Iesaki rakstu:

Valsts amatpersonas Ä«paši jau vÄ“lÄ“šanu laikā daudz runā par uzņēmÄ“jdarbÄ«bas vides uzlabošanu, palÄ«dzÄ«bu uzņēmÄ“jiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. PraksÄ“ gan mÄ“dz bÅ«t citādāk, un valsts iestāžu vÄ“rsanās pret mani, manas Ä£imenes locekļiem un manis vadÄ«to uzņēmumu liecina, ka realitāte var lÄ«dzināties absurda lugai.

Esmu akciju sabiedrÄ«bas “Grindeks” ilggadÄ“js lÄ«dzÄ«pašnieks un padomes priekšsÄ“dÄ“tājs. Manā vadÄ«bā akciju sabiedrÄ«ba “Grindeks” ir kļuvusi par vienu no Latvijas ražošanas un eksporta lÄ«deriem. Pašlaik uzņēmums nodrošina vairāk nekā 1700 darba vietu, veic preču realizāciju vairāk nekā 100 pasaules valstÄ«s. Uzņēmumam pieder arÄ« ražojošas rÅ«pnÄ«cas Slovākijā un Igaunijā.

Uzsākot 2003. gadā akciju sabiedrÄ«bas “Grindeks” attÄ«stÄ«bu, uzņēmuma apgrozÄ«jums bija vien ap 14 miljonien latu, kamÄ“r pašlaik uzņēmuma auditÄ“tais apgrozÄ«jums sastāda gandrÄ«z 350 miljonus eiro, un saskaņā ar apstiprinātiem biznesa plāniem lÄ«dz 2025. gadam tas sasniegs 500 miljonus eiro.

Man kopā ar sievu 2009. gadā piederÄ“ja 49.98% akciju sabiedrÄ«bas “Grindeks” akciju. ArÄ« mans dÄ“ls Filips Lipmans vÄ“lÄ“jās iegādāties akcijas. TāpÄ“c viņš 2009. gadā lÅ«dza Finanšu kapitāla un tirgus komisiju izsniegt uzziņu, ka viņš to var darÄ«t, bÅ«dams pastāvÄ«gs, no Ä£imenes finansiāli neatkarÄ«gs.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija tās priekšsÄ“dÄ“tājas IrÄ“nas KrÅ«manes personā arÄ« 2009. gada 8. maijā izdeva uzziņu, kura ir likumÄ«gā spÄ“kā no tās izdošanas dienas, arÄ« šobrÄ«d, tā ir beztermiņa, tā nav apstrÄ«dama un nav pārsÅ«dzama tiesā. Pamatojoties uz šo uzziņu, Filips Lipmans iegādājās biržā 0.04% no akciju sabiedrÄ«bas “Grindeks” akcijām.

Taču pretÄ“ji uzziņai Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2014. gada 19. novembrÄ« nepamatoti un neargumentÄ“ti pieņēma administratÄ«vu lÄ“mumu neņemt vÄ“rā šo uzziņu. Mums abiem uzlika naudas sodu, taču nekāds akciju sabiedrÄ«bas “Grindeks” akciju obligātais atpirkums mums toreiz nebija jāizsaka.

SaistÄ«bā ar šo netaisnÄ«go Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lÄ“mumu pret mums tika tiesā ierosinātas divas civillietas no diviem dažādiem akciju sabiedrÄ«bas “Grindeks” mazākumakcionāriem, kuri lÅ«dza tiesu piedzÄ«t no mums it kā radÄ«tos zaudÄ“jumus, kas esot radušies, man ar Filipu Lipmanu it kā neizsakot citiem mazākumakcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Tas mums arÄ« nebija jāizsaka, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija to pati arÄ« apliecināja publiskā paziņojumā sabiedrÄ«bai savā mājas lapā. Turklāt, kas Ä«paši bÅ«tiski, visās tiesu instancÄ“s abās civillietās mazākumakcionāru prasÄ«bas tika noraidÄ«tas kā pilnÄ«gi nepamatotas. Tiesu spriedumi šajās abās civillietās ir stājušies likumÄ«gā spÄ“kā un nav pārsÅ«dzami.

Taču, neskatoties uz minÄ“to un politiski motivÄ“ta spiediena dēļ, Ministru kabinets 2017. gadā nolÄ“ma uzdot valsts akciju sabiedrÄ«bai “Privatizācijas aÄ£entÅ«ra” celt tiesā prasÄ«bu pret mani un manu dÄ“lu Filipu Lipmanu par it kā nodarÄ«to zaudÄ“jumu piedziņu. Šie zaudÄ“jumi it kā esot radušies tādēļ, ka Latvijas valsts 2016. gada 8. novembrÄ« pati bija pārdevusi publiskā izsolÄ“ tai piederošos 2.29% akciju sabiedrÄ«bas “Grindeks” akciju par mazāku cenu, nekā it kā varÄ“tu saņemt, ja es un mans dÄ“ls bÅ«tu izteikuši akciju obligāto atpirkumu.

