Iesaki rakstu:

Pirms dažiem gadiem man kāds draugs jautāja par kriptovalÅ«tu (naudas kripatiņām). Nopratu, ka viņš grib tajā, tā teikt, investÄ“t. Pirms to darÄ«t, viņš tomÄ“r apjautājās un vÄ“lÄ“jās zināt manu viedokli. Teicu, lai aizmirst vispār šo tematu, jo tas nav nedz uzmanÄ«bas, nedz vajadzÄ«bas vÄ“rts. Teicu, ka ir tikai viens veids, kā spÄ“lÄ“t un vinnÄ“t, tas ir – nespÄ“lÄ“t.

Tas bija brÄ«dis, kad kriptonaudiņas tikai sāka savu uzvaras gājienu, par tām tad zināju maz. Šodien par to zinu nedaudz vairāk, tāpÄ“c uzskatu, ka esmu pietiekami informÄ“ts, lai uzskatÄ«tu, ka toreiz, atbildot uz drauga jautājumu, neesmu kļūdÄ«jies.

KāpÄ“c? LoÄ£ika te ir vienkārša, un, lai tajā orientÄ“tos, nav nepieciešams ekonomista grāds, Ä«paši jau tāpÄ“c, ka, manuprāt, nav tādas zinātnes. Tāpat kā nav zinātnes, ko dÄ“vÄ“ par zinātnisko komunismu. Tur vārds «zinātne» ir pievilkts aiz ausÄ«m un piešÅ«ts ar baltiem diegiem.

Manuprāt, prātīgāk ir runāt par saimniecisku rīcību un arī nesaimniecisku. Ar to saskaramies katru dienu, kad ir jāpērk vai jāpārdod, jāplāno vai jāīsteno.

Un kā tad mÄ“s rÄ«kojamies, lai saimniekošana bÅ«tu saimnieciska jeb – kā ir dzirdÄ“ts no kāda padomju vadoņa – ekonomika bÅ«tu ekonomiska?

Vairums cilvÄ“ku tÄ“rÄ“ naudu ikdienas vajadzÄ«bām. Tām vajadzÄ«bām, bez kurām nav iedomājama cilvÄ“ka dzÄ«ve. Tie ir dažādi pirkumi, tie ir maksājumi, kas cilvÄ“kiem ir nepieciešami, lai varÄ“tu izdzÄ«vot.

PiemÄ“ram, Ä«res maksājumi, pārtikas iegāde, medicÄ«nas pakalpojumi un citi. Ar šiem maksājumiem ir aplikti visi mÅ«su valsts – un ne tikai mÅ«su valsts – iedzÄ«votāji. Jā, atšÄ·iras mitekļi, atšÄ·iras pārtika, atšÄ·iras medicÄ«na, bet bÅ«tÄ«ba ir tā pati.

Vairumam cilvēku ienākumi labi, ja ir pietiekamā daudzumā un apjomā, lai segtu minētos maksājumus, bet ir arī tādi, kuriem, samaksājot par īri un citu, tomēr paliek neiztērēta nauda dažādām izklaidēm.

CilvÄ“ki nepÄ“rk akcijas biržās un neiegulda naudu kriptovalÅ«tā, kā arÄ« neiztÄ“rÄ“ izpriecās, ja, samaksājot par pirmās nepieciešamÄ«bas precÄ“m un elementāru dzÄ«vÄ«bas uzturÄ“šanu, nekas pāri nepaliek. Rets ir gadÄ«jums, kad cilvÄ“ks dzÄ«vo pusbadā vai neārstÄ“ zobus, lai ietaupÄ«tu un nopirktu kādu loterijas biļeti.

Liekā nauda

No tā secinu, ka nauda, kas apgrozās biržās, dažādās piramÄ«dās, un tā, par ko pÄ“rk kriptovalÅ«tu, ir, nosacÄ«ti sakot, nevajadzÄ«ga nauda, bez kuras cilvÄ“ks var iztikt. Tā ir, ja skatās no konkrÄ“ta indivÄ«da skata, bet, ja uz to palÅ«kojas no valsts viedokļa, tad valstis cenšas samazināt naudas uzkrājumus, jo tie neizbÄ“gami veicina inflāciju. Naudas vienkārši ir vairāk, kā tā, par ko cilvÄ“ks ir gatavs maksāt.

Bet, ja ir lieka nauda, tad ātri vien saviešas gana daudz apÄ·Ä“rÄ«gu cilvÄ“ku, kuri cenšas šo lieko naudu paņemt un iztÄ“rÄ“t savām vajadzÄ«bām. Tā rezultātā tiek izdomāti visādi veidi, kā naudu paņemt. PiemÄ“ram, piedāvājot dažādus pakalpojumus, bez kuriem cilvÄ“ks var lieliski iztikt, bet viņam tiek iestāstÄ«ts, ka bez tā dzÄ«vot nav iespÄ“jams. Kovid ierobežojumi lieliski izgaismoja tās nozares, bez kurām var izdzÄ«vot un kuru nepieciešamÄ«ba bija pārspÄ«lÄ“ta.

