Iesaki rakstu:

Atsaucoties uz aktualizÄ“jušos jautājumu par Ä£imenes jÄ“dziena pārdefinÄ“šanu, Latvijas Dievturu sadraudze uzskata par pienākumu sabiedrÄ«bai paust savu viedokli.

Valodas pÄ“tÄ«jumi liecina, ka vārdiem "Ä£imene" un "Ä£ints" ir ļoti sena izcelsme, tāpÄ“c droši var apgalvot, ka tikpat sena ir arÄ« pati Ä£imene. JÄ“dzieni, ko lietojam no senatnes, reizÄ“m zaudÄ“ jÄ“gu vÄ“sturisku, reliÄ£isku un ideoloÄ£isku apstākļu ietekmÄ“, kā tas, atskatoties latviešu vÄ“sturÄ“, ne retums ir noticis. Tradicionalitātes jÄ“dziens dievturu izpratnÄ“ saistās tikai ar tautā dzimušu kultÅ«ru un tajā pastāvošajām tradÄ«cijām, kas attiecas arÄ« uz dzÄ«ves godiem un to lomu Ä£imenes un tautas dzÄ«votspÄ“jas uzturÄ“šanā. Latviskie dzÄ«ves godi, kuri izriet no goda jÄ“dziena bÅ«tÄ«bas, kā Ä£imenisko attiecÄ«bu rituāls akts, ir saistÄ«bu uzņemšanās Ä£imenes locekļu starpā, ko nodibina uz Ä£imenes paaudžu pÄ“ctecÄ«bas un tikumisko vÄ“rtÄ«bu pamata.

Ä¢imenes jÄ“dziena bÅ«tÄ«ba nav tikai juridiskā civilstāvokļa aktā, bet arÄ« Ä£imeniski tikumisko vÄ“rtÄ«bu kultÅ«rvÄ“sturiskajā piederÄ«bā. Var bÅ«t atbalstāma tikai Ä£imenes jÄ“dziena nostiprināšana, ja tā veicina šo piederÄ«bu un tautas dzÄ«votspÄ“ju. Ne velti tautā izsenis pastāvÄ“jusi un dievturu vidÅ« saglabāta tradÄ«cija, kādas dzimtas vai Ä£imenes pārstāvi pieminot, kā cieņpilnu piederÄ«bas apliecinājumu pirms dotā vārda nosaukt uzvārdu - piemÄ“ram, Baumaņu Kārlis, Krogzemju Mikus vai Kronvaldu Atis.

Viens no latviskās dzÄ«vesziņas dievestÄ«bas atjaunotājiem un dievturÄ«bas aizsācÄ“jiem Kārlis Bregžis jau 1928.gadā paudis: "Ä¢imene ir nešÄ·iÅ—ami saistÄ«ta ar tautas valodu un reliÄ£iju. Ä¢imene sākas lÄ«dz ar bÄ“rniem; precÄ“ti ļaudis bez bÄ“rniem vÄ“l nav Ä£imene, kā tas skaidri redzams tautas parašÄs. (..) Saprotams, atsevišÄ·i cilvÄ“ki var arÄ« saraut saites ar pagātni, senčiem un Dievu, var savu mūžu it kā diezgan labi nodzÄ«vot - lÄ«dzÄ«gi iekustinātam priekš¬metam uz inerces pamata - bet jau dažās paaudzÄ“s tādas Ä£imenes izmirst. (..) Tauta ir Ä£imenes un cilts paplašinājums ar kopÄ“ju likteni un reliÄ£iju no sirmās senatnes."

Tradicionālā ieskatā precÄ“ti, tātad laulāti ļaudis bez bÄ“rniem vÄ“l nav Ä£imene, jo nav izveidojusies radniecÄ«bas saite. Laulātie ir piederÄ«gi katrs savai Ä£imenei, viņiem ir laulāto tiesÄ«bas un pienākumi. MÄ«lestÄ«bas jÅ«tas laulātos vieno savstarpÄ“ji, bet tikai ar bÄ“rna ienākšanu izveidojas Ä£imenisko pienākumu un atbildÄ«bas saites. Tās savā starpā apvieno ne vien laulātos, bet, laulātajiem kļūstot par vecākiem, nodibinās arÄ« tālākās tiešÄs pÄ“ctecÄ«bas saites ar iepriekšÄ“jām paaudzÄ“m.