Šeit jānorāda uz vairākām klaji prettiesiskām darbÄ«bām.

Pirmkārt, Finanšu un kapitāla tirgus komisija šajā izsolÄ“ bez tiesiska pamata aizliedza ņemt dalÄ«bu manam dÄ“lam Filipam Lipmanam.

Mums nebija jāizsaka obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums, un Latvijas valsts pārdeva tai piederošÄs akcijas nesaistÄ«tu iemeslu dēļ par brÄ«vi izvÄ“lÄ“tu zemu cenu. Taču Latvijas valsts un valdÄ«ba kā krietns un rÅ«pÄ«gs saimnieks varÄ“ja vÄ“rsties pie manis ar piedāvājumu atpirkt Latvijas valstij piederÄ“jušÄs akcijas. Es uzskatu, ka tai arÄ« bija pienākums to darÄ«t, lai neradÄ«tu valstij zaudÄ“jumus. TomÄ“r man nezināmu, domājams, koruptÄ«vu iemeslu dēļ Latvijas valsts un valdÄ«ba to neizdarÄ«ja, bet savu neizdarÄ«bu mÄ“Ä£ināja kompensÄ“t, iesniedzot bez nepieciešamÄ«bas prasÄ«bu tiesā. Neviens no Latvijas valsts un valdÄ«bas puses pat nemÄ“Ä£ināja ar mani pirms izsoles sazināties, lai apspriestu Latvijas valstij piederošo akciju atpirkšanu.

Manā rÄ«cÄ«bā nav informācijas, kuras bija tās personas, kuras nopirka izsolÄ“ Latvijas valstij piederÄ“jušÄs akciju sabiedrÄ«bas “Grindeks” akcijas, jo šÄ« informācija tika slÄ“pta. Taču, ņemot vÄ“rā to, cik ātri tās tika nopirktas, pieļauju, ka, iespÄ“jams, tās varÄ“ja bÅ«t personas, kuru rÄ«cÄ«bā bija informācija par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas plāniem uzstāt uz obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu, kurā vienas akcijas cena bÅ«tu vairākkārtÄ«gi lielāka. Proti, 2016. gada 8. novembra izsolÄ“ viena akcija tika pārdota par apmÄ“ram EUR 3.85 gabalā, bet 2019. gada jÅ«nijā notikušajā akciju sabiedrÄ«bas “Grindeks” obligātajā akciju atpirkšanā vienas akcijas cena bija Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikta un bija EUR 12.59 gabalā.

Neskatoties uz to, ka tiesas pilnīgi noraidīja pret mani un manu dēlu Filipu Lipmanu celtās citu mazākumakcionāru prasības, kā arī pirmās divu instanču tiesas arī noraidīja Latvijas valsts prasību pret mani un manu dēlu, kasācijas instancē man nesaprotamu apstākļu dēļ lietu tika nolemts izskatīt atkārtoti.

Savukārt atkārtotā apelācijas instance nolÄ“ma man un manam dÄ“lam par sliktu, bet atkārtotā kasācijas instance bez saprotama izskaidrojuma nolÄ“ma vienkārši atteikties skatÄ«t mÅ«su kasācijas sÅ«dzÄ«bu. Tā rezultātā 2022. gada maijā lielā steigā, pat neskatoties uz ierosinātu tiesvedÄ«bu par tiesu izpildÄ«tāja darbÄ«bu apturÄ“šanu un sprieduma izpildes atlikšanu, no mana bankas privātā konta un arÄ« no mana dÄ“la privātā bankas konta tika noņemta nauda.

Tā tika aizskaitÄ«ta uz Latvijas valsti tiesvedÄ«bā pārstāvošo Valsts akciju sabiedrÄ«bu “Privatizācijas aÄ£entÅ«ra”, kuras nosaukums tagad ir SIA "Publisko aktÄ«vu pārvaldÄ«tājs Possessor". ŠÄ« rÄ«cÄ«ba bija klaji prettiesiska un nelikumÄ«ga. Bija pieļaujams noteikto summu kontā iesaldÄ“t, bet ne to vienkārši prettiesiski nolaupÄ«t. Man nav zināms, kur šÄ« steigā man atņemtā nauda, kas bija paredzÄ“ta akciju sabiedrÄ«bas “Grindeks” inovāciju un attÄ«stÄ«bas centra bÅ«vniecÄ«bai, palika un kādiem mÄ“rÄ·iem tā ir iztÄ“rÄ“ta.

Nedz Finanšu un kapitāla tirgus komisija, nedz cita valsts institÅ«cija vai tiesa tā arÄ« nav devusi skaidru atbildi, kāpÄ“c neapstrÄ«dama un nepārsÅ«dzama uzziņa, uz kuru tiesiskā valstÄ« var paļauties privātpersona, nebija ņemama vÄ“rā un piemÄ“rojama. Taču tas, ka var no privātpersonas konta noņemt miljonos mÄ“rāmas naudas summas bez klienta informÄ“šanas, zinot, ka tiesvedÄ«ba vÄ“l nav galÄ«ga un tiek turpināta, ir viennozÄ«mÄ«gi nelikumÄ«gi.

