumbai, un vismaz dažas reizes dienā labāk pasÄ“dÄ“t uz šÄ«s bumbas, nevis smalkajā krÄ“slā.

ŠÄ« raksta mÄ“rÄ·is nebija jums mācÄ«t vingrot, ziest smāķus un gÄ“lus uz muguras, Ä“st tabletes. Muguras sāpes ir jÅ«su personiskās dzÄ«ves indikators. Šo personisko dzÄ«vi mÄ“s nezin kāpÄ“c esam raduši nomÄ“rÄ«t godā un naudā, bet atpazÄ«stamÄ«ba, slava, gods, stāvoklis sabiedrÄ«bā un nauda ved pie muguras sāpÄ“m vairāk nekā nepatikšanas Ä£imenes dzÄ«vÄ“ un darbā. Muguras sāpes gandrÄ«z vienmÄ“r korelÄ“ ar depresiju, paniku vai Ä£eneralizÄ“tu trauksmi, pie kam pilnÄ«gi neizskaidrojami muguras sāpju simptomi ir vismaz 10-20% gadÄ«jumu.

Un tomēr - gan politika, gan nauda ir ikdiena, un cilvēks tiecas gan pēc goda, gan vērdiņa.

Vērīgākajiem lasītājiem atvainojos, ka līdzīgu rakstu savulaik publicējis mans pseidonīms.