Kur rodas liekā nauda? Uz šo jautājumu ir ļoti vienkārša atbilde. Naudas drukāšana ir valsts monopols, tas nozÄ«mÄ“, ka naudas daudzumu regulÄ“ un nosaka valsts. Valsts amatpersonas dažādu politisku sacensÄ«bu rezultātā cenšas uzlabot cilvÄ“ku dzÄ«vi. Kā viņi to dara? Palielinot algas, drukājot naudu, lai apgrozÄ«jumā ir vairāk naudas, jo, ja tā nedarÄ«t, tad vÄ“lÄ“tājs balsos par citiem, kas solÄ«s palielināt pensijas, palielināt algas, samazināt valsts tÄ“riņus.

Ideālā saimnieciskajā rÄ«cÄ«bā jeb ekonomikā liekai naudai nav jābÅ«t, ir jābÅ«t tikai tik, cik ir nopelnÄ«ts, un tik, cik ir preces vai pakalpojumi. Reāli nepieciešamas preces, un reāli nepieciešami pakalpojumi.

Ja valsts tā rīkosies, tad daudzi paliks bez iztikas līdzekļiem, jo daļa naudas pazudīs nesaimnieciskas rīcības, zagļu, aplamu tēriņu un līdzīgā caurā maisā. Tāpēc drukā vairāk, lai izsaimniekotais tomēr ļauj izdzīvot arī citiem. Valsts drukā naudu, lai mazinātu sociālo neapmierinātību.

Valsts ir ieinteresÄ“ta, lai bÅ«tu tādi apÄ·Ä“rÄ«gi uzņēmÄ“ji, kuri iestāsta, ka bez tā dzÄ«vot nav iespÄ“jams un nav saprotams, kā tu lÄ«dz tādam vecumam esi nodzÄ«vojis neceļojot, nenÅ«jojot, nesportojot, neskatoties bezjÄ“dzÄ«gas izrādes un šovus. Kā tu lÄ«dz šim varÄ“ji izdzÄ«vot bez sarkana mocÄ«ša, bez tetovÄ“juma, bez pÄ«rsinga, bez... un tā bez gala. Valsts ir ieinteresÄ“ta, lai liekās naudas ir mazāk, jo, ja naudas drukāšanu tā nevar apturÄ“t, tad vismaz mazināt sekas var.

Tesla

Ja kādi uzņēmÄ«gi cilvÄ“ki izveido biržu internetā, valsts pārvalde priekā sit virtuālās plaukstas, jo ir izveidots vÄ“l viens instruments, kurš iznÄ«cina lieko naudu. To naudu, kurai nav reāla seguma. Ja kādi izdomā kriptovalÅ«tu, arÄ« par to valsts priecājas, un neformāli tiek informÄ“ti žurnālisti, Ä«paši valsts maizi Ä“došie, ka bÅ«tu labi cilvÄ“kus par šÄdu «iespÄ“ju» informÄ“t.

Tad skaļi tiek tiražēta ziņa, ka Ilons Masks ir nopircis tik un tik kriptovalÅ«tas, ka Teslas tagad var pirkt arÄ« par kriptovalÅ«tu. Un šÄdi piemÄ“ri nemaz nav tik tālu jāmeklÄ“, – 2017./2018. gadu mijā, kad bitkoins pirmoreiz piedzÄ«voja patiešÄm ievÄ“rojamu virtuālās vÄ“rtÄ«bas kāpumu, pat pašmāju nacionālā lidsabiedrÄ«ba paziņoja, ka tagad arÄ« aviobiļetes var iegādāties, izmantojot kriptovalÅ«tu.

ArÄ« inflācija ir lietderÄ«ga valstÄ«m, jo tā veicina izpratni, ka viss kļūst dārgāks un ja naudu turÄ“t ieraktu dārzā, tad tās pirktspÄ“ja samazinās. TāpÄ“c jātÄ“rÄ“ tÅ«lÄ«t vai «jāiegulda»! Un kā iztÄ“rÄ“t un «ieguldÄ«t», to tÅ«lÄ«t arÄ« reklāma TV, radio un citur piedāvās. Pat personiski tev piezvanÄ«s un pierunās nopirkt kādu matraci vai aizbraukt kaut kur ceļojumā.

Inflācija biržās, akciju cenu svārstība, kriptovalūtu kursu svārstība valsti neuztrauc. Svarīgi, ka liekā nauda neietekmē valsts inflāciju.

 Iedomājieties, kas bÅ«tu noticis ar Latviju, ja banka Baltija un lÄ«dzÄ«gas piramÄ«das nebÅ«tu beigušas savu darbÄ«bu ar traÄ£isku rezultātu priekš tik daudziem cilvÄ“kiem!?

