Iesaki rakstu:

Kad Satversmes tiesa atcÄ“la ikmÄ“neša amatpersonu atalgojuma publicÄ“šanu iestāžu darbiniekiem, tad Lauku atbalsta dienests (LAD) bija pirmā iestāde, kas burtiski izrāva no mājaslapas visu iepriekš publicÄ“to. Tāpat iestāde jau laikus sagatavojās informācijas vakuumam un izņēma arÄ« darbinieku kontaktinformāciju, atstājot tikai vadÄ«tājus.

Kādēļ? Jo tad nevar salÄ«dzināt un pierādÄ«t, ka LAD vadÄ«tāji proporcionāli piemaksās un prÄ“mijās saņem bÅ«tiski vairāk kā pārÄ“jie iestādes darbinieki, neievÄ“rojot vienlÄ«dzÄ«bas principu publiskajā sektorā. Starp citu, tas nav noslÄ“pums, ka tieši LAD Valsts kontrole pārmeta, ka iestāde ignorÄ“ aizrādÄ«jumus un turpina maksāt ikmÄ“neša piemaksas un prÄ“mijas, kas veido bÅ«tisku daļu no kopÄ“jā gada atalgojuma.

Bet, kā jau ierasts, šÄ«s aktivitātes ir cīņa ar sekām, kas radušÄs iestādes vadÄ«tāju apzinātas rÄ«cÄ«bas dēļ. Neprofesionālas rÄ«cÄ«bas vai apzinātas kaitniecÄ«bas dēļ.

Jau kādu laiku iestādÄ“ notiek kadru mainÄ«ba un tiešu gados jaunu darbinieku rindās, jo iestādÄ“ ir izteikti zems atalgojums, salÄ«dzinot pret lÄ«dzÄ«gām iestādÄ“m un pret darbam nepieciešamajām zināšanām un prasmÄ“m. Lielākai daļai darbinieku uz 2018.gadu atalgojums nav celts kopš 2007.gada. Taču pÄ“dÄ“jos gadus tieši no publiskās informācijas bija redzams, ka iestādes vadÄ«bai tiek maksātas ikmÄ“neša piemaksas un diezgan bieži arÄ« prÄ“mijas.

Tā, piemÄ“ram, iestādes mājaslapā publiskotajā algu klasifikatorā norādÄ«ts, ka konkrÄ“tam amatam iestādÄ“ alga noteikta 1900 EUR (uz papÄ«ra, jeb ieskaitot nodokļus), bet katru mÄ“nesi šo darbiniekiem tiek izmaksāti virs 2000 EUR (uz rokas, jeb izmaksa bez nodokļiem). PrÄ“mijas un piemaksas var maksāt tikai ar pamatojumu “par personÄ«go darba ieguldÄ«jumu un darba kvalitāti” vai par kolÄ“Ä£u aizvietošanu.

Uzreiz jāsaka, ka par aizvietošanām nav dzirdÄ“ts, ka maksātu parastajiem iestādes darbiniekiem, kaut arÄ« laikā, kad kolÄ“Ä£i ir atvaļinājumā vai ilgstoši slimo, pārÄ“jie pilda visus darbus, jo iestādÄ“ nav darbu piesaiste konkrÄ“tiem cilvÄ“kiem. Savukārt “par personÄ«go darba ieguldÄ«jumu un darba kvalitāti”, diez vai kāds no darbiniekiem savus darba pienākumus veic nekvalitatÄ«vi vai ikdienā izjutis kādu Ä«pašu darba ieguldÄ«jumu no vadošos amatos strādājošajiem, ja nu vienÄ«gi VIP klientu uzklausÄ«šana un Ä«pašu risinājumu piemeklÄ“šana šiem klientiem ārpus vispārÄ“jās prakses.

2018.gada janvārÄ« - februārÄ« LAD direktore ikgadÄ“jā iestādes sapulcÄ“ darbiniekiem paziņoja, ka diemžēl iestādei finanses ir ierobežotas un iestādes prioritāte ir vadošie amati, t.i., šo cilvÄ“ku noturÄ“šana ar piemaksām un prÄ“mijām, lÄ«dz ar to pārÄ“jiem darbiniekiem atliek samierināties.

Neilgi pÄ“c tam atklājās, ka iestāde ir izsludinājusi iepirkumu par IKT pakalpojumiem, kā rezultātā uzvarÄ“ja SIA “Autentica” par 5 884 500 EUR. It kā nekas neparasts, jo šajā plānošanas periodā taču ir atvÄ“lÄ“ti kopsakarā ap 800 milj. EUR Eiropas fondu finansÄ“jums IKT jomas attÄ«stÄ«bai un ap 130 milj. EUR tieši publiskā sektora modernizācijai IKT jomā.