Ar šo brÄ«di ir izveidojies tas, ko tradicionālās senās kultÅ«ras sauc par Ä£imeni. Ä¢imene ir viss kopums, kas ar radniecÄ«bas saitÄ“m apvieno visas dzÄ«vās pÄ“ctecÄ«gās paaudzes (bÄ“rni, vecāki, vecvecāki). Caur to uzturÄ“tā un paustā godu rituālā forma un attiecÄ«bu tikumiskās vÄ“rtÄ«bas ir arÄ« garÄ«guma saites ar Ä£imenes un dzimtas tradÄ«cijām un tautas kultÅ«ras mantojumu kopumā. Šodienas egocentrisma kultā ieslÄ«gušajiem tas var šÄ·ist "mÅ«sdienām neatbilstoši", tomÄ“r Ä£imenes jÄ“dziena vienādošana ar laulÄ«bā esošu pāri ir sekas tikumisko tradÄ«ciju degradācijai tautas apziņā.

Latviskās dzÄ«vesziņas dievestÄ«bā (Dainu reliÄ£ijā) cilvÄ“ka patÄ«bas vÄ“rtÄ«bu un Ä£imeniski tikumiskās saites saprot kā universālu likumsakarÄ«bu. TāpÄ“c Ä£imenei latviskajā dzÄ«vesziņā ir Ä«paša vieta - to spilgti izteic Dainu mācÄ«ba, cilvÄ“ciskās attiecÄ«bas savijot ar augstāko garÄ«go kritÄ“riju.

Kur, Dieviņ, Tu paliksi, Tēvu tēvu laipas mestas, Laba mana māmuliņa,

Kad mēs visi nomirsim? Bērnu bērni laipotāji; Labi mani mācījusi:

Ne Tev sievas, ne Tev bÄ“rnu, Tā, bÄ“rniņi, laipojat, Ne sunÄ«ša kājām spert,

Kas Tev vecam maizes dos? Ka pietika mūžiņam! Ne guntiņas pagalītes.

Ne visiem dzÄ«vÄ“ liktenis ir lÄ“mis nodibināt laulÄ«bu, ne visiem ir iespÄ“ja tikt pie bÄ“rniem, ne visiem Laima vÄ“lÄ“jusi bÅ«t lÄ«dzvÄ“rtÄ«giem augumā, izskatā un veselÄ«bā, bet visi ir nākušu pasaulÄ“ saviem vecākiem un ir piederÄ«gi savām Ä£imenÄ“m. Dainu tradÄ«cija māca pārdzÄ«vot likstas, iet tām pāri dziedot, saskatÄ«t savu pašvÄ“rtÄ«bu augstākā likumsakarÄ«bu lÄ«menÄ«, atrast savu vietu dzÄ«vÄ“ un bÅ«t noderÄ«gam Ä£imenÄ“, saimÄ“ un plašÄkā sabiedrÄ«bā kopumā. Latviskā dzÄ«vesziņa apliecina cieņpilnu attieksmi pret itin visu Dieva laistajā pasaulÄ“ - i sunÄ«ti, i uguns pagalÄ«ti. Neviens nav nicināms un izstumjams no sabiedrÄ«bas.

ArÄ« nelÄ«dzsvarota dzimumtieksme, ciktāl tā netiecas pārkārtot pÄ“ctecÄ«gi dzÄ«votspÄ“jÄ«gas Ä£imenes bÅ«tÄ«bu un tās tikumiskās normas, nevar bÅ«t par pamatu kāda cilvÄ“ka ierobežošanai jomās, ko šÄ«s novirzes neskar, t. i. nevar bÅ«t pamats diskriminācijai. TomÄ“r jāuzsver, ka viendzimuma attiecÄ«bas tradicionālā Ä£imenes modelÄ« neierakstās, jo tās nekalpo dzimtas turpināšanai, pie kam ne tikai bioloÄ£iskā izpratnÄ“.