Tur tomÄ“r bija koncentrÄ“jusies liekā nauda, kaut daudzi šo lieko naudu bija visu dzÄ«vi krājuši un te nu iekrita alkatÄ«bai nagos, kas viņus arÄ« pazudināja. Vai varat iztÄ“loties, kāda tad bÅ«tu inflācija? Man ir pamats domāt, ka šo valsts nepārdzÄ«votu un ar to Ä«sais neatkarÄ«bas laiks arÄ« bÅ«tu beidzies. TāpÄ“c pieļauju, ka tobrÄ«d valdošie apzinājās reālās briesmas un pieļāva piramÄ«du krahu.

Jo citādi nebÅ«tu iespÄ“jams stabils lats. Lata stabilitāte balstÄ«jās liekās naudas izņemšanā caur zaudÄ“jumiem piramÄ«dās, bet nebÅ«t ne galvenā baņķiera Ä£enialitātÄ“.

Valsti neuztrauc akciju cenas biržās, to kritums un fantastiskie lēcieni, jo tas viss ir tikai rotaļa, kurā rotaļājas tie, kam ir lieka nauda.

Valstij ir svarÄ«gi, lai šÄ« liekā nauda netiek pārvÄ“rsta reālos pirkumos, jo tad cenu pieaugums bÅ«s reāls un reāli ietekmÄ“s inflāciju valstÄ«.

Ja biržās vai kriptovalÅ«tā kāds naudu pazaudÄ“ vai pati kriptovalÅ«ta mirst, tad valsti tas neuztrauc, un naudas zaudÄ“tāji, atšÄ·irÄ«bā no deviņdesmito gadu piramÄ«du ieguldÄ«tājiem, nevÄ“rsÄ«sies pie valsts pÄ“c palÄ«dzÄ«bas. Tā bija jÅ«su pašu brÄ«vprātÄ«ga riska uzņemšanās, un biznesā ne visi nopelna. Nopelna kāds uz kāda rÄ“Ä·ina lÄ«dzÄ«gi kā loterijā, – lai kāds vinnÄ“tu miljonu, ir nepieciešami tie, kas šo miljonu iemaksā.

Rīt būs dārgāk

Valsts pārvalde neizgudro un neievieš akciju tirgu un kriptovalÅ«tu. Valsts tikai pieļauj, lai tas notiktu, veicina, lai liekā nauda tiek izņemta no apgrozÄ«juma.

Svarīgi ir atcerēties, ka īsta nauda ir tā, kas ir makā un kontā. Arī zeķē. Pārējā, biržas ciparos un kriptovalūtas skaitļos, ir tikai teorētiska ciparu rindiņa bez reāla pielietojuma. Protams, var no biržas naudu pārskaitīt savā kontā, var arī pārdot kriptovalūtu, bet to vairumam izdarīt traucē alkatība, un, ja tomēr tā notiks, tad visiem nepietiks. Naudu dabūs tikai tie, kuri pirmie izņems. Tā bija arī bankā Baltija. Kas pirmais brauc, tas pirmais maļ, bet pārējie ir tikai tam, lai pirmajiem tiktu.

Bet, ja jÅ«s varat spÄ“lÄ“t biržā un iegultÄ«t kripotovalÅ«tā, tas vairumā gadÄ«jumu nozÄ«mÄ“, ka arÄ« jums tā ir lieka nauda, ko esat gatavs notriekt šÄdā izklaidÄ“. Kaut zinu pa kādam retam gadÄ«jumam, ka dažs paņem aizdevumu, pat ātro kredÄ«tu, lai «ieguldÄ«tu», un tad nu lepni rāda skaitļus, cik nu maksā tas, ko viņš nopirka.

Kad saku – parādi man bankas kontu, jo tikai tas liecina par taviem reāliem ienākumiem, tad saņemu atbildi, ka es neko nesaprotu, to taču var izdarÄ«t jebkurā brÄ«dÄ«, tikai šobrÄ«d tas nebÅ«s gudri, jo rÄ«t bitkons maksās vÄ“l dārgāk...

Rezultātā – maksā aizdevÄ“jam procentus un parāda atmaksu un stāsta Ä£imenei, ka rÄ«t bÅ«s un daudz, klusÄ«bā naivi sevi mierinot (pareizāk – mānot) japāņu investora Kijosaki vārdiem, ka šodienas neveiksme ir vien rÄ«tdienas veiksmes sastāvdaļa. Bet rÄ«tdiena, kā zinām, mÄ“dz pārsteigt, arÄ« nepatÄ«kami.

P. S. Kas ir kriptovalÅ«ta (kripatiņa naudas) valsts izpratnÄ“? «VÄ“rtÄ«bas digitālais atspoguļojums, kas var bÅ«t digitāli nosÅ«tÄ«ts, glabāts vai tirgots un funkcionÄ“t kā apmaiņas lÄ«dzeklis, bet nav atzÄ«ts par likumÄ«gu maksāšanas lÄ«dzekli, nav uzskatāms par banknoti un monÄ“tu, bezskaidru naudu un elektronisko naudu, kā arÄ« nav monetārā vÄ“rtÄ«ba, kura uzkrāta maksājuma instrumentā, kas tiek izmantots Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 3. panta 10. un 11. punktā minÄ“tajos gadÄ«jumos.»

https://www.youtube.com/watch?v=Fif_ej70pjs