Tieši pirms šÄ« iepirkuma CFLA, kas ir lielākā ES fondu administrÄ“jošÄ iestāde, bija izsludinājusi projektu atlasi pasākumā ar kodu 2.2.1.1, kas tieši paredz projektus valsts iestāžu IKT jomas modernizÄ“šanai un attÄ«stÄ«bai. Turklāt šajā programmā pieejamais finansÄ“jums ir atvÄ“lÄ“ts ar lielu rezervi, ar iespÄ“ju vÄ“lāk palielināt, ja veidosies finansÄ“juma trÅ«kums un interese par projektu Ä«stenošanu bÅ«s lielāka, lÄ«dz ar to nav pamats uzskatÄ«t, ka projektus varÄ“ja iesniegt tikai kādas konkrÄ“tas iestādes.

Tā pÄ“c pirmās kārtas tika iesniegti projekti tikai par aptuveni 40 milj. EUR no minÄ“tajiem 130 milj. Un spriežot pÄ“c publicÄ“tā apstiprināto projektu saraksta, citas iestādes šÄdu iespÄ“ju izmanto – atvieglo slogu uz pamata iestādes budžetu un IKT izdevumus iekļauj šÄ« fonda un pasākuma projektos. (ZemkopÄ«bas ministrija ir iesaistÄ«jusies šajā aktivitātÄ“ ar projektu 5 milj. eiro apmÄ“rā, taču, spriežot pÄ“c IUB iepirkumu rezultātiem, šajā projektā netika iekļauti minÄ“tā LAD iepirkuma izdevumi.)

Taču izrādās, ka saskaņā ar publisko[1] informāciju LAD nemaz nav iesniedzis projektu šajā aktivitātÄ“! Tas ir kā? 5,8 milj. EUR tā vietā, lai finansÄ“tu no ES fondu lÄ«dzekļiem, iestāde pasmeļ no iestādes pamata budžeta?! Protams, iestādei administrÄ“jot fondu lÄ«dzekļus, arÄ« pienākas tehniskās palÄ«dzÄ«bas finansÄ“jums, ko parasti iestādes arÄ« izmanto darbinieku atalgojumam, tehnikai, mÄ“belÄ“m un citām nepieciešamajām lietām administrÄ“šanas procesā. Taču bÅ«tiskākā atšÄ·irÄ«ba, ka izmaksas šajā tehniskās palÄ«dzÄ«bas fondā neviens neuzrauga, t.i., iestādei pienākas konkrÄ“ts % no administrÄ“to fondu apjoma un tÄ“riņu pamatojums ir vispārÄ«gs.

Šajā gadÄ«jumā LAD ir izmantojis iespÄ“ju iet vieglāko ceļu: nevis iesniegt projektu CFLA, kur izdevumi tiek pārbaudÄ«ti un pÄ“c projekta Ä«stenošanas tiek uzraudzÄ«ti sasniegtie mÄ“rÄ·i, bet vienkārši norakstÄ«t šos izdevumus tehniskajā palÄ«dzÄ«bā. Jebkurā attÄ«stÄ«tajā privātajā uzņēmumā par šÄdu neprofesionalitāti finanšu vadÄ«tāju atlaistu bez ierunām, jo netiek izmantotas visas pastāvošÄs iespÄ“jas atvieglot pamata budžetu. Bet šajā gadÄ«jumā iestāde, kas administrÄ“ Eiropas fondus, pati izvairās no projekta iesniegšanas. ŠÄ·iet nopietns pamats šo apstākli vÄ“rtÄ“t Valsts kancelejai un tiesÄ«bsargājošÄm iestādÄ“m, jo diez vai tā ir vienkārša neprofesionalitāte.

ŠÄ«s tÄ“zes secinājums – iestādei bija iespÄ“ja šos 5,8 milj. EUR izlietot darbinieku atalgojumam, motivācijai un darba apstākļu uzlabošanai, ja iestādes vadÄ«ba šos izdevumus iesniegtu kā projektu un lielāko daļu segtu no cita fonda lÄ«dzekļiem. Vai tā ir profesionāla un atbildÄ«ga iestādes finanšu vadÄ«ba? Nedomāju viss. Mums iestādes parastajiem darbiniekiem ir pamatots iemesls justies uzmestiem.