"Sociālās dzimtes" jÄ“dziena attiecināšana uz pretÄ“jo dzimumu, ko traktÄ“ kā sociālu izvÄ“li, ir spekulatÄ«va, jo nekas bÄ“rnam Ä£imenÄ“ nevar aizstāt mātes un tÄ“va dzimumu lomu attiecÄ«bu modeli un šÄdu attiecÄ«bu prasmju pārmantošanu, tāpat kā skaņdarbu vai dabas vÄ“rojumu nevar izstāstÄ«t ar stāstu, lai cik pilnÄ«gs tas nebÅ«tu. No tā izriet arÄ« nepamatots viendzimuma partnerattiecÄ«bu pretstatÄ«jums šÄ·irtajām laulÄ«bām kā labāks vai aizstājošs risinājums, jo vairāku paaudžu Ä£imenes jÄ“dziena izpratnÄ“ kāda vecāka zaudÄ“šanu vai iztrÅ«kumu aizstāj vecvecāki. Turklāt pastāv krustvecāku iecelšanas tradÄ«cija - tam jābÅ«t precÄ“tam pārim, kuri lÄ«dzās vecākiem, atbalsta bÄ“rnu un palÄ«dz bÄ“rnam izprast Ä£imenes vÄ“rtÄ«bas, bet vecāku zaudÄ“juma gadÄ«jumā nereti aizstāj vecākus.

NelabvÄ“lÄ«go Ä£imeņu pretstatÄ«jums ir demagoÄ£ija - it kā viendzimuma attiecÄ«bās šÄdas situācijas nevarÄ“tu veidoties. Vai nelabvÄ“lÄ«gu Ä£imeņu esamÄ«ba ir arguments, lai radÄ«tu citas, potenciāli vÄ“l nelabvÄ“lÄ«gākas "Ä£imenes"? Emocionālās inteliÄ£ences un Ä£imenisko attiecÄ«bu pieredzes trÅ«kums ir citu, vÄ“sturiski dziļāk saistÄ«tu apstākļu mantojums. Ilgstoša dzÄ«ve dzimtļaužu sociālajā kārtā, kad muižniecÄ«bas pārstāvji ar mācÄ«tāju svÄ“tÄ«bu Ä£imenes locekļus varÄ“ja pat šÄ·irti pārdot, nemitÄ«gie kari, kas saraustÄ«juši Ä£imeņu likteņus pa atsevišÄ·Äm paaudzÄ“m, kā arÄ« ar represijām un izsÅ«tÄ«šanām Ä«stenotais genocÄ«ds pret latviešu tautu, ir atstājuši ilgstošas kolonizācijas sekas. Ir vajadzÄ«gas vairākas paaudzes ar pozitÄ«vu Ä£imenisko attiecÄ«bu pieredzi, lai šÄdu situāciju pārvarÄ“tu.

Latvijas Dievturu sadraudze uzskata, ka tautas dzÄ«vesziņā, neskaitāmu paaudžu pieredzÄ“ izveidojušÄs Ä£imenes un dzÄ«ves godu tradÄ«cijas ir latviešu patÄ«bas un izdzÄ«vošanas pamatā. Nav pieļaujama nepārdomāta tiesisko normu ieviešana, kas varÄ“tu kropļot seno mantojumu, grozot jÄ“dzienu saturu. Tāpat nav pieļaujama necienÄ«ga attieksme pret tradÄ«ciju kopÄ“jiem un viņu viedokļa dÄ“vÄ“šana par "homofobisku" attieksmi pret tiem, kas pārÄ“jās sabiedrÄ«bas vÄ“rtÄ«bu sistÄ“mu tiecas pakārtot savai nelÄ«dzsvarotajai dzimumtieksmei. Nepieļaujama ir arÄ« Latvijas pašnoteikšanās tiesÄ«bu apšaubÄ«šana, biedÄ“jot ar ārvalstu iestāžu sankcijām - Eiropas SavienÄ«bu un Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesu, kas varot liegt pašiem brÄ«vi lemt likumus savā valstÄ«. Satversmes tiesas priekšsÄ“dÄ“tājas ¹2020/11/23 apgalvojums, ka latvieši esot paaudzÄ“m ilgi audzināti par kaujas suņiem, neiztur nekādu kritiku.

Zināms, ka bijis gluži otrādi - latvieši gadsimtiem mācÄ«ti iecietÄ«gi izturÄ“ties pret svešÄm mācÄ«bām, valdniekiem, to sludināto muļķību un radÄ«to patvaļu. Savukārt pašieceltajiem Eiropas "pÄ“dÄ“jo pagānu" apgaismotājiem der atgādināt, ka garÄ«gas metropoles un vÄ“rtÄ«bu meklÄ“šana ārpus sevis un savas tautas, ir viens no provinciālisma veidiem. Saglabāsim veselo saprātu un palÄ«dzÄ“sim to paveikt arÄ« citiem. Ar DievpalÄ«gu!