Visa minÄ“tā rezultātā esmu samaksājis Latvijas valstij lielu naudu par tai piederÄ“jušÄm akciju sabiedrÄ«bas “Grindeks” akcijām tā, it kā es tās bÅ«tu nopircis 2014. gadā, kaut arÄ« pati Finanšu un kapitāla tirgus komisija skaidroja, ka nekāds akciju obligātais atpirkums man nav jāizsaka. Bet nedz pašas akcijas, nedz to vÄ“rtÄ«bu naudā es no Latvijas valsts saņēmis neesmu lÄ«dz pat šai dienai, lai arÄ« pÄ“c likuma regulÄ“juma man par samaksāto naudu man ir jāsaņem vai nu akcijas, vai to vÄ“rtÄ«ba naudā.

ŠÄdas situācijas nebÅ«tu iespÄ“jamas, ja likumi bÅ«tu sakārtoti un konkrÄ“tām valsts iestāžu un kapitālsabiedrÄ«bu amatpersonām nebÅ«tu iespÄ“ju likumos dotās pilnvaras realizÄ“t pretÄ“ji to mÄ“rÄ·im un jÄ“gai. Par manis norādÄ«tajiem faktiem esmu informÄ“jis Latvijas Republikas Saeimas parlamentārās izmeklÄ“šanas komisiju, kas izmeklÄ“ finanšu sektora “kapitālā remonta” sekas. Uzskatu, ka ir nepieciešams saukt pie likumā noteiktās atbildÄ«bas tās personas, kuras ar savu darbÄ«bu vai bezdarbÄ«bu ir veicinājušas uzticÄ«bas mazināšanos Latvijas valsts finanšu nozarei un to kontrolÄ“jošai iestādei.

Daudzu gadu laikā par šo lietu esmu runājis ar atbildÄ«gajiem ministriem un ierÄ“dņiem. Esmu norādijis, ka šÄda valsts attieksme pret vienu no vadošajiem rÅ«pniecÄ«bas uzņēmumiem, kad viena amatpersona oficiāli atļauj veikt darbÄ«bas, bet cita par to soda un piedzen ievÄ“rojamu naudas summu, tā cenšoties slÄ“pt savu neizdarÄ«bu, ir ne tikai vÄ“ršanās pret lielu ražotāju un nodokļu maksātāju vien. ŠÄ« rÄ«cÄ«ba ir radÄ«jusi vÄ“l daudz lielāku kaitÄ“jumu Latvijas valstij. ŠÄda rÄ«cÄ«ba aizkavÄ“ja ieplānoto nākamo "Grindeks" modernizācijas soli un nodarÄ«ja nozÄ«mÄ«gus zaudÄ“jumus tautsaimniecÄ«bai un valsts nodokļu ieņēmumiem.

Man nav saprotams, kā šÄda darbošanās atbilst politiÄ·u pasludinātajam kursam uz tautsaimniecÄ«bas modernizāciju un kā vispār šÄdā patvaļas situācijā iespÄ“jams kaut ko modernizÄ“t. Tāda rÄ«cÄ«ba dod sliktu signālu potenciālajiem investoriem, tajā skaitā ārvalstu investoriem. Taču no, piemÄ“ram, kādreizÄ“jā ekonomikas ministra, tagadÄ“jā finanšu ministra Arvila Ašeradena un kādreizÄ“jā finanšu ministra Jāņa Reira es esmu sagaidÄ«jis tikai plecu paraustišanu un neieinteresÄ“tus apgalvojumus, ka viņi jau te neko nevar darÄ«t. Nemaz nerunāšu par bijušÄs Privatizācijas aÄ£entÅ«ras, tagad “Possessor” vadÄ«tāju Vladimiru Loginovu, kura ieguldÄ«jums Latvijas kā uzņēmÄ“jdarbÄ«bai nepievilcÄ«gas valsts tÄ“la veidošanā droši vien prasa Ä«pašu izvÄ“rtÄ“jumu.

Es uzskatu, ka šÄ« gadÄ«juma izvÄ“rtÄ“jums, kura rezultātā viens no nozÄ«mÄ«gākajiem Latvijas eksportÄ“jošaiem uzņēmumiem “Grindeks” zaudÄ“ja uzņēmuma attÄ«stÄ«bai paredzÄ“tos lÄ«dzekļus, ļaus arÄ« plašÄk izvÄ“rtÄ“t uzņēmÄ“jdarbÄ«bas vidi un dažu valsts iestāžu, kuru uzdevums ir palÄ«dzÄ“t uzņēmÄ“jiem, ieguldÄ«jumu attÄ«stÄ«bas sabotÄ“šanā.