Štatu samazināšana. Kurš gan no mums, LAD darbiniekiem, nav dzirdÄ“jis, ka ļaunā Valsts kanceleja liek samazināt štatus, katru gadu par konkrÄ“tu %. JāatzÄ«st, ka arÄ« tā nav taisnÄ«ba. Valsts kanceleja norādÄ«ja, ka štatu samazinājums neattiecas uz fondu administrÄ“jošÄm iestādÄ“m[2], kur lielākoties ir terminÄ“tas amata vietas, kas piesaistÄ«tas plānošanas periodiem. Turklāt Valsts kanceleja uzsvÄ“ra, ka štatu samazinājums nepieciešams un veicams vienlaicÄ«gi ar atlikušo darbinieku atalgojuma celšanu, kas ir matemātiski loÄ£iski.

LÄ«dz ar šo faktu nākas secināt, ka štatu samazināšana iestādÄ“ ir nepieciešama nevis, jo tā liek Valsts kanceleja, bet tādēļ, lai atbrÄ«votu finanses vadošo amatu darbinieku piemaksām un prÄ“mijām, jo tehniskās palÄ«dzÄ«bas nauda izlietota iepriekš minÄ“tajam IKT iepirkumam. Šo faktu arÄ« apstiprina vienkārša statistika: nodaļā, kurā bija 11 darbinieki, ieskaitot vadÄ«tāju un vietnieku, samazinot štatus par 1 darbinieku atbrÄ«vojas vismaz 1000 eiro finanšu lÄ«dzekļi (uz papÄ«ra) un izdalot tos uz atlikušajiem 10 cilvÄ“kiem algai bÅ«tu jāpieaug visiem 10 darbiniekiem par 100 eiro (uz papÄ«ra), taču realitātÄ“ štatu samazinājums notiek, bet algu pieaugums iztrÅ«kst.

Nav runa par to, ka štati nebÅ«tu jāsamazina publiskajā pārvaldÄ“ kopumā, bet par konkrÄ“to iestādi, kur iestādes vadÄ«tāja katru gadu lepojas par augošo administrÄ“to finansÄ“jumu, kas ir darbinieku pieaugošÄ darba apjoma nopelns, kur darbinieki netiek galā ar darbu apjomiem, jo viņus katru gadu samazina. Runa ir par iestādi, kur darbinieki spiesti vasarā strādāt telpās bez kondicionieriem un ventilācijas, kur temperatÅ«ra vasaras mÄ“nešos bieži pārsniedz +35 grādus un reÄ£ionu struktÅ«rvienÄ«bu darbiniekiem tiek noteiktas par aptuveni 20% zemākas algas (šÄ·iet sava veida LAD ieviests diskriminācijas veids, jo darba apjomi ne pavisam nav par 20% mazāki un, pÄ“c ikgadÄ“jās direktores statistikas, apjomi reÄ£ionos bieži vien ir bÅ«tiski lielāki kā centrālajā struktÅ«rvienÄ«bā), (starp citu, darbs Darba inspekcijai).

Runa ir par iestādi, kur darbinieku darba pienākumu veikšanai iegādāti darba auto bez pilnpiedziņas (iepriekš vienmÄ“r ar pilnpiedziņu), darba apstākļiem laukos, kur tos paši klienti ar traktoriem velk laukā no dubļiem un sniega, kamÄ“r vadÄ«tāja brauc ar lepnu dienesta darba auto VW Tiguan R-line ar pilnpiedziņu.

Tā vien šÄ·iet, ka iestādes vadÄ«ba rÄ«kojas ar iestādes budžeta lÄ«dzekļiem tā, it kā tā bÅ«tu viņu pašu kabata.

Nobeigumā liels aicinājums Valsts kancelejai, Valsts kontrolei un atbildÄ«gajām tiesÄ«bsargājošÄm iestādÄ“m izvÄ“rtÄ“t iepriekš aprakstÄ«tās rÄ«cÄ«bas un iestādes vadošo darbinieku atbilstÄ«bu ieņemamiem amatiem, jo, šÄ·iet, ZemkopÄ«bas ministrija šÄ«s lietas neredz, negrib redzÄ“t vai vienkārši piesedz.

Attēlā - Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga

---

[1] https://www.esfondi.lv/specifiskie-atbalsta-merki

[2] https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/valsts-parvalde-nodarbinato-skaitu-lidz-2020.gadam-ik-gadu-samazinas-par-2-14184902